Izvēlies autorizācijas veidu

IR

QUO
Ir jautājumi, uz kuriem atbilde "jā" vai "nē" izmaina pasauli. Svarīgi, lai šādos
jautājumos gudrā strīdā uzvar spēcīgākie argumenti. Pievienojies diskusijai!
debašu arhīvs
77%
23%
Diskusijas dalībnieki ir beiguši argumentēt, bet diskusiju varat turpināt, rakstot komentārus
Māra Miķelsone
moderators
Vai Latvijā vēlēšanās ir jāievieš elektroniskā balsošana?
Jau vismaz pāris gadus Latvijas sabiedrībā tiek uzturēta doma par elektroniskas balsošanas iespēju vēlēšanās. Kā paraugs mums dažkārt tiek minēta Igaunija.
 
Vai e-vēlēšanas kā burvju nūjiņa varētu palielināt vēlētāju skaitu un 12.Saeimas vēlēšanās nobalsojušo 58,85% robežu varētu šādi paaugstināt, dodot iespēju iespēju nobalsot jebkuram vēlētājam, lai kur viņš atrastos, ja tikai šim vēlētājam ir pieejams dators un interneta pieslēgums?
 
Ir.lv jau ir bijuši publicēti Latvijas IT nozares speciālistu viedokļi, iebilstot pret šādu iespēju un norādot uz drošības riskiem un rezultātu uzticamības problēmu. Tomēr joprojām ir pietiekami liels šādu vēlēšanu atbalstīju loks.
 
Cik īsti ir liels e-vēlēšanu risks, vai un kā var palielināt jaunās paaudzes vēlētāju, kas daļu savas dzīves pavada internetā, iesaisti vēlēšanās?
 
Vai Latvijā vēlēšanās ir jāievieš elektroniskā balsošana? Šajā diskusijā savu viedokli par šādu vēlēšanu riskiem izteiks Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs. Par sabiedrības ieguvumiem argumentēs digitālu produktu izdevēja "Creative" līdzīpašnieks Kristofs Blaus.
 
Kā uzskatāt jūs? Varat paust savu viedokli komentāros un balsojot aptaujā.
lasīt vairāk

QUO tu domā pirms debates?

PAR
PRET
277 balsojumi

63%

37%

Kristofs Blaus
digitālu produktu izdevēja "Creative" līdzīpašnieks

Argumenti par

1
Pieejamāk (tikai 6% ārzemju latviešu balsoja vēlēšanās). Vēlēšanām ir jābūt pieejamām visiem pilsoņiem. Ārzemēs dzīvo apmēram 370 000 tautiešu. Pēdējās vēlēšanās no viņiem tikai 23 tūkstoši vēlēja par Saeimu. Tas nozīmē, ka 94% ārzemju latviešu nepiedalās vēlēšanās. Nevajag uz viņiem uzreiz dusmoties. Piedalīties vēlēšanās viņiem ir ļoti dārgi un sarežģīti – līdz tuvākajam iecirknim ārzemēs daudziem par transportu vien jāiztērē vairāk nekā 100 eiro un ceļā jāpavada visa diena. Tas nebūtu normāli pat viduslaikos. Bet tagad taču ir 21.gadsimts, vai ne? E-vēlēšanas ir Latvijas šodienas nepieciešamība.
Pieejamāk (tikai 6% ārzemju latviešu balsoja vēlēšanās). Vēlēšanām ir jābūt pieejamām visiem pilsoņiem. Ārzemēs dzīvo apmēram 370 000 tautiešu. Pēdējās vēlēšanās no viņiem tikai 23 tūkstoši vēlēja par Saeimu. Tas nozīmē, ka 94% ārzemju latviešu nepiedalās vēlēšanās. Nevajag uz viņiem uzreiz dusmoties. Piedalīties vēlēšanās viņiem ir ļoti dārgi un sarežģīti – līdz tuvākajam iecirknim ārzemēs daudziem par transportu vien jāiztērē vairāk nekā 100 eiro un ceļā jāpavada visa diena. Tas nebūtu normāli pat viduslaikos. Bet tagad taču ir 21.gadsimts, vai ne? E-vēlēšanas ir Latvijas šodienas nepieciešamība.
Pretarguments
Latvija nav vienīgā valsts, kurai liels skaits pilsoņu parlamenta vēlēšanu dienā neatrodas valstī. Nav šaubu, ka tā ir nozīmīga problēma. Taču balsošana internetā nepieļaujami augstā riskantuma dēļ nedrīkst būt šīs problēmas risinājums. Nedrīkst balstīties tikai uz bulgāru parunu: „Ja nedrīkst, bet ļoti gribas, tad var.” Lai kvalificēti runātu par interneta balsošanas riskiem, ir tomēr jābūt visai specifiskai profesionālai izglītībai.
Obligātā literatūra interesentiem:
Igaunijas Augstākās tiesas 2011.gada 21.marta spriedums.
On Internet voting. Barbara Simons, Dec 7 2011.
Report on the Estonian Internet Voting System. Barbara Simons, Sep 3 2011.
Obligātā literatūra ekspertiem:
Attacking the Washington, D.C. Internet Voting System, Scott Wolchok, Eric Wustrow, Dawn Isabel, and J. Alex Halderman, In Proc. 16th Conference on Financial Cryptography & Data Security, Feb. 2012.
A Security Analysis of the Secure Electronic Registration and Voting Experiment (SERVE), David Jefferson, Aviel D. Rubin, Barbara Simons, David Wagner, Jan 21 2004.
2
Caurspīdīgāk (vai Tavai balsij nepievilka pāris plusiņus?). Šodien vēlētājam nav nekādu iespēju pārbaudīt, kā ir saskaitīta viņa vēlēšanu balss. Varbūt balss ir izmesta? Varbūt savilkti papildus plusiņi? Varbūt vispār samainīta pret citu biļeti? To neviens nevar pārbaudīt! Cilvēki var tikai cerēt, ka CVK vienmēr visu izdarīs godīgi. Atkal izklausās pēc viduslaikiem. E-vēlēšanas ļautu internetā katram pārbaudīt savas balsis un pat lejupielādēt visus biļetenus (neredzot balsotāju datus), pārskaitīt vēlēšanu rezultātus. Šīs metodikas labi prezentē vēlēšanu eksperts no Zviedrijas David Bismark savā TED runā. Varam pārņemt Igaunijas pieredzi un varbūt papildināt ar pasaules izcilākajām idejām – varēsim balsot elektroniski un caurspīdīgi.
Caurspīdīgāk (vai Tavai balsij nepievilka pāris plusiņus?). Šodien vēlētājam nav nekādu iespēju pārbaudīt, kā ir saskaitīta viņa vēlēšanu balss. Varbūt balss ir izmesta? Varbūt savilkti papildus plusiņi? Varbūt vispār samainīta pret citu biļeti? To neviens nevar pārbaudīt! Cilvēki var tikai cerēt, ka CVK vienmēr visu izdarīs godīgi. Atkal izklausās pēc viduslaikiem. E-vēlēšanas ļautu internetā katram pārbaudīt savas balsis un pat lejupielādēt visus biļetenus (neredzot balsotāju datus), pārskaitīt vēlēšanu rezultātus. Šīs metodikas labi prezentē vēlēšanu eksperts no Zviedrijas David Bismark savā TED runā. Varam pārņemt Igaunijas pieredzi un varbūt papildināt ar pasaules izcilākajām idejām – varēsim balsot elektroniski un caurspīdīgi.
Pretarguments
Nepiekrītu. Davids Bismarks ignorē divus nozīmīgākos riskus – „ģimeņu balsojumus” un īpaši radītus datorvīrusus, ar kuru palīdzību var nemanāmi pārņemt datorsistēmas vadību un pēc patikas grozīt gala rezultātus. Uzsveru – nemanāmi. Savukārt Igaunija var atļauties spēlēties ar uguni tikai tāpēc, ka tās parlamenta vēlēšanās nepiedalās partijas, par kuru lojalitāti valstij pastāvētu šaubas. Palasot Igaunijas parlamenta vēlēšanu novērotāju ziņojumu, mati šausmās ceļas stāvus.
3
Ekonomiskāk. Vienas vēlēšanas izmaksā vairāk nekā trīs miljonus eiro. Ieviešot paralēlu elektronisko balsošanu, ar laiku nebūs vajadzīgi tik daudzi iecirkņi, tik daudz darbinieku balsu skaitīšanai, tik daudz pārstāvju, kas ierodas dzīvesvietās u.tml. Arī cilvēkiem nebūs jātērē tik daudz laika un naudas par ierašanos iecirkņos. Internetbankām bija daudz kritiķu, taču šodien tās lieto pat pensionāri, jo tas ir lētāk un vienkāršāk nekā nokļūt līdz bankas birojam. Un internetbankās tiek veikti daudz reižu vairāk maksājumu, nekā banku pārstāvniecībās. Bankas var uzturēt mazāk biroju un darbinieku nekā iepriekš. Un tāpat būs arī ar elektroniskajām vēlēšanām.
Ekonomiskāk. Vienas vēlēšanas izmaksā vairāk nekā trīs miljonus eiro. Ieviešot paralēlu elektronisko balsošanu, ar laiku nebūs vajadzīgi tik daudzi iecirkņi, tik daudz darbinieku balsu skaitīšanai, tik daudz pārstāvju, kas ierodas dzīvesvietās u.tml. Arī cilvēkiem nebūs jātērē tik daudz laika un naudas par ierašanos iecirkņos. Internetbankām bija daudz kritiķu, taču šodien tās lieto pat pensionāri, jo tas ir lētāk un vienkāršāk nekā nokļūt līdz bankas birojam. Un internetbankās tiek veikti daudz reižu vairāk maksājumu, nekā banku pārstāvniecībās. Bankas var uzturēt mazāk biroju un darbinieku nekā iepriekš. Un tāpat būs arī ar elektroniskajām vēlēšanām.
Pretarguments
Apgalvojums bez skaitliska pamatojuma. Varbūt patiess, varbūt ne. Datorsistēmas izstrāde un uzturēšana arī kaut ko maksā.
Kopsavilkumā Profesora Jura Borzova un citu e-vēlēšanu kritiķu argumentos ir izcelti riski. Šie riski ir ļoti nopietni. Tos ir jāatrisina jau ar Latvijas pirmajām e-vēlēšanām! Tās sarīkot būs grūts uzdevums, bet ir laba ziņa! Latvijas valstij ir, kam lūgt padomu – igauņi labprāt dalās savā e-vēlēšanu pieredzē, Swedbank internetbanka ik mēnesi sniedz drošus pakalpojumus 4 miljoniem apmeklējumu un e-vēlēšanu vienkāršībai var pielikt roku arī e-demokrātijas leģenda ManaBalss.lv. Un pats galvenais – ja visi šodienas kritiķi piedalīsies ar idejām, tad no Latvijas e-vēlēšanām… mācīsies visā pasaulē!
Kopsavilkumā Profesora Jura Borzova un citu e-vēlēšanu kritiķu argumentos ir izcelti riski. Šie riski ir ļoti nopietni. Tos ir jāatrisina jau ar Latvijas pirmajām e-vēlēšanām! Tās sarīkot būs grūts uzdevums, bet ir laba ziņa! Latvijas valstij ir, kam lūgt padomu – igauņi labprāt dalās savā e-vēlēšanu pieredzē, Swedbank internetbanka ik mēnesi sniedz drošus pakalpojumus 4 miljoniem apmeklējumu un e-vēlēšanu vienkāršībai var pielikt roku arī e-demokrātijas leģenda ManaBalss.lv. Un pats galvenais – ja visi šodienas kritiķi piedalīsies ar idejām, tad no Latvijas e-vēlēšanām… mācīsies visā pasaulē!
Juris Borzovs
Profesors, Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns

Argumenti pret

Aizmirsīsim uz brīdi datorus, internetu un visādas citādas tehnoloģijas un pajautāsim paši sev – kāpēc ir nepieciešami balsošanas iecirkņi?
Aizmirsīsim uz brīdi datorus, internetu un visādas citādas tehnoloģijas un pajautāsim paši sev – kāpēc ir nepieciešami balsošanas iecirkņi?

Pieņemu, ka tāpēc, lai

1)      nodrošinātu neviena neietekmētu un aizklātu (nevienam citam neredzamu)  ikviena balsstiesīga pilsoņa gribas izteikšanu (par to rūpējas kārtības sargi, vēlēšanu komisijas darbinieki un konkurējošo politisko partiju novērotāji);

2)      ikviens tikai ar veselu saprātu, bet ne specifiskām zināšanām apveltīts novērotājs varētu pārliecināties par notiekošā balsošanas procesa un arī balsu saskaitīšanas procesa atbilstību likumam.
Latvijā un ārpus tās nupat notikušajās Saeimas vēlēšanās bija iekārtoti nedaudz vairāk nekā 1000 balsošanas iecirkņu. Tādam iecirkņu skaitam balsošanas procesa nodrošinātāju un novērotāju ir pieticis.

Kas būtu citādi internetiskas balsošanas gadījumā?

Mums nāktos „ierīkot” balsošanas iecirkņus pie ikviena internetam pieslēgta datora un pat pie ikviena viedtālruņa, lai kur tas arī atrastos. Ir pilnīgi skaidrs, ka itin neko no augstāk minētā nodrošināt nav iespējams. Tad jāgroza Satversme un jāatsakās no vēlēšanu aizklātuma.
1
Praktiski katru nedēļu plašsaziņas līdzekļos parādās ziņas par kārtējo informācijas sistēmas uzlaušanu un konfidenciālas informācijas nopludināšanu. Cerēt, ka tieši Latvijas Republikas interneta vēlēšanu sistēma būs izņēmums, ir naivums, kas robežojas ar noziegumu. Nereti uzlaušanas fakts tiek konstatēts stipri vēlu, nereti - pēc mēnešiem vai pat gadiem.
Praktiski katru nedēļu plašsaziņas līdzekļos parādās ziņas par kārtējo informācijas sistēmas uzlaušanu un konfidenciālas informācijas nopludināšanu. Cerēt, ka tieši Latvijas Republikas interneta vēlēšanu sistēma būs izņēmums, ir naivums, kas robežojas ar noziegumu. Nereti uzlaušanas fakts tiek konstatēts stipri vēlu, nereti - pēc mēnešiem vai pat gadiem.
Pretarguments
Tik dramatiski jau nav – tomēr gandrīz visas pasaules valdības un korporācijas strādā ar elektroniskajiem norēķiniem un nemaz neplāno no tiem atteikties. Tieši otrādi – elektronisko norēķinu popularitāte tikai aug. Starp citu, papīra vēlēšanas ne tuvu nav perfektas – katrās vēlēšanās ir ziņojumi par balsu pirkšanu un biļetenu skaitīšanas kļūdām. Tāpēc jau mēs neatcelsim vēlēšanas, vai ne? Viss ir risināms un tāpat būs arī ar e-vēlēšanām.
2
Iespējas pirkt un pārdot individuālo balsojumu, realizēt "ģimeņu" balsojumu jebkurā tā izpausmes formā – ģimenē, darbavietā, kreditoru spiediena rezultātā utt. ir praktiski neierobežojamas, jo pie katra internetam pieslēgta datora vai viedtālruņa novērotājus nepieliksi.
Iespējas pirkt un pārdot individuālo balsojumu, realizēt "ģimeņu" balsojumu jebkurā tā izpausmes formā – ģimenē, darbavietā, kreditoru spiediena rezultātā utt. ir praktiski neierobežojamas, jo pie katra internetam pieslēgta datora vai viedtālruņa novērotājus nepieliksi.
Pretarguments
Interneta vēlēšanu burvība – ja sliktais boss mani piespiež nobalsot par Kremļa partiju savu acu priekšā, ko es daru? Pagaidu, kad viņš aiziet uz tualeti, un izmainu balsojumu – par kaut ko citu. Un tā es varu mainīt savu balsojumu kaut vai 100 reizes līdz vēlēšanu noslēgumam. E-vēlēšanās nebūs nekāda jēga uzspiest balsojumu, jo upuris to varēs jebkurā brīdī izmainīt.
3
Latvijas Republikas politiskā situācija ir īpaši labvēlīga valsts pastāvēšanas apdraudējumam. 
  • 30-40% vēlēšanās nepiedalošos balsis var nemanāmi pieskaitīt kādam politiskam spēkam, nodrošinot tam absolūtu vairākumu parlamentā. 
  • Ir gan valstis, gan organizācijas ar pietiekamiem resursiem, kas spētu sagatavot īpašu datorvīrusu tieši Latvijas parlamenta vēlēšanu nemanāmai viltošanai. 
  • Pat ja visos vēlēšanās piedalošos datoros tiktu izmantota vissvaigākā antivīrusu aizsardzība (pilnīgi nereāli), tā neko nevarētu panākt pret līdz šim nebijušu vīrusu.
Latvijas Republikas politiskā situācija ir īpaši labvēlīga valsts pastāvēšanas apdraudējumam. 
  • 30-40% vēlēšanās nepiedalošos balsis var nemanāmi pieskaitīt kādam politiskam spēkam, nodrošinot tam absolūtu vairākumu parlamentā. 
  • Ir gan valstis, gan organizācijas ar pietiekamiem resursiem, kas spētu sagatavot īpašu datorvīrusu tieši Latvijas parlamenta vēlēšanu nemanāmai viltošanai. 
  • Pat ja visos vēlēšanās piedalošos datoros tiktu izmantota vissvaigākā antivīrusu aizsardzība (pilnīgi nereāli), tā neko nevarētu panākt pret līdz šim nebijušu vīrusu.
Pretarguments
Jā, mēs dzīvojam blakus Krievijai un tāpēc mums vēl jo vairāk vajag interneta vēlēšanas, lai vēlētāji var pārbaudīt, kā viņu balsis ir saskaitītas. Šobrīd situācija ar papīra vēlēšanām ir ļoti traka – Kremlis taču var uzpirkt dažus simtus cilvēku, kas samaina vēlēšanu aploksnes un dabū 51 Saeimas krēslu Kremļa partijai. Tieši tik ļoti necaurspīdīgas ir papīra vēlēšanas. Vai Tu zini, kā patiesībā saskaitīta Tava balss? Vai Tu vari to pārbaudīt? Nē! Vēl trakāk – vēlēšanu biļetenus iznīcina dažas nedēļas pēc vēlēšanām. Tas nav normāli. Latvijai vajag caurspīdīgas e-vēlēšanas, kur katrs savu balsi varēs pārbaudīt.
Uzziņai –
1. Caurspīdīgu balsojumu pārbaudes metodiku prezentē zviedru vēlēšanu eksperts David Bismark savā TED runā.
2. Vēlēšanu biļetus iznīcina saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 50.pantu
Kopsavilkumā Godātā Kristofa Blaua argumenti nebalstās zinātnisku un eksperimentālu pētījumu rezultātos, kuri kopš 2011.gada publicēti visaugstākās raudzes zinātniskajos žurnālos. Profesionāli jomas pārzinātāji atkārto vienu un to pašu – vienlaikus aizklātas un neviltojamas interneta vēlēšanas nav iespējamas. Arī vairāki debatētāji ir noraidījuši Blaua kunga un viņa viedokļa atbalstītāju argumentus, un es viņiem pilnībā piekrītu, nav vērts atkārtoties.
Kopsavilkumā Godātā Kristofa Blaua argumenti nebalstās zinātnisku un eksperimentālu pētījumu rezultātos, kuri kopš 2011.gada publicēti visaugstākās raudzes zinātniskajos žurnālos. Profesionāli jomas pārzinātāji atkārto vienu un to pašu – vienlaikus aizklātas un neviltojamas interneta vēlēšanas nav iespējamas. Arī vairāki debatētāji ir noraidījuši Blaua kunga un viņa viedokļa atbalstītāju argumentus, un es viņiem pilnībā piekrītu, nav vērts atkārtoties.

