IR

Grieķijā svētdien notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās sīvā cīņā uzvarējušas partijas, kas atbalsta skarbos taupības pasākumus, kas apmaiņā pret aizdevumiem apsolīti starptautiskajiem kreditoriem. Sākotnējie oficiālie rezultāti liecina, ka pirmajā vietā ar 30,04% balsu izvirzījusies konservatīvā partija "Jaunā demokrātija" (ND).

Kreiso radikāļu koalīcija (SYRIZA), kas iestājusies pret saistībām, kas noteiktas starptautiskā aizdevuma līgumos, ierindojusies otrajā vietā, iegūstot 26,57% balsu, ziņo LETA/AFP.

Uzreiz pēc sākotnējo rezultātu izziņošanas ND līderis Antonis Samars paziņoja, ka Grieķijas tauta ir paudusi savu vēlmi palikt eirozonā. "Mēs lūgsim politiskos spēkus, kas dala kopīgu mērķi paturēt valsti eiro (..), pievienoties nacionālās vienotības valdībai. Valsts nedrīkst zaudēt ne minūti," uzsvēra Samars.

ND līderi solīja godāt Grieķijas saistības, bet norādīja, ka vēlas atvieglot tautā nepopulārās Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) glābšanas programmas nosacījumus.

SVF paudis vēlmi jau nākamajā nedēļā noturēt steidzamas sarunas ar Grieķiju, un Eirogrupa un Brisele jau mudinājušas Grieķijas partijas pasteigties un izveidot jaunu valdību, kas īstenotu svarīgākās reformas.

Gaidāms, ka Grieķijā jau pirmdien sāksies sarunas par valdības veidošanu, kurās ND mēģinās pārliecināt par labu darbam kopīgā valdībā centriski kreiso partiju PASOK.

Jau ziņots, ka pēc iepriekšējiem rezultātiem, vairākas mazās partijas, kas iestājas pret aizdevumu un taupības programmu, varētu būt saņēmušas 5 līdz 6% balsu.

Parlamentā arī atkārtoti iekļuvusi neonacistu partija "Zelta saullēkts", kurai ir starp 6 un 7,5% balsu, maijā notikušajās vēlēšanās tā ieguva 6,97% balsu.

Jaunas vēlēšanas Grieķijai nācās rīkot tāpēc, ka pēc 6.maijā aizvadītajām vēlēšanām politiķiem tā arī neizdevās vienoties par jaunas valdības izveidi.

Grieķijas vēlēšanu rezultātus ar bažām gaida visa pasaule, jo tie var būt liktenīgi ne tikai Grieķijai, bet visai eirozonas nākotnei.

SYRIZA ir solījusi atteikties no glābšanas programmas, un pat tās partijas, kas iepriekš atbalstīja taupības pasākumus, tagad uzstāj, ka būtu jāpārskata aizdevuma noteikumi.

Paredzams, ka arī pēc šīm vēlēšanām izveidot valdību nebūs viegli, lai gan uzvarētāju partijas, iespējams, būs vairāk noskaņotas uz kompromisiem, nekā pēc iepriekšējām vēlēšanām.

Eiropas līderi ir vairākkārt uzsvēruši, ka aizdevuma nosacījumus pārskatīt nedrīkst un Grieķijai ir jāpilda saistības, ko tā uzņēmusies, tostarp nākamo divu gadu laikā jāatrod veids, kā ietaupīt 11,5 miljardus eiro.

Ja Grieķija atteiksies ievērot savas saistības, atsevišķas eirozonas dalībvalstis uzstās, lai Atēnas pamet vienotās valūtas zonu, un nākamais aizdevuma maksājums tai netiks pārskaitīts.

Nesaņemot šo naudu, Grieķijai ātri vien aptrūksies līdzekļu un nebūs par ko izmaksāt algas un pensijas un veikt citus maksājumus.