A.Bērziņš: aicināja izvērtēt 1941.gada notikumu mācības un nepieļaut to atkārtošanos nākotnē
---------------
tas gan ir kārtējais sviests - kādas 41. gada mācības? Kaut ko nepieļaut teorētiski varēja 1939. un 1940. gadā, bet ne jau 1941. gadā saistībā ar latviešu izsūtīšanām.
FOTO: Represētie pārmet skolām jauniešu neizglītošanu, Ušakovam - šovinismu
Viedokļi
------
Smadzenes sviestā? - A Bērziņam tak' cilvēki pēc pāris gadiem var pajautāt:
ko darīji, lai traģēdiju mazinātu:
' Cilvēki no Latvijas emigrēs vēl trīs četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 iedzīvotāju, prognozē šā gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans '
bnn.lv/eksperts-tuvak...
Smadzenes sviestā? - A Bērziņam tak' cilvēki pēc pāris gadiem var pajautāt:
ko darīji, lai traģēdiju mazinātu:
' Cilvēki no Latvijas emigrēs vēl trīs četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 iedzīvotāju, prognozē šā gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans '
bnn.lv/eksperts-tuvak...
Reģistrējoties atrais.lv/ uz Jāņiem i festivālu biļetes i citas interesantas lietas var laimēt :) es jau piereģistrējos, i audiņu tad ātri var dabūt 15 minutes ar sms...
Prezidenta mājaslapā publicētajā paziņojumā sviests ir vēl sviestaināks
----
Visbeidzot atbildot par pirmskara Latvijas vadītāju rīcību 1941.gadā Andris Bērziņš teica: „Es negribu nevienu cilvēku vainot, tas bija ļoti sarežģīts laiks un lēmumi ļoti smagi, bet mums noteikti ir jāizvērtē, vai varas apjoms, kas tolaik bija viena cilvēka rokās, sekmēja Latvijas neatkarības saglabāšanu vai arī tam bija pretējs efekts.”
www.president.lv/pk/c...
----
Ja prezidents tiešām to teicis par 1941. gadu, tad izklausās pēc Staļina kritikas :) Jo no "pirmskara Latvijas vadītāju" rīcības 1941. gadā, gadu pēc tam, kad te bija iekortelējušies okupanti no Krievijas, vairs nekas nebija atkarīgs.
----
Visbeidzot atbildot par pirmskara Latvijas vadītāju rīcību 1941.gadā Andris Bērziņš teica: „Es negribu nevienu cilvēku vainot, tas bija ļoti sarežģīts laiks un lēmumi ļoti smagi, bet mums noteikti ir jāizvērtē, vai varas apjoms, kas tolaik bija viena cilvēka rokās, sekmēja Latvijas neatkarības saglabāšanu vai arī tam bija pretējs efekts.”
www.president.lv/pk/c...
----
Ja prezidents tiešām to teicis par 1941. gadu, tad izklausās pēc Staļina kritikas :) Jo no "pirmskara Latvijas vadītāju" rīcības 1941. gadā, gadu pēc tam, kad te bija iekortelējušies okupanti no Krievijas, vairs nekas nebija atkarīgs.
-------
Stipri maldies. Tas no lielām ''zināšanām'' (nezināšanas).
Der izlasīt un pārdomāt:
Kalniņš, B. No atmiņām: 1940.gada liktenīgā vasara.
'(..)Citādās domās toties bija armijas komandieris. Ģenerālis R.Kļaviņš bija ļoti noraizējies par manu stāvokli. Viņš domāja, ka tagad mūsu priekšā stāv kāds svarīgs uzdevums. Mums abiem jāmēģina glābt Latvijas armiju no izklaidēšanas pa plašo Krieviju.
Pēc viņa domām, latviešu polītvadītāji un es tikšot atvaļināti. Par šādu nodomu viņam esot stāstījis Loktionovs. Latvijas armiju pārcelšot no Latvijas uz Turkestanas kaŗa apgabalu Āzijas tuksnešos. Polītiski nedrošo armiju robežapgabalā esot bīstami turēt.