CVK un atbildīgā Saeimas komisija ir skatījušas interneta vēlēšanu jautājumu un reizi no reizes pieņēmušas negatīvu lēmumu. Tie bija izsvērti un racionāli lēmumi. Latvijas īpašās apdraudētības dēļ būt par izmēģinājuma trusīti ir muļķīgi vai pat noziedzīgi. Vai patiešām kāds vēlas uzspēlēt krievu ruleti*, ar to vien atšķirību, ka revolveri liks ne pie saviem, bet pie neatkarīgas Latvijas Republikas deniņiem?

Ja pienāktu diena, kad Saeima pieļaus parlamenta interneta vēlēšanas, es jau nākamajā rītā vākšu kopā sievu, bērnus un mazbērnus, lai dotos iespējami tālu projām no Latvijas rietumu virzienā.

krievu rulete – Krievu rulete ir potenciāli nāvējoša laimes spēle, kurā „spēlētājs” ieliek vienu vienīgu patronu revolvera cilindriskajā aptverē, pagriež cilindru, pieliek stobru pie saviem deniņiem un nospiež mēlīti. „Krievu” attiecas uz domājamo spēles izcelsmes valsti, bet „rulete” – uz riska elementu un uz kazino ruletes ratu atgādinošo revolvera cilindra griešanu.

QUO tu domā tagad?

PAR
PRET
216 balsojumi

77%

23%

Komentāri (85)

Tavs viedoklis

Atzīmē, kāda tagad ir tava pozīcija.
06/03/2015. 11:59
Komentārs dzēsts, jo ir ar aizvainojošu un nepieklājīgu saturu.
Māra Aleksejeva16/11/2014. 10:53
vajag balsot elektroniski-vienkāršot. kauns, ka mēs tik atpalikuši
atbildēt
Guna Pigita13/11/2014. 01:19
Interesanti. Viedokļi par elektroniskās balsošanas ieviešanu.
atbildēt
Jānis Erdmanis25/10/2014. 11:23
Jāpiekrīt Borzovam, ka vēlēšanas internetā ir nekontrolējams pasākums, kuras šķietami rada lielākus riskus kolektīvajiem balsojumiem. Tomēr lielāks kvorums var šos kolektīvos balsojumus kāda interešu labā padarīt mazākefektīvus salīdzinot ar pašu priekšvēlēšanu kampaņu.

E-vēlēšanu un tāpat arī esošo banku sistēma tiešām ir pakļauti augstiem uzlaušanas riskiem, kurās izšķirīgu lomu spēlē, kāds administrators, kuram galu galā ir piekļuve redzēt par ko kāds ir balsojis. Šī informācija savukārt ir vērtīga balsu pircējiem un vai nu par attiecīgu atlīdzību vai arī ar iebiedēšanu tā var nokļūt nepareizajās rokās. Tomēr vai balsu pircējiem tas būs izdevīgi pie lielāka kvoruma (var kautvai brutāli pāradresēt vēlēšanu dienā visas mājaslapas uz vietu, kur nodot savu balsi)? Domāju, ka nē, bet šie riski ir jāparbauda.

Lai tos pārbaudītu, e-vēlēšanas vajadzētu ieviest pamazītēm. Katram vēlētājam būtu divas balsis viena internetā ar 1/4 lielu vērtību, bet otra ar 3/4 lielu vērtību papīra formā un tad pārbaudīt vai vēlēšanu rezultāti, kuri veikti internetā ir līdzīgi tiem, kuri veikti papīra formā. Tas arī ļautu gūt sabiedrībai uzticību pār šo sistēmu.

Bet ja esam moderni, tad paskatāmies tehnoloģijas jaunumus un redzam, ka ir izveidojusies tāda norēķinu sistēma Bitcoin, kurā nav tāda centrālā administrator, kurš var piekļūt anonimitāti aizskarošiem datiem. Saistība ar vēlēšanām tam ir vienkārša. Pirms vēlēšanām uz vēlētāju tiek pārsūtits BitCoins, kura valūta ir balss, kura vēlēšanu dienā varētu tikt izmantota, lai "nopirktu" vēlamo partiju. Jāpiemin, ka šeit rodās jautājumi:
+ Kā izdalīt BitCoin balsi vēlētājam? Iespējams atrisinājumu var meklēt ID karšu izmantošanai un to saistīšanai ar BitCoin kontu.
+ Vai tiktu veidots iekšējs BItCoin tīkls speciāls vēlēšanām vai arī tiktu kādā veidā adaptēts esošais?
+ Kā varētu panākt, lai vērtīgi būtu tikai tie norēķini, kuri BitCoin sūtītu uz centrālo vēlēšanu komisiju vai tās apakšvienībām?

Vairāk par šo ideju der palasīt - http://motherboard.vice.com/read/bitcoin-could-change-voting-the-way-its-changed-money
-2
atbildēt
Erik Snarski25/10/2014. 12:28
Tieshi taa - ir bitcoin un citas tehnologijas, kuras var nodroshinaat visu ko vajag. Skaidrs, ka tieshi bitcoinus nav jaaizmanto, bet dazhus bitcoin sisteemas algoritmus var pielietot arii veidojot muusu balsoshanas sisteemu.
-2
mikus_v24/10/2014. 13:14
Iespējams e-vēlēšanas šobrīd Latvijā ir nedrošas, tomēr ir neadekvāti norādīt riskus vienai pozīcijai, ignorējot to ka ne-e-sistēmai riski ir tādi paši.

Piem. Aizklātums: pirms gadiem jau bija gadījums kad žurnālisti fiksēja VVF balsojumu filmējot pa aizkaru šķirbu... Cik esmu balsojis, tas vispār ir noticis klasēs kur nekāds aizklātums neeksistē, arī slēptās kameras uzlikt vairs nav problēmas arī kabīnēs u.c. utt..
Ja aizklātums jau izpaliek, kā var pilnībā nodrošināt neietekmējību un balsu pirkšanu? Piem. liekot cilvēkam ar video apliecināt konkrētu balsojumu?
Balsu skaitīšana - šobrīd par cik visas lapas ir anonīmas, vēlētājs nevar pārbaudīt savas balss falsifikāciju. Manipulācija ir iespējama jebkurā posmā. Tas var nebūt vienkārši, bet tas nav neiespējami.
Līdz ar to mēs zinām par zaķu plusiem un SC autobusiem, tomēr vai šobrīd ir tehniski izslēgtas lielākas manipulācijas, par kurām mēs varētu nezināt?
Evēlēšanas nav pašmērķis, bet minētie principi, kuriem es papildinātu "vēlēšanu pieejamību", var būt kritēriji esošas-nepilnīgas sistēmas attīstīšanai, iespējams, iekļaujot e-sistēmas, ja tās spēj pilnīgāk nodrošināt kritēriju sasniegšanu.
+3
atbildēt
Mārtiņš Opmanis24/10/2014. 11:32
"No Latvijas e-vēlēšanām mācīsies visā pasaulē!" - pirms kļūt par kārtējo "veiksmes stāstu" un paraugu "kā nevajag darīt" varbūt pamācīsimies arī no, piemēram, norvēģiem (http://www.regjeringen.no/en/dep/kmd/pressesenter/pressemeldinger/2014/Ikke-flere-forsok-med-stemmegivning-over-Internett-.html?id=764300)?
+1
atbildēt
Uldis Balodis24/10/2014. 11:05
Šī diskusija ir pamatā bezjēdzīga, jo rodas iespaids,ka viens runā pa māti, otrs par meitu t.i. pašā pamatā nav skaidrs, ko katra no pusēm saprot ar e-vēlēšanām.

Ja ideja ir par elektronisku balsošanas kabīni, tad par to vēl var domāt un pētīt iespējamos risinājumus.

