Izvēlies autorizācijas veidu

IR

QUO
Ir jautājumi, uz kuriem atbilde "jā" vai "nē" izmaina pasauli. Svarīgi, lai šādos
jautājumos gudrā strīdā uzvar spēcīgākie argumenti. Pievienojies diskusijai!
debašu arhīvs
18%
82%
Šodien noslēdzam diskusiju. Piedalieties balsojumā, kurš viedoklis ir jūs pārliecinājis!
Māra Miķelsone
moderators
Vai Latvijā ir vajadzīgs tautas vēlēts prezidents?
Līdzīgi kā ar latviešu literatūras klasikā pieminētā Laimes lāča meklēšanu nu jau vairākus gadus vismaz ik pa laikam no jauna sākas runas, ka mūs valstij vajadzīgs visas tautas vēlēts prezidents. Dažas partijas ar šo lozungu pat startēja 12.Saeimas vēlēšanās.
 
Vai tautas vēlēts prezidents būtu politiski neatkarīgāks, neitrālāks un lielāks tautas interešu aizstāvis? Vai tautas vēlēts prezidents spētu vairāk apvienot tautu?
 
Pagaidām uz šiem jautājumiem atbilžu nav. Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nesen teica, ka tautas vēlēts prezidents pārstāvētu tautu tiešākā veidā, nekā tas notiek pašlaik ar tautas ievēlēto priekšstāvju starpniecību. Tomēr šādi ievēlētam Latvijas prezidentam viņa saskata arī nopietnus mīnusus. Viens būtu risks populistiski ievēlēt šim amatam īsti nekvalificētu cilvēku; otrs - ievēlēšanu panākt ar plašas un dārgas reklāmas palīdzību, kur šādai reklāmai izmantotā nauda varētu arī būt visai apšaubāmas izcelsmes.
 
Vai Latvijā ir vajadzīgs tautas vēlēts prezidents? Debatēs par šo jautājumu piedalās 11.Saeimas deputāts un vēlēšanu reformators Valdis Liepiņš, viņam oponēs partijas "No sirds Latvijai" (NSL) pārstāvis un 12.Saeimas deputāts Ringolds Balodis.
 
Kā domājat jūs? Piedalieties debatēs, komentējiet un argumentējiet!
lasīt vairāk

QUO tu domā pirms debates?

PAR
PRET
204 balsojumi

21%

79%

Ringolds Balodis
12.Saeimas deputāts, LZA korespondētājloceklis, LU Juridiskās fakultātes profesors