Nospriedām visu likt uz vienas kārts un griezties pie paša Staļina. Kļaviņš sazinājās ar ģenerāli Dambīti. Pēdējais uzdeva savam sekretāram pulkvedim Kaņepam nekavējoties doties pie vēsturnieka profesotra Arvēda Švābes un lūgt viņu uzrakstīt lūgumu Staļinam, argumentējot galvenām kārtām ar vēsturiskiem apstākļiem. Jāizceļ bija latviešu strēlnieki un viņu loma Krievijas pilsoņu kaŗā 1918.-1920. gadā. Kļaviņš domāja, ka strēlniekus jau nu Krievijas diktātors nekādā gadījumā nebūs aizmirsis. Tas varētu viņu ietekmēt 1940.gada kritiskajos Otrā pasaules kaŗa apstākļos nesagraut militāri tik vērtīgu vienību, kādā neapšaubāmi toreiz bija mūsu armija.
Raksts bija uzrakstāms nekavējoši. Kļaviņš bija nodomājis to nodot Višinskim viņa aizbraukšanas dienā uz Maskavu. Tā tas arī tika izdarīts. Raksts gatavā veidā pienāca tikai dažas stundas pirms Višinska vilciena atiešanas. Noteiktu datumu vairs neatceros, tas bija kādas dažas dienas pēc t.s. “Tautas Saeimas” sesijas, kas noslēdzās 23. jūlijā [..].
Pēc Višinska aizbraukšanas palikām neziņā, kāds būs Staļina lēmums. Neko labu nevēstīja Loktionova nostāja, kas bija par mūsu armijas izsūtīšanu uz Turkestānu. Armijas štābā dzīve risinājās tālāk ierastā gaitā. 30. jūlijā uz Maskavu devās “Saeimas” 20 vīru delegācija, kuŗā ietilpa arī ģenerālis Dambītis [..].
Cerējām pēc delegācijas atgriešanās iegūt lielāku skaidrību. Tomēr 13.augustā, kad delegācija atgriezās mājās, arī ģenerālis Dambītis mums nespēja dot kādu noteiktu atbildi par Latvijas armijas tālāko likteni [..].
Armijas liktenis galīgi izšķīrās tikai augusta mēneša vidū. Loktinovs paziņoja Kļaviņam, ka Latvijas armiju uz Turkestānu nesūtīs, bet tā tiek ieskaitīta Baltijas atsevišķā kaŗa apgabalā, to pārdēvējot par 24.teritoriālo latviešu strēlnieku korpusu. Korpuss sastāvēja no 181. un 183.divīzijām, kā arī vairākām techniskām daļām. Dažas dienas vēlāk, 24. - 26.augustā, Ministru padomi pārdēvēja par Tautas komisāru padomi (TKP) ar V.Lāci kā priekšsēdi, bet valsts prezidentu atvietoja ar Augstākās padomes prezidiju Kirchenšteina vadībā. “Saeimu” pārdēvēja pēc krievu parauga par Augstāko Padomi. TKP steigšus legalizēja Latvijas armijas likvidāciju, nolemjot to pārvērst par Sarkanarmijas 24.korpusu.
Līdz ar to mums ar Kļaviņu bija izdevies apturēt mūsu armijas pārvietošanu uz Turkestānu. Tas bija ļoti svarīgs sasniegums! Korpusu atstāja Latvijas teritorijā, un, izceļoties krievu-vācu kaŗam, tas 1941.gada jūnijā izjuka. Kaŗavīru vairums dezertēja un tiem izdevās atgriezties savās mājās. Kas bija ietekmējis Staļinu pieņemt mūsu lūgumu un noraidīt padomju armijas štāba variantu, tas mums vēl šodien nav zināms. Katrā ziņā savu nodomu mums izdevās panākt. Kļaviņš par to bija ļoti apmierināts un sacīja: “Kalniņ, armiju mēs tomēr izglābām!” Arī pašā armijā, it sevišķi virsniekos, valdīja apmierinātība.
Personīgi par to varēju pārliecināties, kad apmeklēju Jelgavā stacionēto 3.Jelgavas kājnieku pulku un tur atklātībā paziņoju, ka armiju uz Turkestānu nepārcels un tā paliks Latvijā. Šo ziņu publicēja arī “Latvijas Kareivis”.
www.historia.lv/alfab...
Stipri maldies. Tas no lielām ''zināšanām'' (nezināšanas).
Der izlasīt un pārdomāt:
Kalniņš, B. No atmiņām: 1940.gada liktenīgā vasara.
