Izvēlies autorizācijas veidu

IR

QUO
Ir jautājumi, uz kuriem atbilde "jā" vai "nē" izmaina pasauli. Svarīgi, lai šādos
jautājumos gudrā strīdā uzvar spēcīgākie argumenti. Pievienojies diskusijai!
debašu arhīvs
22%
78%
Evita Puriņa
moderators
Vai skolas gaitas būtu jāsāk jau sešu gadu vecumā?
Par ieceri pazemināt obligāto skolas sākšanas vecumu no pašreizējiem septiņiem gadiem uz sešiem līdz šim runājuši vairāki izglītības ministri. Taču to ieviest nebūtu viegli, un, jūtot sabiedrības pretestību, plāns allaž nolikts atpakaļ plauktā.

Nu to atkal cēlis galdā Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), sakot, ka sešus gadus veciem bērniem uz skolu varētu būt jādodas pēc diviem gadiem - 2018./2019.mācību gadā. Skolas sākšanas vecumu plānots pazemināt līdz ar jauna, sešgadnieku spējām un vajadzībām atbilstoša izglītības standarta ieviešanu.

Obligātais skolas vecums dažādās valstīs atšķiras, un vairumā bērni skolas gaitas sāk agrāk - sešu vai pat piecu gadu vecumā. 

Šadurskis kā argumentu izcēlis ekonomisko aspektu, proti, Latvijā esot pārāk maz cilvēku darbspējīgā vecumā, tāpēc nevaram atļauties turēt skolas solā jauniešus līdz 19 gadu vecumam. 

Cik pamatots ir šāds apsvērums un vai tas ir vienīgais? Par un pret debatē izglītības eksperte, pedagoģijas zinātņu doktore Zane Oliņa un biedrības “Vecāki par izglītību” pārstāve Silvija Titova-Meija. Piedalies ar balsojumu un savu komentāru!
lasīt vairāk

QUO tu domā pirms debates?

