Izvēlies autorizācijas veidu

IR

QUO
Ir jautājumi, uz kuriem atbilde "jā" vai "nē" izmaina pasauli. Svarīgi, lai šādos
jautājumos gudrā strīdā uzvar spēcīgākie argumenti. Pievienojies diskusijai!
debašu arhīvs
46%
54%
Diskusija ir sākusies, debatētāji izsaka savus sākotnējos argumentus.
Māra Miķelsone
moderators
Vai Latvijā jāatjauno obligātais militārais dienests?
Pašreizējā starptautiskā situācija, it sevišķi notikumi Ukrainā un šopavasar notikusī Krimas aneksija liek pārvērtēt Latvijas aizsardzības potenciālu.

Latviju sargā NATO līguma 5.pants, kas paredz - uzbrukums vienam NATO loceklim nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm. Saeima nupat nolēmusi palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP, taču tas notiks pakāpeniski līdz 2020.gadam.

Nule intervijā žurnālam Ir Igaunijas prezidents Ilvess izteicās, ka mazas valstis ar profesionālu armiju, kāda ir arī Latvijai, ir izdarījušas nepareizo izvēli. Igauņi un somi joprojām ir saglabājuši obligāto karadienestu. Igaunijā tās pamatā ir mācības viena gada garumā.

Vai Latvijā arī būtu jāatjauno obligātais dienests? Šajā diskusijā par labu šim risinājumam savus argumentus izteiks Nacionālās informācijas aģentūras LETA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Barkāns, viņam oponēs Latvijas Ārlietu ministrijas padomnieks Veiko Spolītis.

Kā uzskatāt jūs? Varat paust savu viedokli komentāros un balsojot aptaujā.
lasīt vairāk

QUO tu domā pirms debates?

PAR
PRET
101 balsojums

52%

48%

Mārtiņš Barkāns
Nacionālās informācijas aģentūras LETA valdes priekšsēdētājs

Argumenti par

Mana pārliecība ir, ka Latvijas valstij vajadzīgi ir abi – gan profesionāli karavīri, gan īss (līdz gadam) obligātais militārais dienests (OMD). Mūsdienu karadarbība ir balstīta uz augstām tehnoloģijām un noslīpētām prasmēm. Tam nepieciešami profesionāļi. OMD savukārt ir pamats mehānismam, kā nepieciešamības gadījumā iesaistīt plašu iedzīvotāju slāni savas zemes aizstāvībai. OMD, manuprāt, būtu jāsavieno ar Zemessardzi un jāvairo tās loma. OMD varētu notikt Zemessardzē, tas stiprinātu arī Zemessardzi.
Mana pārliecība ir, ka Latvijas valstij vajadzīgi ir abi – gan profesionāli karavīri, gan īss (līdz gadam) obligātais militārais dienests (OMD). Mūsdienu karadarbība ir balstīta uz augstām tehnoloģijām un noslīpētām prasmēm. Tam nepieciešami profesionāļi. OMD savukārt ir pamats mehānismam, kā nepieciešamības gadījumā iesaistīt plašu iedzīvotāju slāni savas zemes aizstāvībai. OMD, manuprāt, būtu jāsavieno ar Zemessardzi un jāvairo tās loma. OMD varētu notikt Zemessardzē, tas stiprinātu arī Zemessardzi.
1
Kāpēc OMD ir vajadzīgs? Pirmkārt, tā ir patriotiskā audzināšana, kas, manuprāt, ir valsts uzdevums un atbildība. Lai vai ko mēs katrs domājam par valsts pārvaldi, Latvija mums ir viena un katram ir jābūt gatavam to aizstāvēt - arī ar ieročiem. Skolās patlaban par to nerunā. Vēl nesen likās, ka 21.gadsimtā tas nav aktuāli. Jau tagad Aizsardzības ministrija, nevis Izglītības ministrija faktiski ir tā, kas visvairāk rūpējas par jauniešu patriotisko audzināšanu. Pašreizējā informācijas karā, ko sākusi Krievija, ir svarīgi, lai cilvēki būtu patriotiski noskaņoti un labi apzinās vērtības, par kurām ir vērts cīnīties. Jo tikai tādu cilvēku aizstāvētu zemi nevar okupēt ienaidnieks.
Kāpēc OMD ir vajadzīgs? Pirmkārt, tā ir patriotiskā audzināšana, kas, manuprāt, ir valsts uzdevums un atbildība. Lai vai ko mēs katrs domājam par valsts pārvaldi, Latvija mums ir viena un katram ir jābūt gatavam to aizstāvēt - arī ar ieročiem. Skolās patlaban par to nerunā. Vēl nesen likās, ka 21.gadsimtā tas nav aktuāli. Jau tagad Aizsardzības ministrija, nevis Izglītības ministrija faktiski ir tā, kas visvairāk rūpējas par jauniešu patriotisko audzināšanu. Pašreizējā informācijas karā, ko sākusi Krievija, ir svarīgi, lai cilvēki būtu patriotiski noskaņoti un labi apzinās vērtības, par kurām ir vērts cīnīties. Jo tikai tādu cilvēku aizstāvētu zemi nevar okupēt ienaidnieks.
Pretarguments
2012.g. valdībā un Saeimā ir pieņemta Valsts aizsardzības koncepcija un 2012.-2024.gada NBS attīstības plāns. Tiek paredzēta NBS un Zemessardzes spēju attīstība 1<2% ietvaros no IKP, sasniedzot nepieciešamo finansējumu 2020.gadā un saglabājot šo līmeni, un kuru ne bez pūlēm nodrošināja šodienas budžeta plānošanas apstākļos (skat. socioloģiskās aptaujas, kur valsts aizsardzība netiek uztverta pat ne kā terciāra prioritāte). Tomēr, un tas ir ļoti nozīmīgi, cik liela tiek plānota armija un rezerves ar OMD palīdzību, vai līdztiesīgi tiks rekrutēti puiši un meitas? Patlaban personālā izmaksas NBS ir apmēram 48% no aizsardzības gada budžeta (zemāk nekā ASV, Spānijā vai Grieķijā) jeb apmēram 125 MEUR gadā, tāpēc, kur tiek plānots ņemt iecerētā aizsardzības budžeta ietvaros papildus (!) līdzekļus virsnieku, instruktoru skaita palielināšanai un algošanai, nemaz nerunājot par kazarmu izbūvi un materiāli tehniskā aprīkojuma iegādi?

Ar patriotisko audzināšanu jau tagad nodarbojas NBS, Zemessardze, Jaunsardze, skauti un gaidas, atsevišķas skolas un citas sabiedriskās organizācijas. Tiek minēts, ka Izglītības ministrijai (IZM) pakļautās iestādes nenodarbojas ar patriotisku audzināšanu, bet kāpēc IZM neizdarības tiek plānots risināt ar OMD palīdzību, neparedzot tam papildus līdzekļus?
 
Kuluāros ir ticis runāts par līdzdalības Jaunsardzē padarīšanu par obligātu, un šis ir apsverams rīcībpolitikas piemērs, papildinot jaunsargu apmācības programmu ar speciālu kursu par mediju lietošanu. Informācijas karš ir daļa no karadarbības, bet tas nav iemesls, lai izjauktu funkcionējošas aizsardzības spējas, pamatos mainot armijas modeli no profesionāla un obligāto. Tas būs lāča pakalpojums mūsu naidniekiem, jo šādi sagrausim rūpīgi būvētās NBS aizsardzības spējas.
2
Otrkārt, OMD ieviešana nozīmētu, ka iedzīvotāji paši ir atbildīgi par savu valsti. NATO iznīcinātāji, protams, palīdz, tāpat svarīgi ir vairāki tūkstoši labi trenētu karavīru, bet skaidrs ir arī tas, ka Rietumi iesaistīsies tikai tad, kad plašas tautas masas ar ieročiem parādīs gatavību stāties pretī iebrucējam. Patlaban vairākums iedzīvotāju nav tam gatavi - ne morāli, ne militāri. Apziņa, ka konflikta gadījumā plaši iedzīvotāju slāņi tiks mobilizēti cīņai, atturēs agresoru "pamēģināt".
Otrkārt, OMD ieviešana nozīmētu, ka iedzīvotāji paši ir atbildīgi par savu valsti. NATO iznīcinātāji, protams, palīdz, tāpat svarīgi ir vairāki tūkstoši labi trenētu karavīru, bet skaidrs ir arī tas, ka Rietumi iesaistīsies tikai tad, kad plašas tautas masas ar ieročiem parādīs gatavību stāties pretī iebrucējam. Patlaban vairākums iedzīvotāju nav tam gatavi - ne morāli, ne militāri. Apziņa, ka konflikta gadījumā plaši iedzīvotāju slāņi tiks mobilizēti cīņai, atturēs agresoru "pamēģināt".
Pretarguments
Tas ir tikai pieņēmums, ka „OMD padarīs iedzīvotājus atbildīgus par savu valsti”. Kādu atbildību iedvesa OMD no 1991.-2007.gadam, ja vismaz 250 tūkstoši mūsu tautiešu devušies labākas dzīves meklējumos uz kontinenta Rietumu daļu? Patlaban tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir nodarbināti policijā, VUGD, robežsardzē, NBS, Zemessardzē jeb valsts dienestā, un veiksmīga kara vešana var tikt īstenota, visiem valsts dienestiem veiksmīgi sadarbojoties.
 
Tātad atslēgas vārds 21.gs. kara vešanas apstākļos ir valsts dienestos strādājošo konkurētspējīgs atalgojums un tehniskais aprīkojums. Plašu iedzīvotāju slāņu mobilizācija ir neefektīva, un kā atturēšanas arguments nenostrādāja nedz 1939.gadā Eiropā, nedz arī 2008.gadā Gruzijā. Atturēšanas arguments ir daudzslāņains un 21.gs. pierāda, ka sekojot si vis pacem, para bellum teicienam, tomēr uzsvars ir likts uz bruņoto spēku (sauszemes, jūras, gaisa un kibertelpas) profesionalitāti, un visu valsts dienestu koordinētu rīcību miera un kara apstākļos. Vai tie OMD aizstāvji, piesaucot Izraēlas (6,2% no IKP 2012.g.), Singapūras (3,6% no IKP 2012.g.) piemērus ir gatavi finansēt Latvijas armiju vismaz Dienvidkorejas (2,7% no IKP 2012g.) līmenī, vai uzreiz atvēlēt aizsardzības budžetā papildus 430 miljonus eiro?
3
Treškārt, kara vai (ļaunākais) okupācijas gadījumā mums ir jāgatavojas arī partizānu karam. Mūsdienu militārie konflikti rāda, ka pat vismodernākās armijas nevar uzvarēt partizānu karā. Bet partizānu karš ir iespējams tad, ja liela daļa valsts iedzīvotāju prot rīkoties ar ieročiem un pārzina kara tehniku un taktiku.
Treškārt, kara vai (ļaunākais) okupācijas gadījumā mums ir jāgatavojas arī partizānu karam. Mūsdienu militārie konflikti rāda, ka pat vismodernākās armijas nevar uzvarēt partizānu karā. Bet partizānu karš ir iespējams tad, ja liela daļa valsts iedzīvotāju prot rīkoties ar ieročiem un pārzina kara tehniku un taktiku.

Es negribu piedzīvot tādu brīdi kā nule medijos lasīto kāda Ukrainas iedzīvotāja stāstu par Slovjansku, kur viņam un citiem daudzstāvu nama iedzīvotājiem nācies bezspēcībā noklausīties, kā pagalmā teroristi izvaro sievieti, klausoties viņas palīgā saucienus un saprotot, ka neko nevar nelaimīgajai palīdzēt.
Pretarguments
Jau tagad NBS, Zemessardze, Jaunsardze un arī skauti un gaidas māca izdzīvošanas iemaņas, kuras nepieciešamas iespējama partizānu kara gadījumā. Patlaban aktīvi Zemessardzē ir nodarbināti gandrīz 9000 vīri un sievas. Ar Zemessardzes radio izveidi, aktīvu Karavīru apvienību u.c. tamlīdzīgu organizāciju spēju papildināt savas rindas un, izveidojot augstākos valsts aizsardzības kursus līdzīgi Somijai un Igaunijai, Zemessardzes rindas kļūs vēl kuplākas. Šie aktīvākie un apmācītākie sabiedrības locekļi tad hipotētiska partizānu kara apstākļos mācītu pārējiem „kara mākslas”, tieši kā tas notika gan Otrajā pasaules karā, gan citos „kara teātros”.
 
Ja nav vēlmes piedzīvot Slovjanskas scenārija atkārtošanos, tad ne tikai mums ir nepieciešama profesionāli attīstīta un attiecīgi atalgota pašvaldību un valsts policija, bet, lai pirmais „hipotētiski zaļais vīrelis” uzreiz tiktu likvidēts, ir veiksmīgi jāsadarbojas drošības policijai ar robežsardzi un nekustamā īpašuma mākleriem, koordinējot informāciju ar MiDD. Un visbeidzot - mums ir ārkārtīgi nepieciešams krievu valodā raidošs TV kanāls, kurš ar pētnieciskās žurnālistikas palīdzību pārliecinātu Kremļa propagandas melus saskatījušos.
Kopsavilkumā Ir labi, ka mēs sākam par šo jautājumu runāt. Un es ceru, ka, šādi runājot, diskutējot, mēs sākam apzināties - cilvēku patriotisms ir mūsu valsts drošības ķīla.
Kopsavilkumā Ir labi, ka mēs sākam par šo jautājumu runāt. Un es ceru, ka, šādi runājot, diskutējot, mēs sākam apzināties - cilvēku patriotisms ir mūsu valsts drošības ķīla.