Ja ir vēlme balsot Internetā, tad pievienojos profesoram Borzovam jo, droša balsošana Internetā un Latvijas Republikas Satversmes 6.punkts ( Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. ) ir fundamentālā pretrunā. Neviena internetbanka neievēro/nenodrošina aizklātumu ( kas sargā vēlētāja izvēles slepenumu ).
+4
atbildēt
Erik Snarski24/10/2014. 11:11
Internetbanka lieliski nodroshina aizklaatumu - juus, piemeeram neverat redzeet cik naudas ir cita cilveeka kontaa - jo shii infomaacija no jums ir aizklaata.
-1
Uldis Balodis24/10/2014. 11:16
Bet banka redz cik katrā kontā ir naudas - aizklātums nozīmē, ka arī banka neredz mana konta stāvokli.
+1
Erik Snarski24/10/2014. 11:48
Neviens arii nerunaa par to lai tieshi bankas kontu izmantot balsoshanaa. Runa ir par to, ka tehnologijas ir attistiitas pietiekoshi, lai informaacija kljutu aizklaata visur, kur shaada aizklaatiiba ir nepiecieshama.
-1
Racionālists22/10/2014. 20:37
1. Diskusijas jēga ir stipri apšaubāma - viens argumentē par māti, otrs par meitu. Ideālā pasaulē sabiedrība, protams, iegūs. Taču reālajā pasaulē esošie risinājumi nevar nodrošināt akceptējamu risku līmeni.
2. Nav konkrēti definēts par ko ir runa. "Elektroniskā balsošana" nenozīmē tikai balsošanu netā, un arī tad runa var būt par stipri atšķirīgiem risinājumiem.
3. Arguments par lētumu ir mīts. Banku sistēma darbojas tai pieņemamā riska līmenī, jo tas piķis (Jūsu piķis! ;) ) ir spēles vērts...Tās noklusē lielāko daļu starpgadījumu. Turklāt banku sektors gadā investē miljonus softā, dzelžos, (cerams) labi sagatavotā personālā, uzlaušanas testos, iekšējos un ārējos auditos, auditoru auditos.... :)
Tas maksā stipri vairāk kā minētie 3 miljoni 4 gados.... Kvalitatīvi risinājumi IT jomā kā jebkurā citā nav lēti, un risinājumi, kur jānodrošina zināms aizsardzības līmenis ir vēl dārgāki. (Salīdzinājumam - cenas starpība starp sērijveida transporta līdzekli un tādu pašu bruņotu transporta līdz., + B kat tiesības var vairs nederēt, būs nepieciešams augstākas kvalifikācijas personāls...)
4. Kāda jēga no lielāka vēlētāju skaita, ja risinājums neizslēdz cilvēka negodīgas rīcības ietekmi, turklāt vēlēšanu tehniskā procesa stabilitāte kā arī rezultāta precizitāte ir atkarīga no daudz lielāka skaita faktoru (brāķis aparatūrā, programmnodrošinājums ar kļūdām un iespējamiem nezināmiem drošības caurumiem, kļūdas un apzināti negodprātīga IT personāla darbība, etc.), kas tikai mazina ticamību?
5. IT jomā ir iespējams manipulēt ar kodu iepriekš nezināmā, tādēļ arī uzreiz nepamanāmā un nepārbaudāmā veidā, tāpēc daudzas valstis, kuras ir pamēģinājušas, šobrīd atgriežas pie vienkāršākiem vai paralēliem risinājumiem.
6. Latvijas valsts iestādes savas spējas kontrolēt IT pakalpojumu kvalitāti spilgti "pierādīja" ne vienu reizi vien - VID un tautas skaitīšana kā piemēri...
7. Ja drošas vēlēšanas internetā tik tiešām būtu tik vienkāršs pasākums, šaubos vai igauņi būtu pirmie, vienkārši neizglītotākam vēlētājam ir vieglāk iebarot "ideālos risinājumus"... :)
8. Pārfrāzējot diskusijas jautājumu: "Vai vajadzētu ieviest vieglāk manipulējamu un grūtāk kontrolējamu vēlēšanu procesu?", lai piesaistītu gados jaunos vēlētājus, jo vecie mums vairs netic... :)
+4
atbildēt
Erik Snarski23/10/2014. 02:59
1. Vah-vah - risku liimenis! Tad atteicieties vispaar no mehanizacijas! Jebkursh dzineejs var nospraagt - taisiet visu darbu bez shitaa shausmiiga riska - ar rokaam un ar zirgiem!

2. Runa ir par jebkuriem risinaajumiem, kur jaunaas tehnologijas ljauj izdariit sabiedriibai vajadziigo darbu tautas velmes noskaidroshanas jomaa atraak un letaak. Konkretus risinaajumus var izveeleeties un piedavaat sabiedriibai speciaalisti.

3. Turklaat bankas neko nenjem no klientiem par internetbankas lietoshanu - jo taada lietoshana ljauj vinjem taupiit, maksaajot mazaak par ofisu platiibam, par ofisu personaala skaitu, par papiiru-dokumentu apgroziijumu nodroshinaashanu. Atnaaci uz ofisu - maksa par pakalpojumu - izdariji to pashu caur internetbanku - nemaksaa neko! Turklaat, sheit jaasalidzina nevis ar 3 miljoniem, bet ar 3 miljardiem - jo sisteema varees nodroshinaat ar apmeeram tiem pashiem izdevumiem nevis tikai vienu veleeshanas balsojumu chetros gados, bet tukstoshiem referendymu un aptauju, kuras ljaus precizaak noskaidrot tautas velmes.

4. Tieshi negodiigo cilveeku ietekme samazinaas. Un bankas to pierada. Bankaas ari straadaa ne ideaali cilveeki, un katram buutu izdeviigi mazliet pierakstiit ciiparus uz savu bankas kontu - bet tehnologojas to neljauj - jo visas darbinieku operaacijas tiek pierakstiitas, aizdomiigas operaacijas tiek blokeetas, un tml.

5. Ja ir nepiecieshams, kods var buut ierakstiits uz read-only neseeja, ar kuru fiziski nav iespeejas manipuleet. Ir arii daudzas citas tehnologijas kuras aizarga kodu no manipuleeshanas.

6. Skaidrs, ka sheit ir runa par jaunaam tehnologojam, taapeec kameer taas nav pilniigi standartizeetas - ir jeega shho darbu uzticeet nevis valsts struktuuram (kuras labi speej straadat tikai peec standartiem un instrukcijam), bet privaatpersonam ar pietiekoshi lielo kapitaalu, kuras ar savu kapitaalu atbildees par pakalpojuma kvalitati. Piemeeram, tiem pashiem bankam.

7. Veleeshanas internetaa atnjems varu no burzhujem-oligarhiem - taapeec burzhuju pasaule to neveelas, un tikai organizee jaunu tehnologiju diskreditaaciju.

8. Vieglaak manipuleejama sabiediiba ir tad, kad tikai reizi 4 gados tiek kautkas ne paraak skaidrs sabiedriibai pajautaats. Kad tauta spees aatri izteikt savu velmi, savu viedokli par jebkuru aktualo jautaajumu - sabiedriiba spees aizsargaaties no daudzaam manipulaacijam.
-2
BearSlayer22/10/2014. 12:31
Bet atbildība par vēlētāju iesaistīšanu piespiedu kolektīvā balsojumā ir jau tagad. Kādēļ tas būtu jāuzskata par argumentu par labu vēlēšanām internetā? Ja šobrīd kolektīvā balsojuma veicēju autobuss var piebraukt pie viena no kādiem 1000 vēlēšanu iecirkņiem, tad interneta vēlēšanās sapulcināšana varēs notikt pie jebkura internetam pieslēgta datora, kuru ir daudz vairāk par tūkstoti.
+4
atbildēt
Erik Snarski22/10/2014. 12:36
Balsojumi kljus leetaaki, balsojumu buus vairaak - tapeec noziedzniekiem, kuri organizee piespiedu balsoshanas - buus vairaak iespeeju tikt aiz restiem.
-2
BearSlayer22/10/2014. 12:43
Manuprāt, tieši otrādi - jo vairāk balsojumu un tie ģeogrāfiski izkliedētāki, jo grūtāk uz tā fona piefiksēt kaut ko aizdomīgu un kaut ko pierādīt.
+2
Erik Snarski22/10/2014. 12:51
Nav jaapierada visus izkliedetos balsojumus. Pietiek ar vienas epizodes piueradiishanu, lai notiktu kriminaalatbildiiba.
-2
BearSlayer22/10/2014. 13:02
Liekas, nesaprati argumentu. Vai vieglāk konstatēt, ka aizdomīgas ir 50 vēlēšanu zīmes no 2000 (fiziski samestas kastē vienā iecirknī) vai no kopā nodotajām 1000000? Vai vieglāk pierādīt vēlētāju organizētu piespiedu sapulcēšanos publiskā iecirknī vai kaut kur pie kāda sazin kam piederoša datora?
+4
Erik Snarski22/10/2014. 13:13
Liekas ka juus nesaprotat argumentu. Organozeetaaju piekert ir viegli, ja kaads no tiem, kurus piespied - informees. Kad balsoshana notiek reiz 4 gados - tad informeet ir problemaatiski. 4 gadus atpakalj kad balsojam piespieda - bet vai piespediis shogad - nav ne jeegas. Bet kad aptaujas/referendumi notiek ik meenesii, un tik pat biezhi notiek piespieshana, un cilveekam tas nepatiik - vinjsh informees!
-1
Janis Tupulis22/10/2014. 13:23
Tieši par to jau iet runa - vēlēšanas nedrīkst organizēt interenetā, bet aptaujas, parakstu vākšanas u.c. atgriezenisko - kaut katru dienu Interenetā!
+3
BearSlayer22/10/2014. 14:21
Cik prātīgi ir atvieglot dzīvi balsot piespiedējiem, mierinot sevi ar domu, ka gan jau tagad viņi savairosies un būs vieglāk viņus noķert? Sanāk, ka iesakām rīkot interneta vēlēšanas, rēķinoties ar to, ka piespiedu balsojumu un balsu pirkšanas gadījumu skaits pieaugs?!
+3
Erik Snarski22/10/2014. 14:52
Pieaugs, ja piespiedeeji veleesies saglabaat savu ietekmi taja pasha liimenii. Ja nepieaugs - tad noziedznieku ietekme samazinaasies. Sabiedriskaa biistamiiba ir proporcionaala nevis paarkaapumu skaitam, bet to kopiigai ietekmei uz valsts politiku.
-2
BearSlayer22/10/2014. 12:11
No manas puses viens jautājums tiem, kas saka, ka kolektīvais balsojums ļaus vēlāk mainīt balsi - abet kas traucēs kolektīvā balsojuma uzraudzītājam visus sapulcināt pie datoriem 10-15 minūtes pirms vēlēšanu noslēguma, lai pēdējā balss būtu viņam vēlamā?
atbildēt
Erik Snarski22/10/2014. 12:13
Likums traucees, kursh par taadam "sapulceem" paredzees kriminaalatbildiibu.
BearSlayer22/10/2014. 12:31
Bet atbildība par vēlētāju iesaistīšanu piespiedu kolektīvā balsojumā ir jau tagad. Kādēļ tas būtu jāuzskata par argumentu par labu vēlēšanām internetā? Ja šobrīd kolektīvā balsojuma veicēju autobuss var piebraukt pie viena no kādiem 1000 vēlēšanu iecirkņiem, tad interneta vēlēšanās sapulcināšana varēs notikt pie jebkura internetam pieslēgta datora, kuru ir daudz vairāk par tūkstoti.
+2
Viedoklis22/10/2014. 12:50
Manis piedāvātā variantā visi tie cilvēki uztaisītu šovu ar neīstiem kodiem un nekāda ietekme uz balsīm nebūtu.
-3
BearSlayer22/10/2014. 11:22
Daudz ko izsaka fakts, ka vairums, ja ne visi, programmētāji un datorinženieri - proti, cilvēki, kas vislabāk orientējas gan IT iespējās, gan trūkumos - ir interneta balsošanas pretinieki. Elektroniskās sistēmas atbalstītāji galvenokārt piesauc lētumu un ērtumu, kas, protams, varbūt arī ir taisnība, taču nejūtu, ka viņi apzinātos, ka uz tā rēķina kaut kas cits neizbēgami tiks upurēts. Salīdzinājums ar internetbankām ir maldinošs - šo un citu sistēmu drošība lielā mērā balstās tieši uz to, ka ikviens lietotājs tiek rūpīgi identificēts, visas veiktās darbības ierakstītas un saglabātas. Savukārt ideāla elektroniskās balsošanas sistēma ir "melnā kaste", kurā notiekošo neviens neredz - pilnīgs pretstats. Turklāt mēs visi zinām, ka datus periodiski nozog arī no "drošajām" internetbankām. Atļaušos teikt, ka vēlēšanas būs vēl gardāks kumoss hakeriem un citiem nelabvēļiem - ja ne izjaukt, tad vismaz paralizēt, kas ir krietni vieglāk. Nevar aizmirst vēl par citu paradoksu - jo vairāk drošības sistēmu tiek ieviests, jo vairāk vietu, kur sliktajiem puišiem paslēpt kaut ko nelabu.

