IR

Nākotnē varētu atteikties no trūcīgas personas statusa, savukārt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa pabalstu Labklājības ministrija (LM) rosina aizstāt ar iztikas pabalstu un piedāvā jaunu integrācijas pabalstu.

Trešdien, iepazīstinot Latvijas Pašvaldību savienību ar sociālās palīdzības pabalstu reformas projektu, LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš pastāstīja, ka iztikas pabalsta apmērs būtu 35 lati un tas netiktu līdzfinansēts no valsts budžeta.

Integrācijas pabalsts tiktu izmaksāts gadījumos, kad sociālais darbinieks redzēs, ka viņa klients tūlīt nonāks krīzē, skaidroja Dūdiņš. Šis pabalsts būs paredzēts, lai palīdzētu cilvēkiem atgriezties darba tirgū. Savukārt integrācijas pabalsts varētu būt 70 lati, bet bērniem tā apmērs būtu mazāks. Integrācijas pabalstu izmaksātu ierobežotu laiku līdz sešiem vai 12 mēnešiem. Šis pabalsts tiktu līdzfinansēts no valsts budžeta.

Šī ir pirmā diskusija par iespējamo sociālās palīdzības pabalstu reformu, tāpēc vēl nav skaidri noteikti kritēriji šo pabalstu piešķiršanai, laiks, kad tieši sistēma tiks mainīta, un citiem jautājumiem. Tomēr LM plāno sociālās palīdzības reformu īstenot no nākamā gada, tātad izmaiņas normatīvajos aktos vajadzētu veikt līdz šā gada 1.jūlijam, raksta LETA.

Patlaban spēkā esošais regulējums paredz, ka valsts līdzfinansē GMI pabalstu līdz gada beigām, savukārt dzīvokļa pabalsts no valsts budžeta tika līdzfinansēts līdz šā gada maijam. Patlaban GMI pabalsta apmērs ir 45 lati pieaugušajam un 40 lati bērnam.

Kā trūkumi esošajai sociālās palīdzības pabalstu sistēmai minēti tas, ka tā neļauj pietiekami operatīvi reaģēt uz cilvēka materiālās situācijas izmaiņām, sekmē atkarību no pabalstiem, neveido motivāciju uzlabot savu dzīves situāciju un izkļūt no pabalstu saņēmēju statusa, kā arī rada ilgstošo sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu. Tāpat pašvaldības norāda uz lielo valsts regulējumu sociālās palīdzības jomā. Dūdiņš arī pauda viedokli, ka GMI pabalsta nosaukums mulsina cilvēkus, liekot cilvēkiem domāt, ka viņiem kaut kas ir garantēts, nemēģinot uzlabots savu situāciju.

Tomēr pašvaldību pārstāvji un arī LM uzskata, ka, atsakoties no trūcīgā statusa, nepieciešams padomāt par to, lai cilvēki zaudētu kādus pakalpojumus. Patlaban par trūcīgām atzītas personas ir tiesīgas saņemt atvieglojumus un atbalstu no citām jomām, piemēram, atbrīvojumus no pacienta iemaksām, bezmaksas juridisko palīdzību. Tieši atteikšanās no trūcīgā statusa izraisīja visvairāk jautājumu.

LM piedāvātā reforma kopumā paredz samazināt valsts regulējuma pakāpi sociālās palīdzības pabalstiem un stiprināt pašvaldību atbildību.