Pat ja mēs tagad paliekam pie brīvprātīgas aizsardzības sistēmas, labi būtu, ja nākotnē mēs spētu stiprināt Zemessardzi, lai tajā darbotos vēl vairāk cilvēku.

Uzskatu, ka šī diskusija būtu jāturpina, iesaistot plašāku sabiedrību, profesionāļus, jo šajā nedēļā mēs pieskārāmies tikai dažiem aspektiem.
Veiko Spolītis
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas padomnieks (Vienotība)

Argumenti pret

Pirms argumentēti diskutēt pret obligāto militāro dienestu (OMD) vēlos atgādināt, ka 2007.gadā pāreja no OMD uz profesionālo dienestu notika bez referenduma. Tāpēc, kā 2007.gadā, tā arī šodien uzskatu, ka tik nozīmīgam valsts drošības jautājumam jābūt risinātam tautas nobalsošanā.
Pirms argumentēti diskutēt pret obligāto militāro dienestu (OMD) vēlos atgādināt, ka 2007.gadā pāreja no OMD uz profesionālo dienestu notika bez referenduma. Tāpēc, kā 2007.gadā, tā arī šodien uzskatu, ka tik nozīmīgam valsts drošības jautājumam jābūt risinātam tautas nobalsošanā.
1
Konstitucionāli pretargumenti: jebkurš labi funkcionējošs sabiedriskais dienests ir pamatos brīvprātīgs, un, kļūstot par obligātu, tas var radīt sākumā neparedzētas sekas vai pretēju efektu sākotnēji paredzētajam mērķim. Profesionāli Latvijas bruņotie spēki (NBS) nodrošina patriotiskāko un spējīgāko sabiedrības locekļu līdzdalību valsts aizsardzībā, lai šādi aizstāvētu mūsu Satversmes 94. un 98.pantā nostiprinātās pilsoņu brīvības, neaizskaramību, un tiesības izbraukt no valsts. Latvijas pilsoņiem ir tiesības brīvprātīgi pildīt dienestu Zemessardzē vai piedalīties Jaunsardzē, skautu u.c. organizācijās. Absolūtais vairākums industriāli attīstīto valstu bruņotie spēki pamatojas militārā dienesta brīvprātībā.
Konstitucionāli pretargumenti: jebkurš labi funkcionējošs sabiedriskais dienests ir pamatos brīvprātīgs, un, kļūstot par obligātu, tas var radīt sākumā neparedzētas sekas vai pretēju efektu sākotnēji paredzētajam mērķim. Profesionāli Latvijas bruņotie spēki (NBS) nodrošina patriotiskāko un spējīgāko sabiedrības locekļu līdzdalību valsts aizsardzībā, lai šādi aizstāvētu mūsu Satversmes 94. un 98.pantā nostiprinātās pilsoņu brīvības, neaizskaramību, un tiesības izbraukt no valsts. Latvijas pilsoņiem ir tiesības brīvprātīgi pildīt dienestu Zemessardzē vai piedalīties Jaunsardzē, skautu u.c. organizācijās. Absolūtais vairākums industriāli attīstīto valstu bruņotie spēki pamatojas militārā dienesta brīvprātībā.
Pretarguments
Šī diskusija izvēršas par atbildības uzņemšanos mūsdienu liberālajā sabiedrībā. Vai atradīsies daži tūkstoši cilvēku, kas uzņemsies atbildību par pārējiem? Tā, manuprāt, ir dilemma. Mazā valstī tikai neliela sabiedrības daļa būs gatava brīvprātīgi aizstāvēt pārējos.
Jautājums ir, vai mēs šādos apstākļos varam būvēt drošu valsts nākotni, vai tomēr mums ir jāveido un jāieaudzina patriotisms un atbildība par valsti?
 
Brīvība nāk kopā ar atbildību. Mēs redzam, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās savas tiesības, bet vai mēs mācām tai arī pienākumus? Ja sabiedrībai nemāca, ka tai ir pienākums maksāt nodokļus, tad tā arī nemaksā nodokļus. Ja mēs nemācām rūpēties par drošību, tad nākotnē nebūs, kas rūpējas par valsts drošību. Tā ir mūsu atbildība rūpēties gan par to, lai kāds nepiegružotu mežu ar atkritumiem, gan par nodokļu maksāšanu un arī par spēju aizstāvēt savu valsti.
2
Efektivitātes un finansējuma pretargumenti: Satversmes 69.pants nosaka: „Saeima lemj par bruņotā spēka lielumu miera laikā.” Miera laikos profesionāli sagatavota armija ar modernu tehnisko aprīkojumu kopā ar armijas rezervēm un Zemessardzi ir motivēti pildīt savus tiešos teritoriālās un kolektīvās aizsardzības pienākumus. Šī sistēma nodokļu maksātājam ir izdevīgāka, jo nodrošina efektīvu patriotiskāko sabiedrības locekļu nodarbinātību ar pienācīgu atalgojumu valsts sardzē 24/7/365 režīmā, un neliedzot pārējiem sabiedrības locekļiem ar to nodarboties brīvprātīgi. Patlaban bezdarbs samazinās, NBS, policija, VUGD un Robežsardze savstarpēji konkurē par kvalificētākajiem darbiniekiem, un Zemessardzē ir novērojams nepieredzēts brīvprātīgo pieplūdums. Līdz šim brīdim Latvijas iedzīvotāji un politiķi bijuši kūtri nodrošinot minimālo jeb 2% no IKP valsts aizsardzībai, un NBS vēl nav līdz galam izveidoti.
Efektivitātes un finansējuma pretargumenti: Satversmes 69.pants nosaka: „Saeima lemj par bruņotā spēka lielumu miera laikā.” Miera laikos profesionāli sagatavota armija ar modernu tehnisko aprīkojumu kopā ar armijas rezervēm un Zemessardzi ir motivēti pildīt savus tiešos teritoriālās un kolektīvās aizsardzības pienākumus. Šī sistēma nodokļu maksātājam ir izdevīgāka, jo nodrošina efektīvu patriotiskāko sabiedrības locekļu nodarbinātību ar pienācīgu atalgojumu valsts sardzē 24/7/365 režīmā, un neliedzot pārējiem sabiedrības locekļiem ar to nodarboties brīvprātīgi. Patlaban bezdarbs samazinās, NBS, policija, VUGD un Robežsardze savstarpēji konkurē par kvalificētākajiem darbiniekiem, un Zemessardzē ir novērojams nepieredzēts brīvprātīgo pieplūdums. Līdz šim brīdim Latvijas iedzīvotāji un politiķi bijuši kūtri nodrošinot minimālo jeb 2% no IKP valsts aizsardzībai, un NBS vēl nav līdz galam izveidoti.
Pretarguments
Varu tikai piekrist. Būtu labi, ja mēs pabeigtu apbruņot tos, kam šis bruņojums ir nepieciešams, un iegādāties to tehniku, kas ir nepieciešama bruņotajiem spēkiem.

Taču domāju, ka gadā apmācīt un izvietot kazarmās 10 tūkstošus jauniesaucamo neizslēdz iepriekš teikto.
3
Ētiskie pretargumenti: pēc neatkarības atgūšanas viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem Latvijā bija atbrīvoties no totalitārās PSRS izpratnes par „valsti kā auklīti”, iemācīt pilsoņiem apzināties savus pienākumus un rūpēties par sevi organizējoties pilsoniskajā sabiedrībā. Satversmes 101. un 102.pants ļauj pilsoņiem brīvi piedalīties valsts un pašvaldību darbā, pildīt valsts dienestu, kā arī apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.
Ētiskie pretargumenti: pēc neatkarības atgūšanas viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem Latvijā bija atbrīvoties no totalitārās PSRS izpratnes par „valsti kā auklīti”, iemācīt pilsoņiem apzināties savus pienākumus un rūpēties par sevi organizējoties pilsoniskajā sabiedrībā. Satversmes 101. un 102.pants ļauj pilsoņiem brīvi piedalīties valsts un pašvaldību darbā, pildīt valsts dienestu, kā arī apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Profesionālais dienests, Zemessardze, Jaunsardze un citas sabiedriskās organizācijas ļauj valsts pilsoņiem apgūt nepieciešamās „kara mākslas”. Mūsdienās efektīvai kara vešanai nepieciešamas mobilas karaspēka vienības. Šis apsvērums ņemts vērā kopš 2007.gada veidojot NBS, un pēc Otrā pasaules kara OMD armijas vienmēr zaudējušas profesionāliem bruņotajiem spēkiem. Obligātā kārtā liekot cilvēkiem nodarboties ar to, kas nav viņu aicinājums mēs atgriežamies pie totalitārā sabiedrībā valdošajiem tikumiem, operējot ar masām, nevis indivīdiem, un raidām signālu, ka gatavojamies karam.
Pretarguments
Mēs gribam runāt par brīvību, bet negribam uzņemties atbildību. Man joprojām ir jautājums, vai Latvijas iedzīvotājiem būtu jāpaļaujas, ka atradīsies daži tūkstoši cilvēku, kas uzskatīs par savu pilsoņa pienākumu savas valsts aizstāvību?
 
Iespējams, mums te jāmaina terminoloģija un nav jārunā par obligāto militāro dienestu (OMD), lai neradītu negatīvu pretreakciju, bet gan par vispārēju militāro apmācību, kā ieteicis kāds no komentētājiem šajā diskusijā. Un tas nebūt nav nekas slikts.
Kopsavilkumā Izvēle starp atšķirīgiem armijas uzbūves modeļiem turpina to diskusiju, kura notika ekspertu lokā līdz 2007.gadam. NBS notikusī pāreja uz profesionālu dienestu notika 2008.-2010.gadā ekonomiskās un politiskās krīzes priekšvakarā, līdz ar to sabiedrībā nepastāvēja pieprasījums pēc diskusijas par militāro dienestu Latvijā. Gruzijas karš pagāja īsti nepamanīts, Kremļa revanšisma atklātā politika no 2013.gada un Ukrainas notikumu atblāzmā Latvijas drošības jautājums ir kļuvis akūts, un patlaban Zemessardzē ir novērojams nepieredzēts brīvprātīgo pieplūdums.
Kopsavilkumā Izvēle starp atšķirīgiem armijas uzbūves modeļiem turpina to diskusiju, kura notika ekspertu lokā līdz 2007.gadam. NBS notikusī pāreja uz profesionālu dienestu notika 2008.-2010.gadā ekonomiskās un politiskās krīzes priekšvakarā, līdz ar to sabiedrībā nepastāvēja pieprasījums pēc diskusijas par militāro dienestu Latvijā. Gruzijas karš pagāja īsti nepamanīts, Kremļa revanšisma atklātā politika no 2013.gada un Ukrainas notikumu atblāzmā Latvijas drošības jautājums ir kļuvis akūts, un patlaban Zemessardzē ir novērojams nepieredzēts brīvprātīgo pieplūdums.
 
Pretargumentos kolēģis ir norādījis par brīvības un pienākumu līdzsvara trūkumu Latvijas sabiedrībā. Šāds līdzsvars tiešām tika izjaukts, bet šaubos, vai OMD ļaus to efektīvi sasniegt, jo izpratne par brīvībām un pienākumu socializācija sabiedrībā aizsākas ģimenē, skolā vai baznīcā.
 
Pēc neatkarības atgūšanas aizejot no totalitāra mantojuma, pēdējo ceturtdaļgadsimtu pašsaprotami uzsvars Latvijā ir bijis nevis uz pienākumiem, bet gan brīvībām. Viens no iemesliem pienākumu izpratnes trūkumam sabiedrībā ir politiskās sistēmas konsolidācijas trūkums. Šeit akmens metams līdz 2009.gadam „valdošo” politiķu dārziņā, un „Lietussargu revolūcija” bija aktīvākās pilsoniskās sabiedrības daļas atbilde uz tradicionālā latvju politiskā korporatīvisma nespēju rast atbildes uz valsts pārvaldē hroniski sasāpējušiem tiesiskuma, korupcijas un drošības jautājumiem.
 
Latvijas armija, būvējot profesionālu armiju arī pirms 2007.gada reformas, balstījās uz NATO ekspertu ieteikumiem, lai nodrošinātu kolektīvās aizsardzības sabiedroto spēku savietojamību. Karavīru un virsnieku atalgojums, MTL nodrošinājums un mobilizācijas rezervju jautājums ir joprojām NBS darbakārtības akūti jautājumi. Saprotamu iemeslu dēļ NATO aizsardzības plāni ir slepeni, tāpēc publiskajā telpā, tas ir devis vaļu bijušajiem PSRS bruņotajos spēkos dienošajiem mālēt novecojušas 20.gs. kara vešanas stratēģijas, balstoties uz totalitāru izpratni par valsti un armiju.
 
NBS, policijai, VUGD, robežsargiem, sabiedriskajiem medijiem un mūsu drošības dienestiem būtu jāstrādā sazobē, jo to spējas strādāt profesionāli noteiks gan iedzīvotāju pārliecību par savu drošību, gan arī pasargās no ārēja apdraudējuma.
 