Man ir aizdomas, ka vēlēšanas ir tik svēta lieta, ka tā, iespējams, pēc gadu desmitiem paliks pēdējais analogais sarīkojums digitalizētajā pasaulē. Esmu nedaudz pārsteigts, ka cilvēki ir gatavi vairāk uzticēties sistēmai, kur starp viņiem un viņu nodotajām balsīm kā starpnieks ir vismaz divi datori un vēl tiem pa vidu (vai pašos datoros iekšā) Dievs zina kas, nevis sistēmai, kur katrs pašrocīgi visu izdara līdz balss nodošanai ieskaitot. Interneta vēlēšanas risina neesošu problēmu, piedāvājot risinājumu, ko, visticamāk, nekad neizdosies izstrādāt drošības ziņā līdzīgu esošajai kārtībai.
+4
atbildēt
Erik Snarski22/10/2014. 11:28
Interneta veeleeshanas risina ljoti aktualo probleemu - demokraatijas truukumu, kad, balstoties uz veeleeshanu/referendumu daargumu tautai nedod iespeeju izteitkt savu velmi.
+2
Erik Snarski22/10/2014. 11:33
"Salīdzinājums ar internetbankām ir maldinošs - šo un citu sistēmu drošība lielā mērā balstās tieši uz to, ka ikviens lietotājs tiek rūpīgi identificēts, visas veiktās darbības ierakstītas un saglabātas."

Nav neka maldinosha. Veeleeshanas iecirknos cilveeks arii tiek identificeets - bez personu apliecinosha dokumenta nobalsot neizdosies.
+3
Erik Snarski22/10/2014. 11:35
"Daudz ko izsaka fakts, ka vairums, ja ne visi, programmētāji un datorinženieri - proti, cilvēki, kas vislabāk orientējas gan IT iespējās, gan trūkumos - ir interneta balsošanas pretinieki."

Kur shis fakts tika dabuuts? Es esmu programetajs un es esmu par elektronisko balsoshanu.
+1
BearSlayer22/10/2014. 11:59
Protams, pašā iecirknī personu identificē - kaut vai tādēļ, lai noskaidrotu, vai tai vispār ir tiesības balsot (vai ir pilsonis, vai nav jau reiz nobalsojis). Bet to, par ko šis cilvēks balsojis un vai vispār nodevis derīgu vēlēšanu zīmi, neviens nedrīkst pārbaudīt - ja kāds lien kabīnē lūrēt uz pirkstiem vai liek atdot jau aizlīmēto aploksni, tad tas jau ir noziegums ar daudziem lieciniekiem.

Nevaru piekrist, ka dārdzība būtu iemesls zemajai vēlētāju aktivitātei. Rūkoša vēlētāju aktivitāte ir stabila tendence daudzās valstīs, kas vedina domāt, ka problēma ir kaut kur dziļāk. Mobilitāte, protams, ir pieaugusi, bet nezinu, vai tas ir galvenais iemesls. Vēl varētu diskutēt par to, vai nelielā aktivitāte ir problēma. Jā, var teikt, ka mazu absolūto balsu skaitu saņēmis parlaments pilnībā nepārstāv tautu, bet vai vienlaikus tas nenozīmē, ka vidējais vēlētājs, kas patiešām ir aizgājis un nobalsojis, ir motivētāks, apzinīgāks un par savu izvēli pārliecinātāks nekā tad, ja vēlēšanu urna tiktu nēsāta katram pakaļ vai vēl trakāk - ja balsošana būtu obligāta?

Galu galā - ja skatāmies pāri robežai uz Igauniju, katrās nākamajās vēlēšanās (ik pēc četriem gadiem) tur balsotāju aktivitāte pieaugusi vien par pāris procentpunktiem. To pašu noteikti varētu panākt, nodibinot jaunu partiju, kas orientētos uz tiem, kurus neapmierina esošais piedāvājums (piemēram, sociāli liberālo sabiedrības daļu, kuras politiskie uzskati ir pretrunā ar Latvijas sociāli konservatīvo politiķu piedāvājumu).

Starp citu, ja esi programmētājs, labprāt paklausītos arī šeit kādus argumentus, kā risināt profesora Borzova un ārvalstu IT guru Ron Rivest, Bruce Schneier u.c. aprakstītos fundamentālos IT sistēmu trūkumus, kas gan netraucē komercdarbībā, bet ir pavisam nesavietojami ar mūsu izpratni par vēlēšanu principiem. Vismaz kaut ko konkrētāku par "bankas kaut kā tiek galā".
+3
Erik Snarski22/10/2014. 12:12
Profesors Borzovs ka datorspecialists neko nepateica. Protams, jebkuru sisteemu var uzlauzt. Bet ja uzlauzhot banku ir jeega - dabuut sava riiciiba naudas resursus, kurus var izmantot/pasleept liidz uzlaushana tiek atklaata. Tad uzlauzt veeleshanas sisteemu nav jeegas - jo peec uzlaushanas seku novershanas cilveeki var atkaartoti nobalsot un dabuut veelamo rezultaatu.
-2
Janis Tupulis22/10/2014. 13:32
Es arī strādāju IT jomā un esmu pārliecināts, ka mūsu sistēmās ir par daudz faktoru, lai tās būtu gana drošas jeb, no otras puses, gana droša sistēma sanāktu pārāk dārga, vismaz mūsu pilsoņu skaitam.

Manuprāt galvenais Borzova arguments ir "gludekļa arguments" un tas absolūti nav tehnisks: "Kamēr nevar būt pārliecināts, ka interneta balsotājam balsošanas brīdī neviens netur pie vēdera karstu gludekli (lai piespiestu atdot balsi), tikmēr vēlēšanas internetā nav drošas."
+1
Racionālists22/10/2014. 20:45
Par https://www.schneier.com pieminēšanu + 100500 :D
+2
BearSlayer22/10/2014. 11:21
Daudz ko izsaka fakts, ka vairums, ja ne visi, programmētāji un datorinženieri - proti, cilvēki, kas vislabāk orientējas gan IT iespējās, gan trūkumos - ir interneta balsošanas pretinieki. Elektroniskās sistēmas atbalstītāji galvenokārt piesauc lētumu un ērtumu, kas, protams, varbūt arī ir taisnība, taču nejūtu, ka viņi apzinātos, ka uz tā rēķina kaut kas cits neizbēgami tiks upurēts. Salīdzinājums ar internetbankām ir maldinošs - šo un citu sistēmu drošība lielā mērā balstās tieši uz to, ka ikviens lietotājs tiek rūpīgi identificēts, visas veiktās darbības ierakstītas un saglabātas. Savukārt ideāla elektroniskās balsošanas sistēma ir "melnā kaste", kurā notiekošo neviens neredz - pilnīgs pretstats. Turklāt mēs visi zinām, ka datus periodiski nozog arī no "drošajām" internetbankām. Atļaušos teikt, ka vēlēšanas būs vēl gardāks kumoss hakeriem un citiem nelabvēļiem - ja ne izjaukt, tad vismaz paralizēt, kas ir krietni vieglāk. Nevar aizmirst vēl par citu paradoksu - jo vairāk drošības sistēmu tiek ieviests, jo vairāk vietu, kur sliktajiem puišiem paslēpt kaut ko nelabu.