'(..)Citādās domās toties bija armijas komandieris. Ģenerālis R.Kļaviņš bija ļoti noraizējies par manu stāvokli. Viņš domāja, ka tagad mūsu priekšā stāv kāds svarīgs uzdevums. Mums abiem jāmēģina glābt Latvijas armiju no izklaidēšanas pa plašo Krieviju.
Pēc viņa domām, latviešu polītvadītāji un es tikšot atvaļināti. Par šādu nodomu viņam esot stāstījis Loktionovs. Latvijas armiju pārcelšot no Latvijas uz Turkestanas kaŗa apgabalu Āzijas tuksnešos. Polītiski nedrošo armiju robežapgabalā esot bīstami turēt.
Nospriedām visu likt uz vienas kārts un griezties pie paša Staļina. Kļaviņš sazinājās ar ģenerāli Dambīti. Pēdējais uzdeva savam sekretāram pulkvedim Kaņepam nekavējoties doties pie vēsturnieka profesotra Arvēda Švābes un lūgt viņu uzrakstīt lūgumu Staļinam, argumentējot galvenām kārtām ar vēsturiskiem apstākļiem. Jāizceļ bija latviešu strēlnieki un viņu loma Krievijas pilsoņu kaŗā 1918.-1920. gadā. Kļaviņš domāja, ka strēlniekus jau nu Krievijas diktātors nekādā gadījumā nebūs aizmirsis. Tas varētu viņu ietekmēt 1940.gada kritiskajos Otrā pasaules kaŗa apstākļos nesagraut militāri tik vērtīgu vienību, kādā neapšaubāmi toreiz bija mūsu armija.
Raksts bija uzrakstāms nekavējoši. Kļaviņš bija nodomājis to nodot Višinskim viņa aizbraukšanas dienā uz Maskavu. Tā tas arī tika izdarīts. Raksts gatavā veidā pienāca tikai dažas stundas pirms Višinska vilciena atiešanas. Noteiktu datumu vairs neatceros, tas bija kādas dažas dienas pēc t.s. “Tautas Saeimas” sesijas, kas noslēdzās 23. jūlijā [..].
Pēc Višinska aizbraukšanas palikām neziņā, kāds būs Staļina lēmums. Neko labu nevēstīja Loktionova nostāja, kas bija par mūsu armijas izsūtīšanu uz Turkestānu. Armijas štābā dzīve risinājās tālāk ierastā gaitā. 30. jūlijā uz Maskavu devās “Saeimas” 20 vīru delegācija, kuŗā ietilpa arī ģenerālis Dambītis [..].
Cerējām pēc delegācijas atgriešanās iegūt lielāku skaidrību. Tomēr 13.augustā, kad delegācija atgriezās mājās, arī ģenerālis Dambītis mums nespēja dot kādu noteiktu atbildi par Latvijas armijas tālāko likteni [..].
Armijas liktenis galīgi izšķīrās tikai augusta mēneša vidū. Loktinovs paziņoja Kļaviņam, ka Latvijas armiju uz Turkestānu nesūtīs, bet tā tiek ieskaitīta Baltijas atsevišķā kaŗa apgabalā, to pārdēvējot par 24.teritoriālo latviešu strēlnieku korpusu. Korpuss sastāvēja no 181. un 183.divīzijām, kā arī vairākām techniskām daļām. Dažas dienas vēlāk, 24. - 26.augustā, Ministru padomi pārdēvēja par Tautas komisāru padomi (TKP) ar V.Lāci kā priekšsēdi, bet valsts prezidentu atvietoja ar Augstākās padomes prezidiju Kirchenšteina vadībā. “Saeimu” pārdēvēja pēc krievu parauga par Augstāko Padomi. TKP steigšus legalizēja Latvijas armijas likvidāciju, nolemjot to pārvērst par Sarkanarmijas 24.korpusu.
Līdz ar to mums ar Kļaviņu bija izdevies apturēt mūsu armijas pārvietošanu uz Turkestānu. Tas bija ļoti svarīgs sasniegums! Korpusu atstāja Latvijas teritorijā, un, izceļoties krievu-vācu kaŗam, tas 1941.gada jūnijā izjuka. Kaŗavīru vairums dezertēja un tiem izdevās atgriezties savās mājās. Kas bija ietekmējis Staļinu pieņemt mūsu lūgumu un noraidīt padomju armijas štāba variantu, tas mums vēl šodien nav zināms. Katrā ziņā savu nodomu mums izdevās panākt. Kļaviņš par to bija ļoti apmierināts un sacīja: “Kalniņ, armiju mēs tomēr izglābām!” Arī pašā armijā, it sevišķi virsniekos, valdīja apmierinātība.