Argumenti par

Šobrīd spēkā esošās Latvijas Republikas Satversmes 35.panta redakcija nosaka, ka „Valsts Prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem”. Satversmes sākotnējā projekta versijā 1922.gadā bija iecerēts, ka „Valsts prezidentu ievēl tauta uz pieciem gadiem vispārīgas, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās”.
Šobrīd spēkā esošās Latvijas Republikas Satversmes 35.panta redakcija nosaka, ka „Valsts Prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem”. Satversmes sākotnējā projekta versijā 1922.gadā bija iecerēts, ka „Valsts prezidentu ievēl tauta uz pieciem gadiem vispārīgas, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās”.
Iepriekšminēto projektu nepieņēma galvenokārt tāpēc, ka sociāldemokrāti u.c. kreisie principā  vispār nevēlējās atsevišķu valsts prezidenta institūtu. Par spīti  Satversmes izstrādes komisijas viedoklim, pēdējā lasījumā mēs ieguvām vāju parlamentāru republiku, kurā hronisks varas vājums ir mantots. Aizklāti balsojot, Satversmes sapulce pirmo priekšlikumu noraidīja ar 64 balsīm „par” un 70 balsīm „pret” , bet 2.–5. priekšlikumu noraidīja ar 67 balsīm „par” un 70 balsīm „pret”. Tādējādi prezidenta  ievēlēšanas veids tika izšķirts tikai ar dažu balsu pārsvaru. Ja trešajā lasījumā 2.–5. priekšlikumu būtu atbalstījuši vēl divi deputāti, tiktu panākts, ka Satversmē būtu iekļauts pants par tautas vēlētu Valsts prezidentu.
1
Kā to Satversmes sapulcē 1921.gadā teicis viens no mūsu Satversmes tēviem Jānis Purgals - tautas vēlēts Valsts prezidents būs „[..] nacionālas Latvijas valsts vienības politisks vienprātības simbols”. Sekojot šai domai, tautas vēlēts prezidents, pirmkārt, vajadzīgs, lai palielinātu pilsoņu uzticību varai, jo lielākā daļa citu konstitucionālo institūciju (Saeima, MK un tiesas) pilsoniskās sabiedrības nebauda augstu uzticību. To pierāda arī lielākā daļa Latvijas sabiedrisko aptauju. Tauta, ievēlot prezidentu, varētu ietekmēt politisko procesu tiešāk un konkrētāk nekā parlamenta vēlēšanās.
Kā to Satversmes sapulcē 1921.gadā teicis viens no mūsu Satversmes tēviem Jānis Purgals - tautas vēlēts Valsts prezidents būs „[..] nacionālas Latvijas valsts vienības politisks vienprātības simbols”. Sekojot šai domai, tautas vēlēts prezidents, pirmkārt, vajadzīgs, lai palielinātu pilsoņu uzticību varai, jo lielākā daļa citu konstitucionālo institūciju (Saeima, MK un tiesas) pilsoniskās sabiedrības nebauda augstu uzticību. To pierāda arī lielākā daļa Latvijas sabiedrisko aptauju. Tauta, ievēlot prezidentu, varētu ietekmēt politisko procesu tiešāk un konkrētāk nekā parlamenta vēlēšanās.
Pretarguments
Ir skaisti atsaukties uz pagātni, ja tas ir lietderīgi, bet demagoģiski populistiski, ja nav. Daudz kas Latvijā ir mainījies kopš 1921.gada, kad Jānis Purgals izteicis cerību, ka tautas vēlēts Valsts prezidents būs „[..] nacionālas Latvijas valsts vienības politisks vienprātības simbols”. Padomju okupācija, it sevišķi, ir atstājusi dziļas rētas un ne tikai Latvijas etniskā sastāva un noskaņojumu ziņā. 2014.gada Latvija krasi atšķiras no 1921.gada Latvijas. Pieminēšu, ka Purgaļa laikā politiski nozīmīgākās etniskās minoritātes pārstāvis, Pauls Šīmanis (Schiemann), aicināja etniskās minoritātes būt vienotas un lojālas Latvijas valstij. Mūsdienu nozīmīgākās etniskās minoritātes saucēja pēc vienotības un lojalitātes Latvijai nav. Bez šāda saucēja un viņa saklausīšanas, runa par tautas vēlētu prezidentu, kā politiskas vienprātības simbolu, nav reāla.
Esmu jau savā sākotnējā risku analīzē argumentēti norādījis, ka tautas vēlēts prezidents drīzāk šķels, un līdz ar to nebaudīs tautas uzticību, nekā to vienos. Te šos argumentus neatkārtošu, vienīgi norādīšu, ka apgalvojums, ka „lielākā daļa citu konstitucionālo institūciju (Saeima, MK un tiesas) pilsoniskās sabiedrības nebauda augstu uzticību”, pats par sevi nav arguments, ka tautas vēlēts prezidents „palielinātu uzticību varai”. Varētu panākt pretējo. Arī nav paskaidrots, kā „tauta, ievēlot prezidentu, varētu ietekmēt politisko procesu tiešāk un konkrētāk nekā parlamenta vēlēšanās”. Pieņemu, ka operatīvais vārds šajā citātā ir „varētu” – varētu, ja kompromitētu parlamentārās demokrātijas pamatus.
Ar aptaujām jābūt ļoti piesardzīgiem, it sevišķi ar tādām, kurās par sarežģītu un būtisku problēmu (piemēram, kā ievēlēt Valsts prezidentu) uzstāda vienkāršotu „jā-nē” jautājumu, nedodot iespēju respondentiem apsvērt citus iespējamus problēmas risinājumus.
2
Otrkārt, tautas mandāts, dotu iespēju spēcināt Valsts prezidenta tiesības valdības veidošanā un lēmumu pieņemšanā. Protams, tas nozīmētu politizēt prezidenta institūtu. Prezidents kļūtu politiski atbildīgs. Patiesību sakot, Latvijā prezidents jau ir politiskā procesa dalībnieks un konstitucionālais apolitiskums ir vien ’’izkārtnes’’ līmenī. To varēja redzēt, gan V.Vīķes – Freibergas prezidentūras laikā, gan Valdim Zatleram bez nopietna iegansta Saeimu atlaižot. Turklāt izpildvaras ietekmēšana spēcinātu izpildvaru un bezatbildīgās Latvijas valdības radītu atbildīgas.
Otrkārt, tautas mandāts, dotu iespēju spēcināt Valsts prezidenta tiesības valdības veidošanā un lēmumu pieņemšanā. Protams, tas nozīmētu politizēt prezidenta institūtu. Prezidents kļūtu politiski atbildīgs. Patiesību sakot, Latvijā prezidents jau ir politiskā procesa dalībnieks un konstitucionālais apolitiskums ir vien ’’izkārtnes’’ līmenī. To varēja redzēt, gan V.Vīķes – Freibergas prezidentūras laikā, gan Valdim Zatleram bez nopietna iegansta Saeimu atlaižot. Turklāt izpildvaras ietekmēšana spēcinātu izpildvaru un bezatbildīgās Latvijas valdības radītu atbildīgas.
Pretarguments
Pret politizētu prezidentu arī esmu jau izteicies. Te tikai pieminēšu, ka ir milzu starpība starp prezidentu, kurš ir „politiskā procesa dalībnieks”, un prezidentu, kurš ir politizēts, respektīvi, politiski angažēts. Saprotams, ka prezidents ir politiskā procesa dalībnieks. Citādi nevar būt. Katra prezidenta publisks izteiciens ir politisks. Bet prezidents nevar vienlaikus būt politizēts un neatkarīgs valsts galva. Viņš atrastos nemitīgā interešu konfliktā.
Abi piesauktie prezidenti savas prezidentūras laikā ir bijuši aktīvi dalībnieki politiskajos procesos, bet ne politiski angažēti. Brīnos, ka man jāaizrāda tik izcilam oponentam, ka Valsts prezidentam nav tiesības atlaist Saeimu, bet tikai to ierosināt Satversmes 48.panta kārtībā. Valsts prezidents Valdis Zatlers, aktīvs „politiskā procesa dalībnieks”, ierosināja 10.Saeimas atlaišanu un tauta ar 94,3% balsu vairākumu to atbalstīja! Laikam iegansts tomēr bija nopietns.
Liekas pašsaprotami, ka „politiski atbildīgam” prezidentam būtu jāatkāpjas, ja viņa veidotā valdība kristu. Un liekas, ka mans cienījamais oponents vispār nav padomājis, kādas no tā būtu politiskās un konstitucionālās sekas.
3
Treškārt, šobrīd Latvijā ir jūtams pretsvaru principa iztrūkums. Valsts prezidents pat ar minimālām funkcijām palielinātu varas dalīšanu Latvijā un stiprinātu Latvijā tautvaldību. Šīs minimālās funkcijas iespējams Valsts prezidentam piešķirt, ja palielina tā mandātu, respektīvi, maina tā ievēlēšanas veidu no ’’pastarpinātā’’ uz ’’tiešo’’.
Treškārt, šobrīd Latvijā ir jūtams pretsvaru principa iztrūkums. Valsts prezidents pat ar minimālām funkcijām palielinātu varas dalīšanu Latvijā un stiprinātu Latvijā tautvaldību. Šīs minimālās funkcijas iespējams Valsts prezidentam piešķirt, ja palielina tā mandātu, respektīvi, maina tā ievēlēšanas veidu no ’’pastarpinātā’’ uz ’’tiešo’’.
Kā to Satversmes sapulcē atzinis Satversmes tēvs Arveds Bergs, tautas vēlētam prezidentam būs regulējoša loma starp divām varām – likumdošanas varu un izpildvaru, starp kurām vienmēr ir iespējamas un pat paredzamas sadursmes.
Jāpiebilst, ka runa nav tikai par vēlēšanu modeļa maiņu. Sākotnējā atversmes projektā Valsts prezidentam tika rezervēta arī tiesība atlaist Saeimu. Tam jābūt ieviestam arī Satversmē, paredzot, protams, tikai konkrētus gadījumus, kad iespējama parlamenta atlaišana. Kā ir norādījis Satversmes sapulces deputāts Jānis Goldmanis, tautas vēlēts prezidents labāk jutīs tautas noskaņojumu un spēs spert izšķirošu soli – atlaist Saeimu, turpretī prezidents, kurš pats būs saņēmis parlamenta uzticību, nespēs to atlaist, jo „[v]aj var kalps izdzīt saimnieku no mājām”.
Tāpat Satversmē būtu jāparedz valsts prezidenta impīčmenta procedūra. Šādi  tiktu uzsākta reāla amatpersonu atbildības ieviešana ar valsts pirmo personu.
Pretarguments
Pretsvaru princips balstās uz likumdevēja, izpildvaras un tiesas savstarpēju tiesību līdzsvaru. Parlamentārās demokrātijās, kāda ir Latvija, prezidents var veikt neatkarīga „arbitra” funkciju un censties uzturēt pretsvaru principu. Bet tas nav iespējams, ja prezidents ir politizēts un vēl pretsvara „spēles dalībnieks”.   
Ar šausmām lasu, ka politizēts prezidents varētu ar (neprecizētām) „minimālām funkcijām” palielināt „varas dalīšanu Latvijā”. Tas tā kā ved Putina Krievijas virzienā.
Nezinu, ko Jānis Goldmanis tagad teiktu pēc prezidenta Zatlera tautā atbalstītā ierosinājuma atlaist 10.Saeimu. Iespējams, ka viņš atbalstītu pašreizējo prezidenta ievēlēšanas kārtību, bet ar atklātu Saeimas balsojumu, un esošo risinājumu, kurā prezidents, ierosinot Saeimas atlaišanu, riskē ar sava amata zaudēšanu.
Pašās beigās, kā tāda novēlojusies doma, trešā argumentā ir iekļauta norāde, ka „būtu jāparedz” prezidenta impīčmenta procedūra. Vai nebūtu jāparedz arī citas izmaiņas? Tik vienkāršoti, lai neteiktu populistiski, bez dziļākiem un pamatotiem apsvērumiem atbalstīt tik būtisku maiņu mūsu valsts politiskos un konstitucionālos pamatos, ar tik lieliem paredzamiem riskiem, ir neatbildīgi… Bet pateicos par iespēju diskutēt!
Kopsavilkumā Latvijā tautas vēlēts Valsts prezidents stiprinās tautvaldību un vienos tautu. Vieds, godprātīgs, līderis, kurš spēs pārliecināt tautu, viest ticību tam, ka Latviju ir iespējams sakārtot, ka Latvija var kļūt par labklājības valsti! Manuprāt, mūsu tauta ir spējīga ievēlēt tādu kandidātu, ar kuru mēs būsim lepni. Lepoties ar to, ka šis cilvēks ir mūsu prezidents un pārstāv mūsu Latviju. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī. Valstī, kur vara jau pieder tautai! Tāpēc, lasot oponenta argumentus pret tautas vēlētu Valsts prezidentu, man diemžēl rodas iespaids, ka mūsu tauta netiek novērtēta. Man nav pieņemama doma, ka tauta nav spējīga izvērtēt un izvēlēties spēcīgu prezidenta kandidātu. Vai tiešām tas ir vērtējams kā pamatots arguments, lai liegtu iespēju tautai atklāti paust savu viedokli. Kāpēc mēs paši savu tautu nenovērtējam, necienām mūsu tautas vērtības un spējas?
Kopsavilkumā Latvijā tautas vēlēts Valsts prezidents stiprinās tautvaldību un vienos tautu. Vieds, godprātīgs, līderis, kurš spēs pārliecināt tautu, viest ticību tam, ka Latviju ir iespējams sakārtot, ka Latvija var kļūt par labklājības valsti! Manuprāt, mūsu tauta ir spējīga ievēlēt tādu kandidātu, ar kuru mēs būsim lepni. Lepoties ar to, ka šis cilvēks ir mūsu prezidents un pārstāv mūsu Latviju. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī. Valstī, kur vara jau pieder tautai! Tāpēc, lasot oponenta argumentus pret tautas vēlētu Valsts prezidentu, man diemžēl rodas iespaids, ka mūsu tauta netiek novērtēta. Man nav pieņemama doma, ka tauta nav spējīga izvērtēt un izvēlēties spēcīgu prezidenta kandidātu. Vai tiešām tas ir vērtējams kā pamatots arguments, lai liegtu iespēju tautai atklāti paust savu viedokli. Kāpēc mēs paši savu tautu nenovērtējam, necienām mūsu tautas vērtības un spējas?
Lielāka daļa no Saeimā ievēlētajām partijām priekšvēlēšanu laikā atbalstīja tautas vēlētā Valsts prezidenta institūta izveidi.
Manuprāt, kas ir svarīgi - pareizi izskaidrot šo priekšlikumu sabiedrībai –, ko patiesībā nozīmē valsts vēlēts prezidents, nevis musināt ar izteikumiem, kas pēc savas būtības jau nav pareizi.
Proti, ir absolūti nekorekti šajās debatēs vilkt paralēles, salīdzināt Latviju ar Baltkrieviju, Krieviju, Tadžikistānu un citām līdzīgām valstīm. Kāpēc? Tāpēc, ka tās pēc savas uzbūves ir PREZIDENTĀLAS, nevis PARLAMENTĀRAS republikas, kāda savukārt ir Latvija. Līdz ar to debatēs tiek salīdzinātas pilnīgi nesalīdzināmas lietas un šādi tikai kārtējo reizi cilvēki tiek mulsināti. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka, ierosinot mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas formu, netiek ierosināts mainīt valsts modeli. Proti, dodot iespēju tautai izvēlēties un ievēlēt šo valsts pirmo personu, mēs joprojām būsim parlamentāra valsts nevis prezidentāla, kāda ir Krievija, Tadžikistāna un citas Liepiņa kunga pieminētās valstis. Tautas vēlēts prezidents būtu tas, kurš nevis grozītu esošo varas dalījumu, bet gan papildinās to, aktivizējot likumvaras, izpildvaras un tiesu varas darbu. Kopā veidojot tādu politisko sistēmu, kura ir sakārtota, kur katrs valstsvīrs ir savas jomas speciālists un nes atbildību par savu darbu.
Ceru, ka kvalitatīva diskusija par tautas vēlētu prezidentu vēl turpināsies kā sabiedrībā, tā arī parlamentā. Diskusijai ir jābūt par prezidentu pilnvaru apjomu, kuras būtu jāizvērtē un jābūt orientētām uz izpildvaras stiprināšanu. Manuprāt, pamatmērķis nav izmainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību, bet gan palielināt valdības un valsts pārvaldes darba efektivitāti un atbildību, jo acīmredzami, ka vecais varas dalīšanas modelis diemžēl sevi nav attaisnojis.
Tikai diskutējot un uzklausot dažādus viedokļus, mēs visi kopā spēsim pieņemt lēmumu, kas nāks par labu tautai un valsts attīstībai kopumā un ļaus ikvienam pilsonim līdzdarboties efektīvas valsts pārvaldes izveidē!
Valdis Liepiņš
Vēlēšanu reformators, bija 11.Saeimas deputāts