Debašu laikā minēju kuluāru sarunās teikto par iespējami obligāto Jaunsardzes apmeklējumu visās Latvijas skolās, kas noteikti vairotu visu Latvijas pilsoņu pienākuma apziņu un izpratni par Latvijas aizsardzību. Bez attiecīga finansējuma tas nav izdarāms, tāpat kā NBS MTL nodrošinājums un Zemessardzes pieaugošā skaita profesionāla mācību norise NBS instruktoru vadībā, jo militāro spēju izveidei ir vajadzīgs laiks un nauda.
 
Neskaitāmi NATO eksperti ir atklāti brīdinājuši, ka nepārdomāti izsvērta pāriešana pie OMD krietni samazinātu NBS kaujas spējas tieši pirmajos pārejas gados. Saeimas likums par aizsardzības finansējuma precīzu grafiku līdz 2020.gadam bija solis pareizajā virzienā, un aicinu sabiedrību sekot tam, cik finansiāli pamatoti politiskās partijas solīs, lai rūpētos par visaptverošu valsts iedzīvotāju drošību.

QUO tu domā tagad?

PAR
PRET
91 balsojums

46%

54%

Komentāri (70)

Tavs viedoklis

Atzīmē, kāda tagad ir tava pozīcija.
Erik Snarski21/10/2014. 09:21
Ja, tas buutu labi - tad visi nabagi prastu veerst ierochus pret burzhujuem un celt socialismu, nodroshinat komunistisko attistiibu!
atbildēt
rezira09/10/2014. 17:31
Ja OMD nepietiek finansējuma,tad vismaz 11.un12. vidusskolu klasēs vismaz atjaunojot vienu stundu nedēļā,vajadzētu apmācīt jaunos cilvēkus,lai viņi saprastu,ka dzīvojam valstī,kur ir nepieciešamas zināšanas arī aizsardzības jomā.Varbūt tas palīdzētu izskaust aizraušanos ar narkotikām un citām negatīvām tieksmēm.Un mūsu sabiedrībā parādītos jauni,skaisti,braši puiši-prieks būtu pašiem un sabiedrībai!
atbildēt
Dzintra Regina Jansone13/09/2014. 23:49
Latvija maza valsts. Jāņem piemērs no Izraēlas - visiem jāiziet militārā mācība, kaut minimāla - visai tautai - vajadzības gadījumā jāmāk / jāspēj aizstāvēt savu valsti!
-2
atbildēt
Dzintra Regina Jansone24/07/2014. 22:34
Domāju, tādā mazā valstī, ja izceļas problēmas, neviens nevar sēdēt rokas klēpī salicis! Visiem kopā un katram sevi jāspēj aizstāvēt!
Esmu pārliecināta, ka mums vajag kā, piemēram, Izraēla ( vai nekļūdos?), kur katrs ir karavīrs karam sākoties. Ja būs nepieciešams, es, jebkuriem līdzekļiem, sagādāšu šaujamo un aizstāvēšu, vismaz, sevi un savu māju! Nedomāju, ka es spētu kādu nogalināt, bet izvest sevi no savas mājas vai ļauties tikt nošautai bez cīņas - nekad!
Šajā situācijā ikvienam ir jābūt ZEMESSARGAM!
-1
atbildēt
Tēvijas sargi12/07/2014. 14:49
Atklāta vēstule Latvijas Republikas Saeimai, Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, Aizsardzības ministram, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), Zemessardzes vadībai un par valsts drošību atbildīgajām amatpersonām.

"Ar neizpratni un nepatīkama pārsteiguma sajūtu vērojam letarģiskajam miegam līdzīgo stāvokli, kuru attiecībā uz Latvijas drošības jautājumu ir ieņēmušas par to atbildīgās amatpersonas. Vienīgais, kas, domājot par valsts aizsardzību, izskanējis no augstāko amatpersonu puses, ir pielīdzināms "karaļa kailuma" piesegšanai ar NATO līguma 5. paragrāfa lapu, kā arī abstrakti apgalvojumi par nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu līdz minimālajam līmenim, pie kāda varam cerēt uz sabiedroto atbalstu, līdz 2020. gadam.

Ņemot vērā, ka zem jautājuma zīmes potenciāli atrodas valsts drošība un pastāvēšana, un, salīdzinot ar situāciju, kur privātās "Parex" bankas glābšanai dažu dienu laikā tika sagādāts miljards latu, tas izklausās nožēlojami. Jo īpaši tādēļ, ka ir vairāki aspekti, kuros lielākais kapitālieguldījums, kas nepieciešams, ir politiskā griba un bruņoto struktūru augstāko komandieru spēja uzņemties savam amatam atbilstošu atbildību.

Tādēļ gribam izteikt divējādus priekšlikumus: tādus, kuru īstenošanai nepieciešami ļoti minimāli līdzekļi, un tādus, kurus varētu īstenot, ja tuvākajā laikā valdība un Saeima nopietni pievērstos aizsardzības finansēšanai.

Ko būtu iespējams izdarīt ar pašreiz pieejamiem līdzekļiem Zemessardzē un armijā?
Ukrainas notikumi liek izdarīt vairākus secinājumus, un viens no tiem ir cieši saistīts ar Zemessardzi. Tās izveidošanas mērķis bija radīt teritoriāli izvērstu, bruņotu, Latvijai lojālu spēku, kas spētu operatīvi reaģēt uz dažāda rakstura drošības draudiem. Līdzīgas efektīvas struktūras esamība Ukrainā būtu risinājusi vismaz daļu problēmu, kas radās prokrieviskajos reģionos, kur vienīgais spēka faktors bija milicija, kas visai bieži izrādījās prokrieviska vai pārspēka dēļ pretoties nespējīga.

Tāpat mēs redzam, ka Ukrainā lielākās problēmas sagādā anonīmu un pusanonīmu bruņotu grupu darbība, kuru identificēšana vietējo apstākļu un vietējo iedzīvotāju nepazīšanas dēļ regulārajai Ukrainas armijai sagādā grūtības. Tāpat ilgāks ir reaģēšanas laiks, kas parasti dod priekšrocību nostiprināties pozīcijās prokrieviskajiem spēkiem. Visbeidzot – vietējai Zemessardzes vienībai kā bruņota spēka faktoram būtu arī preventīva nozīme.

Kopš savas dibināšanas sākumiem Zemessardze (ZS) ir piedzīvojusi virkni pārmaiņu. Gan pozitīvā, gan bieži vien arī negatīvā virzienā. No organizācijas, kurā savulaik bija pat 16 000 dalībnieku, ZS ir sarukusi līdz 8000 cilvēku oficiālajā sarakstā, no kuriem daļa ZS rindās ir formāli, mācības neapmeklē vai pat neatrodas Latvijā. Daļa no šī sarukuma cēloņiem meklējama arī neskaitāmajās reformās, kas ievērojami sašaurinājušas ZS pilnvaras, kā arī reālās kaujas spējas. Piemēru ir daudz, bet minēsim tikai dažas problēmas, kuru risināšana pašlaik ir akūti nepieciešama, vērtējot Latvijas drošības situāciju, kā arī to risināšanai primāri nepieciešama atbildīgo personu griba, nevis milzīgi papildu finanšu ieguldījumi.

1) Teritoriālais princips. Apvienojot ZS bataljonus, no brigādēm pārejot uz ZS novadiem kā reģionāliem centriem, lielā mērā tika izjaukta dabiski izveidojusies struktūra ar centriem kādreizējo rajonu pilsētās. Tas veidoja absurdas situācijas – trauksmes gadījumā, lai saņemtu ieroci, piemēram, zemessargam no bijušā Tukuma rajona piekrastes līdz jaunajam bataljona štābam Dobelē jāmēro 65–85 kilometri, no Kandavas novada 85–95 km, turklāt maršruts ved gan caur pilsētām, gan pa valsts nozīmes autoceļiem, kas Ukrainai līdzīga scenārija gadījumā ir papildu risks un, iespējams, pat neizpildāms uzdevums.

Vairākus gadus tiek plānots pārcelt ZS 54. Inženiertehniskā bataljona (ITBN) štābu no Ogres uz Gaisa spēku bāzi Lielvārdē, kur zemessargiem būs nepieciešama pielaide, lai piekļūtu štābam, kur turklāt daudziem papildus būs jāšķērso Daugava. Tāpat tam nav militāra pamatojuma, tostarp artilērijas diviziona daļējai likvidēšanai, pārceļot to uz Daugavpili. Līdzīga situācija ir arī citur. Piemēram, daļa Zemgales zemessargu tika iekļauti ZS novadā ar centru Rēzeknē, Balvu novada zemessargiem būtu jāmēro 50 un vairāk kilometru uz Alūksni utt. Otrs teritoriālais aspekts ir apziņošana, sakari. Uz šo brīdi tā tiek īstenota, rotas komandierim sūtot īsziņas no mobilā tālruņa katram savas rotas zemessargam. Kas notiek gadījumā, ja mobilo sakaru nav, vai arī nav vairs paša rotas komandiera?

Visam iepriekš minētajam risinājums nav naudas daudzumā, bet gan galvenokārt sistēmas sakārtošanā, veidojot realitātes prasībām atbilstošu reģionālo struktūru un saziņas sistēmu.

2) Bruņojums. Iepriekšējā piemērā minētā problēma ļoti cieši saistīta ar zemessargu bruņojumu. Šobrīd absolūtais vairākums zemessargu ir atbruņoti, ieroči glabājas noliktavās. Neoficiālā līmenī zināms, ka juridiski zemessargiem ir tiesības ar speciāla iesnieguma palīdzību pieprasīt iespēju saņemt ieroci glabāšanai savā dzīvesvietā. Taču skaidrības par šo kārtību nav pat vidējam komandējošam sastāvam, par zemessargiem nemaz nerunājot.

Rodas jautājums, vai tiešām cilvēki, kuri brīvprātīgi apliecinājuši gatavību ziedot laiku valsts un sabiedrības aizsardzībai, ir neuzticamāki par jebkuru civilpersonu, kam relatīvi vienkāršā veidā ir iespēja iegūt šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju? Kritērijus, pēc kuriem izvēlēties to zemessargu loku, kam ieročus uzticēt, noteikšana jau ir tehniskas dabas jautājums – tie var būt papildus standarta pārbaudēm šaujamieroča atļaujas saņemšanai, piemēram, 1–2 gadu ilgs pārbaudes laiks. Iespējamās lojalitātes problēmas radušās, jo diemžēl ir gadījumi, kad ZS nodarbībās prasība runāt valsts valodā tiek apzīmēta ar jēdzienu "fašizm", kas ir jautājums Militārās izlūkošanas un drošības dienesta virzienā.

Jebkurā gadījumā, šaujamieroču glabāšanas jautājums ir risināms pretējā virzienā – nevis zemessargam kaut ko īpaši pieprasot, bet gan, līdzīgi formastērpa izsniegšanai, izsniedzams arī ierocis, ja nav kādu īpašu, ārkārtēju apstākļu, kādēļ tas nav iespējams konkrētajā gadījumā. Kritiķiem, kas ik reizi uzsver deviņdesmito gadu nedaudzos gadījumus, kad zemessargi nepamatoti un reizēm ar smagām sekām pielietoja šaujamieročus, varam jautāt, kādēļ neaizliegt automašīnu izmantošanu satiksmē, ņemot vērā nelaimes gadījumu skaitu? Ir jāsaprot, ka Latvijas gadījumā bruņota un apmācīta tauta ir mums pieejamākais un reālākais drošības resurss.

Paliek jautājums: vai par pašreizējo (ne)kārtību ir atbildīgs aizsardzības ministrs, kurš saskaņā ar likumu nosaka kārtību, kādā zemessargiem ir tiesības nēsāt, glabāt un lietot šaujamieroci, ministrijas valsts sekretārs vai tomēr "aizture" meklējama NBS vadībā un ZS augstākajā komandējošajā sastāvā, kas nevēlas uzņemties atbildību par tik jūtīgu tematu?

3) Pilnvaras. Gan pirmskara Aizsargu organizācijai, gan ZS tās darbības pirmajos gados bija piešķirtas policejiskās funkcijas. Pašlaik publiski bieži dzirdam pateicības zemessargiem par palīdzību plūdu seku novēršanā, cilvēku meklēšanas darbos, kārtības nodrošināšanā masu pasākumos u. c. Nez kādēļ attieksme pret plašākām policejiskām funkcijām ir noraidoša. ZS sevi ir apliecinājusi gan jau minētajos pasākumos, gan agrākā periodā arī kā robežsardzes funkciju pildītāja un kontrabandas un reketa apkarotāja. Tādēļ būtu tikai loģiski, ja pēc attiecīgas apmācības (labs piemērs – pirms pāris gadiem realizētās ZS apmācības sadarbībā ar Valsts policijas koledžu) tiem, kas vēlas un ir novērtēti kā atbilstoši, tiktu dota iespēja sniegt ieguldījumu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā sava pilsētā, novadā. Papildus policijas patruļām zemessargu patruļas varētu tikai un vienīgi uzlabot sabiedriskās kārtības situāciju, kā arī preventīvi dotu skaidru signālu dažādām pretvalstiskām tendencēm.

Un jau atkal – galvenais, kas nepieciešams, ir politiska griba un gatavība uzņemties atbildību, jo likumā arī šobrīd kā viens no ZS uzdevumiem minēta funkcija "iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā".

