IR

Par Kultūras alianses un ministrijas sadarbības dzīvotspēju varēs spriest pēc 1.jūlija, piektdien Ir.lv teica viens no kultūras ministres jaunajiem padomniekiem, Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis. Viņš uz sadarbību skatās cerīgi, tomēr "mākslīgi nekas netiks saglabāts".

Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (NA) padomnieku amatā bez Matuļa 31.maijā apstiprināts arī biedrības "Laiks kultūrai" valdes priekšsēdētājs Juris Dambis un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju apvienības vadītāja Solvita Krese. Viņi visi trīs dalīšot viena padomnieka vietu un par to saņemšot atalgojumu, Ir.lv informēja ministres pārstāvētās partijas VL-TB/LNNK preses sekretāre Ieva Līne. Viņa gan norāda, ka par konkrētu summu pagaidām runāt nav iespējams, jo vēl jānoslēdz līgumi.

Lai arī sadarbības līgums nekādas konkrētas summas par padomnieku algām neparedz, samaksa tomēr būs, "jo neesam sausā darba grupa", saka Matulis. Viņš stāsta, ka juridiskos jautājumus vēl slīpēs pirmdien. Tāpat nav arī sadalīti katra padomnieka pienākumi, jo darbu kopā viņi veiks kā komanda. Matulis pieļauj, ka iespējamās atbildības pārklāsies ar jau esošajām, tomēr strikti darbības jomas nodalītas netikšot.

Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju apvienības vadītāja Solvita Krese Ir.lv. jau padarīto darbu vērtē kā milzīgu soli un brīnišķīgas prakses sākumu. To papildina Juris Dambis, sakot: „Mūsu pozīcija ir skaidra - kultūra ir jāciena." Dambim pašam neesot svarīgs kultūras ministres padomnieka statuss, bet gan problēmu aiznešana un sekmīga risināšana Kultūras ministrijas līmenī.

Trīspusējās sadarbības memoranda pielikums, kas parakstīts 31.maijā, precīzāk definēt pašā memorandā ietvertos pušu kopīgos sadarbības aspektus nozarei aktuālāko jautājumu risināšanā. Abi dokumenti jau ir stājušies spēkā.

Veidojot Latvijas kultūras politiku, puses apņemas ne retāk kā reizi mēnesī organizēt sanāksmes starp Kultūras ministriju, Nacionālo apvienību un Kultūras aliansi, nodrošināt visplašākās kultūras pārstāvniecības viedokļu uzklausīšanu, kā arī, veidojot ikgadējo valsts budžetu, panākt vienošanos kultūrpolitikas plānošanā un īstenošanā.

Memoranda pielikumā noteikta detalizēta rīcība un laika grafiks Valsts Kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeļu izstrādē un finansējuma piesaistē, likumprojekta „Par radošo personu statusu'' izstrādes posmi, kā arī kultūrpolitikas plānošanas dokumenta „Radošā Latvija" izstrādes posmi un KA līdzdalība tajā, ziņo Kultūras ministrija.

Līdz šāgada 1.jūlijam jāsagatavo un kultūras ministram jāiesniedz priekšlikumus par Valsts Kultūrkapitāla fonda iespējamiem finansēšanas modeļiem, kā arī jāizstrādā Valsts Kultūrkapitāla fonda stratēģija un jādefinē Valsts Kultūrkapitāla fonda prioritātes.

Memoranda pielikums paredz, ka līdz 1.jūlijam Kultūras ministrijai jāesniedz Finanšu ministrijai līdzekļu pieprasījums 2013.gadam, lai veiktu pētījumu radošo personu sociālās situācijas apzināšanai un likumprojekta par radošo personu statusu izstrādei un likumprojektu par radošo personu statusu varētu pabeigt izstrādāt līdz 2013.gada 1.novembrim.

Sadarbības memoranda pielikums paredz arī, ka līdz 8.jūnijam tiks deleģēti trīs pārstāvji darba grupai projekta „Radošā Latvija" izstrādei. Līdz 1.novembrim jāizstrādā projekta „Radošā Latvija" kultūrpolitikas vadlīnijas un jāiesniedz sabiedriskajai apspriešanai, lai tās līdz 2013.gada 1.februārim iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā. Kā zināms, "Radošās Latvijas" pamatnostādnes iezīmēs rīcībpolitiku no 2014. līdz 2020.gadam vairākos virzienos - radošā ekonomika, radošā izglītība, radošu teritoriju attīstība un kultūra kā radošuma kodols.

Tāpat Kultūras aliansei līdz 12.jūnijam jāizveido Kultūras alianses sadarbības padome un jāizstrādā Kultūras alianses sadarbības padomes nolikums.

Šī ir pirmā reize, kad Kultūras ministrija aicinājusi par kultūras ministra padomniekiem kļūt pārstāvjus no organizācijas, kas apvieno visas kultūras nozares. Tas ļaušot nepastarpināti komunicēt ar nozares profesionāļiem un efektīvi risināt būtiskākos jautājumus - finansējuma piesaisti caur konkrētu mērķu un prioritāšu izvirzīšanu, iegūstot kultūrai kā prioritātei adekvātu finansējumu.