Argumenti pret

Ja vēlamies ko mainīt, ir svarīgi zināt konkrēti, kas ir vainas ar to, ko vēlamies mainīt, un kā ieteiktās maiņas konkrēti uzlabos situāciju. Maiņām ir nepieciešams labs, konkrēts pamatojums, lai argumenti neizplūstu vispārībās un populismā. Sakarā ar runām par „tautas vēlētu” prezidentu, „konkrētisma” manāmi iztrūkst.
Ja vēlamies ko mainīt, ir svarīgi zināt konkrēti, kas ir vainas ar to, ko vēlamies mainīt, un kā ieteiktās maiņas konkrēti uzlabos situāciju. Maiņām ir nepieciešams labs, konkrēts pamatojums, lai argumenti neizplūstu vispārībās un populismā. Sakarā ar runām par „tautas vēlētu” prezidentu, „konkrētisma” manāmi iztrūkst.
Uzskatu, ka esošā Valsts prezidenta ievēlēšanai ir divi pamata trūkumi:
1.Saeima prezidentu ievēl aizklāti. Ar to savukārt saistās divi citi trūkumi.
1.1.Aizklāts balsojums liedz vēlētājiem uzzināt, par ko viņu ievēlētie pārstāvji Saeimā ir balsojuši un vai balsojums atbilst viņu, t.i., vēlētāju, novērtējumiem.
1.2. Pirms un pēc Valsts prezidenta vēlēšanām aizklātā balsojuma anonimitātes aizsegā parādās dažādi apgalvojumi par deputātu balsojumiem. Kad rezultāti zināmi, saceļas ažiotāža, jo tiem neatbilst apgalvojumu summējums! Acīmredzot daži deputāti par savu balsojumu ir maldinājuši tautu un ziņu medijus, bet ēna krīt uz visiem deputātiem, un tas savukārt grauj deputātu un visas Saeimas reputāciju.
Risinājums ir vienkāršs: Satversmes 36.pantā nomainīt vārdu „aizklāti” ar vārdu „atklāti”.
2. Nav likumā paredzēts, ka prezidentu kandidātiem ir publiski jāpauž viedoklis par savu skatījumu un valstij būtiskiem jautājumiem vai jāpiedalās savstarpējās publiskās kandidātu debatēs. Bez šādām debatēm tauta paliek neziņā par kandidātiem un tai grūti izprast, kas stāv aiz Saeimas balsojuma.
Risinājums arī šajā gadījumā ir vienkāršs: paredzēt zināmu skaitu kandidātu debates priekšvēlēšanu posmā.
Ar šīm maiņām galvenie trūkumi Latvijas Valsts prezidenta izraudzīšanai būtu novērsti.
1
Toties nav zināmi, kādus trūkumus novērstu populistiski skanošais t.s. „tautas vēlēts” prezidents. Bet nav grūti prognozēt iespējamos riskus. Minēšu trīs:
Toties nav zināmi, kādus trūkumus novērstu populistiski skanošais t.s. „tautas vēlēts” prezidents. Bet nav grūti prognozēt iespējamos riskus. Minēšu trīs:
1.Prezidents populists.
Populisms prezidenta vēlēšanās spēlētu lielāku lomu nekā parlamentārās vēlēšanās, jo balsojums ir par indivīdu, nevis par partiju vai partijas programmu. Līdz ar to pastāv reāls risks, ka par Latvijas Valsts prezidentu varētu kļūt populists, kas savas politiskās pieredzes un politisko zināšanu trūkumus, kā arī savtīgās intereses aizsedz ar klaju demagoģiju. Tāds prezidents Latvijai nav vajadzīgs – biedējoši piemēri par prezidentu populistu negatīvo ietekmi uz valsts politiku ir atrodami tepat Ungārijā un Čehijā!
Pretarguments
Viens no norvēģu tautas autoritātēm, garīdznieks, politiķis, jurists un filozofs Eivinds Bergrāvs ir teicis - ja sabiedrība nespēj vai negrib izveidot iekšēju kontroli, bet tās vietā nodibina ārēju un svešu kontroli, tā ir atzinusies savā bankrotā. Es šo Eivinda Bergrāva “iekšējo kontroli” attiecinātu arī uz spēcīgāku prezidentu, ko vēlētu tauta pati. Mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā, un Latvijas valsts pārvaldi, protams, ietekmē starptautiski valūtas fondi, starpvalstu vienošanās un ārzemju mecenātu dibināti fondi, kas seko cilvēktiesību ievērošanai, korupcijas apkarošanai utt. Ļoti liela ietekme ir plašsaziņas līdzekļiem, kas veido un izplata viedokļus. Tas, ka ikviens grib ietekmēt valsts varu sev labvēlīgā virzienā, ir dabiski un saprotami, taču mūsdienu demokrātiskā valsts ir veidota, balstoties uz varas dalīšanas jeb līdzsvaru un atsvaru principu. Tas nozīmē, ka valsts ir efektīva tad, ja tā spēj sevi organizēt tā, lai pirmām kārtām tā darbotos ne tikai pārdomāti un plānveidīgi, bet arī, lai to neietekmētu kāda viena šaura personu grupa savās interesēs. Varas dalīšanas princips novērš vai minimalizē šādu iespēju. Valsts prezidenta ievēlēšanas modeļa maiņa dod iespēju šo konstitucionālo institūciju pārveidot par varas dalīšanas elementu.
Kāpēc es runāju vēlamības formā? Galvenokārt tāpēc, ka šī “Ir” organizētā diskusija koncentrē uzmanību nevis uz mērķi, kas, manuprāt, ir efektīva izpildvara, bet uz formu, kā ievēlēt valsts pirmo personu. Mēs nerunājam par galveno – par Valsts prezidenta pilnvarām. Uzskatu, ka diskusijas lasītāji jau a priori tiek noskaņoti, ka, mainot Valsts prezidenta ievēlēšanas formu, mēs automātiski kļūstam par prezidentālu valsti, bet tā taču nav! Iegūstot vēlētu Valsts prezidentu, mēs saglabājam parlamentāras valsts formu un papildus iegūstam iespēju palielināt varas dalīšanu un kontroli pār valdību. Kontrolei, kas, pēc Eivinda Bergrāva domām, ir jāizveido tautai, ir ne tikai policejiska (prokuratūra, tiesa u.c.), likumu pilnveidošanas (tiesībsargs) vai audita (Valsts kontrole) nozīme. Šeit ir runa arī par varas dalīšanu, kas mūsu parlamentārajā modelī ir jāpilnveido, lai efektivizētu valsts pārvaldi, jo, ja valstī dominē viens valsts varas atzars, tad valsts nav efektīva ne savā attīstībā, ne arī rīcībā. Latvijas parlamentārajā iekārtā valdība nespēj nedz efektīvi veikt varas iekšējo pārstrukturizāciju (piemēram, efektīvi realizēt veselības aizsardzības, tiesu sektora un izglītības pārraudzību), nedz veikt strukturālās reformas (piemēram, apvienot ministrijas vai spēt konstatēt kādas valsts pārvaldei netipiskas funkcijas), nedz arī spēj efektīvi pārraudzīt ierēdņu armiju. Valsts pašlaik to nespēj izdarīt tāpēc, ka nespēj. Iemeslu varētu būt pulka, pie kuriem kā galveno vienmēr min politisko gribas trūkumu. Tādēļ, manuprāt, ir nepieciešams varas “restarts”. Latvijas valstī būtībā birokrātijai ir uzticēta kontrole pār sevi. Pašreizējā modelī, šķiet, visi darbojas kompānijas pēc un neviens nejūtas politiski vai individuāli atbildīgs par šo varas vājumu. Kontrole šai gadījumā būtu ar tautas mandātu apveltīta prezidenta spējā kontrolēt valdības darbības efektivitāti un pieprasīt no valsts dienestiem darba kvalitatīvu izpildi. Pašreiz tā ir tikai parlamenta prerogatīva, taču ko iespēja parlaments pret birokrātijas varu? Ir nepieciešams vēl viens “spēlētājs”, kas demokrātiskā valsts pārvaldē ir prezidents.
Par spīti tam, ka tie, kas vēlas saglabāt Eivinda Bergrāva minēto “ārēju un svešu kontroli”, baida ar kremlisku prezidentu, kas realizēs austrumu intereses, es gribu teikt, ka, pat nemainot Valsts prezidenta pilnvaru apjomu, bet mainot tikai ievēlēšanas modeli, mēs uzlabosim varas dalīšanu. Valsts prezidents, iegūstot tautas mandātu, nebūs vairs spiests pieglaimoties parlamentam, kā tas notiek pašreizējā modelī, kad otrajam pilnvaru termiņam beidzoties, prezidentam ir jādomā par parlamenta labvēlību, lai tiktu otreiz pārvēlēts. Protams, pašreizējā modelī prezidents ir drīzāk savdabīgs Saeimas priekšsēdētāja aizvietotājs sevišķos gadījumos, jo sociāldemokrāti, kas 1922.gadā lēma par šo modeli, pilnīgi nopietni Satversmes sapulcē apsprieda jautājumu, vai vispār valsts prezidenta institūtu Satversmē vajag paredzēt. Viņi vēlējās uzticēt valsts galvas funkcijas Saeimas priekšsēdētājam. Tādējādi Valsts prezidents mūsu valstī veic pārsvarā reprezentatīvo funkciju un nekāds pretsvars parlamentam nav iespējams, jo valsts prezidentu parlaments var atstādināt, pat nepūloties sameklēt kādu ieganstu.
Pretarguments – prezidents populists
Manuprāt, arī pašreizējais modelis nav pasargāts no tā, ka bagātie un ietekmīgie pilsoņi kādā publiskā vietā (piemēram, zoodārzā) sanāk kopā un izdomā, ko virzīt par prezidentu, līdz ar to arī pašreizējais modelis neizslēdz iespēju, ka parlamenta vēlēts prezidents var būt populists. Jāatgādina, ka mēs dzīvojam kapitālistiskā sabiedrībā, kur naudas vara cenšas ietekmēt itin visu. Mizantropiski ir uzskatīt, ka tauta uzķersies uz populistiem, manuprāt, tas nozīmē atklāti atzīt, ka mūsu tauta ir lētticīga un tai nevar uzticēt lemšanu par saviem līderiem. Bet tas tā nav. Ja mūsu tauta spēj izraudzīties 100 parlamenta deputātu, tā spēs viedi izraudzīties arī valsts galvu.