4) Apmācība. Atkarībā no apakšvienības ZS vairāk vai mazāk regulāri tiek rīkotas militāra rakstura mācības. Diemžēl mācību saturs pārsvarā orientēts tikai uz darbību meža vidē. Ņemot vērā Ukrainas piemēru, būtu vairāk nekā svarīgi daļu mācību satura pārorientēt uz kaujām biezi apdzīvotās vietās. Turklāt būtu jāsniedz instruktāža par to, kā rīkoties un kā atpazīt "X stundu", kā arī apgūt iemaņas masu nekārtību novēršanai. Arī šajā jautājumā daudz vairāk vajadzīga prioritāšu maiņa, nevis papildu līdzekļi.

Tāpat, lai cik paradoksāli tas nebūtu, nepieciešams vienādot armijas (apakšvienību līmenī) un ZS apmācību principus pat individuālo lauka kaujas iemaņu līmenī – pēdējā laika lielākās mācības "Namejs" samērā uzskatāmi demonstrēja atšķirības, kas traucēja vienotai darbībai. Un šeit nav runa par sagatavotības līmeni, jo ir pašsaprotami, ka profesionālā dienesta karavīru sagatavotība ir augstāka.

Tāpat nav saprotams, kādēļ nav izveidota sistēma, kas nodrošinātu no armijas atvaļināto virsnieku, instruktoru un kareivju iesaistīšanu ZS, kas būtiski uzlabotu tās kaujas spējas.

5) Latvijas armijā (LA) arī ar pašreizējo finansējumu varētu panākt lielāku efektu, ja tā attīstība tiktu veidota, primāri raugoties caur Latvijas drošības prizmu. Pašlaik diemžēl rodas iespaids, ka LA pastāvēšanas un funkcionēšanas mērķis ir nodrošināt relatīvi nelielu vienību (aptuveni 180 karavīru) dalību starptautiskajās misijās, kamēr budžeta "lauvas tiesu" tērē rakstvežu armijas uzturēšanai dažādās pavēlniecībās, štābos un politikas plānotāju kabinetos. Daži skaitļi, kas vedina tā domāt: 2013. gadā aizsardzības nozarei piešķirti kopumā 158 miljoni latu, no tiem līdz NBS nonāca tikai 102 milj. No pēdējiem vairāk nekā 60 milj. izmantoti atlīdzībai un militārpersonu pensijām, 10 milj. nekustamo īpašumu uzturēšanai.

Var pieņemt, ka nozīmīgu daļu līdzekļu (precīzi skaitļi nav publiski atrodami) nākas tērēt arī ne pārāk modernā transporta (sauszemes, jūras, gaisa) uzturēšanai, kā arī sadzīviskām nepieciešamībām – kancelejas preces, mēbeles, degviela, formastērpi, individuālais ekipējums utt. Rezultātā nepaliek kaut cik vērā ņemami līdzekļi, kas varētu tikt ieguldīti attīstībā, it īpaši bruņojumā. Piemēram, cik tiek iztērēts armijas transporta līdzekļu OCTA (sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai), ņemot vērā, ka liela daļa šī transporta uz ceļa atrodas labi ja reizi gadā?

Sauszemes spēkos dien tikai aptuveni 950 karavīru. Liela daļa to pat neatrodas Latvijā, bet gan misijā vai pirmsmisijas apmācībās. Risinājums ar pašreiz pieejamiem finanšu resursiem noteikti būtu to novirzīšana kaujas vienību attīstībai, kā apmācību pamatvirzienu izmantojot, piemēram, Speciālo uzdevumu vienības formātu.

Vietā piezīmēt, ka pašreizējais LA veidols, struktūra un budžeta sadalījums nenodrošina pat vienas mūsdienu prasībām pilnībā atbilstošas kaujas rotas (aptuveni 120 karavīru) esamību, kas spētu vajadzības gadījumā operatīvi reaģēt.

Problēmjautājums ir arī lojalitāte, jo atsevišķās apakšvienībās saziņai pamatā tiek izmantota krievu valoda, ir zināmi gadījumi, kad dienestā esošs karavīrs tiek pamanīts pretvalstisku spēku akcijās krievu valodas atbalstam. "Komplektā" vēl nāk fakts, ka daļai karavīru pamatmotivācija dienestam ir sociālās garantijas un misiju atalgojums, tādēļ armijas reālo kaujas spēju vērtējumā būtu ieviešamas korekcijas.

Tātad, lai gan ir pamats apgalvojumam, ka aizsardzībai atvēlētie līdzekļi ir neatbilstoši mazi, vienlaikus ir pamats sacīt, ka esošie līdzekļi netiek izmantoti efektīvi.

6) Pārsteidzoši, ka, neraugoties uz situācijas nopietnību, joprojām netiek veidota kaut cik jūtama rekrutēšanas kampaņa ar aicinājumu stāties ZS vai doties dienēt LA. Ko būtu iespējams izdarīt, ja tiktu piešķirti vērā ņemami līdzekļi ZS un LA?

Labs atskaites punkts būtu daudzkārt pieminētie 2 % iekšzemes kopprodukta (IKP), protams, pie nosacījuma par saprātīgi izvēlētām prioritātēm un ar noteikumu, ka aizsardzības budžetā atkal netiek ierēķinātas dažādu sporta zāļu celtniecības izmaksas, Valsts prezidenta prezentācijas izdevumi un tamlīdzīgi.

Prioritātes šobrīd būtu bruņojuma iegāde tādās katastrofāli novārtā pamestās sfērās kā pretgaisa un prettanku aizsardzība. Būtisku pienesumu dotu arī mūsdienīgāks strēlnieku bruņojums un ekipējums gan ZS, gan LA, kur bieži trūkst pat elementāra individuālā ekipējuma.

Ne mazāk svarīga būtu NBS militāro mācību apjoma un kvalitātes palielināšana, ietverot jau iepriekš minēto jauno izaicinājumu scenāriju apguvi, kā arī nostiprinot LA un ZS personālsastāva kopdarbības iemaņas.

Abās iepriekš minētajās sfērās mēs ievērojami atpaliekam no mūsu Baltijas kaimiņiem, tā mazinot arī reģiona drošību kopumā.
Būtu nopietni apspriežams jautājums par formātu, kādā atjaunojams obligātās militārās apmācības princips. Varianti varētu būt dažādi – gan veidojot apmācību sistēmu uz ZS bāzes, gan vairākos dažu mēnešu posmos, 2–3 gadu laikā, izejamu apmācību ciklu, gan kā studentu militāro apmācību (nesenā pagātnē veiksmīgi darbojies projekts), gan klasiskajā veidolā. Vietā piezīmēt, ka Igaunijā obligātais dienests joprojām veiksmīgi darbojas.

Tāpat nepieciešama apjomīga izlūkošanas bruņutehnikas iegāde, kas izskanējusi kā viens no iespējamiem plāniem, kas tiktu realizēts 2016. gadā. Šobrīd tā būtu "ekstra", kuras pienācīgai iekļaušanai aizsardzības sistēmā vajadzētu gan ļoti nopietnu laika (kura mums var arī nebūt), gan finansiālu ieguldījumu. Tam papildus reālu pienesumu dotu kājnieku kaujas bruņutehnikas vienības (BMP tipa), nevis izlūkošanas kaujas mašīnas, kuras paredzēts iepirkt. Turklāt, ja šajā vēstulē iepriekš minētās problēmas netiek atrisinātas, šādas iegādes praktiskais devums būtu tuvu nullei. Pakāpeniska iegāde un apgūšana ilgtermiņā, protams, uzlabotu kaujas spējas.

Ko īsti garantē NATO līguma 5. paragrāfs?
Biežā atsaukšanās uz šo vienošanās punktu rada iespaidu, ka par aizsardzību atbildīgās struktūras un valsts vadība to uzskata teju par brīnumlīdzekli. Uzmanīgi lasot minēto paragrāfu, rodas daudz piezemētāki secinājumi.

NATO līguma 5. pants:
"Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kopējās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību."

Kā redzams, bruņota spēka lietošana ir tikai viens no iespējamiem scenārijiem, ja to uzskata par nepieciešamu. Turklāt, lai saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību, var vienoties par interešu sfēru sadali. Bet pieņemot, ka NATO līguma valstis būtu gatavas sniegt militāru atbalstu, ir jāsaprot, ka tas lielā mērā atkarīgs arī no mums. Palīdzēt kādā darbā var tikai tam, kurš pats to dara. Ja mums pašiem valsts aizsardzība ir zemāka prioritāte par privātu banku biznesa glābšanu, ja milzīga daļa aizsardzības budžeta tiek iztērēta veidā, kas nepalielina valsts aizsardzības spējas, ja pat reāli draudīgā situācijā nenotiek intensīva un atbilstoša gatavošanās un potenciālo draudu scenāriju izspēle, mēs varam vien cerēt, ka potenciālie sabiedrotie atradīs citus argumentus (piemēram, problemātisku Skandināvijas teritorijas aizsargāšanas iespēju, ja Latviju kontrolētu Krievijas karaspēks), kuru dēļ Latvijas teritorija nav atdodama iespējamai Krievijas agresijai.

Vai beigsim izlikties?
Nav jābūt ne militāram, nedz ārpolitikas ekspertam, lai saprastu, ka potenciālie draudi ir reāli. To apliecina un atgādina intensīvā Krievijas iznīcinātāju darbība, karakuģu veiktie pasākumi pret Lietuvu, mācības Latvijas un Igaunijas pierobežā, jaunu aviācijas bāžu izbūve Latvijas pierobežā un, visbeidzot, notikumi Ukrainā. Tāpat ir skaidrs, ka NATO karakuģu, tanku, aviācijas un sauszemes spēku dislocēšanai Latvijā un Baltijā ir racionāli, reālajā nepieciešamībā balstīti iemesli.

Mēs apzināti nerunājam par tādām ilgtermiņa un sabiedrības iesaistīšanos maz prasošām, bet ļoti būtiskām nozarēm kā specdienestu darbība un informatīvais karš, bet gan par to aizsardzības daļu, kurā vēl ir iespējams veikt būtiskus uzlabojumus.
Mēs, Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanas atbalsta grupa, kuras sastāvā ir gan zemessargi, gan karavīri, gan stāvokļa nopietnību atzīstošas civilpersonas, apliecinām gatavību savu iespēju robežās gatavoties valsts aizsardzībai, kā arī aicinām uz to pārējos Latvijas iedzīvotājus.

Tādēļ pieprasām un aicinām valsts un bruņoto spēku vadību beidzot sākt pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas! Mums rūp mūsu ģimeņu, līdzcilvēku un valsts drošība! Individuālā līmenī veikta gatavošanās iespējamai valsts aizsardzībai nekad nebūs tik efektīva kā tāda, kas veikta ar valsts atbalstu, tāpēc ceram saņemt atbildes uz šajā vēstulē ietvertajiem jautājumiem, vislabāk – reālas, mērķtiecīgas darbības formā."

Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanas atbalsta grupa, saziņai: Biedrība "Tēvijas sargi", e-pasts: tevijas.sargs@gmail.com; http://www.draugiem.lv/tevijassargi.
+1
atbildēt
Jānis Lukševičs12/07/2014. 09:46
Manuprāt vispārējo militāro apmācību jeb OMD VAJAG ieviest līdzīgi kā Somijā, Norvēģijā, Igaunijā un Šveicē - paralēli profesionālajai armijai, pakāpeniski,līdz ar finansējuma pieaugumu. Protams, ka pirmkārt jāfinansē un jāmehanizē profesionālā armija un zemessardze.

Galvenais mērķis būtu iedzīvotāju pašaizsardzības spēju palielināšana, kas noder ne tikai pret ārēju agresoru, bet, piemēram, lai varētu aizstāvēt sevi un vājākos arī ikdienas situācijās, kā arī celt tautas patriotismu.

Kara gadījumā uzreiz nav obligāti jāizmanto OMD vienības, tās būtu kā rezerve - tātad kritiskos apstākļos, kad redzams, ka ar profesionālo armiju aizsargāties nespējam, vai uz NATO vēl ir jāgaida, tad OMD varētu iesaistīties. OMD vienības var nodrošināt patrulēšanu un novērošanu pārējā valstī, kamēr profesionālā armija var strādāt tieši krīzes punktos. Protams, arī partizānu karā, kad jāturas pretī okupācijas varai.

Lai nu kādu Krievija izvēlētos stratēģiju - zaļie cilvēki, blitzkrieg, iekšējie konflikti - tagad mēs neuzminēsim kāda būs nākotne. Jebkurā no scenārijiem ir drošāk, ja lielāka tautas daļa spēj aizsargāties - tā ir universāla aizsardzība. Gatavoties kādam noteiktam scenārijam, manuprāt, ir pašnāvība, jo tieši to gaida ienaidnieks, un izmantos to scenāriju, kuram mēs nebūsim gatavi.

OMD nevajag pasniegt tā kā PSRS laikos - vienkārši zaldātu apmācība un zaudēti 2 gadi, bet gan to varētu apvienot ar darbu, studijām; būtu dažādas izvēles iespējas uz ko specializēties. Līdz ar to arī IKP ļoti neciestu.

Kopumā derētu jautājumu drīzāk noformulēt šādi - kāpēc Igaunijai, Somijai, Norvēģijai, Zviedrijai un Šveicei ir OMD?
Vai tad šīs valstis nevarētu atļauties pietiekami spēcīgu profesionālo armiju?