Man ir aizdomas, ka vēlēšanas ir tik svēta lieta, ka tā, iespējams, pēc gadu desmitiem paliks pēdējais analogais sarīkojums digitalizētajā pasaulē. Esmu nedaudz pārsteigts, ka cilvēki ir gatavi vairāk uzticēties sistēmai, kur starp viņiem un viņu nodotajām balsīm kā starpnieks ir vismaz divi datori un vēl tiem pa vidu (vai pašos datoros iekšā) Dievs zina kas, nevis sistēmai, kur katrs pašrocīgi visu izdara līdz balss nodošanai ieskaitot. Interneta vēlēšanas risina neesošu problēmu, piedāvājot risinājumu, ko, visticamāk, nekad neizdosies izstrādāt drošības ziņā līdzīgu esošajai kārtībai.
atbildēt
Janis Tupulis21/10/2014. 18:05
Balsošana vēlēšanās ir gribas izteikšana, pārstāvju izvēle. Es uzskatu, ka vēlēšanām jāpaliek tādām, kā noteikts Satversmē: vispārīgām, vienlīdzīgām, tiešām, aizklātām un proporcionālām. To patreiz tehniski nav iespējams realizēt ar ēvēlēšanām. Bet praksē vēlēšanas ir arī atgriezeniskā saite varas un nevaras partijām. Ērīki ir ideāli piemēroti atgriezeniskās saites nodrošināšanai visdažādākajās formās. Tad daram to, ko var izdarīt - aptaujas, paraksti, likumu apspriešanas, ideju vākšana, pilsoniskās aktivitātes visās tās formās. Radam jaunas formas ar ērīkiem. Pieņemam papildus likumus, par to, ko tautas pārstāvji nedrīkst darīt bez tautas gribas noskaidrošanas un noskaidrojam šo gribu Internetā. Esam radoši, nevis kā sakaitināts bullis uz sarkanu lupatu - evēlēšanām vai nu "jā" vai "nē", vai nu balts vai nu melns.
-2
atbildēt
Erik Snarski21/10/2014. 20:49
Satversmee elektronikas pielietoshana nav aizliegta.
+1
Janis Tupulis21/10/2014. 20:59
Es nesaku, ka aizliegta, es saku, ka Satversmes 6. punktu _tehniski_ pagaidām nav iespējams realizēt. Tādēļ jāpielieto citos veidos.
-1
Erik Snarski22/10/2014. 06:11
Ja ir iespeejams realizeet bez elektronikas izmantoshanas, tad ir iespeejams realizeet ari ar elektronikas izmantoshanu. Jaunas tehnologijas dod jaunas iespeejas, nevis atnjem iespejas kuras jau bija.
Janis Tupulis22/10/2014. 08:55
Jā, ir iespējams :) Vai nu vēlēšanu iecirknī ar elektronikas izmantošanu aizklātas, vai no jebkurienes (Internetā), bet tad atklātas.

Neuztvēru argumentu par atņemšanu, manurpāt mēs diskutējam par atļaušanu / pareizu pielietošanu, neviens neko neatņem.

Un nevajag "ar mikroskopu riekstus šķelt", katram rīkam ir savs pielietojums, jākoncentrējas uz tā pareizu un efektīvu pielietošanu.
-3
Erik Snarski22/10/2014. 09:29
Nav skaidrs kaapeec iecirknii uzskatas vairaak aizklaataas neka internetaa. Var tachu pie iecirknja organizeet noverooshanu - kursh un kad ienaak, un ta talaak. Bet interneta gadiijumaa tas ir probleematiski.
+1
Janis Tupulis22/10/2014. 13:21
Laikam brīvu aizklātu vēlēšanu pamati te nav skaidri :) Iecirkņos tiek nodrošināts, ka cilvēks savu balsi var nodot par ko grib un nevienam par to nav jāatskaitās, neviens nevar uzzināt, par ko nobalsots. Vēlēšanu iecirknī tam ir paredzētas būdiņas un rezerves lapiņas, kā arī novērotāji, t.sk. starptautiski. Interneta balsojumam to pagaidām nevar nodrošināt (vienlaicīgi ar drošu balsojumu).
+1
Pēteris Mārtiņsons21/10/2014. 09:42
A. Cilvēki nevar pārbaudīt to, ko nesaprot. Ne tuvu ne visi ir datorspeciālisti. Biļetenu pārbaude vismaz ir saprotama.

B. Elektronisko informāciju viltot var tieši A punkta dēļ. Cilvēki pat nepamanīs, ka kaut kas nav tā. Ja nu vienīgi visa vēlēšanu sistēma ir atvērtais kods, kuru pārbaudīt uzaicināti neieinteresēti speciālisti, un tie var piekļūt datiem jebkurā posmā. Par pašreizējo mēs zinām, ka līdz atvērtajam kodam ir patālu.

C. Rezultātu viltošanai ir 2 riski: balsis var pirkt vai viltot kandidāta aģenti, un to var darīt esošās varas pārstāvji, lai nodrošinātu pēctecību. Ja pirmo vēl kaut kā var novērst, tad par otro vienmēr pastāv aizdomas. Kaut vai tāpēc, ka biļetenus iznīcina neilgi pēc saskaitīšanas. Lai atceramies slaveno Staļina izteicienu: rezultātus nosaka skaitītāji, nevis balsotāji.

D. Visu drošības sistēmu galvenais risks ir cilvēki. Tehnoloģijas neko nedos, ja sistēmas galvenās paroles ir uz lapiņas, pielipinātas pie monitora, un tādā garā.

E. Visbeidzot, visa vēlēšanu sistēma, kurā notiek cīņa par popularitāti, nevis kompetenci, ir viens vienīgs cirks. Tāpēc iepriekšējiem punktiem nav nozīmes - tāpat pie varas nāks biezs slānis ar meļiem un shēmotājiem. Salīdziniet ar lielām firmām, cik rūpīgi tur izraugās vadītājus.

+2
atbildēt
Erik Snarski21/10/2014. 10:14
A. Nevajag buut datorspecialistam lai izmantotu datorsisteemas interfeisus, kuri var buut izstraadaati prieksh jebkura liimenja lietotaaja.

B. Neviena balsoshnas forma nevar buut 100% drosha. Bet elektroniksaa balsoshana ir leetaaka, tapeec veleeshanas/referendumi un tml. varees buut biezhaak. Un, jo biezhaak notiek sisteemas lietoshana, jo vairaak iespeeju atklaat probleemas.

C. Pirkt vai viltot var pie jebkuras sisteemas. Svariigi, lai par shadam nodarbiibam buutu stingra atbildiiba. pashreizeeja sisteema vainiigajs buus kautkaads jaaniitis no veeleeshanas komisijas, no kura neko navar panjems. Elektroniskaas sisteemas gadiijumaa vainiiga var buut, piemeeram, banka, ar kuru valstij ir liigums par internetbankas sisteemas pielietishanu - un banka var atbildeet ar savy kapitaalu par slikto pakalpojuma kvalitaati.

D. Bankas kautkaa tiek galaa. Ja neprotat pashi organizeet - pasuutiek pakalpojumu no tiem, kuri prot.

E. Shim punktam pilniigi nav nekaada sakara ar apspriezhamo jautaajumu. Te netiek apspriests vajadziias mums vispaar veleeshanas vai nee.
+2
Laila20/10/2014. 20:41
Interneta vēlēšanas ir nākotnes lieta, kāpēc lai Latvija nebūtu viena no pirmajām valstīm, kas to ievieš? Dzīvojam ļoti digitālā reģionā – angry birds, draugiem.lv, skype, ask.fm, manabalss, infogr.am – pasaulē pazīstami IT produkti nākuši no Latvijas un mūsu kaimiņvalstīm. Mēs noteikti varam radīt arī izcilas interneta vēlēšanas. Un tas ir noteikti jādara!
-4
atbildēt
Emīls Klotiņš20/10/2014. 21:27
Es sākotnēji balsoju par šo iniciatīvu, bet, jāatzīst, ka tagad, it īpaši pēc epopejas ar VID datubāzi, vēlos savu balsi ņemt nost, jo man nav ne mazākās pārliecības par to, ka valsts iepirkumā izstrādāta e-vēlēšanu platforma būs droša pret uzbrukumiem un viltojumiem.

Viena lieta ir, kad, sistēmu kārtīgi nepārbaudot, noplūst drusku informācijas, cita ir, ja slepeni izdodas IT sistēmu uzlauzt un nemanot viltot vēlēšanu rezultātus.

Šāda situācija ir ļoti iespējama un pret to var nodrošināties TIKAI tad, ja gan pasūtītāja (valsts, visticamākais CVK) rīcībā ir ļoti kvalificēti speciālisti, gan arī izplidītājs, ko iegūst konkursa rezultātā, ir izcili apzinīgs, godprātīgs un kvalificēts.

Esošā situācija valsts IT sektorā (algas), nedz arī iepirkumu sistēmā neveicina sajūtu, ka šādai sistēmai var tikt veksmīgi sagatavotas kvalitatīvas tehniskās specifikācijas, kuru precīzu ieviešanu pēc tam pasūtītājs spēs arī kvalificēti novērot.
+4
Erik Snarski21/10/2014. 09:13
Internetbankas pakalpojumus lieto vairaakums iedziivotaaju, un tur naudas apgrozijums katram ir daudz lielaks neka 5 eiro, par kuriem it ka tika pirkti balsi veleeshanaas. Skaidrs, ka tehnologijas ir pietiekoshi droshas. Vieniigais kaapeec taas netiek izmantotas tautas velmju noskaidroshanai - oligarhu velme saglabaat savu prettautisko varu.
+2
Laila20/10/2014. 20:39
Interneta vēlēšanas ir nākotnes lieta, kāpēc lai Latvija nebūtu viena no pirmajām valstīm, kas to ievieš? Dzīvojam ļoti digitālā reģionā – angry birds, skype, draugiem.lv, ask.fm, manabalss, infogr.am – pasaulē pazīstami IT produkti nākuši no Latvijas. Mēs noteikti varam radīt arī izcilas interneta vēlēšanas. Un tas ir noteikti jādara!
+5
atbildēt
GGG20/10/2014. 14:50
Esmu par elektronisku balsošanu, ja pirms tam Saeima maina Satversmes 6.pantu, ka vēlēšanas ir aizklātas. Man personīgi nebūtu nekādu iebildumu. Ja cilvēks var pēc balsošanas redzēt un pārbaudīt, ka viņa balss saglabāta pareizi, mainīt to, ja ir bijis piespiests nobalsot par citu partiju, utt. tad nodrošināt drošas ēvēlēšanas jau būtu diezgan elementāri. Kamēr balsis drīkst glabāt tikai anonīmas un nesaistītas ar balsotājiem, tikmēr kategoriski pret.
-8
atbildēt
Racionālists22/10/2014. 20:56
Un darba devējs varēs, stāvot aiz muguras pie darbavietas datora, pārliecināties, ka apmaiņā pret neatlaišanu no darba, algas samazināšanu vai arī pat prēmiju, nobalsojāt par "pareizo" partiju... :D
+2
Gantrijs Tors20/10/2014. 12:36
Kāpēc nav iespējams nodrošināt tādu pašu drošību kā internetbankās? Visos gadījumos, kad kāda cilvēka internetbanka ir "uzlauzta", tas ir tāpēc, ka parole bija "123456" vai tamlīdzīgi un kodu karte/kalkulators ir fiziski nozagts.