2
2. Prezidenta vēlēšanas šķels tautu.
2. Prezidenta vēlēšanas šķels tautu.
Nedzīvosim ilūzijās! Vēlēšanu process kā tāds ir šķeļošs. Latvijas gadījumā to saasina etniskā šķirtne. Izšķirīgais balsojums, ļoti iespējams, būtu par prezidenta kandidātiem no katras šķirtnes puses. Tas „tautu” šķeltu, nevis vienotu. Ja prezidentu ievēlētu ar tikai 51% balsu vairākumu, šķelšanās būtu vēl asāka. Un ja balsstiesīgo līdzdalība vēlēšanās būtu 60%, prezidents būtu ievēlēts ar tikai 30,6% no visiem balsstiesīgajiem. (51% no 60%). Vai viņu vispār tādā gadījumā varētu dēvēt par „tautas vēlētu”? Vai viņam būtu autoritāte tautā? Vai viņš tautu vienotu? Atbilde uz visiem trim jautājumiem ir „nē”!
Pretarguments
Pretarguments – šķels tautu
Tautas šķelšana, ko it kā varētu radīt tautas vēlēts prezidents, arī neiztur kritiku, jo tad jau var runāt, ka, piemēram, Somijā, Lietuvā, Polijā un ASV ir sašķelta sabiedrība. Tikpat labi var teikt, ka arī partiju demokrātija šķeļ tautu, jo šo demokrātiju, kas pastāv mūsu valstī un citur Eiropā, var dēvēt par partiju demokrātiju. Cilvēki, sadaloties pilsoniskās sabiedrības grupās, diskutējot par politiku, strīdas, un tas ir normāli.
3
3. Politizēts prezidents.
3. Politizēts prezidents.
Vēlēšanas maksā dārgi. Kandidātiem, kuriem pašiem nav dziļas kabatas, būs nepieciešams kādas politiskas partijas vai naudīgas grupas, vai oligarha atbalsts, lai nopietni pretendētu uz Valsts prezidenta amatu. Šāds atbalsts par brīvu nenāk. Kandidāts, kļūstot par prezidentu, būtu vēl arvien saistīts ar savu politisko partiju vai ķīlnieks savam sponsoram – citiem vārdiem, politiski angažēta persona. Viņa politiskā neatkarība būtu kompromitēta vai nopietni apšaubāma, pat ja viņš censtos rīkoties vai rīkotos neatkarīgi. Tādam prezidentam būs grūti turēt Valsts prezidenta svinīgo solījumu un strādāt tautas labā. Un vēl grūtāk tautu vienot. Piemēri no citām valstīm ar „tautas vēlētu” prezidentu netrūkst – paskatāmies uz pēcvēlēšanu tautas (ne)vienotību ASV, Francijā, Lietuvā, Somijā. Bet varam arī paskatīties uz tautas vienotību tādās izcilās „demokrātijās” ar tautas vēlētiem prezidentiem kā pirms gada Ukrainā un vēl arvien Krievijā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Uzbekistānā, Tadžikistānā, Kirgizstānā, Turkmenistānā.
Pretarguments
Pretarguments – politizēts prezidents
Varas dalīšanas princips savukārt nozīmē, ka valsts vara funkcionāli ir sadalīta trijās daļās: likumdošanas varā, izpildvarā un tiesu varā. Šī sadalījuma mērķis ir novērst indivīda brīvībai potenciāli bīstamu valsts varas pārmērīgu koncentrāciju viena subjekta rokās. Pašreizējais modelis varas dalīšanu neveicina, jo varu savās rokās ir koncentrējis parlaments. Tāpēc runas par politizētu prezidentu ir nenopietns arguments, jo no teorijas viedokļa tieši politizēts prezidents, realizējot varu pār politizētu valdību, ko izveido politizēts parlaments, nodrošina varas dalīšanu. Praksē valdība nevar ieslīgt mierīgā dusā, zinot, ka to kontrolē parlaments, kurā sēž savējie, jo, tā kā prezidentam nav nekāda sakara ar parlamentu, viņš neļaus tam snaust. Būtībā prezidents negroza esošo varas dalījumu, bet papildina, kā ceturtais elements, kas efektivizē pirmo trīs darbību.
Kopsavilkumā Nojaušu, ka mans cienījamais oponents (turpmāk m.c.o.!) nav pārliecināts par „savu lietu”, bet jūtas spiests aizstāvēt savas partijas viedokli par prezidentu, ko vēlētu tauta. Citādi man grūti saprast, kādēļ viņa argumentācija bija tik vāja, nesakārtota un nekonkrēta. Savā debašu ievadā jau norādīju, ka runās par „tautas vēlētu” prezidentu, „konkrētisma” manāmi iztrūkst.
Kopsavilkumā Nojaušu, ka mans cienījamais oponents (turpmāk m.c.o.!) nav pārliecināts par „savu lietu”, bet jūtas spiests aizstāvēt savas partijas viedokli par prezidentu, ko vēlētu tauta. Citādi man grūti saprast, kādēļ viņa argumentācija bija tik vāja, nesakārtota un nekonkrēta. Savā debašu ievadā jau norādīju, ka runās par „tautas vēlētu” prezidentu, „konkrētisma” manāmi iztrūkst.
Un tā tas diemžēl bija arī šajās debatēs. Nebija neviena konkrēta, pamatota argumenta par to, kādi būtu ieguvumi, ja „tauta” vēlētu Valsts prezidentu. Bija tikai apgalvojumi bez racionāla pamatojuma, kas visai bieži balstījās uz non sequitur argumentācijas konstrukciju (t.i., secinājumam nav loģiska saikne ar premisu).
Minēšu tikai dažus piemērus. Kāds loģisks sakars ir Jāņa Purgaļa apgalvojumam, ka „tautas vēlēts Valsts prezidents būs [..] nacionālas Latvijas valsts vienības politisks vienprātības simbols”, ar m.c.o. apgalvojumu, ka „…tautas vēlēts prezidents, pirmkārt, vajadzīgs, lai palielinātu pilsoņu uzticību varai, jo lielākā daļa citu konstitucionālo institūciju (Saeima, MK un tiesas) pilsoniskās sabiedrības nebauda augstu uzticību”? Kāds sakars uzticībai prezidentam ar uzticību šīm institūcijām?
Otrais „PAR” arguments sākas ar vēl vienu non sequitur: „Otrkārt, tautas mandāts dotu iespēju spēcināt Valsts prezidenta tiesības valdības veidošanā un lēmumu pieņemšanā.” Ievēlēšanas veids pats par sevi nespēcinātu minētās prezidenta tiesības. Tās spēcinātu tikai atbilstošas maiņas Satversmē un likumdošanā, kuras m.c.o. pat nepiemin.
Šajā pašā argumenta daļā autors sajauc, kā jau savā atbildē rakstīju, divus galīgi atšķirīgus jēdzienus („politizēts” un „politiskā procesa dalībnieks”). Būtu bijis labi paskaidrot, kā (nedefinēto) to „varēja redzēt,… V.Vīķes – Freibergas prezidentūras laikā …”. Minētā piemērā par prezidenta Zatlera rīcību var redzēt neko vairāk kā m.c.o. kļūdīšanos par dažiem no Satversmes svarīgākajiem pantiem.
Atsaukšanās uz vēsturiskiem apstākļiem, kam nav līdzību ar tagadni, kā premisu argumentam par nākotni, arī ir non sequitur veids, kas neveicina skaidrību nedz domāšanā, nedz debatēs.
Trūka pārliecības un „konkrētisma” arī m.c.o. pret argumentācijā. Norvēģu tautas autoritātes, garīdznieka, politiķa, jurista un filozofa Eivinda Bergrāva piesaukšana bija interesanta, bet viņa teiktā par sabiedrības iekšējo kontroli attiecināšana uz „spēcīgāku prezidentu, ko vēlētu tauta pati”, ir aiz matiem stiepta. Ar to saistītais pārmetums, ka „“Ir” organizētā diskusija koncentrē uzmanību nevis uz mērķi, kas, (viņaprāt), ir efektīva izpildvara, bet uz formu, kā ievēlēt valsts pirmo personu. Mēs nerunājam par galveno – par Valsts prezidenta pilnvarām.” Tā, protams, būtu galīgi cita diskusija, bet nekas neliedza m.c.o. pamatot savus argumentus par „tautas vēlētu” prezidentu ar apsvērumiem par prezidenta pilnvarām. Brīnos, ka viņš to nedarīja. To uzskatu, kā būtisku trūkumu viņa argumentācijā. Liekas arī, ka m.c.o. pats tautai neuzticas un tiecas pēc „stingrās rokas”, kas valsti pārstrukturētu. Te tiešām pastāv labas iespējas kādas šauras personu grupas politizētam prezidentam rīkoties ne tikai savas grupas, bet arī savās interesēs. Paskatīsimies tikai uz to, kas notiek mūsu austrumu kaimiņzemē!
Piekrītu, ka arī tagad varētu ievēlēt prezidentu populistu, bet, kā, bez kādas mizantropijas, pamatoju savā argumentā, risks ir lielāks tiešās prezidenta vēlēšanās, jo balsošana notiek par personu, ne partiju. Neesmu manījis, ka līdzšinējie Saeimas vēlētie prezidenti būtu glaimojuši parlamentam. Vēl viens apgalvojums bez pamatojuma! Neesmu arī manījis, ka tautu šķeltu mūsu parlamentārās vēlēšanas.
Par politizētu prezidentu un varas dalīšanas principu esmu jau izteicies. Pārsteidz, ka m.c.o. nesaprot, ka politizēta prezidenta iejaukšanās trīs varu attiecībās izjauks, nevis stiprinās, delikāto pretsvaru principu. Kā m.c.o. pats raksta, politizēts prezidents nodrošina varas dalīšanu no teorijas viedokļa. Bet runa nav par teoriju, bet par praksi un riskiem ar politizēta prezidenta valsts varas dalīšanu.
Nobeigumā nopietns jautājums: vai Ringolds Balodis un viņa pārstāvētā partija vēlas prezidentu nostādīt augstāk par tautas vēlētu Saeimu? Vismaz man tā liekas.