Somijai ir 15000 profesionālās armijas karavīru un 350000 rezervistu, lai atbaidītu Krieviju.
http://en.wikipedia.org/wiki/Finnish_Defence_Forces
atbildēt
Ivars Čiekurs12/07/2014. 04:26
NBS varētu godīgi pateikt, ka viņiem lētāk ir uzturēt profiņus. Cita lieta, ka skaitliskā izteiksmē mūsu armija ir reāli kādi 500 stobri :)
-1
atbildēt
Ivars Čiekurs12/07/2014. 03:33
Obligātajam militārajam dienestam (OMD), pirmkārt, ir jābūt kvalitatīvam. Nav jēgas iesaukt zolli, lai iemācītu klāt gultu, celties plkst.07.00 un slaucīt placi. Otrkārt, cilvēks, ja viņu nedīda, agri vai vēlu zaudē zināšanas un iemaņas. Citiem vārdiem, OMD nozīmē arī regulāras apmācības arī pēc obligātā militārā dienesta iziešanas.

Nespēja nodrošināt minētos kritērijus, bija par pamatu, lai atteiktos no OMD. Tāpat tie ir iemesli, kādēļ neredzu jēgu OMD atjaunošanai, proti, pagaidām OMD dažiem ir kā pašmērķis, nesaprotot, ko tas sevī ietver.
+1
atbildēt
Nasing spešal!11/07/2014. 10:48
Piekrītu viedoklim, ka diskusijai par OMD nav vietas, jo dzīvojam 21.gs. nevis 20.gs. sākumā. Ar "gaļu" karu neuzvarēsi! Mūsdienās tehnoloģijām un informācijai ir daudz lielāka nozīme. Valsts vadības uzdevums ir stiprināt pilsonisko sabiedrību un patriotismu, gudri ieguldīt visjaunākajās aizsardzības un pretizlūkošanas tehnoloģijā, un veidot visciešāko sadarbību ar visuzticamākajiem sadarbības partneriem (primāri demokrātiskajās kaimiņvalstīs un tad ar demokrātiskām lielvarām).
To, vai pilsoņi ir gatavi palīdzēt ar savu fizisko spēku vai intelektu, lai izlemj paši pilsoņi. Nebūtu peļami, ka līdztekus rezervistu saraksta veidošanai būtu arī saraksts ar cilvēkiem, kas var palīdzēt aizsargāt savu valsti arī ar zināšanām citās jomās piem. kibertelpa, bioķīmija, loģistika, informācijas izplatīšana utt.... Kara draudu gadījumā ir jādarbojas gudri!!!
+4
atbildēt
Amara Priedīte09/07/2014. 10:17
Lai valsts vara vispirms iemācās rēķināties ar tautu, tās vēlmēm un labsajūtu! Neviens negribēs aizsargāt valsti, kam tauta ir tukša vieta, pat trauceklis!
-2
atbildēt
Aldis Circenis16/09/2014. 19:28
Nožēlojams viedoklis! Valsts ir pati tauta!!!
Viesturs09/07/2014. 09:45
Es saprotu, ka vesela tauta, kas grib un spēj aizstāvēt savu valsti, ir labāka par tikai profesionālo dienestu vien. Taču, zinot daudzu mūsu iedzīvotāju attieksmi pret Krieviju, ja OMD neiemācīs mīlēt Latviju vairāk nekā Krieviju, sekas potenciāliem Rīgas vai Latgales seperātistiem AR militārām prasmēm var būt nu Ļoti nepatīkamas. Atliek vien atbraukt pāris zaļajiem cilvēciņiem, kuri ir gatavi izdalīt ieročus visiem, kuri vēlas aizstāvēt "Brīva Latvija - brīvā Krievijā" ideju, un Krievijai savu armiju nemaz nevajag.
+1
atbildēt
Lieliskais 08/07/2014. 12:39
Daudzi te pieminējuši, ka AM/NBS klusējot par zaļajiem cilvēciņiem... Vispār jau pareizi dara, jo nav ko runāt par leitām, kas nav viņu kompetence, līdz to nepārņem no iekšlietām, kas, sākot ar Drošības policiju, Valsts robežsardzi un beidzot ar Valsts policiju, ir atbildīgas par to, lai valstī nerastos iekšēji nemieri, cilvēkus nemusināti propagandas rupori un zaļie cilvēciņi nešķērsotu valsts robežu. Armija pielēdzas nemieru novēršanai tikai tad, kad ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, jo demokrātiskās valstīs armija visupirms atbild par cīņu pret ārējo agresoru. Tā ka vispirms komentāri ir jāprasa no iekšlietu nozares, vai tā spēj, cik ilgi spēj utt. tikt galā ar zaļājiem cilvēciņiem apši, pirms armija sāk īstenot karadarbību savas valsts teritorijā. Arī Ukrainā pašreiz armijai ir tikai 2.ešalona loma tajos jautājumos, kas neskar karadarbību tās īstā izpratnē. Un atšķirībā no Latvijas, Ukrainas Nacionālā gvarde ir iekšlietu sistēmas struktūra - iekšējais karaspēks. Latvijā Zemessardze pēc būtības kalpo kā alternatīva obligātajam dienestam - neviens tevi nespiež, bet ja vēlies vari brīvprātīgi mācīties, kā savu valsti aizstāvēt. Savdabīgi, bet valstī, kuri visi brēc pēc obligātā dienesta un sit kulaku galdā, ka valsts ir briesmaš, ir tikai 8500 šādu brīvprātīgo. Redzams - vārdi nesaskan ar darbiem. Tā ka vispirms sākam diskutēt, kāda ir mums iekšlietu sistēma cīņai pret nemieriem, kāpēc mums var rasties nemieri un kā tie var rasties. Ko, ko, bet nevienu Iekšlietu ministrijas komentāru par šo lietu gan neesmu dzirdējis, kamēr AM/NBS savu viedokli publiski ir izteikuši gana daudz reižu.
+5
atbildēt
Veiko Spolitis08/07/2014. 14:03
Pēc pēdējām likuma izmaiņām NBS iesaistītos "kinētiskās darbībās" tikai izņēmuma stāvokļa apstākļos. Ārkārtas stāvoklis lokālas dabas un domāts ar Zemessardzes un NBS palīdzību dabas vai tehnogēnās katastrofas seku likvidācijai. http://likumi.lv/doc.php?id=255713
+1
Kaspars Omuls08/07/2014. 16:07
Paldies par informāciju. Ja mēs ņemam vērā to taktiku, kas bija Krimā un Doņeckā, tad cik liels zaļo vīriņu skaits ir nepieciešams, lai situācija no parastas kļūtu par izņēmuma?
VeikoSpolitis08/07/2014. 17:43
Kaspars Omuls: pirmā hipotētiskā zaļā vīreļa (zv) gadījumā būtu virzība uz izņēmuma stāvokli, bet, lai šādi zv neparādītos, tad koordinēti sadarbojas drošības iestādes, robežsardze un nekustāmā īpašuma mākleri.
+1
Līga Rasnača08/07/2014. 08:52
Obligātais dienests nav militarizēta sabiedrība, nav lielais bubulis. Lai gan mūsdienu jauniešiem, kuri nejēdz vairāk par datora un telefona pogu spaidīšanu, kuriem kruti liekas būt gejiem, tas varētu būt bubulis.
Igaunijas varianats, kada tikai vienu gadu, nevis divus kā agrāk, ir militārā apmācība, ir atbalstāms, jo, pirmkārt, ir tehniskās zināšanas, kas jādara tādā un tādā situācijā ar tādu un tādu ieroci utt., otrkārta, viennozīmīgi tiek uzlabota fiziskā forma - ne tikai vienas rokas daži pirksti ar kuriem spaida pogas telefonā, bet visas ķermeņa, treškārt, ir lielāks patriotisms, ceturtkārt, pārstāj baidīties un gaidīt uz mistisku ārzemju onkuli, kuri jau ir paziņojuši, ka ierasties var tikai trešajā dienā palīgā, tātad trīs dienas ir jānoturas pašiem. Lūk, šo trīs dienu dēļ vien ir vērts gadu dienēt armijā.
Cita lieta, ka nav jābaidās no kaimiņvalstīm tādā apmērā, kādā to potē mediji, jo informatīvais karš ir mūsdienu varenākais ierocis. Ir vienkārši jābūt gatavam uz visu un jāmīl, bet vēl vairāk jāciena sava valsts.
+1
atbildēt
Vilmārs Vītoliņš08/07/2014. 13:35
Bubulis drīzāk šķiet telefons un pogas.

Priekš kam tad ir profesionālā armija, un kāpēc Tev šķiet, ka visus omd izgājušos rezervistus varēs mobilizēt ātrāk par tām trim dienām?

Un pēc tam, kad viņi, pieņemsim, būs mobilizēti pāris stundu laikā, ka-52 tiks apmētāti ar molatova kokteiļiem, t-90 priekšā tiks raktas bedres, un pret su-27 no TV torņa metīs ar akmeņiem, ar cerību, ka tas aizkavēs pirmo brigāžu peldēšanos Liepājā vismaz par vienu dienu?

Atkārtoti ignorējot ES un NATO, un pieņemot, ka Ukrainas scenārijas Latvijā ir iespējams, tas tāpat sāktos ar nepieciešamību aizstāvēt "vietējos tautiešus". Viss ko ar omd panāksiet, ir tas, ka šiem "tautiešiem" būs militāra apmācība, kādēļ Krievija varēs argumentēt, ka cīnās vietējie, apspiestie krievi, nevis iebraukušie algotņi.

+2
Kaspars Omuls08/07/2014. 14:36
Vilmāram Vītoliņam: naidniekam būs jāizkāpj no tanka, lai pačurātu. Tieši šinī brīdī mēs viņam metīsim ar ķieģeli. Ja nopietni, tad tas karš, manuprāt, nebūs ar tankiem, jo tieši tanku uzbrukumam kā reize NATO arī ir gatavs, bet ne spiegu spēlītēm. Putins rīkojas kā vardes vārīšanas scenārijā - arī Ukrainas gadījumā tie soļi ir kaut kādi tādi, kas pieļauj nereaģēšanu, balstās uz mūsu pašu iekšējo sašķeltību, utt. Krimā formāli nebija Krievijas karaspēks, bija zaļie cilvēciņi. Rietumi sašūt, bet Mistral kuģus krieviem pārdod, un Londonas Sitija arī reāli sankcijas noraida. Visi sašūt, bet naudasmaisi, kas atkarīgi no Krievijas, turpina darīt to, ko dara. Utt. Tieši tāda taktika būs. Nebūs karš ar tanku iebrukumu, bet, piemēram, valstī, kurā ir miers, publiski novāks stratēģiski traucējošus cilvēkus (un kurš gribēs būt nākamais viņu vietā, ja policija ir bezspēcīga?)
---
Līgai Rasnačai:
Lai jauniešus fiziski attīstītu, efektīvāk būtu vienkārši veicināt fizkultūras mācīšanu skolā. Itkā jau ir tā armija vīrišķības skola, bet nav jēgas to pasākumu organizēt, lai iemācītu cilvēkam zeķes pašam izmazgāt. Lētāk ir vienkārši iemācīt izmazgāt zeķes. Varbūt arī pārāk pragmatiski, tomēr, šie cilvēki uz gadu izkritīs no darba tirgus, kas nozīmē valstij mazākus ienākumus (cik konkrēti, jārēķina).
-
Pieņemot, ka mums būs 3 dienas, kuras gaidīt (nevis, karš jau sen ir sācies, un gaidīsim, kas būs nākamajās vēlēšanās), Zemessargu īpatsvars parāda, cik liela proporcija cilvēku būs gatavi cīnīties. Tātad, ja tie ir 25% (es minu), tad pārējo 75% apmācīšana un apbruņošana, pēc būtības, ir veltīgs tēriņš.
--
Tāpēc, es tomēr daudz vairāk gribētu redzēt paplašinātu un labāk apgādātu Zemessardzi.
+2
Vilmārs Vītoliņš08/07/2014. 22:43
Kasparam Omulam: Pilnībā piekrītu, tieši par to jau ir runa, tas scenārijs, kuram ar omd gatavotos, ir visnotaļ nereāls. Vajadzētu risināt pastāvošās nesaskaņas sabiedrībā, nevis gatavoties brīdim, kad tās būtu pārtapušas karadarbībā.
Vilmārs Vītoliņš07/07/2014. 21:01
Kā tieši militarizēta sabiedrība atrisinās šī brīža problēmas? Piedāvās LV-Krievijas attiecību risinājumam jaunu variantu - karadarbību? Jo citādāk nesaprotu, kādēļ Latvijai ir jāorganizē piespiedu darbs, kas nevairos nedz labklājību, nedz drošību un vispār ļoti neadekvāti risinās šī brīža problēmas.

Sabiedrības socializāciju normālos apstākļos kopš bērnības veic skolas un ģimene vai sociāli dienesti, vēlāk mēdīji un izvēlētie interneta resursi. Kāpēc vērtības jāmāca armijai, cenšoties pārmācīti faktiski pieaugušus cilvēkus ar jau izveidotām vērtībām? Es nesaku, ka armija nav spējīga propagandēt patriotismu, bet kāpēc tieši armijai būtu jābūt par skolu sabiedrībai un no kurienes tāda pārliecība ka visi, kas izies cauri sistēmai būs "lojālie"? Labojiet, ja kļūdos, bet vai visi LV iedzīvotāji, kas savulaik izgāja OMD PSRS armijā pēc tam arī bija die hard vispasaules komunisma atbalstītāji?

Tik pat labi sistēma vienkārši liks cilvēkiem apgūt militāro apmācību un disciplīnu, rezultātā iegūstot iedzīvotājus, kuri būs divus gadus mācīti, kā konfliktus augstāka mērķa labad risināt ar vardarbību. Nav jau tā, ka visi Luhanskas un Doņeckas neatkarībnieki ir iebraukušie algotņi, tie ir lielā mērā tie paši vietējie ar militāru apmācību.