Atliek jautājums, kā nodrošināt anonimitāti (lai pat sistēmas administrators nezinātu, par ko es balsoju) - es domāju, ka tas noteikti ir atrisināms, vajag tikai mazliet izdomas. Vai 40 % vēlētāju balsu dēļ nav vērts izveidot tādu sistēmu?

Par balsu pirkšanu (obligāta ieiešana kabinetā X, kur tev priekšnieka acu priekšā ir jānobalso par Y, lai tevi neizmestu no darba) - tas jau ir tāds pats noziegums kā kopīga iešana uz balsošanas iecirkni un nodotā biļetena meklēšana.
+2
atbildēt
Vadim Sushin20/10/2014. 14:25
Par balsu pirkšanu... Вопрос элементарно решается, если обеспечить возможность отзыва голоса. В кабинете начальника гоосуем за, например, Единство, а дома отзываем свой голос и голосуем за ЦС (или ВЛ - кому что ближе). Для самых смелых в форму отзыва можно добавить поле для комментариев, типа "голосовал за 5 евро" или "голосовал под нажимом г-на Х.". В полицию заявлять пойдут не все и не всегда - лениво, страшно, пофиг..., а если есть возможность заявить о нарушении, не вставая с кресла, ей воспользуется достаточно много людей, а организаторы покупки голосов, зная об этой фиче, будут чувствовать себя не так свободно, как сейчас.
-2
aivarsk20/10/2014. 15:00
vadim,
Runa jau nav par tiem vēlētājiem, kuri ir izlēmuši par ko balsot. Runa ir par tiem, kam pofig! Viņi pie priekšnieka nobalsos un viss! 99% tā arī paliks.
Kāpēc viņiem balsot par ko citu pēc tam?
-1
Vadim Sushin20/10/2014. 15:28
aivarsk,
При нынешней системе тот же начальник может приказать подчиненным сфотографировать бюллетень на мобильник и показать ему фотографию. Результат будет тот же самый, но в этом случае те, кому не пофиг, ничего уже изменить не смогут.
+2
Juris Stindzis20/10/2014. 21:12
Tieši tādēļ jau vēlēšanu iecirkņos stāv liekie biļeteni.. Lai priekš priekšnieka vari aizpildīt un nofočēt kuru vajag..
+6
Jānis Žogots20/10/2014. 10:42
Esmup par e-vēlēšanām pašvaldību saimnieciska rakstura referendumos (kuru arī vēl nav). Likmes nav tik lielas, lai būtu jēga milzīgus resursus tērēt un sistēmu lauzt. Tomēr galējā kontrole par balsu datu bāzi ir tai pašai varai, kuru šī sistēma potenciāli var nomainīt. Tajā ir fundamentāla pretruna. Biļeteni ir white box princips - ir žurnālisti, ir novērotāji utt. Elektroniski saskaitīta sistēma ir black box, no malas cilvēki redzēs tikai tik, cik IT bus paredzējuši redzēt.
+5
atbildēt
Emīls Klotiņš20/10/2014. 21:28
Precīzi.
+1
Viedoklis20/10/2014. 22:09
Trūkst konsekvences - jautājumā A ir droši lemt bet jautājumā B bav droši lemt. Un piemin tehnoloģisku vājību lai gan tā vienādi tiek izmantotas abos jautājumos.
-1
Erik Snarski20/10/2014. 10:02
Ar elektronisko sisteemu veeleeshanas referedumi un tml. kljus leetaaki, taapeec ar tiem pashiem resursiem vareesim preciizaak izpeetit tautas viedokli - buus vairaak demokraatijas.
+6
atbildēt
aivarsk20/10/2014. 10:16
Vēl lētāk ir soc. aptauja!
Ne jau pēc lētuma jādzenas, bet tiesību ievērošanas!
+2
Erik Snarski20/10/2014. 10:32
Tautas, sabiedriibas tiesiibas ir paraakas par jebkuras privaatpersonas tiesiibam. Elektroniskaa balsoshna dos tautai, sabiedriibai papildus tiesiibas paust savu velmi un viedokli.
-3
Janis Tupulis22/10/2014. 21:26
Ja jūs nejauktu vēlēšanas un referendumus (kur nepieciešams vienlaikus droši un aizklāti) ar ar tml (parakstu vākšana, aptauja, citi veidi, kur NAV nepieciešams vienlaikus droši un aizklāti), tad es piekristu, jo kvalitatīvāka atgriezeniskā saite mums ir absolūti nepieciešama un ērīki nodrošinātu pieņemamas izmaksas :)
+3
aivarsk20/10/2014. 09:55
Tikko izvērsies skandāls par balsu pirkšanu - cilvēki autobusiem esot vesti, tomēr, ieejot vēlēšanu iecirknī, viņu izvēle bija brīva, varēja arī zaķim krustiņu nelikt - to neviens neuzzinātu.
Taču elektroniskajās vēlēšanās NEKUR nebūs neviens jāved!
Visi sapulcēsies pie priekšnieka datora, un priekšniekam/balsu uzpircējam aiz muguras stāvot, varēs ievadīt savus kodus un krustiņus absolūti kontrolētā veidā - tā sacīt - drošs ieguldījums!
+2
atbildēt
Viedoklis_lv20/10/2014. 10:19
Ja katrs var saģenerēt cik vēlas šos viltotos kodus, tad var vākties pue tā priekšnieka datora cik vēlas un vadīt tos viltotos kodus - tās balsis netiks pieskaitītas un tam priekšniekam nan nekādas iespējas par to pārluecināties kā tikai ejot uz CVK un pieprasot pārbaudīt šos kodus - taču tad viņu pašu paņem ciet par balsu pirkšanu jo tie kodi uzrādīsies kā viltotie.
+3
Erik Snarski20/10/2014. 13:20
Balsu pirkshanas iespeejas nav saistiitas ar balsoshanas formu. Sheit paliidzees tikai stingraa kriminaalatbildiiba par balsu pirkshanu.
+5
aivarsk20/10/2014. 15:03
viedoklis katrs var saģenerēt cik vēlas šos viltotos kodus, tad var vākties pue tā priekšnieka datora cik vēlas
____________________________
Pastāsti to vidējam ekskavatora operatoram Latgales karjerā :))))))))
Viedoklis20/10/2014. 09:10
Ir variants kā balsot aizklāti un droši. Taču tas nav tik ērts ka neparedzētu vispār neiešanu uz kādu no CVK iecirkņiem. Doma tāda, ka lai nobalsotu nepieciešams WEB sistēmā ievadīt atslēgas kodu. Atslēgas kods sastāv no , piemēram, 20 simboliem (cipariem, burtiem (lieliem un maziem)) - kad ievadīts sistēmā atslēgas kods, tad var nobalsot par savu partiju un kandidātiem ar plusiem un mīnusiem (vēlāk vajadzētu aizstāt ka balso tikai par kandidātiem kuriem vēlas - partiju nav). Savu izvēli izmantojot šo kodu atslēgu var mainīt līdz vēlēšanas beigām. Kur iegūs šo koda atslēgu? Iegūst to CVK iecirkņos mēneša garumā pirms vēlēšanām, pilsonim jāierodas CVK iecikrnī kur tam tiek izsniegta parast balta aizlīmēta aploksne (kādu var jebkurš nopirkt) kur iekšā parasta balta lapa ar atlslēgas kodu (kādu jebkurš var izdrukāt) - ja nepieciešams tad pilsonis var pats mājās gada garumā CVK mājas lapā izdrukāt neīstās kodu atslēgas salikt tās baltās parastās aploksnēs un pārdot tās kā īstās balsis ja kāds ir tik stulbs lai tās pirktu. Ģenerējot šos neīstos atslēgu kodus var norādīt par kādu partiju šī biļete aizietu. Kam tas nepieciešams? Jo jāparedz iespēja ka godīgs vēlētājs pēc vēlēšanām ievadot šo kodu CVK mājas lapā var pārliecināties, ka tik tiešām viņa balss tika pieskaitīta pareizai partijai un kandidātiem plusi, mīnusi. Taču, ja kāds paredz shēmu, ka maksās tikai pēc tam kad varēs pārliecināties, ka nobalsots par pareizo partiju un kandidātiem - tad lūk - viltotais atslēgu kods kuru ievadot uzrādās partiju par kuru it kā balsots, taču patiesībā tā nav taisnība. CVK pusē protams ir pārbaudām vai atslēgas kods pieder pie viltotajām vai īstajām. Ja kāds sāk celt traci ka lūk uzrādās nepareizs balsojums vai vēlēšanas viltotas un iesniedz viltotās kodu atslēgas - tad pats ir jāņem ciet un jāizmeklē.
Aizklātas šīs vēlēšanas sanāk jo tai brīdī, kad vēlētājs saņem no kastes, kas izvilkta uz nešaušības principu - neviens nezin kāds atslēgas kods tev ir. Tāpēc nekur sistēmā nevar savienot atslēgas kodu ar personu kas to saņēmis un par ko nobalsojis. Neērtība tā, ka tomēr ir jādodas uz šo CVK iecirkni - varbūt, ka to var darīt visa gada garumā - viena vieta kur vari paņemt savu īsto atslēgas kodu. Bet ērtiba tā, ka vēlēšanu dienā vari atrasties kur vien vēlies, kā arī ir labi ka CVK jau laicīgi zina cik daudz vēlētāju būs, ja aktivitāte zema tad jāmotivē vairāk.
+2
atbildēt
aivarsk20/10/2014. 10:21
Tirgū:
Spirķik, sigateri, kupļu koģik,
Spirķik, sigateri, kupļu koģik.
-2
Viedoklis20/10/2014. 10:25
Nu neviens jau neliedz triekt naudu vējā - kā jau minēju jābūt izteiktis tulbam, lai maksātu par to ko nevari pārliecināties ka tas ir īsts. Nu saģenerēs katrs muļķis šos viltotos kodus parastās baltās lapās un saliks parastās baltās aploksnēs - nu ja kāds ir tik stulbs lai tās pirktu tad tā ir viņa darīšana. Taču vēlēšanu rezultātu tas neietekmēs. Tā kā visi zinās ka nav nekādas garantija ka kods ir īsts, tad neviens arī nepirks. Kas arī bija jāpanāk.
+4
Vadim Sushin20/10/2014. 15:01
Не понимаю, зачем нужны эти конверты с кодами, если код можно сгенерить непосредственно в процессе авторизации при голосовании. Регистрируемся в интернет-банке или иной подобной системе, попадаем на форму голосования, голосуем. В базе данных сохраняются 2 записи: первая - "перс. код 010101-20202 проголосовал", вторая - "голос за партию Х с плюсами для А и Б сохранен под номером 12343212". Всё, теперь система знает, что гражданин с данным перс. кодом проголосовал, и повторно голос от него не примет. Голос хранится под обезличенным номером и доступен для чтения всем желающим. Любой желающий может запомнить этот номер и после выборов зайти в базу данных, чтобы проверить, действительно ли его голос сохранен и посчитан правильно.Отдельно хранится таблица со связкой между обезличенным номером и перс. кодом голосовавшего. Связка может представлять собой зашифрованную комбинацию из перс. кода и номера голоса, что позволит проверить соответствие номера голоса перс. коду, но не позволит увидеть, кто как голосовал, не зная обоих номеров. Через несколько дней после голосования при отсутствии заявлений о фальсификации эта таблица уничтожается. Всё просто, как апельсин. Никаких избирательных участков, никаких наблюдателей, никаких конвертов, урн и бюллетеней... Классические избирательные участки сохранить лишь в минимальном количестве для тех, кто не имеет доступа к интернету или не дружит с компьютером.
-5
Viedoklis20/10/2014. 17:02
Vadim, nevar pats ğenerēt īstos tāpēc ka tad ir iespējams izsekot par ko konkrētā persona balsojusi un balsu pircējs arī varēs pieprasīt sistēmā lai Tavā profilā uzrāda īsto kodu. Tai random aploksnē slēpjas tā iespēja palikt anonīmam kā tas ir tagad. Visos citos variantos Tevi varēs identificēt.
+3
Vadim Sushin20/10/2014. 17:21
Viedoklis,
Вы всё верно говорите. Но вопрос в том, где и в каком виде хранятся данные, связывающие личность избирателя и его голос. Даже стандартными средствами любой современной СУБД можно упаковать и зашифровать данные так, что кроме ответа "да/нет" на запрос "принадлежит ли голос под номером ХХХ избирателю с перс. кодом УУУ?" никакой информации из хранимых данных получить не будет возможно в принципе.
-1
Viedoklis20/10/2014. 18:14
Nu atvainojiet taču tai šifrēšanai gan es neticu. To var atlauzt.
+2
Vadim Sushin20/10/2014. 19:31
Как программист, могу Вас заверить: зря Вы не верите.
Вот так выглядит пароль к админке одного из моих сайтов:

$6$PA5uK7M9gltMV0cZ$nYIMKxUME4biLG7iCnSHRlGTrc2GPg.QCera9VfIeIoElusNe.zeTakjDTPcCbnM8a8QC3jzmR.AREgMHF2j91

Можете поэксперементировать с его взломом :)
По крайней мере, взломать его будет в сотни раз сложнее, чем установить во всех кабинках для голосования скрытые камеры или снять со всех бюллетеней отпечатки пальцев и провести поиск их в базе данных паспортов. :)
+1
Emīls Klotiņš20/10/2014. 21:30
Un tagad pastāstiet, vai šādas sistēmas ieviešana ir to vērts, salīdzinoši ar esošo?
+2
Guntis Stirna20/10/2014. 08:48
Viss nekad nav melnbalts. Velns slēpjas detaļās. Ja nevar nodrošināt anonimitāti, var dot iespēju balsot atklāti. Daudzi jau tagad to dara fotografējot biļetenus pirms iemešanas urnā. Vēlētājam it jādod iespēja izvēlēties.
+6
atbildēt
aivarsk20/10/2014. 10:19
Kā pareizi atzīmējāt, šodien nav liegts publicēt savu izvēli, taču, ja cilvēks to nevēlas, viņa vēlēšanu noslēpumu nedrīkst izpaust, tas nedrīkst būt uzzināms.
Taču tas nav galvenais! Svarīgāka ir nespēja internetbalsojumā nodrošināt to, ka cilvēks PATS izdara izvēli un PATS nobalso.
-1
Guntis Stirna20/10/2014. 10:52
Šobrīd mobilais telefons tiek atslēgts ar pirkstu nospiedumu. Tās tehniski ir risināms jautājums.
+1
aivarsk20/10/2014. 15:06
Jocīgs cilvēks!
Balsu pirkšana kļūs daudz ērtāka, jo NEBŪS LIECINIEKU, viss notiks tumšā kabinetā, datorā vai telefonā, nebūs pircējiem jāfigurē ap vēlēšanu iecirkņiem!
+2
aivarsk20/10/2014. 15:08
Sistēmas tests vienkāršs - vai es varēšu omes vietā nospiest pogu ENTER, vai nē, ja varēšu - sistēma ir pilnīgi garām!!!
+3
Edmunds Zālīte20/10/2014. 07:52
manupraat iespeja balsot internetaa ir labs papildinaajums "papiira" balsosanai, un es pat buutu ar mieru balsot "atklaati" internetaa ja "aizklaati" izraadiitos sarezgjiitaak vai neiespejami. nesleepju savu pilsonisko poziciju.un neuzskatu atklatas balsosanas par kaut ko sliktu, iipasi ja tas uzlabo parskataamiibu un drosiibu.

igaunijaa cilveeks var nobalsot vairaakas reizes, un iistaa skaitaas peedeejaa.

manupraat interneta banku drosiiba ir pietiekjosa lai izmantotu taas, autorizeejoties, balsosanai.
+3
atbildēt
Mārtiņš Opmanis19/10/2014. 22:03
Interesanti, ka šī tēma regulāri uzpeld, lai atkal tracinātu speciālistus. Ja zināms, ka Igaunijas "veiksmes stāsts" tiek politiski stutēts, daudzas valstis savus līdzīgus projektus ir slēgušas, tad kāpēc atkal tērēt miljonus iepriekšzināmam čikam? Ar "skolas.lv" nepietiek?
+3
atbildēt
Vadim Sushin20/10/2014. 15:21
Не ошибается лишь тот, кто ничего не делает. Дорогу осилит идущий. Та страна, которая первой доведет до ума подобную систему, сможет по праву ей гордиться и зарабатывать на ее продаже. А те, кто лишь мерзко хихикали и хлопали в ладошки по поводу неудач соседа, называя всё это цирком, как всегда окажутся в роли догоняющих и покупающих готовый продукт за бешеные деньги.
Krišjānis Liepiņš19/10/2014. 20:00
Elektroniskā balsošana jau nenozīmē balsošanu no mājas datora caur internetu, bet gan balsošanu, izmantojot elektroniskas iekārtas. Piemēram, ASV tas notiek jau sen. To es atbalstu, kā arī elektronisku vēlētāju reģistru, taču tas vienalga prasīs atraut pakaļu no dīvāna un aizvilkties līdz iecirknim, tā ka diez vai palielinās vēlētāju aktivitāti.
Vēlētāju aktivitāte visdrīzāk palielināsies:
a) palielinoties uzticībai valsts varai;
b) kad pilsoņi sapratīs vēlēšanu nozīmīgumu un savu iespēju ietekmēt rezultātu.
Un šai virzienā ir ļoti, ļoti daudz darba darāms!

Igaunijas inovācija ir interneta balsošana. Ja par to ir runa šajās debatēs, es neatbalstu, jo šobrīd nav iespējams nodrošināt vienlaikus drošas, uzticamas un aizklātas interneta vēlēšanas.
+11
atbildēt
SIA FIXCMS20/10/2014. 13:28
Lielākoties valsts iestādēs datorsistēmas ne tuvu netiek uzturētas labākajā iespējamajā kārtībā. Tas ne tikai rada liekus izaicinājumus IT kompānijām, bet arī apdraud pašu novecojušo sistēmu lietotājus un dažbrīd arī pašas valsts iestādes. Uz kāda pamata gribam fantazēt, ka pēkšņi vēlēšanām paredzētie datori tiks uzturēti? Bez tam arguments pret nebijušu vīrusu, pret kuru NEKO nevar izdarīt, joprojām nav atspēkots, jo ne tikai mājas datoru ir iespējams inficēt - it īpaši, ja ir kāds ieinteresētais ar pietiekami biezu maku...
+1
Valdis Purmalis20/10/2014. 16:33
Tā gan nav taisnība. Elektroniski nozimē to. ka balsoju kaut vai no telefona, autorizējoties drošā veidā. Ja pieņen Jūsu koncepciju, tad mums Latvijā elektroniski balso vismaz jau 10 gadus, jo dati no iecirkņiem tiek sūtīti elektroniski (parakstīti).
+6