QUO tu domā tagad?

PAR
PRET
177 balsojumi

18%

82%

Komentāri (55)

Tavs viedoklis

Atzīmē, kāda tagad ir tava pozīcija.
Ieva Lass23/01/2015. 13:17
Es domāju, ka, lai vēlētu prezidentu ir nepieciešams tautas demokrātiskais briedums, lielāka izšķirtspēja un lielāka neatkarība no politiskām reklāmām. Vēl nē. Ušakova, Grigules un Lemberga fenomeni to labi pierāda.
+1
atbildēt
Jānis Labrencis06/01/2015. 18:06
Pēc Ziemassvētkiem Saeimai iesniedzu ierosinājumu mainīt priekšvēlēšanu debašu kārtību. Ieteicu partijām no budžeta nemaksāt ne centa, bet katram pretendentam atvēlēt valsts apmaksātu daudz ilgāku laiku priekšvēlēšanu debatēs sava viedokļa paušanai. Ieteicu pie varas esošām partijām atvēlēt daudz mazāk laika, jo viņas ir runājušas un darījušas četrus gadus. Tad vēlētāji ar visiem iespējamiem balsošanas veidiem varētu izteikt savu atbalstu vienai vai otrai partijai vai tautas vēlēta Prezidenta kandidātam. Rezultātā būtu daudz mazāk partiju populistisko reklāmu, bet vēlētāji varētu objektīvāk izdarīt savu izvēli.
atbildēt
Jānis Žugovs30/12/2014. 22:11
Vispirms iemācīsimies ievēlēt Saeimu, tad ķersimies pie prezidenta vēlēšanām.
+3
atbildēt
eltae22/12/2014. 10:51
Prezidenta ievēlēšanai Saeimā jābūt atklātai. Lai tā nenotiktu "tirgus" apstākļos, kas ļoti spilgti parādijās Brigmaņa un Urbanociča izmisīgajās darbībās, kad Bērziņa ievēlēšanai pietrūka vienas balss.
+2
atbildēt
vecais_m29/11/2014. 19:58
Tautas vēlēts prezidents nozīmētu Latvijas valstiskuma demontāžu. Pietiek paskatīties uz reitingiem: Lembergs un Ušakovs priekšā. Uzvarēs lielākais naudas maiss (kuram vairāk lielais brālis piestiķēs). Brīnos, kā NA tik tālu nav aizdomājusies, jebšu tā atkarība no Puzes tiešām tik liela?
+2
atbildēt
Austras koks29/11/2014. 12:12
Domāju, ka čehu Zemans ir labs piemērs, kas notiek, ja pāriet uz tautas vēlēta prezidenta institūciju postsovjetiskā valstī, pie tam valstī, kur nav attiecīgu vienpersoniskas vadības tradīciju.

Un tā kā mums situācija ir trakāka nekā čehiem - mums 1/3 iedzīvotāju ir kolonisti - tad tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešana ir valsts apdraudējums.

Ar Lietuvu salīdzināt arī nevar - tur nav kolonistu, un viņiem ir monarhijas (viena cilvēka vadības) gadsimtiem ilgas tradīcijas. Mums tādu nav. Mums, ja tā vienkāršoti var izteikties, vienmēr ir bijusi demokrātija - sākot no pirmslivonjas un Livonijas laikiem līdz pat mūsdienām. Pat atrodoties cariskajā Krievijā, šeit bija lielas vietējās pašpārvaldes tiesības, nesalīdzināmas ar pārējo Krieviju.

Mēs esam parlamentāra republika, un Valsts prezidents jāuztver tāpat kā, piemēram, Saeimas priekšsēdētājs - kā augsta amatpersona, ko ievēl parlaments. Latvijā valsts prezidents NAV valsts vadītājs, un to nav nepieciešams vēlēt vispārējās vēlēšanās.
+5
atbildēt
Pēteris Augustovs27/11/2014. 18:51
Mazu valstu prezidentus nopērk, šantažē un izmanto savās interesēs lielo valstu oligarhi, lielo valstu prezidentus nopērk un pakļauj tie paši lielo valstu oligarhi, tikai tad ir kopīgas intereses abām pusēm.
Es brīnītos, ja Saskaņa būtu pret tautas vēlētu prezidentu Latvijā.
+3
atbildēt
Andrejs Cīrulis27/11/2014. 10:20
Ierosinu Mārai Miķelsonei tikpat racionāli kā šeit par prezidenta vēlēšanām izanalizēt tās nomācošās idejas par deputātu skaitu samazināšanu, lai vairs lieki cilvēkiem nejauktu galvas un prātus. Pēc Sprūdža aktivitātēm vairākās pašvaldībās notika brīnumu lietas, kas apliecināja, ka labuma nebija nekāda, jo demokrātija jūtami tika apcirpta...
+2
atbildēt
aivars1526/11/2014. 21:19
Šobrīd notiek 2 diskusijas: (1) vai cilvēki vēlas Putinu vai Ulmaņa režīmu un (2) vai prezidenta ievēlēšanas procesu var uzlabot. Tādēļ, diskusija būtu korektāka, ja jautājumu sadalītu 2 daļās:
1. Vai vēlaties prezidentālu valsts pārvaldi?
2. Vai vēlaties mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību, nemainot prezidenta pilnvaras?
+2
atbildēt
Austras koks29/11/2014. 12:24
Mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību uz tautas vēlētu prezidentu, ja tam nepalielina pilnvaras, ir diezgan liela bezjēdzība, jo Valsts prezidents pie mums nav valsts vadītājs, vienkārši augsta valsts amatpersona. Vispārējās vēlēšanās ievēlēt kādu no valsts amatpersonām nav nozīmes. Vispārējās vēlēšanās ievēl augstāko valsts varas institūciju - parlamentu - kurš attiecīgi ievēl pārējās augstās amatpersonas. Tā ir normāla parlamentāras republikas kārtība.
igraudins26/11/2014. 18:18
Cerība nav metode. Ja mēs gribam būt demokrātiska valsts praksē un nevis tikai lakoniski uz papīra, tad jācenšās piekopt izglītota populisma, šai ziņā tautas, uzskatus un jādzird viņu balsis. Populisms nav jāuzskata neapzinīgi kā nievējošs sauklis. Sekmīgas pasaules valstis kā piemēram: Skandināvu zemes, Holande, ASV, Kanāda un Austrālija ir populistu orientētas valstis. Mums ir iespēja mācīties no viņu sekmēm un kļūdām.

Mums ir jārēķinājās kādā vidē mēs atrodamies. Nevienlīdzība likumos veido nevienlīdzību sabiedrībā, korupciju, un varas pārmērību. Tautas intereses netiek pārstāvētas. Padomju Krievijas domāšana ietekme vel rēgojas, kavē attīstību un no tā ir jāatsvabinās.

Mēs balsojam par saviem valsts deputātiem, un biežāk kā nē, šie ‘tautas kalpi’ vispirms pārstāv savas intereses, tad savas politiskās partijas intereses un ja parādās vainas apziņa tad padomā mazliet par tautu. Kaut politiķi valdībā daudz čivina, patriotisms un lojalitāte viņiem nav pirmā vietā. To viņi arī negaida no tautas un kā esam redzējuši ministru prezidente pat degradē patriotismu lai izpatiktu Kremlim.

Valdības pastāvošās institūcijas, kā jau esam ievērojuši, kultivē korupciju valsts varas ierindās. Latvijas valsts ir sastinguse. Nav nekāda valsts attīstība ja neuzņemās riskus. Nav jāspēlē uz nevienād līdzenuma. Uzlabosim nevis tikai prezidenta posteni bet visas varas pamatus. Shī nebūs nekāda jauna doma. Īsumā, valsts vara ir sadalama četrās nozarēs: (1) Izpildvara – ar tautas ievēlētu prezidentu priekšgalā. Prezidents nominē sev atbildīgus ministrus no profesionālām aprindām ko apstiprina un pieņem Saeima. (2) Likumdošanas vara (Saeima) – tiek tautas ievēlēta un to nemaz nevajag aptaukot ar 100 deputātiem ja 50 deputāti var sniegt tādus pašus rezultātus mazai valstij. (3) Tiesas sistēma – tiesneši tiek prezidenta ieteikti un Saeimas apstiprināti ar atklātām balsīm. (4) Revīzijas nozare – pārraudzība par pirmām trim varām lai sargātu valsts godīgumu, atklātību, vērtības un sabiedrības vienlīdzību. Varas nav pakļautas viens otrai, bet civili sadarbojās.

Premjerministra amats tiek atbrīvots.