Ja mērķis ir tiešām risināt Latvija problēmas ar vardarbību un karadarbību, tas ir solis tajā virzienā, un patiesībā var jau just pēc citiem komentāriem, ka dažām labam grauž "nelojālie", un pat drastiskas metodes, kāda ir dzīvības atņemšana, šķiet kā variants. Varētu padomāt, ka cilvēks dzīvo vairāk par vienu reizi, ja tiek meklēti veidi, kā risināt lietas ar nāvēm...
atbildēt
Andrejs Faibuševičs07/07/2014. 23:45
Ja par militārās apmācības šefu ieceltu Tevi, Ķīps, nav šaubu ka Tu vēl arī 20 nākamos gadus mācītu pēc Žukova laiku programmām, lai tikai pierādītu savu taisnību. Vispār to sauc par sabotāžu.

Vai tiešām Tu gribi pierādīt, ka arī bezpilota lidmašīnu laikmetā un pie "21.gs militārās doktrīnas" nav nekā, ko salīdzinoši īsā laikā iemācīt neprofesionālajiem karavīriem ? Tad kādēļ profesionāļiem tomēr notiek gan fisizkie, gan šaušanas treniņi, gan lauka taktiskās mācības ? Tāpat vien, "for fun" ?
-1
Andrejs Faibuševičs07/07/2014. 23:51
Atgādināšu tikai vienu elementāru lietu, ko, šķiet esi piemirsis. Tāpat kā Gruzijas un Ukrainas gadījumā NAV UN NEBŪS kauč kāda mistiska "LV-Krievijas attiecību risinājuma" varianta. Noņemiet rozā brilles - vai Gruzija un Ukraina DAJEBKĀ aizskāra Krievijas intereses ? Nē, viņiem tas pat prātā nenāca. Attopieties - jūs varat cik gribat ar sviestu iesmērēties, TAGADĒJO Krieviju tas no agresijas neatturēs, ja šāds lēmums Kremlī tiks pieņemts. Cik ilgi mānīsiet sevi un citus, ka ar Krieviju var kaut ko "atrisināt" ?? Nekļūstiet smieklīgs.

Vienīgais jautājums, ko ir nopietni apspriest - KO DARĪT, ja notiek agresija. Par to, ka agresija IR iespējama - nešaubās neviens.
Vilmārs Vītoliņš08/07/2014. 01:49
Varētu padomāt, ka vārdu IZCELŠANA padara tos NOZĪMĪGĀKUS kādēļ VIEDOKLIS kļust par FAKTU.

Pirmkārt, lai varētu iejusties sarunā, laikam jāpieņem, ka NATO un ES ir neeksistējoša/nefunkcionējoša/triviāla, kādēļ Krievijas invāzija ir iespējama un nāksies karot - kāds mērķis būtu šim te Latvijas vs Krievijas karam? Proti, kādu rezultātu varētu sagaidīt? Omd izgājušo skaits vienlaicīgi nepalielina kājnieku ieroču, bruņu tehnikas, pretgaisa u.c. ekipējuma un tehnikas apmērus, kādēļ pieļauju, ka tas viss arī ietilpst zem omd projekta. Protams, rezultātā tāpat būtu nesalīdzināma atpalīcība no Krievijas armijas, kādēļ es neredzu to scenāriju, kuru šķiet saskati, jo viss ko es redzu ir gatavošanās neglābjami zaudētam karam, kura upuru skaits nekādā veidā neatsver potenciālos ieguvumus, kuri neskatoties uz upuru skaitu tāpat nebūtu sasniedzami.

Ja apelē pie tā, ka tā nav gatavošanās iznīcības scenārijam, bet gan nepieciešamība, lai varētu aizstāvēties, līdz ierodas NATO papildspēki, nu okey, to vēl var saprast. Tikai būtu grūti iedomāties, kā tiktu nogulēta Krievijas bruņutehnikas pulcēšanās pierobežā, jo kā Ukrainas gadījums parādīja, pulcēšanās jau pat mēdījos tika atainota pirms vēl militārs konflikts bija sācies. Tāpēc diez vai, ka ārēja agresija tā vienkārši būtu iespējama - līdzīgi kā Ukrainā vispirms būtu nepieciešams vietējo iedzīvotāju atbalsts. No diviem variantiem, kurā būtu vieglāk uzsākt konfliktu, tad kad vietējie iedzīvotāji ir izgājuši militārās apmācības, vai tad kad nav?

Runa nav par attiecību atrisināšanu ar Krieviju, runa ir par Latvijas iekšējo nesaskaņu atrisināšanu, šī brīža etniskās nesaskaņas prasme šaut un sekot pavēlēm nerisina, bet cilvēku skološanai armija nav nedz vienīgā, nedz primārā institūcija, kurai ar to būtu jānodarbojas.
+2
Lieliskais 08/07/2014. 12:47
To Faibuševičs
Ļoti labi redzams, ka tev nav pat mazākās nojēgas, kas ir militārā apmācība, kādi tās mērķi, uzdevumi, un kā tā notiek.
Ikviens karavīrs sāk ar pamata individuālo, kurai seko speciālā (ieroči, profesija) apmācība. Karavīrs ieguvis šīszināšanas, viņš turpina tās pilveidot kolektīvās apmācības procesā, sākot ar paŗinieku un beidzot ar darbību noteikta līmeņa apkašnienības sastāvā sava spēka veida ietvarā, un tad arī sadarbojoties ar citiem spēka veidiem un ieroču sķirām. Notiek desmitiem teorētiksu un prakstisku nodarbību, dažādu treniņu, kas noslēdzas ar eksāmenu - mācībām... Un arī bezpilota lidmašīnas pilots ir tajā visā iekšā - viņš nav atrauts no sistēmas, viņš nav Rembo, kurš viens uzvar visus. Latvijas armijas pozitīvā lieta - katrs karavīrs visupirms tiek sagatavots kā karavīrs, nevis tikai kā miera uzturētājs vai vēl kas tamlīdzīgs. Tur ir tā profesionalitāte, ko novērtē sabiedrotie, jo ne visi tā dara, kā dara mūsu armija, lai arī tiek turēta pusbadā. Un šajā apmācībā nav vietas politikai, vēsturei utt., jo viss laiks aiziet MILITĀRO iemaņu apgūšanai. Karavīra dienests ir tikai viens - mācības, mācības un vēlreiz mācības!
Andrejs Faibuševičs08/07/2014. 13:17
Vītoliņš : Gatavoties "neglābjami zaudētam karam" tiešām nav jēgas. Ja to pieņem, tad labāk tiešām negatavoties, bet uzdzīvot. Attiecīgi, ceru, ka piekrīti, ka jebkurš visp. militārās mācības piekritējs pieļauj, ka ir iespēja uzvarēt ? Vienalga kā, ar NATO vai bez. Tas taču tikai loģiski, vai ne ?

Tagad par Krievijas iespējamās agresijas "mērķiem". Racionālu mērķu tiešām nav, taču iespēja ir milzīga. Zemāk vēl viens kompetents viedoklis, kas izskaidro vismaz daļu no situācijas
http://www.svoboda.org/content/article/25444410.html

Tagad par apmācīto un ieroču disproporciju. Muļķīgs aizrādījums - tā vienkārši jānovērš, strauji palielinot aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP kā prasīts NATO valstīm.
Par "atpalicību" - iesaku nokaunēties, jo pat ezim skaidrs, ka skaitļos mērāma "atpalicība" būs vienmēr, būs "atpalicība" arī no Lietuvas, kas ir vienk. matemātiski lielāka valsts. Attiecīgi skaitliskai atpalicībai nav nekādas nozīmes. Jārunā nevis par "atpalicību", bet gan atbilstošu gatavību prognozētajam uzbrukuma veidam. Pieļauju, ka ar to nodarbojas(sies) NATO analītiķi. Un arī OMD kareivji jāgatavo tieši saskaņā ar šo gatavības plānu - elementāri, vai ne ?

Visbeidzot par armijas "pulcēšanos pie robežas" u.c. hipotētiskajiem scenārijiem, ieskaitot tavas vaimanas par "etniskajiem konfliktiem". Arī Ukrainā un Gruzijā nebija nopietnu etnisko konfliktu - to saražoja pēc vajadzības krievu specdienesti. Pateicoties NEPLP impotencei tos gruzdošā veidā gadiem ražo arī Latvijā, un risinājums tur ir vienkāršs, būtu tikai MK vēlēšanās to darīt.
Sapulcināt armiju pie LV robežas nepamanīti tik tiešām nevarēs, bet vai tu domā, ka Kremlis to nesajēdz ? Un tādēļ (ja lēmums būs pieņemts) neatradīs veidus, kā uzsākt konfliktu LV iekšienā ar kauč kādiem LABI SAGATAVOTIEM spēkiem ? Nu, piem. "apsardzes firmas", "sporta klubi", "biedrības" utt. Un kurš tad būs vinnētājs, vai valsts, kurai katastrofāli trūkst vīru ar kaut vai elementārām militārām zināšanām ?
-2
Andrejs Faibuševičs08/07/2014. 13:22
Lieliskais : Zini, vismaz minimāla nojēga, kas ir militārā apmācība man ir gan, gan no krievu armijas, gan no militārās katedras laikiem. Protams, tālu no modernās, bet tomēr. Viss tas , ko tu raksti, protams ir ļoti pareizi, bet nu nekādā veidā nav pretrunā ar mērķi ieviest vispārēju militāro apmācību, drīzāk izklausās pēc nenormāli uzpūsta un aizvainota "speciālista pašnovērtējuma", kuram šī ideja VIENKĀRŠI NEPATĪK - un viss, pārējais ir pupu mizas, galvenais norakt par jebkuru cenu :))
-1
Vilmārs Vītoliņš08/07/2014. 23:01
Nepiekrītu, Krievijas rīcībai gan Ukrainā, gan citviet ir racionāla skatoties no Putina perspektīvas.

Bet ja tā godīgi, man šķiet ir jāizdala divi atsevišķi scenāriji - 1)kad gatavojas iebrukumam no Krievijas 2) kad gatavojas konfliktam valsts iekšienē, kur veidojas "pašaizsardzības" vienības un ieplūst zaļie cilvēciņi, visticamāk bez militārās tehnikas, jo atšķirībā no Ukrainas, nevar argumentēt, ka tas atņemts vietējai armijai.

Un tad ir jāizvērtē kuram no scenārijiem būtu nepieciešams omd, jo omd nav jābūt par audzināšanas iestādi, tam ir citas struktūras. Omd mērķim ir jābūt tīri militārām vajadzībām, kādēļ civilajiem varētu būt diez gan sarežģīti par to diskutēt, un tieši NBS vajadzētu noteikt, kas viņiem būtu nepieciešams abu scenāriju risināšanai. Tas kas atliek civilajiem ir panākt to, lai konflikts neizceltos.
+1
Ķīps07/07/2014. 19:54
Žukovam pēc Elbas amerikāņi vaicājuši-
Kā jūs tiekat galā ar mīnu laukiem?
Mēs pirmos laižam kājniekus, atbildējis Žukovs.
Amerikāni nekādi neesot spējuši saprast viņu atbildi...

OMD ir tieši tas pats.
Jebkurš, kuģis, lidmašīna. nopietnāks ierocis vai bruņumašīna prasa profesionālas zināšanas, ne diletantu kursus.
Tāpēc obligātā dienesta karavīri var būt tikai kājnieki, jeb lielgabalu gaļa konfliktos.
Kop dos tūkstotis apmācītu kājnieku pret bezpilota lidmašīnu, kas sabombardēs visu no neaizsniedzama augstuma, un ko vadīs profesionālis no attāluma. Godīgi sakot, man nešķiet nopietna 20. gadsimta militārās doktrīnas pārnešana uz 21. gadsimtu. 20. gadsimtā, jā- bruņoti vīri bija spēks, it sevišķi pirmajā pasaules karā. Tagad spēja lietot džoistiku ir svarīgāka par šaušanas prasmēm..
+1
atbildēt
Andrejs Faibuševičs07/07/2014. 23:45
Ja par militārās apmācības šefu ieceltu Tevi, Ķīps, nav šaubu ka Tu vēl arī 20 nākamos gadus mācītu pēc Žukova laiku programmām, lai tikai pierādītu savu taisnību. Vispār to sauc par sabotāžu.

Vai tiešām Tu gribi pierādīt, ka arī bezpilota lidmašīnu laikmetā un pie "21.gs militārās doktrīnas" nav nekā, ko salīdzinoši īsā laikā iemācīt neprofesionālajiem karavīriem ? Tad kādēļ profesionāļiem tomēr notiek gan fisizkie, gan šaušanas treniņi, gan lauka taktiskās mācības ? Tāpat vien, "for fun" ?
Ivars Čiekurs12/07/2014. 04:51
Izraēlai laba daļa tankistu ir rezervisti, kas izgājuši OMD. Ikdienā tie ir random cilvēki.
Artis Spertāls07/07/2014. 17:47
Kad bīju sīkais, mamma biedēja ar armiju, jo tur slikti barojot (droši vien krievu laikos tā arī bija). Kad saprotu ka tas noteikti vairs nav aktuāli, argumenti pret OMD pazūd. Protams, ja tie ir divi gadi, tad varam argumentēt par karjeru, ģimenes atlikšanu utt, bet mūsdienās es nedomāju ka tur vajag divus gadus. 6 mēnešu dienests, piemēram. Kāpēc ne.
atbildēt
Viedoklis07/07/2014. 17:11
Individs ir dzimis but brivs un nevienai valsts iestadei nav tiesibu so brivibu atnemt, ja individs nav tiesats par atbilstosu noziegumu.