PAR
PRET
139 balsojumi

21%

79%

Zane Oliņa
Izglītības eksperte, pedagoģijas doktore

Argumenti par

1
Sešgadniekiem nepieciešami lielāki izaicinājumi. Es atbalstu skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma, jo uzskatu, ka bērniem jebkurā vecumā ir jābūt iespējai saņemt mūsdienīgu un kvalitatīvu izglītību. Sešgadīgiem bērniem ir nepieciešami un viņi ir gatavi lielākiem intelektuāliem izaicinājumiem, patstāvīgai izziņas darbībai nekā viņi pašlaik saņem. Savukārt 19 gadus veci jaunieši ir gatavi un varoši uzsākt patstāvīgas dzīves un darba gaitas vai padziļinātas mācības izvēlētajā specialitātē. Nav šaubu par to, ka skolās jāmainās mācīšanas pieejai, lai katram bērnam gan sešu, gan septiņu, gan piecpadsmit gadu vecumā būtu iespēja attīstīt savu potenciālu.
Sešgadniekiem nepieciešami lielāki izaicinājumi. Es atbalstu skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma, jo uzskatu, ka bērniem jebkurā vecumā ir jābūt iespējai saņemt mūsdienīgu un kvalitatīvu izglītību. Sešgadīgiem bērniem ir nepieciešami un viņi ir gatavi lielākiem intelektuāliem izaicinājumiem, patstāvīgai izziņas darbībai nekā viņi pašlaik saņem. Savukārt 19 gadus veci jaunieši ir gatavi un varoši uzsākt patstāvīgas dzīves un darba gaitas vai padziļinātas mācības izvēlētajā specialitātē. Nav šaubu par to, ka skolās jāmainās mācīšanas pieejai, lai katram bērnam gan sešu, gan septiņu, gan piecpadsmit gadu vecumā būtu iespēja attīstīt savu potenciālu.
Pretarguments
Nekas neliedz mainīt un precizēt mācību saturu, nodrošinot šos izaicinājumus vidē, kas bērnam ir piemērotāka ar mazāk stresa un trokšņa kā parastā vidusmēra pašvaldības skolā. Privātās izglītības iestādes tam spētu piemēroties, skolas ar 30 un vairāk bērniem klasē to nespēj sniegt. Savulaik biedrība “Vecāki par izglītību” IZM darba grupā kā priekšnoteikumu sešgadīgo bērnu pārcelšanai uz vispārējās izglītības iestādi norādīja nepieciešamību jau esošajiem sākumskolēniem ierobežot skolēnu skaitu klasē līdz 24 un piešķirt vismaz 1.  un 2. klasē (septiņgadīgiem un astoņgadīgiem) skolotāja palīgu. IZM interpretācijā tas ir skolotāja palīgs sešgadīgo pirmklasnieku klasē, ja klasē 30 bērnu, bet skolu finansēšanas modelis spiež skolas veidot lielas klases bez pietiekamiem pedagogu resursiem. Nav noslēpums, ka kopā vienā telpā var mācīties arī 40 un 50 bērni, taču ar šādu grupu tad parasti darbojas vienlaicīgi 3-4 pedagogi.
2
Jāiegulda resursi, izmaiņas jāskaidro. Ir jāpieņem lēmums par agrāku skolas gaitu uzsākšanu un šai pārējai atbilstoši jāsagatavojas, gan izmaiņas skaidrojot, gan ieguldot atbilstošus resursus, lai sagatavotu vecākus, skolotājus, mācību vidi skolās. Jautājums par skolas gaitu uzsākšanu agrākā vecumā Latvijā ticis apspriests jau vairākkārt. Pēdējoreiz šī jautājuma izpētē, mācību programmu izstrādē un satura izmēģināšanā jau tika ieguldīti būtiski līdzekļi 2009./2011.mācību gadā, tomēr lēmums par izmaiņām netika pieņemts. Tuvākajā laikā valsts gatavojas ieguldīt nozīmīgus līdzekļus jauna mācību satura izstrādē no pirmsskolas līdz vidusskolai, tādēļ jautājums par skolēnu vecumu, skolas gaitas uzsākot, šobrīd ir īpaši aktuāls.
Jāiegulda resursi, izmaiņas jāskaidro. Ir jāpieņem lēmums par agrāku skolas gaitu uzsākšanu un šai pārējai atbilstoši jāsagatavojas, gan izmaiņas skaidrojot, gan ieguldot atbilstošus resursus, lai sagatavotu vecākus, skolotājus, mācību vidi skolās. Jautājums par skolas gaitu uzsākšanu agrākā vecumā Latvijā ticis apspriests jau vairākkārt. Pēdējoreiz šī jautājuma izpētē, mācību programmu izstrādē un satura izmēģināšanā jau tika ieguldīti būtiski līdzekļi 2009./2011.mācību gadā, tomēr lēmums par izmaiņām netika pieņemts. Tuvākajā laikā valsts gatavojas ieguldīt nozīmīgus līdzekļus jauna mācību satura izstrādē no pirmsskolas līdz vidusskolai, tādēļ jautājums par skolēnu vecumu, skolas gaitas uzsākot, šobrīd ir īpaši aktuāls.