Prezidenta kandidātu noteikumi – Latvijas pilsonis, nepakļauts ārzemju varas interesēm, augstskolas izglītots, pieredzējis vadītājs, bez noziegumiem, netiek izmeklēts, aktīvi atbalsta Latvijas intereses, u.tml.

Shāds var būt sākuma punkts kas ir vel pamatīgi jāizstrādā lai valsts netiktu pakļauta oligarhiem un citas valsts interesēm.

Ir pēdejais laiks glābt Latviju no pazušanas. Mēs esam pārāk ilgi novilcinājuši to ko Kārlis Ulmanis jau daļēji saprata savā laikā.
+3
atbildēt
Madara Peipiņa26/11/2014. 16:02
Visam savs laiks - iespējams, tautas vēlēts prezidents kādu dienu tiešām būs labs risinājums, taču šobrīd daudz efektīvāks, jēgpilnāks un arī sabiedrības uzticību veicinošāks pasākums būtu atklāta balsojuma par valsts prezidentu ieviešana.
+11
atbildēt
politics26/11/2014. 14:00
Visi tie, kas iestājas par visas tautas vēlētu bērziņu, iedomājas, ka tieši viņu lolotais nonāks Rīgas pilī vai pat jau Melgalvju namā, taču nāksies rūgti vilties.

Neielaižoties sīkākos pamatojumos, vēlos norādīt, kad Latvijā pilnīgi droši nāksies rīkot balsošanas otro kārtu, protams, ja neieviešam principu "uzvarētājs iegūst visu", kura rezultātā, visticamāk, pirmā un drošī vien arī beidzamā saulvede būs Ždanoka, vai kāds viņas ekvivalents "ar cilvēcīgu seju".

Tādējādi varam ar lielu ticamības pakāpi pieņemt, ka galīgās uzvaras laurus plūks kāds no kandidātiem, kas pirmajā kārtā būs ieguvis ne vairāk kā 20% balsu. Jādomā, ka arī no šiem 20% daļa, un ne maza, jau sākotnēji būs balsojuši par "mazāko ļaunumu".

No tā savukārt izriet, ka pēcvēlēšanu rītā ar apmierinājumu modīsies ne vairāk kā 10 līdz 15% to Latvijas pilsoņu, kas būs nokļuvuši līdz urnām. No pilsoņu kopskaita, vērtējot optimistiski, tas savukārt varētu būt septiņi līdz desmit procenti.

Vienīgais ierinājums ir tas, ka arī šai "decimētajai" Tautai pašu brūvējums pēc nedēļas, mēneša vai ap Jaungadu jau būs pārtapis visa ļaunuma saknē.
+3
atbildēt
Uldis Šmits26/11/2014. 12:33
Ja tauta ievēl deputātus gan valsts pārvaldīšanai, gan pašvaldībās, tad kāpēc tauta nevarētu ievēlēt arī prezidentu? Tikai noteikti - prezidentam vajadzētu saglabāt līdzšinējās funkcijas un noteikti - izstrādāt prezidenta atlaišanas procedūru.
atbildēt
Kalvis Apsītis26/11/2014. 14:32
Tas faktiski nozīmē atstāt visu pa vecam; vienīgi pievienojot dārgu un populistisku prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu - varbūt pat divās vēlēšanu kārtās (ja pirmajā kārtā neviens neiegūst vairākumu). Kāpēc obligāti populistisku? Grūti iedomāties, kādi varētu būt priekšvēlēšanu solījumi un konkurējošās platformas uz amatu, kura izpildītājs politisku atbildību nenes. Priekšvēlēšanu solījums neēst pārāk dārgas kūkas vai nelietot kortežu ar bākugunīm? Atgriezt Saeimai atkārtotai caurskatīšanai vienu vai otru likumu?
(P.S. Prezidentam pašlaik IR atlaišanas procedūra - Satversmes 50. un 51.pants.)
+2
Veiko Spolitis26/11/2014. 11:46
Šobrīd 86% IR lasītāju atbalsta pieturēšanos pie esošās prezidenta ievēlēšanas kārtības. Līdzīga aina ir novērojama arī sabiedrībā jo petīciju par tautas vēlēta prezidenta institūcijas izveidošanu www.manabalss.lv atbalsta vien 4546 pilsoņi.

Tāpēc ņemot vērā debatēs minētos pārliecinošos argumentus par esošās situācijas uzlabotu saglabāšanu aicinu lasītājus izteikt atbalstu petīcijai par ATKLĀTU BALSOJUMU valsts prezidenta ievēlēšanai Saeimā!
https://manabalss.lv/par-atklatu-balsojumu-valsts-prezidenta-velesanas/show
+6
atbildēt
Vaards25/11/2014. 11:57
Noteikti vajadzīgs!
Latviešu tautai prātā visādi feini prezidenti ko ievēlēt - sākot no Raimonda un beidzot ar Aivaru. Turklāt tā būs arī lieliska iespēja Nilam, kura vēlētājs ir vienotāks savās domās - cik tad ilgi viņš tās bikses velti deldēs RD krēslos un Saeimas opozīcijā?
-1
atbildēt
Dace Baltruma25/11/2014. 09:13
Tautai, kas uzskata Lembergu par labāko premjerministru, nevar uzticēt prezidenta ievēlēšanu. Un jāatceras - ja mums līdz šim būtu bijis tautas vēlēts prezidents, tad Vaira Vīķe - Freiberga laikam gan nebūtu bijusi prezidente.
+9
atbildēt
Jānis Tančers25/11/2014. 10:29
Piekrītu. Tagad jāsamierinās ar to, ka Saeimu ievēlēja tā pati "neuzticamā tauta". Vrb arī Saeimu jāvēlē tikai īpaši izvēlētiem priekšstāvjiem?
-3
Raita Kopiņa25/11/2014. 09:13
Vai tikai deputāti smago atbildības nastu nevēlas novelt uz tautas pleciem? Jebkurā gadījumā varēs teikt: ,,tauta tā vēlējās!".
atbildēt
Astrīda25/11/2014. 08:02
Es ticu Latvijas tautai, svarīgos balsojumos mēs esam vienoti.Bet baidos par negodīgām vēlēšanām. Nu jau amats ir rokā kā to realizēt, gan rezervē ir vēl neiedomajāki varianti.
atbildēt
mikelisegle25/11/2014. 07:53
Vēlēšanas ir varas deleģēšanas mehānisms.
Lai tērētu naudu tiešām Valsts prezidenta (VP) vēlēšanām, ir jābūt skaidram, kādas varas sastāvdaļas VP pietrūkst, vai tās nevar deleģēt arī bez tiešām vēlēšanām, ko Valsts prezidents ar to iesāks, kā jaunais varas deleģējums mijiedarbosies ar likumdevēju izpildvaru.
Skaisti ir stāsti par Tautas milestību pret tiešās vēlēšanās ievēlētu VP, tomēr tam nav nepieciešamas tiešas vēlēšanas. Tam ir vajadzīgs labs PR.
Tāpat skaisti ir stāsti par VP plašākām tiesībām valdības veidošanas laikā un tās uzraudzībā, tomēr tiem visiem ir relatīvi maza vērtība, ja gribas saglabāt parlamenta (100 tautas priekšstāvju, kas kopumā ietver sevī daudz pamatīgāku mandātu un mazāku kļūdas risku) tiesības pieņemt likumus. Šādā sistēmā ar VP uzspiestu Ministru kabinetu nekur tālu netiksim.
Manuprāt, daudz lietderīgāk tiešām VP vēlēšanām rezervējamo naudu izmantot VP institūta kapacitātes stiprināšanai likumdošanas jomā.
-1
atbildēt
gundiab25/11/2014. 03:38
Patreizejais prezidents nav nekas ar ko lepoties bet vai varat iedomaties
kas notiktu ar musu valsti ja tani amata naktu Usakovs vai Lembergs.
Pedejas aptaujas rada ka viens no viniem varetu tikt ievelets.
Milu Paula muziku bet vai varat iedomaties kur musu valsts nonaktu ja vinu ieveletu par prezidentu? Tacu tauta vins ir loti populars, ne tikai ka
komponists bet ari prezidenta kandidats
+6
atbildēt
andreis24/11/2014. 23:44
Jautājums - kādas būtu preža pilnvaras? Ja šis cilvēks tikai prezentētu valsti un taisītu labu pīāru, patiesībā nebūtu tik būtiski, kas vēl. Ja vienam cilvēkam ir vērā ņemama vara, tad arī sākās visādas zoodārza apspriedes. Jāsaprot, ka tautas vēlēts saulvedis navar būt nekāda tapa ar ko aizbāzt robus ko paši sataisījuši saeimas vēlēšanās. Labāk temēr iemācīties vēlēt vienreiz un ar galvu, nekā divreiz ar pakļgalu.
atbildēt
Pēteris Simsons24/11/2014. 22:39
Ja pēc 25 neatkarības gadiem vien nieka 30% pilsoņu spēj pamatot un uzņemties atbildību par savu izvēli Saeimas vēlēšanās, bail iedomāties, ar kādu motivāciju, izpratni un atbildību pārējie 70% nobalsos par sev tīkamu prezidenta kandidatūru. Sabiedrības vairākuma politisko kompetenci jau apliecināja 95% vēlētāju balsojums par Saeimas pirmstermiņa atlaišanu. Iekams latviešu tauta no postpadomju pūļa atkal atgriežas nācijas līmenī, mazāk bīstami kļūdīties simts deputātu, nekā viena prezidenta izvēlē.
+11
atbildēt
andrejslucans24/11/2014. 21:43
Andrejs Lucāns

Pēteris Juraševskis (1872. — 1945.) - sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists, atgādināja, ka ‘’aizmirsta tā teorija, kura teic, ka valsts varu ir lietderīgi un vajadzīgs dalīt izpildu, likumdošanas un tiesu varā’’.