Ukrainas konflikta OMD neko nepalidzeja, lidzigi butu ari LR. Ir javeic reali soli Latgales latviskosana un integracija piedavajot bezmaksas pakalpojumus latviesu valoda (sports, kori, dejosana, celosana LR robezas, utt.).
+2
atbildēt
Andrejs Faibuševičs07/07/2014. 23:52
Vismaz tik rupju demagoģiju gan nevajadzētu izplatīt :)) Militārais dienests NAV brīvības atņemšana. Nav pat jābūt juristam, lai to saprastu.
-1
Līga Rasnača08/07/2014. 08:55
Bet Latgalē jau tas viss arī ir, tikai nez kāpēc to neredz un mauc visu laiku vienu dziesmu.
Viedoklis08/07/2014. 16:00
Ka tad nu nav brivibas atnemsana, ja reiz individam ir liegts izveleties kur but un ko darit OMD laika?
aivarsk07/07/2014. 15:05
aivarsk
Kāpēc nevar apvienot profesionālas vienības ar plašām mācībām vidusskolās un augstskolās? Nav jau obligāti jādzīvo kazarmās divi gadi.
Apiešanās ar stēlnieku ieročiem, karklausība, atsevišķas profesijas (mediķi, celtnieki, ķīmiki, u.c. var apgūt obligāto militāro kursu augstskolās), tas viss pat neprasīs lielu naudu. Mednieku organizācijām var uzdot divas reizes gadā rīkot šaušanas apmācības jauniešiem.
Jaunsardzei jābūt katrā latviešu skolā. Krievu skolas bija jālikvidē jau 1991. gadā.
Tiem, kas uztraucas, ka apmācību izies arī kāds nelojāls krievs varu teikt sekojošo:
1. mūsējie būs vairākumā
2. visdrīzāk nodevēji dezertēs
3. ja pakustēsies, lai darītu ko pretvalstisku, rindas tiks iztīrītas. Momentā. Karš ir karš.
4. palasi par leģionāriem, tur bija ne mazums vīru no Latgales arī ar krieviskiem uzvārdiem. Nevienam nebija neērti...
5. šodien, pirmkārt, jāpievēršas nodevējiem drošības strutūru amatos...
+2
atbildēt
Aivarelli07/07/2014. 18:23
Mednieki? Jēzus....
http://ej.uz/taktiskaa_shaushana
+3
Kaspars Omuls07/07/2014. 14:08
Par mani - militārās kvalifikācijas nav, bet viedoklis ir.
---
1. krustcelēs zirgus nepārjūdz. Sistēmas reformēšana jebkurā gadījumā prasīs papildus resursus (organizatoriskus, naudiskus, laika), un radīs lielāku vai mazāku sajukumu, ko, protams, mūsu naidnieks izmantos. T.i., mainot sistēmu, mēs paši iešausim sev kājā. Īsumā, piekrītu NBS un Lieliskajam. T.i., piekrītu viedoklim, ka debatei par obligāto dienestu nav lielas jēgas, jādiskutē par esošās sistēmas uzlabošanu.
--
2. Es esmu diezgan drošs, ka pie mums būs karš, bet nedomāju, ka viņš būs tāds, kā Ukrainā. Mēs esam NATO un ES, tāpēc Krievija centīsies izmantot līdzekļus, kas ļautu tai labāk iefiltrēties un iegūt ietekmi šajās struktūrās. Īsi sakot, šī kara līdzekļi varētu būt korupcija+politika, kiberuzbrukumi, un slepkavības kāpņu telpās, nevis partizāņu spēles kaut kur mežā.
3. Masveidīgums IR vajadzīgs, bet to var panākt, attīstot un paplašinot Zemessardzi. Tomēr, nav jēgas iesaistīt dienestā cilvēkus, uz ko nevar paļauties - tas tikai graus morāli tiem pašiem, kam šis patriotisms un vēlme cīnīties ir.
+4
atbildēt
Ķīps07/07/2014. 13:56
1) Jebkas, kas ir obligāts, rada pretdarbību. Patriotu skaitu šādā veidā nevis palielinās, bet samazinās. Līdzekļi būtu jāizmanto patriotisma celšanā (tai skaitā), bet ne piespiedu metožu finansēšanā
2) Cilvēku skaits pie mūsdienu (militārās) tehnikas attīstības ir otršķirīgs, Viens pats kārtīgs kaujas helikopters varēs tikt galā ar visiem mobilizētajiem Latvijas karavīriem. Savukārt tehnika un tehnoloģija prasa profesionālismu un, pirmkārt, jau tās esamību. Tāpēc labāk iegādāties militāro tehniku, nodrošināt profesionālus tās izmantošanā, nevis apmācīt neieinteresētos iedzīvotājus ierindas mācībā, un skraidīšanā pa taktisko lauku, kuram nav nekādas jēgas.
3) Apmācīt šaušanā nozīmē to pašu, ko apmācīt lietot loku un bultas. -tas ir tikpat arhaiski un atpaliekoši. Globalizācija un tās radītā ekonomika ir daudz smagāks ierocis, kā kareivji ar plintēm (Eiropa veic tikai lozungiskas sankcijas pret Krieviju, jo ir atkarīga no tās gāzes)
4) Latvija ir tik maza, ka ir ekvivalenta vienai Londonas priekšpilsētai. Pat mobilizējot visus vīriešus, tas nav spēks, kas varēs stāvēt pretī citu valstu karaspēkam, pat ja tam būtu šāda pati obligātā dienesta doktorīna. Tāpēc mums militāri būtu jābūt gataviem dot pretsparu gudrākā veidā. Izniekojot naudu arhaiskā formā, nez vai tas būs iespējams
5) Vispārējas militārās iemaņas ir otršķirīgas, galvenais ir patriotisms un lojalitāte valstij. Krimā un Donabasā seperātisma uzplaiksnījumi un relatīvās sekmes bija ne tāpēc, ka iedzīvotāji bija militāri apmācīti, bet tāpēc, ka Krievija izveda demagoģisku propagandu, kas atrada dzirdīgas ausis.
+5
atbildēt
Kaspars Omuls07/07/2014. 14:22
1) +
2) no vienas puses, jā, no otras - sanāk visu olu salikšana vienā maisā. Tas, ka ir daudz apmācītu cilvēku, dod to plusu, ka okupants nejutīsies droši. Viņš var uzvarēt atklātā kaujā, bet var tikt novākts, kad aiziet uz krūmiem pačurāt. Profesionālis, kuram nav citas ieinteresētības, kā materiālā, ar laiku izdomās, ka tas nav algas vērts.
No diplomātiskā viedokļa (t.i., palīdzības saņemšanas), ir svarīgi, lai kaut ko atbalstītu liels skaits cilvēku. Eiropa arī iejaucās maidanā tai brīdī, kad tie cilvēki pierādīja, ka neiet prom, kaut arī uz viņiem šauj. Nevis tāpēc, ka viņi šautu labāk.
3) sk 2)
4) sk 2)
5) piekrītu, obligātais dienests te neko nemainīs. Drīzāk mainīs Zemessardze

-1
Ķīps07/07/2014. 20:06
uz Kasparu Omuli
... 2) Diemžēl militārās zināšanas (militāri apmācīti cilvēki) nav sinonīms patriotismam, kā domājat, rakstot komentāru. Tikpat labi var apmācīt 5 kolonu, kas ieročus pārvērš pret valsti .

>Nevis tāpēc, ka viņi šautu labāk....Tieši tā. Maidans izteica tautas gribu, ne militāri apmācīto viedokli...
+2
Andrejs Faibuševičs07/07/2014. 13:04
Pirmkārt vienkārši neliela piezīme diskutētājiem - lai jau sākotnēji neiekodētu diskusijas priekšmetā negatīvas asociācijas, kas nāk līdzi no PSRS okupācijas laikiem, iesaku NELIETOT terminu OMD, bet aizstāt to ar "vispārējā valsts militārā apmācība" (piemēram). Otrkārt, iesaku nelietot pieņēmumus, kurus raujat no zila gaisa, kā, teiksim, Spolīša k-ga 1.argumenta sākumdaļa - "fantastiska" :)).
Lūdzu atcerēties galveno, ka kara gadījumā Latvijā pilnīgi noteikti ir iespējama tāda normāla lieta kā vispārēja mobilizācija. Vienkārši tādēļ, ka mūsu armija elementāri nevar būt fiziski pietiekami liela aizstāvībai. Tas vienkārši tā ir, ka lielām valstīm ir pietiekoši liela armija, bet mazām - vispārēja militāra apmācība, ja vien valsts jau "a priori" neieraksta likumos, ka ārējai agresijai pretoties netaisās.
Tātad, ja vien mēs (vairākums) vēlamies savu valsti un esam gatavi mobilizēties armijas vadībā valsts aizstāvībai, tad loģisks ir jautājums - kādam mārrutkam mūsu armijai ir vajadzīgs neapmācītu civilistu bars, pat ja viņu patriotisms plūst pāri malām ?
Visbeidzot par Lieliskā "mītu atspēkojumiem". Tas vairs nav nekāds jaunums, ka pie šprices pielaists snobs, ciniķis un nihilistisks "pacifists" spēs salaist dēlī jebko, paralēli stāstot visiem, ka "tāda ir normāla lietu kārtība". Tādā gadījumā atliek tikai viens - nu tad NELAIŽAM pie teikšanas šādus cilvēkus, bet dodam iespēju tiem, kas PATIEŠĀM izveidos armiju par disciplīnu, patriotismu un kompetenci audzinošu valsts dienestu. Un nevajag stāstīt, ka to nevar izdarīt - var visu, ja grib, paskatieties kaut vai uz Izraēlu. Esmu pats ticies gan ar vietējiem, gan ar 90-to gadu aizbraucējiem - patriotisms un prestižs armijas dienestam ir milzīgs, tas netiek pat apspriests.
Visbeidzot par Lieliskā izsmējienu "fiziskajai sagatavotībai" - ja militārās mācības būs regulāras, nevis tikai reizi mūžā - tad arī būs normāla fiziskā forma (+ papildus stimuls to uzturēt, + iespējams valsts pasūtījums med.iestādēm un kaudze citu ekonomiku sildošu labumu). Ja šāda shēma nepatīk - welcome emigrēt uz tauku audzētāju zemēm :)
atbildēt
Lieliskais 07/07/2014. 13:16
Ne militārās mācības, bet gan cilvēka paša vēlme rada viņa fizisko sagatavotību un lielisku veslību. Armija nav sporta skola, armija nav arī vēsturnieku pulciņš, jo armija ir vieta, kura māca vienu - KAROT. Pārējais jau ir citu institūciju darbs. Un ja šo darbu uztic veikt armijai, tas nav lietderīgs finanšu izlietojums, bet gan šo institūcija brāķa novēršana "vasaras skolā"!
Valsts dienests nav tikai militārais dienests! Valsts dienests ir arī speciālizēties dienests policijā, VUGD, robežsardzē. Galu galā vēl ir civildienests. Tad jau arī tur ir jāuzdzina patriotisms, disciplīna?!
+1
Aivarelli07/07/2014. 13:33
Vienmēr laipni ielikt atsauces uz resursiem, kur AM/NBS ir paudis "kompetento viedokli"... :)
+1
Andrejs Faibuševičs08/07/2014. 00:04
Palasoties Lielisko, rodas iespaids, ka viņš labāk par visiem zina, kas IR armija. Piedod, cienītais, bet ar šādiem stereotipiem situācijā, kad atīstās 4-ās vai kuras tur paaudzes karš, es būtu priecīgs, ja tevi atstāju, augstākais, par seržantiņu. KĀDĒĻ armija nevar būt sporat skola? Kādēļ armijā nevarētu būt vēstures nodarbības, ja to prasa situācija ? Jā, uz kādēļ arī citas valsts sruktūras nevarētu audzināt patriotismu ? Ak tad uzreiz "lieki finanšu līdzekļi", vai ne, bet vai to vispār kāds ir rēķinājis ?