Personīgi par to varēju pārliecināties, kad apmeklēju Jelgavā stacionēto 3.Jelgavas kājnieku pulku un tur atklātībā paziņoju, ka armiju uz Turkestānu nepārcels un tā paliks Latvijā. Šo ziņu publicēja arī “Latvijas Kareivis”.
www.historia.lv/alfab...
Bieži nenākas saskarties ar tik nelietīgu divkosību, kādu demonstrē Ušakovs. Maijā sarīko svētkus, kuros svin okupantu ienākšanas gadskārtu Latvijā, jūnijā piemin šīs okupācijas upurus. Bez PSRS armijas klātbūtnes Latvijā staļinistu ieplānotās represijas pret Latvijas pilsoņiem nebūtu iespējams realizēt.
............– Atgriezīsimies pie 1941. gada 14. jūnija. Kāds bija šo represiju mērķis?
– Nocirst galvu Latvijas inteliģencei. Pārvaldīt teritoriju. Bija skaidrs, ka represēs militāro un intelektuālo eliti, kultūras darbiniekus, kuriem ir vārds un kuri nepiekritīs kompromisiem. Tie, kuri padevās kompromisiem, bija zināmi: cilvēki no Jaunākajām Ziņām, no PSRS – Latvijas kultūras biedrības, kurus okupētājvara izmantoja, imitējot vietējo valdību. Dzejnieks Leonīds Breikšs un preses karaliene Emīlija Benjamiņa nepiekrita kompromisiem, tāpēc viņus izsūtīja uz Sibīriju, kur viņi arī palika..........
...............gulags.wordpress.com/
– Nocirst galvu Latvijas inteliģencei. Pārvaldīt teritoriju. Bija skaidrs, ka represēs militāro un intelektuālo eliti, kultūras darbiniekus, kuriem ir vārds un kuri nepiekritīs kompromisiem. Tie, kuri padevās kompromisiem, bija zināmi: cilvēki no Jaunākajām Ziņām, no PSRS – Latvijas kultūras biedrības, kurus okupētājvara izmantoja, imitējot vietējo valdību. Dzejnieks Leonīds Breikšs un preses karaliene Emīlija Benjamiņa nepiekrita kompromisiem, tāpēc viņus izsūtīja uz Sibīriju, kur viņi arī palika..........
...............gulags.wordpress.com/
--------
Nepūt pīlītes! ''Galvas cirta'' 1941.g. jūnijā pat Sarkanās armijas vadošajiem kadriem, kas likās aizdomīgi vai nespēja uzdevumus/pavēles izpildīt. Kara laika likumi nav diez ko humāni - piedāvāja Baltijas kara apgabala(Прибалтийским Особым ВО) virspavēlnieks Loktionovs Latvijas armiju uz Turmenistānu pārvietot - un kā 'spiegs/tautas ienaidnieks' 9 gr. svina saņēma. Vai Z-Rietumu frontes virspavēlnieks Pavlovs, kurš vispār zaudēja sajēgu un pakļauto karaspēka daļu vadību pēc 22. jūnija - un,loģiski saņēma augstāko soda mēru. Kas zin', ja ne Staļina vadībā izveidotā sistēma, tad bēgošie 1941.g. būtu kaut kur līdz Urālu kalniem tikuši, kā 1917.g. februārī, kad Kerenska pagaidu valdība sāka reformas 1. Pasaules kara laikā.
Lasiet, un domājiet:
Марк СОЛОНИН:РАЗГРОМ 1941
'(..)9 июня 1941 года арестован А.Д. Локтионов, 1893 г.р., штабс-капитан старой русской армии, член ВКП(б)с 1921, генерал-полковник. До 1933 года он командовал стрелковыми дивизиями и 4-м стрелковым корпусом. В 1933–1937 годах Локтионов — помощник командующего Белорусского и Харьковского военных округов по ВВС, затем — командующий Средне-Азиатским ВО. В 1938–1940 гг. он главком ВВС РККА, заместитель наркома обороны СССР, член ЦК ВКП(б), член Главного военного Совета. Последняя должность перед арестом — командующий Прибалтийским Особым ВО (до февраля 1941 года, затем — «в распоряжении НКО»). Награжден двумя орденами Красного Знамени, орденом Красной Звезды.