Jānis Labsvīrs (1907.— 2002.) - bijušais Indiānas pavalsts universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, uzsver, ka ‘’tādas satversmes, kur valsts vara tiek dalīta, veicina demokrātisko principu realizāciju.’’ Viņš atsaucas uz De Golu, kurš ‘’uzskatīja, ka satversmei jārada droša, stabila izpildvara, kura darbojas uz visu konstitūcijā noteikto laiku un nav atkarīga no uzskatu maiņas atsevišķās partijās. J.Labsvīrs domā, ka tagadējā Latvijas Satversme ir jāgroza vai jāpapildina, lai tiktu ievērots varas dalīšanas princips – likumdošanas vara Saeimai, izpildvaras funkciju noteikšana – Valsts prezidentam.

Pret tādu risinājumu iebildumu it kā nav. Galvenais piedauzības akmens ir kadri, kas šo projektu realizēs. Un te atkārtoti jāpiesauc vēlēšanu sistēma. Kamēr tā nav tāda, kas nodrošina kandidātu pietiekamas atpazīstamības un izvērtēšanas iespējas, tikmēr pastāv risks atļaut prezidentu izvēlēties arī deputātiem, taču vēl lielāks risks atļaut to darīt Latvijas tautai. Mūsdienās tā nav tā pati Latvijas tauta (un tas ir mūsu līdzšinējo Saeimas deputātu darba rezultāts), kas 1940.g., kad vācieši bija repatriējušies un latviešu īpatsvars pieaudzis līdz 81%. Apšaubu mūsdienu Latvijas tautas gribu un spēju strādāt latviešu tautas interesēs , ko var pamatot ar ļoti bīstamo precedentu - referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.

Šobrīd varētu samierināties ar Saeimas pieņemtu likumu, kas paredz deputātu atklātu balsojumu Valsts prezidenta ievēlēšanā.
+4
atbildēt
Edgars Engīzers24/11/2014. 20:30
Tautas vēlēts prezidents ir solis uz prezidenta pilnvaru paplašināšanu. Viens "prezidents" ar plašām pilnvarām Latvijā jau ir bijis - otru nevajag.

Populisma pieaugums politikā, kas izrietēs no šādas prezidenta ar eventuālām pilnvarām izvēlēšanas kārtības, jau tā saspīlēto un nereti tukšo politisko retoriku, neizbēgami novedīs pie politiskās vides profanācijas. Ar pārlieku materializējušos tieksmi pēc maizes un izpriecām sagruva pat Romas impērija.
+7
atbildēt
Jānis Krampis24/11/2014. 19:01
Valdis Liepiņš detalizēti jau pateicis. Uzsveru man būtiskāko:
1. Populisma loma. Visi redzam Grigules "fenomenu". Pāris mēnešos cilvēks ar labu harizmu un biezu naudas maku var īslaicīgu emociju vilni radīt. Kas būs pēc tam, būs PĒC TAM
2. Tautas šķelšana ar iespējamiem 51% no balsojušajiem - jebkurš, kuram Prezidents nepatiks argumentēti varēs pateikt, ka leģimitāte apšaubāma
Manas piebildes - pieņemu, ka pilnvaru pārdalījums veikts pirms vēlēšanām. Var nopietni strādājot ievēlēt ne populistu, bet apzināti un gudri nopīārētu cilvēku, kuram Latvija vispār neinteresē. Tikai savi maizes tēvi. Rīts pēc vēlēšanām var būt ļoti smags, tikai viss jau būs noticis
+16
atbildēt
v_liepins26/11/2014. 12:19
Ir arī sudrabotu kaimiņu piemēri!
+2
guste24/11/2014. 18:54
Lai arī cik dīvains produkts reizēm nāk no Saeimas, tur tomer ir sava loģika. To rezultātu var vismaz analizēt un ir skaidrs, ko un kāpēc lamāt. Bet ko varēs darīt ar artusiem, kas uzradīsies kādas neta fiksās zibakcijas rezultātā? Neticu veiksmei loterijā.
+12
atbildēt
Anita Grēve24/11/2014. 18:36
Diemžēl mūsu velētājs nav tik izglitots, lai spētu objektīvi izdarīt izvēli. Tā balstīta uz mirkļa emocijām un ir par labu tiem, kas sola lielāku "ābolu maisu"
+5
atbildēt
Valdis Lācis24/11/2014. 19:13
Vai nav tiesa, ka tā ir mūsu laime, ka uz vēlēšanām neatnāk visi 90% vai 100%? :)
Andrejs Cīrulis24/11/2014. 17:17
Mēs savā vēsturē jau esam piedzīvojuši visādu emociju uzplaiksnījumus. kas devuši gan ļoti spēcīgus pozitīvus, gan tikpat spēcīgus negatīvus lādiņus.
Ir liels risks spēcīgi kļūdīties.
Mēs varam ievēlēt kādu mūsdienu Zīgeristu. Un kā tiksim galā tad, ja mums būs tāda pati neveiksme kā lietuviešiem ar viņu prezidentu Rolandu Paksu? Un kā izskaidrot jocīgas ievēlēšanas Eiroparlamentā un dažreiz arī Saeimā?
Kaut arī man nekad nav paticis, ka Latvijas Valsts prezidentu vēlē Saeima, tomēr liekas, ka tas ir drošāk, lai smagi nenokļūdītos.
Diemžēl nav garantijas, ka tautas balsojums nebūs mirkļa popularitātes uzplaiksnījuma rezultāts.
+13
atbildēt
viesturs24/11/2014. 18:17
Nedomāju, ka iespējama lielāka neveiksme, kā pašreizējā. Tāpat uzskatu, ka nav gluži korekti baidīties par "pajoliņu" ievēlēšanu, jo atšķirībā no saeimas 5% barjeras, prezidenta ievēlēšanas barjerai jābūt 51%.
-6
viesturs24/11/2014. 16:31
Vai par pašreizējo prezidentu varam teikt: Lūk īstais cilvēks īstajā vietā!? Vai tiešām nevienam nešķiet, ka līdzšinējā pieredze ar prezidentu mīklaino izvirzīšanu apšaubāmās aizkulišu vietās degradē prezidenta institūcijas prestižu? Manuprāt pastāv acīmredzama kopsakarība prezidenta autoritātei un pilsoņu cieņai pret valsti. Var diskutēt, vai prezidents jāievēl tautas nobalsošanā, bet tādā veidojumā, kā pašreiz, prezidenta institūcija ir nevajadzīgs un valsti apkaunojošs veidojums
+12
atbildēt
Edgars Engīzers24/11/2014. 20:36
VVF laikā (sevišķi otrajā termiņā) nevienam neradās šaubas par prezidenta ievēlēšanas kārtības pareizību. AB laikā rodas. Kas pie vainas - persona vai tās izvēlēšanas kārtība?
+4
Kalvis Apsītis26/11/2014. 15:03
Ja prezidentu Saeimas deputāti ievēlētu atklāti (par ko ir petīcija ManaBalss.lv), tad atkristu bažas par aizkulišu vietām.
Prezidenta institūcija arvien ir bijusi vajadzīga - prezidenta loma ir paturēt galavārdu un novērst strupceļus valsts pārvaldē. Priekš tam prezidentam ir dažādi instrumenti - sākot ar apžēlošanu un likumu atkārtotu atgriešanu Saeimā un beidzot ar Saeimas atlaišanas ierosināšanu.

Latvijas līdzšinējiem prezidentiem var atrast dažādus trūkumus, bet visas tautas ievēlēšana nevienu no trūkumiem nepasargā. Tauta var ievēlēt gan oligarhu rokaspuisi Rolandu Paksu (Lietuva), gan atklātu bandītu Viktoru Janukoviču (Ukraina), vai labākajā gadījumā - partijas aparāta cilvēku bez kāda iedvesmojoša valstiska redzējuma - Fransuā Olandu (Francija). Amatu rotā cilvēks nevis viņa ievēlēšanas mehānisms.
aivars1526/11/2014. 20:53
Visi prezidenti izvirzīti nedēļu vai dienu pirms ievēlēšanas un tikai tad atklājušies melnie plankumi - pacientu atlīdzības, Kājiņas un dzīvošana grēkā, Kanādas pilsonība.