Vēlreiz - cilvēki, kas nespēj redzēt vispārējo militāro mācību 21.gadsimta atīstības līmenī, ir no šī pasākuma jātur pa gabalu !
NBS07/07/2014. 12:45
Diskusija par obligāto dienestu ir pilnīgi nevietā, jo valsts aizsardzībai pašlaik ir citi divi būtiski svarīgi un tūlīt pat risināmi jautājumi: 1) esošās armijas maksimāla apbruņošana; 2) rezerves armijas jeb no profesionālā dienesta atvaļināto karavīru zināšanu un iemaņu uzturēšana. Rezervi pašlaik veido tikpat liels karavīru skaits, kāds pašlaik ir regulārajos spēkos jeb otra armija! Otra armija, kura ir mūsdienu zināšanām, operāciju pieredzi, bet to ik pa laikam vajag atsvaidzināt. Par apbruņošanu, manuprāt, visiem ir skaidrs - nevar karavīrs pilnvērtīgi pildīt savu darbu, ja viņam tam trūkst elementāra darba aprīkojuma. Ja ar individuālajiem ieročiem viss daudz maz ir sakārtots, tad ar kolektīvo apbruņojumu ir ļoti slikti - valsts šajā jomā absolūti neko nav darījusi. Un arī sabiedrībai būtu jārīko debates par šiem diviem jautājumiem, nevis diletantiski mēģināt runāt par 20.gs. kara vešanas modeļa atjaunošanu.
+11
atbildēt
Lieliskais 07/07/2014. 12:49
Pilnībā piekrītu!
+1
Andrejs Faibuševičs07/07/2014. 13:07
Diskusija vienmēr ir vietā, jo neviens vēl NAV IZLĒMIS KAD militārais dienests tiks atjaunots. Visticamāk tad, kad Jūsu nosauktie uzdevumi tisk atrisināti, tam var piekrist. Bet jādiskutē ir savlaicīgi, kaut vai lai iegūtu laiku pārdomām.
+2
Roberts Klimovičs07/07/2014. 13:09
Jūs, ar savām "20.gs.metodēm" afgāņus nespējat uzvarēt gadiem. Metodes skaidri parādījās Ukrainā. Šaubos, vai t.s. "rezerves armija" kaut ar bruņu vestēm un kevlara ķiverēm ir nodrošināta, bet esmu pārliecināts, ka lielākoties, rezervisti, kuru skaitā esmu arī es, neko nenojauš par to,kurp tiem būtu jādodas pēkšņā kara gadījumā. Skaidrs,ka pāris tūkstošu saujiņa nespēs pat uz dienu aizkavēt ienaidnieka invāziju, bet vēlāk rezerves "armijai" nebūs jēgas. Skaidrs,ka vajag apbruņot, bet kāpēc pretstatīt šos jautājumus? Viens - otru ne izslēdz.
+1
Aivarelli07/07/2014. 13:18
Pie diskusijas diletantisma NBS ir ne mazāk vainīgs kā cienījamie diskutanti... Par to, kādai būs būt LV aizsardzības sistēmai Ukrainas notikumu kontekstā ir izteikušies visi, kuriem nav slinkums sākot ar studentfīreru iekš delfiem un Kempmayer lietas figurantu ar snaiperu bataljoniem kā Z Korejā iekš puaro.lv, un beidzot ar http://varabungas.wordpress.com izmisuma saucienu, tikai AM/NBS pārstāvji, kuri it kā būtu eksperti dotajā jomā, nez kāpēc klusē....
Ir 3 varianti - klusē, jo īstenībā vienalga; klusē, jo apzinās savu vājo kompetenci; klusē, jo pastāv zināms viedokļa monopols, un Omertas likuma pārkāpšanas gadījumā palūgs aiziet..
Tātad - gaidām plašus izglītojošus un skaidrojošus rakstus par tēmu ir.lv ... + Kāpēc LV iepirks tehniku, kuru "lieto Lielbritānija, Beļģija un 3.pasaules valstis"... :)
http://fas.org/man/dod-101/sys/land/row/scorpion.htm
+3
Lieliskais 07/07/2014. 13:19
Klimovičam! Tāpēc jau armija saka, ka pirmais uzdevums ir apbruņot to. Un ja nezini, tad NBS veido regulārie un rezerves spēki, kā arī Zemessardze. Ja saka, ka jāapbruņo NBS, tad arī ar to tiek pateikts, ka jāapbruņo visas trīs sastāvdaļas.
+2
Lieliskais 07/07/2014. 13:22
to Aivarelli... Un tu esi ieklausījies kaut vienā armijas teiktajā vārdā par šo lietu? Stipri šaubos... Bet rakstu ir bijis gana daudz. Vismaz es tos esmu lasījis.
+1
Ķīps07/07/2014. 13:59
rezumējot - kāds vēl obligātais dienests, ja esošie jau nav pilnībā nodrošināti...
Ka tik neiznāks tā - uztaisam obligāto dienestu, bet liekam pašiem pirkt formas un bruņu tehniku...
+2
Lieliskais 07/07/2014. 12:25
Valsti pat kara gadījumā neaizsargās visi iedzīvotāji, jo kādam būs jāpilda arī civilās aizsardzības uzdevumi, kas nekādi nav saistīti ar militārām zināšanām, tāpēc 100% militārā apmācība jau ir nelietderīga naudas izmešana.
Rīkoties ar ieroci var iemācīt ātri, bet ātri nevar iemācīt komandēt tos, kuri rīkosies ar ieroci. Profesionāla armija miera laikā gatavo pašu būtiskāko - virsniekus komandierus. arī daļēji instruktorus. Tas prasa daudzus gadus. Atšķirībā no izlielītajiem igauņiem, mūsu armija klusi un mierīgi ir izdarījusi divas lietas, līdz kurām igauņiem vēl tāls ceļš ejams - visa Zemessardzes vadība, arī vienībās, ir nomainīta uz profesionāliem komandieriem un ir sākta nopietna instruktoru apmācība. Viņi būs tie, kas veidos un vadīs vienības kara gadījumā, un vadīs zinoši, nevis ar 3-4 mēnešos iegūtām zināšanām.
+2
atbildēt
Roberts Klimovičs07/07/2014. 12:58
Komandieri un instruktori ir labi. Taču, nevar teikt,ka to nebija. Savukārt kaujas iemaņu un spēju apmācībai nepieciešams laiks, bet, ne tik liels,kā morālai un fiziskai gatavībai, jo armija,protams, ir ne tikai kaujas spēju, bet arī patriotisma kalve. Vispārējās karaklausības princips un uz tās balstītas totālas aizsardzības sistēma, nepārprotami, ir daudz drošāka un stiprāka, kā nelielas profesionāļu grupas spēks, jo, kā Ilvess minēja - mazā grupa jau pēc pirmās kaujas var nebūt, un nespēj izveidot aizsradzību liela mēroga uzbrukuma gadījumā. Savukārt, apbruņota un labi organizēta tauta, var nodarīt smagus kaitējumus jebkuram agresoram. Tāpēc Afganistānu nevar iekarot. Tāpēc somi ir neatkarīgi, tāpēc neviens nelien Šveicē, un tāpēc Izraēļi ir, ne tikai noturējuši, bet neskaitāmas reizes palielinājuši savu teritoriju savas pastāvēšanas laikā.
+6
Lieliskais 07/07/2014. 13:11
Klimovičam! Afganistānā nekaro tauta, bet gan dažnedažādas bandas un grupējumi, kuros vietējo praktiski nav. Un šīs bandas nekaro par Afganistānu, bet gan savu ticību, kuru grib uzspiest noteiktā teritorijā dzīvojošajiem. Otra Afganistānas problēma ir pasaules narkotiku un kriminālie grupējumi, kuriem arī vietējo tautu nav nekāda sakara. Treškārt, pašreiz Afganistānu neviens neiekaro, bet gan tikai atbalsta vietējās varas ANO izteikto lūgumu pēc drošības un stabilitātes nodrošinšānas šajā valstī.
+2
Lieliskais 07/07/2014. 12:18
Vēl viens mīts - armija uzlabos fizisko sagatavotību. Jā, uzlabos, bet tikai uz to brīdi, kamēr viņš būs dienestā. Bet vai pēc tā jaunietim tas vēl būs, ja viņam ģimene un skola, kur sporta nodarbības praktiski neeksistē, nebūs ieaudzinājusi būt sportiskam, veselīgam. Veselus jauniešu vajag ne tikai armijai, bet valstij kopumā kā privātā, tā arī valsts sektorā.
-1
atbildēt
Lieliskais 07/07/2014. 12:15
Obligātais dienests neieaudzina arī nekādu disciplīnu. Tas ir kārtējais mīts. Discplīna ar pavēļu izpildīšanu jau tiek mācīta ģimenē, kad tēvs saka dēlam: Iznes atkritumu spaini. Disciplīnu "audzina" arī jebkurā darba vietā, kad priekšnieks saka/pavēl darbiniekam izdarīt to un to. Armijā jau komandieris nedara neko savādāk - arī tikai liek izdarīt noteiktu uzdevumu. Varbūt tiekam galā sākumā ar skolas, ģimenes brāķi, pirms domāja, ka vējā izmest krietnu naudu.
atbildēt
Aivarelli07/07/2014. 12:52
Pilnīgi piekrītu! Darīt to ko liek, nav disciplīna - tā ir paklausība! :)
Dzintarfīreriem kā autoritārisma piekritējiem, paklausība tautiešos ir, protams, jāveicina...;)
+1
Lieliskais 07/07/2014. 12:12
Tas, ka obligātais dienests ieaudzina patriotismu, ir tikai un vienīgi mīts, jo jebkurš militarais dienests - profesionālais, brīvprātīgais, obligātais - audzina tikai vienu: uzvarēt pretinieku, pašam kaujas laukā paliekot dzīvam jeb, vienā vārdā sakot, KAROT! Ja tam tiek pievikts kaut kas klāt, piem., patriotisma, vēstures utt. mācīšana, tas nozīme, ka valsts ar armiajs starpniecību novērš to brāķi, ko "saražojusi" ģimene un skola. Neaizmirsīsim, ka arī profesionālā dienesta karavīrs ir patriots - viņš ziedo sava mūža 20 gadus, lai kalpotu valstij, pkaļaujot sevi arī neskaitāmiem ierobežojumiem, aizliegumiem, par kuriem civilam cilvēkam pat nav nojausmas, jo to bauda ikdienā. Bet to viņš var baudīt tikai tad, kad valsts ir drošībā, un drošība ir pakalpojums, kuru saņem ikviens valsts iedzīvotājs 24/7, neskatoties uz to, kas viņš ir: skolotājs, ārsts, slims, neizglītots, gejs utt..
+2
atbildēt
Roberts Klimovičs07/07/2014. 17:06
Pēc komentāra par Afganistānu, kļūst skaidrs,ka sajēgas par tur notiekošo Jums nav. Pēc šī,ka par notiekošo armijā - neesat tajā dienējis. Kam tērējat laiku?
Ivars Čiekurs12/07/2014. 04:23
Nus, par virsniekiem vismaz kā aksioma darbojas tas, ka ir jāizveido 100% patriots. Vai tās būtu ASV vai Krievija.
-1
Kristaps Pavļivs07/07/2014. 11:54
Obligātais dienests veicinātu disciplīnu, bet nevēlos pēc dienesta, vajadzības gadījumā iet karot,cīnīties,nogalināt (uztveriet kā gribat) citu interešu vārdā!
atbildēt
Jānis Karāns III07/07/2014. 12:01
Vai iebrukuma gadījumā, tava ģimene, mājas, darbs, nav tavas intereses, kuras tiktu apdraudētas?
+2
Aivarelli07/07/2014. 11:51
Par diskutantu kompetenci neizteikšos... Tā ir norma LV vairumā jomu...
Par patriotismu un OMD:
1) normālās valstīs BS uzdevumi miera laikā ir personāla gatavošana "izdzīvošanai, cīņai un uzvarai" krīzes un konfliktu apstākļos... Jebkura veida audzināšana ir pirmām kārtām vecāku un pakārtoti arī izglītības sistēmas lauciņš. Ja šie divi sociālie institūti rada gan intelektuāli gan fiziski vāji sagatavotus bezgribas organismus, vieglākā ceļa gājējus, tad BS diez vai var ko palīdzēt...
2) Kāpēc patriotisms tiek traktēts šauri kā dienests valstij?! Tātad alkt zināšanu, ģenerēt idejas, radīt veiksmīgus uzņēmumus, tādējādi radot darbavietas tautiešiem un nodokļu ienākumus tais pašai aizsardzības jomai nav patriotisms?
3) No savas OMD pieredzes - kad cilvēkiem "bez tiesas un sprieduma" tiek laupīts un bezjēdzīgi izniekots vesels jaunības gads, ticiet man, patriotismu tas rada tikai dzintarfīreriem, kur paši. cik zinu kaut kā nav alkuši izmantot šo lielisko iespēju pakalpot valstij... :)
Par referendumu - tāpat kā slavenajiem Delfi komentētājiem nav tiesību grābstīties gar budžetu, arī par valsts aizsardzības veidu būtu jālemj cilvēkiem kuru, redzesloks ir tomēr nedaudz plašāks par delfi un draugiem apmeklēšanu...
+1
atbildēt
Jānis Karāns III07/07/2014. 11:59
Ar ko tādas valstis kā Somija, Šveice, Izraēla, Igaunija.. ir dumjākas, mazāk patriotiskas? Vai šo valstu jaunieši jūtas zaudējuši jaunību (pāris alus kausus un gadījuma sakarus klubos)?
+3
Aivarelli07/07/2014. 12:43
Kur ir Somija, Šveice, Izraēla, Igaunija izglītības sistēmu topos un kur Latvija?
http://www.ir.lv/2013/12/3/petijums-latvijas-skolenu-zinasanas-ir-viduvejas
+2
Jānis Karāns III07/07/2014. 11:46
Kāds vēl referendums? Mūžīgie studenti, narkomāni un uzdzīvotāji nekad nebalsos par OMD. Savukārt kvalitatīva apmācība (ne tikai fiziskā) sabiedrībai dotu ne tikai militāri apmācītu jaunatni, bet iespējams uzlabotu vērtību sistēmu.
atbildēt
Veiko Spolitis06/07/2014. 22:34
2007.g. par tik nozīmīgu jautājumu nenotika referendums, tāpēc neskatoties uz diskusijas argumentiem uzskatu, ka jautājumam par karadienestu Latvijā jābūt noteiktam tautas nobalsošanā!
atbildēt