Pretarguments
Tieši resursi pārmaiņu ieviešanai, lai risinājums būtu bērnam draudzīgs un neradītu nevajadzīgu psiholoģisko slodzi, izraisa vislielākās bažas. Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014. – 2020. ieviešanas plānā resursi izskatās visai niecīgi un noteikti nav pietiekami. Daudz liecina arī nesenie notikumi ap skolotāju algām, kas IZM prezentācijās izskatījās skaisti, bet reālajos skaitļos un aprēķinos slodze vairumam skolotāju pieaug un alga samazinās.
Tāpat izmaiņu skaidrojumu publiskajā telpā ir grūti panākt. Ierēdņi no tā izvairās. Ir jāiegulda nesamērīgs darbs, lai saņemtu atbildi pat uz vēstulēm ar precīziem jautājumiem, kas prasa skaidrojumu publiski izskanējušiem apgalvojumiem par reformām, Vai tiešām ierēdņi mainīsies un vispirms skaidros plānus un uzaicinās sabiedrību izteikt viedokli par sabiedrībai nozīmīgām izmaiņām, tikko tās ieguvušas taustāmas aprises?
3
Pieredze jau ir. Jau šobrīd aptuveni trešdaļā Latvijas vispārizglītojošo skolu ir pirmsskolas, kurās mācās piecgadīgi un sešgadīgi bērni. Tas nozīmē, ka mums jau ir skolas, kurām šāda pieredze ir un ko ir iespējams izmantot. 
Pieredze jau ir. Jau šobrīd aptuveni trešdaļā Latvijas vispārizglītojošo skolu ir pirmsskolas, kurās mācās piecgadīgi un sešgadīgi bērni. Tas nozīmē, ka mums jau ir skolas, kurām šāda pieredze ir un ko ir iespējams izmantot. 
Pretarguments
Jā, pieredze ir. Taču sešgadīgo bērnu mācību satura aprobācijā, kam biedrība VPI sekoja līdzi no pirmās dienas un darīja visu iespējamo, lai izvēlētie dalībnieki pārstāvētu pēc iespējas dažādākas izglītības iestādes, labākie rezultāti bija tieši bērnudārzos. Taču vairumā skolu šādi apstākļi nav pieejami. Pat skolu ēdnīcas nav gana lielas, lai pabarotu visus skolēnus, kam valsts un pašvaldība piešķīrusi brīvpusdienas, kur nu vēl telpas, kurās mazos bērnus netraucētu mācību stundu zvani un starpbrīžu troksnis (kas nogurdina arī vecākus bērnus), kur būtu arī iespēja iekārtot telpas atpūtai. Nedrīkst aizmirst, ka strādājoši vecāki vairumā gadījumu nevar atļauties izņemt bērnu no skolas dienas vidū, bet nav garantiju, ka sešgadīgajiem bērniem tiks nodrošināts uzraudzības pakalpojums pārējai dienas daļai, kā to pašlaik nodrošina pirmsskolas izglītības iestādes. Pat nedēļu pirms jaunā mācību gada sākuma liela daļa skolu nezina, vai būs iespēja nodrošināt pagarinātās dienas grupas tagadējiem pirmklasniekiem un citiem sākumskolas audzēkņiem, kam tās nepieciešamas.
Kopsavilkumā Ļoti vērtīgi, ka diskusijā daudz runājām tieši par bērnu izglītības pieredzi – viņu iespējamiem ieguvumiem vai zaudējumiem. Nevaru piekrist organizatoriska rakstura pretargumentiem, piemēram, ka skolā nav vietas, kur bērnus likt. Kad ir mērķis, tad var spert soļus tā īstenošanai. Aicinu turpināt diskusiju par to, kam būtu jānotiek, lai lielākais vairums sešgadnieku varētu iet skolā.
Kopsavilkumā Ļoti vērtīgi, ka diskusijā daudz runājām tieši par bērnu izglītības pieredzi – viņu iespējamiem ieguvumiem vai zaudējumiem. Nevaru piekrist organizatoriska rakstura pretargumentiem, piemēram, ka skolā nav vietas, kur bērnus likt. Kad ir mērķis, tad var spert soļus tā īstenošanai. Aicinu turpināt diskusiju par to, kam būtu jānotiek, lai lielākais vairums sešgadnieku varētu iet skolā.
Silvija Titova-Meija
Biedrības "Vecāki par izglītību" pārstāve