Vienkārši ir jāizmaina vēlēšanu kārtība. Prezidenta kandidātam jābūt oficiāli izvirzītam vismaz 1 mēnesi pirms balsošanas Saeimā. Šajā laikā kandidātu var izvētīt un viņš nevar noslēpties mežā un nerunāt ne ar vienu, kā Bērziņš to darīja.
Ojārs Skudra24/11/2014. 16:09
Tā vietā- konstruktīvo neuzticības balsojumu valdībai,partiju minimālā biedru skaita palielināšanu līdz 500 LR pilsoņiem,Satversmē pantus par sabiedrisko mediju un politisko partiju lomu demokrātisku uzskatu veidošanā.
+9
atbildēt
Valdis Lācis24/11/2014. 16:02
Piekrītot visiem V. Liepiņa k-ga argumentiem piebildīšu, ka parlamentārais modelis samazina korupcijas riskus politikā. Nav tāda 1 vai dažu cilvēku, kuru korumpēšanas gadījumā iespējams iegūt kontroli pār valsti. Piekrītu Spolīša k-gam par prezidentu kā monarha reliktu. Tādēļ atbalstu prezidenta īpašo privilēģiju atcelšanu. Tas ir tikai viens no politiskajiem amatiem. Tad jau ministru prezidentam pienāktos lielākas privilēģijas par augsto atbildību un lielo darba apjomu. Piekrītu Trušinska k-gam, ka ir jāatrod veids kā nodrošināt, lai prezidenta amatā nenonāk cilvēki, kuri vēlāk kļūst par apsmieklu Latvijā un ārpus tās, tādejādi diskreditējot valsts varu šeit un ārpus valsts.
+16
atbildēt
Agrisa24/11/2014. 16:02
Spriežot no aptaujām, tautas vēlētājs nebūs labi. Taču varbūt tiešām EE variants ir izskatāms, kā piemērs, jo Saeimai jau arī ne vienmēr veicas?
atbildēt
Andris Meikulans24/11/2014. 15:56
Prezidentam ir jābūt tautas vēlētam! Un protams, ka jāizvērtē arī to atbilstība ieņemamajam amatam. Jābūt kritērijiem - vecumam, izglītībai, spējai pārstāvēt tautu, prasmei runāt un pārstāvēt Latviju. Līdzšinējie prezitenti Latvijai bijuši gan izcili (VVF), gan katastrofāli (vārdos nesaukšu), un tikuši izraudzīti ar apšaubāmām metodēm - ķēķī, Zoodārzā, piesmieto saeimas politiķu rautā utt. Tas nekur neder! Darīsim nākotnē gudrāk - vēlēsim visi Latvijas pilsoņi savu pārstāvi.
-10
atbildēt
v_liepins26/11/2014. 12:30
Te parādās klajšs populisms! Cik augsta būs spēju latiņa, kas to noteiks un kas to pārbaudīs? Kā vispār var pārbaudīt spēju pārstāvēt tautu, prasmi runāt un pārstāvēt Latviju? Vienīgai pēc ievēlēšanas amatā, kad jau būs par vēlu. Pirms atbalstam, padomāsim kā atsauksim!
Dina Gailite24/11/2014. 15:51
Līdz šim nav izskanējuši nekādi racionāli argumenti, kādēļ tautas vēlēts prezidents būtu labāks par pašreizējo valsts galvas izvēles kārtību.

Diemžēl rodas iespaids, ka:
a) Satversmes grozījumu projekts tiek virzīts virzīšanas pēc (process paša procesa nevis mērķa dēļ), iespējams, ar domu novērst uzmanību no svarīgākiem likumdevēja uzdevumiem,
b) tautas vēlēts Valsts prezidents ir (apzināts vai neapzināts) mēģinājums apmierināt vienas sabiedrības daļas ilgas pēc "stingrās rokas", kas "sakārtotu" valsti un vestu Latviju autoritārisma virzienā.

Īpašu piesardzību pret šo ideju raisa vairāki apstākļi:
1) ļoti spēcīgs valsts prezidenta institūts jau 20. gs. 30. gados bija Zemnieku savienības ierosināto Satversmes grozījumu mērķis, kuru, cita starpā, ļoti atbalstīja, piemēram, nacionālsociālistiski noskaņotie vācbaltu juristi. Ar ko beidzās autoritārie režīmi Latvijā un Vācijā - tas mums ir zināms.
2) Latvijas slikti kontrolētajā priekšvēlēšanu un vēlēšanu procesā (ko pierādīja arī nesenās Saeimas vēlēšanas) ļoti ticama ir negodīga manipulācija ar sabiedrības viedokli, panākot, ka ietekmīgajā tautas vēlētajā Valsts prezidenta amatā nonāk nepiemērots, viegli ietekmējams vai pat Latvijas valstij naidīgs cilvēks.
+18
atbildēt
vilnis trušinskis24/11/2014. 15:38
Jāuzlabo prezidenta ievēlēšanas sistēma.Varbūt kautko līdzīgu Igaunijas variantam Viņiem tiek ievēlēti tiešām cienījami un kompetenti prezidenti.
+5
atbildēt
vilnis trušinskis24/11/2014. 15:38
Jāuzlabo prezidenta ievēlēšanas sistēma.Varbūt kautko līdzīgu Igaunijas variantam Viņiem tiek ievēlēti tiešām cienījami un kompetenti prezidenti.
+1
atbildēt
vilnis trušinskis24/11/2014. 15:38
Jāuzlabo prezidenta ievēlēšanas sistēma.Varbūt kautko līdzīgu Igaunijas variantam Viņiem tiek ievēlēti tiešām cienījami un kompetenti prezidenti.
+1
atbildēt
Viedoklis24/11/2014. 12:09
nepievienojas komentārs :(
-2
atbildēt
Viedoklis24/11/2014. 12:10
ok, tātad nevar iekopēt to pašu komentāru ko pie ir.lv raksta?

Nu tad nekā...
-2
Uldis Vanags24/11/2014. 11:50
Kāds praktisks plabums būs no tā, ka Latvijā " tauta" vēlēs prezidentu? Ko Tas dos, kā mainīs LR iekšpolitisko klimatu? Pie tam šī diskusija tiek uzsākta situācijā, kad nav skaidras pilnvaras, kuras iegūs šis "tautas" vēlētais prezidents. Šitā debate ir uzsākta pa tukšo, bet tautu lieku pēdiņās, jo LR pilsoņu kopums nav tauta. Diemžēl LR pilsoņu kopumu šķeļ nepārvarama ideoloģiska plaisa.

Es saprotu, kādu iemeslu dēļ LR vietējie kremlini iestājas par " tautas " vēlētu prezidentu, Prezidenta vēlēšanas dod viņiem vēl vienu iespēju pietuvoties varai, bet kādēļ NA, ZZS atbalsta šādu ideju, man tas nav skaidrs.
+19
atbildēt
Mārtiņš Lustiks24/11/2014. 17:30
Nabaga NA vienkārši apčakarēs. Viņi domā, ka būs Ulmanis, bet patiešibā dabūs Janukoviču :)
+10
Gatis Priede24/11/2014. 11:49
Jaunās un vēl nenobriedušās demokrātijās prezidents ar plašākām pilnvarām valsti var novest ne gluži tur, par ko runā prezidentālās republikas aizstāvji.
To pierāda arī notikumi Ukrainā.
Piedevām – sabiedrība Latvijā nav nobriedusi, lai izvēlētos prezidentu. Sabiedrība pārāk vieglprātīgi izturas pret politiskajiem procesiem Latvijā, ievēlot klaunus Saeimā (Artussi) – “prikola pēc”.
Man nav nekādas vēlmes, ka korumpētie Nili Ušakovi vai Aivari Lembergi saimniekotu par Rīgas pili un šiem būtu plašas pilnvaras.
Tāpat man nav vēlmes, ka par prezidentu kandidētu un pat varētu kļūt – Oļegs Znaroks, Renārs Kaupers vai kāds ar smuku frizūru.

Pie tautas vēlēta prezidenta jautājuma varam atgriezties pēc gadiem 20. Ne tagad.
+22
atbildēt
viesturs24/11/2014. 17:12
Latvijas pilsoniskā sabiedrība tiešām joprojām ir politiski nenobriedusi, svārstīga un viegli ietekmējama. Turklāt divu saziņas valodu dēļ, informatīvi un ideoloģiski sašķelta. Tādēļ Saeimā ir pārstāvēti tik ļoti atšķirīgu viedokļu paudēji un tas ir tikai normāli demokrātiskā valstī. Ja prezidentu ievēlētu tautas balsojumā, tad šis lēmums arī būtu demokrātisks sabiedrības uzskatu spoguļojums. Grūti pateikt, vai mēs tā tiktu pie labāka prezidenta...varbūt. Un nedomāju, ka viņam būtu jāpiešķir lielākas pilnvaras. Vienīgi, ko varu teikt: es labāk justos, ja prezidenta pienākumus pildītu Renārs Kaupers, nekā pašreizējais amata izpildītājs. Vismaz varētu saprast, ko cilvēks saka :).
Veiko Spolitis22/11/2014. 15:34
Eiropas vēsturē republikas ir veidojušās kā pretmeti monarhijām. Prezidenta insitūcija ir "monarha izstrādājums", un to vislabāk ir izpratuši Šveices Konfederācijas veidotāji, kur konfederācijas prezidentu izvēlas katru gadu no jauna, no ievēlēto ministru vidus. Starp citu, Šveices juridiskās domas iespaidā arī Latvijā mums ir pašu Ministru Prezidenta amats.

Virzīšanās Šveices pārvaldības, nevis "monarha izstrādājuma" virzienā, Latvijā būtu visvēlamākā, un tam ir vairāki iemesli. Līdzīgi Šveicei Latvijas sabiedrība nav viengabalaina, tāpēc "tautas vēlētas prezidenta institūcijas" gadījumā daļā sabiedrības vienmēr paliks mieles, kas kalpos par sakni nesaskaņai Latvijas neviendabīgajā sabiedrībā. Pieņemot "tautas vēlētu" prezidentu, būtu jāpieaug arī "monarha izstrādājuma" varas daudzumam, kurš attiecīgi būs jāatņem Saeimai vai Ministru Kabinetam, bet vai šie varas atzari to tā vienkārši vēlēsies? "Pārejas demokrātiju" Čehijas, Ukrainas, un arī Lietuvas piemēri ar "tautas vēlētiem monarha izstrādājumiem" nevieš pārliecību, ka "tautas vēlēts prezidents" veicinātu sabiedrības saliedētību, un visbeidzot, neko neesmu pat minējis par izmaksu pieaugumu veicot prezidenta vēlēšanu kampaņu, gan arī "nākotnē uzturot" daudzskaitlīgo prezidenta kanceleju...
+34
atbildēt
ilgvars24/11/2014. 17:08
Var ieviest tautas vēlētu prezidentu, bet jāizstrādā ievēlēšanas kārtība, prezidenta pilnvaras, jāparedz kādas izmaiņas tiks izdarītas Satversmē.. Pagaidām šīs sarunas un sarakstīšanās ir tukšgaita, jo nav ko apspriest, kā tikai saukli "tautas vēlēts presidents". Tas nav nopietni un līdzinās "tam dzīvnieciņam, kas prognozēja pasaules futbola čempionāta rezultātu".
+1