(..)
В начале июля 1941 года (с 4.07 по 10.07) была арестована большая группа генералов из состава командования Западного и Северо-Западного фронтов (командующий Западного фронта Павлов....
www.litmir.net/br/?b=...
Nepūt pīlītes! ''Galvas cirta'' 1941.g. jūnijā pat Sarkanās armijas vadošajiem kadriem, kas likās aizdomīgi vai nespēja uzdevumus/pavēles izpildīt. Kara laika likumi nav diez ko humāni - piedāvāja Baltijas kara apgabala(Прибалтийским Особым ВО) virspavēlnieks Loktionovs Latvijas armiju uz Turmenistānu pārvietot - un kā 'spiegs/tautas ienaidnieks' 9 gr. svina saņēma. Vai Z-Rietumu frontes virspavēlnieks Pavlovs, kurš vispār zaudēja sajēgu un pakļauto karaspēka daļu vadību pēc 22. jūnija - un,loģiski saņēma augstāko soda mēru. Kas zin', ja ne Staļina vadībā izveidotā sistēma, tad bēgošie 1941.g. būtu kaut kur līdz Urālu kalniem tikuši, kā 1917.g. februārī, kad Kerenska pagaidu valdība sāka reformas 1. Pasaules kara laikā.
Lasiet, un domājiet:
Марк СОЛОНИН:РАЗГРОМ 1941
'(..)9 июня 1941 года арестован А.Д. Локтионов, 1893 г.р., штабс-капитан старой русской армии, член ВКП(б)с 1921, генерал-полковник. До 1933 года он командовал стрелковыми дивизиями и 4-м стрелковым корпусом. В 1933–1937 годах Локтионов — помощник командующего Белорусского и Харьковского военных округов по ВВС, затем — командующий Средне-Азиатским ВО. В 1938–1940 гг. он главком ВВС РККА, заместитель наркома обороны СССР, член ЦК ВКП(б), член Главного военного Совета. Последняя должность перед арестом — командующий Прибалтийским Особым ВО (до февраля 1941 года, затем — «в распоряжении НКО»). Награжден двумя орденами Красного Знамени, орденом Красной Звезды.
(..)
В начале июля 1941 года (с 4.07 по 10.07) была арестована большая группа генералов из состава командования Западного и Северо-Западного фронтов (командующий Западного фронта Павлов....
www.litmir.net/br/?b=...
"Tomēr Ir.lv ceturtdien atceres pasākumos sastapa arī cilvēkus, kuri gājienā nevēlējās doties, jo bija uzzinājuši, ka pasākuma dalībniekus uzrunās Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC)."
- Malacis esi, Nil! Lūdzu, biežāk apmeklē šādus te saietus! Nacionālisti baidās no Nila, kā velns no vīrakiem! Aizskrien no Nila, kā prusaki! Un paldies Dievam!
Bet cik mēs redzam no bildēm, lielāka daļa latviešu ir normāli un nevairās no Nila, tad lai viņiem labi klājas. Starp citu, Aleksandrs Giļmans un Tatjana Ždanoka arī represētie, vajadzētu arī viņus uzaicināt nākamreiz. Jo Aleksandrs bijis izsūtīts uz Sibīriju, bet Tatjana Arkadjevna kaut nav bijusi izsūtīta, tomēr var pastāstīt par vietējiem bendēm, kas Biķernieku mežā nošāva daudzus viņas radus vācu laikā. Viņiem nepaveicās, ka viņus padomju vara nebija izsūtījusi Sibīrijā. Tā ka tā vēsture nav tik vienkārša vai melnbalta.
- Malacis esi, Nil! Lūdzu, biežāk apmeklē šādus te saietus! Nacionālisti baidās no Nila, kā velns no vīrakiem! Aizskrien no Nila, kā prusaki! Un paldies Dievam!
Bet cik mēs redzam no bildēm, lielāka daļa latviešu ir normāli un nevairās no Nila, tad lai viņiem labi klājas. Starp citu, Aleksandrs Giļmans un Tatjana Ždanoka arī represētie, vajadzētu arī viņus uzaicināt nākamreiz. Jo Aleksandrs bijis izsūtīts uz Sibīriju, bet Tatjana Arkadjevna kaut nav bijusi izsūtīta, tomēr var pastāstīt par vietējiem bendēm, kas Biķernieku mežā nošāva daudzus viņas radus vācu laikā. Viņiem nepaveicās, ka viņus padomju vara nebija izsūtījusi Sibīrijā. Tā ka tā vēsture nav tik vienkārša vai melnbalta.
---------
Vēstures 'daltoniķi' krāsas neatšķir? 'Viņiem' neviens neko neprasīja, paņēma aiz rokas un evakuēja. Daudzi gan to vairs neatceras, iespējams, vecuma skleroze? Nekad neesmu Latvijas Avīzes '''speckora'' Izraēlā Franka Gordona rakstos lasījis kādu pateicības un/vai atzinības vārdu saviem glābējiem - Sarkanās (padomju) armijas karavīriem. Gadās....
=============================================================================
Franks Gordons. Dzimis Rīgā. Mācījies Rīgas Franču licejā. 1941. gada 28. jūnijā Gordons kopā ar ģimeni dodas bēgļus gaitās uz Padomju Krieviju. 1945. gada 3. aprīlī viņi atgriezās Latvijā.
lv.wikipedia.org/wiki...
Vēstures 'daltoniķi' krāsas neatšķir? 'Viņiem' neviens neko neprasīja, paņēma aiz rokas un evakuēja. Daudzi gan to vairs neatceras, iespējams, vecuma skleroze? Nekad neesmu Latvijas Avīzes '''speckora'' Izraēlā Franka Gordona rakstos lasījis kādu pateicības un/vai atzinības vārdu saviem glābējiem - Sarkanās (padomju) armijas karavīriem. Gadās....
=============================================================================
Franks Gordons. Dzimis Rīgā. Mācījies Rīgas Franču licejā. 1941. gada 28. jūnijā Gordons kopā ar ģimeni dodas bēgļus gaitās uz Padomju Krieviju. 1945. gada 3. aprīlī viņi atgriezās Latvijā.
lv.wikipedia.org/wiki...
Solvita Āboltiņa atgādināja traģiskos notikumus pirms 71 gada, kad no Latvijas izsūtīja cilvēkus, kuru vienīgais noziegums bija darbs savas valsts labā
-------------
svarīgi ir vienmēr atgādināt, ka šos noziegumus pret cilvēci pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā veica krievu okupanti, nevis kaut kādi abstrakti komunisti.
-------------
svarīgi ir vienmēr atgādināt, ka šos noziegumus pret cilvēci pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā veica krievu okupanti, nevis kaut kādi abstrakti komunisti.
.......................
...Nesen Briselē rīkotajā konferencē "Komunistu noziegumu tiesiskais novērtējums" izskanēja, ka tiesiskums arvien nav sasniegts. Jā, bet pārmetums pirmām kārtām ir adresējams oficiālajām aprindām konkrētās valstīs, tajā skaitā Latvijā, kur pamazām virsroku guva attieksme, ka, pārfrāzējot zināmo kalambūru, noziegumi bija, bet noziedznieku nebija. Atskaitot dažus pie tiesas sauktus izņēmumus. .....
la.lv/index.php?optio...
...Nesen Briselē rīkotajā konferencē "Komunistu noziegumu tiesiskais novērtējums" izskanēja, ka tiesiskums arvien nav sasniegts. Jā, bet pārmetums pirmām kārtām ir adresējams oficiālajām aprindām konkrētās valstīs, tajā skaitā Latvijā, kur pamazām virsroku guva attieksme, ka, pārfrāzējot zināmo kalambūru, noziegumi bija, bet noziedznieku nebija. Atskaitot dažus pie tiesas sauktus izņēmumus. .....
la.lv/index.php?optio...
Reģistrējoties atrais.lv/ uz Jāņiem i festivālu biļetes i citas interesantas lietas var laimēt :) es jau piereģistrējos, i audiņu tad ātri var dabūt 15 minutes ar sms...
Lai pievienotu viedokli ⎯
vai