Argumenti pret

1
Sešgadniekiem draudzīga ir bērnudārza, nevis skolas vide. Vai sākumskolas skolotāji būs gatavi darbam ar sešgadīgiem bērniem? Kā  liecina psihologu pētījumi, ir būtiskas atšķirības starp bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem un bērnu, kas tos jau ir sasniedzis. Sešgadīga bērna vecumposma īpatnības ir ar citām prasībām gan mācību metožu pielietošanā, gan fizioloģisko vajadzību nodrošināšanā, bet pašreizējie sākumskolas pedagogi ir mācījušies strādāt ar bērniem, kas septiņu gadu vecumu jau ir sasnieguši. Tātad nepieciešama šo pedagogu kvalifikācijas celšana, lai nodrošinātu atbilstošu sagatavotību. Vai ir paredzēta mācību programmas pārstrāde/jaunas izstrāde? Kādus mācību materiālus paredzēts izmantot? Vai un kā tiks nodrošināts bērnu vecumposmam atbilstošs izglītības saturs? Mēs atbalstām sešgadīgo bērnu apmācību tikai tādā vidē, kas ir draudzīga bērnam gan psiholoģiski, gan fizioloģiski. Tāda pašlaik ir pirmsskolas izglītības iestādēs, nodrošinot arī bērnu atpūtu dienā un bērnu pieskatīšanu arī ārpus nodarbībām.
Sešgadniekiem draudzīga ir bērnudārza, nevis skolas vide. Vai sākumskolas skolotāji būs gatavi darbam ar sešgadīgiem bērniem? Kā  liecina psihologu pētījumi, ir būtiskas atšķirības starp bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem un bērnu, kas tos jau ir sasniedzis. Sešgadīga bērna vecumposma īpatnības ir ar citām prasībām gan mācību metožu pielietošanā, gan fizioloģisko vajadzību nodrošināšanā, bet pašreizējie sākumskolas pedagogi ir mācījušies strādāt ar bērniem, kas septiņu gadu vecumu jau ir sasnieguši. Tātad nepieciešama šo pedagogu kvalifikācijas celšana, lai nodrošinātu atbilstošu sagatavotību. Vai ir paredzēta mācību programmas pārstrāde/jaunas izstrāde? Kādus mācību materiālus paredzēts izmantot? Vai un kā tiks nodrošināts bērnu vecumposmam atbilstošs izglītības saturs? Mēs atbalstām sešgadīgo bērnu apmācību tikai tādā vidē, kas ir draudzīga bērnam gan psiholoģiski, gan fizioloģiski. Tāda pašlaik ir pirmsskolas izglītības iestādēs, nodrošinot arī bērnu atpūtu dienā un bērnu pieskatīšanu arī ārpus nodarbībām.
Pretarguments
Skola, kurā bērniem taisnām mugurām ilgstoši jāsēž solos, klausoties skolotāja stāstījumu vai pilnveidojot glītrakstīšanas prasmes, nav piemērota arī bērniem no septiņu gadu vecuma vai vēlāk. Nav šaubu par to, ka jāmainās mācīšanas pieejai skolās, un lielākajā vairumā skolu tas jau notiek. Arī skolā, tāpat kā bērnudārzā, var un vajag mācīties ar attīstošu rotaļu, izzinošu spēļu, praktiskas darbošanās palīdzību. Taču ir svarīgi, lai tas notiktu sistemātiski, pēc iespējas visiem bērniem nodrošinot vienlīdzīgu pieeju viņu attīstībai atbilstošai izglītībai. Skolotāju sagatavošanā, atbilstošas fiziskās vides, materiāltehniskās bāzes nodrošināšanā ir jāiegulda atbilstoši resursi. Taču jau šobrīd trešdaļā Latvijas skolu ir pirmsskolas grupas, kurās mācās piecus un sešus gadus veci bērni. Šāda prakse jau pastāv un no tās iespējams mācīties.
2
Skolās fiziski nav vietas vēl vienam klašu komplektam. Kā tiks nodrošināta bērnu uzņemšana 1.klasē un mācību process praktiski, tajā gadā (un nākamajos), kad  sāks mācīties sešgadnieki? Ar dubultu klašu komplektu skolās? Ir skolas, kur jau tagad vietu nav fiziski un klasēs mācās 34 bērni. Jo septiņgadniekiem arī 2018./2019. gadā būs jāiet skolā. Viņu skolas gaitu sākšanu neviens nebūs atcēlis. Un pēcāk, nākotnē tālu skatoties - kā dubultais absolventu daudzums stāsies augstskolās? Dubulta konkurence. Negodīgi pret tā gada septiņgadīgajiem pirmklasniekiem.
Skolās fiziski nav vietas vēl vienam klašu komplektam. Kā tiks nodrošināta bērnu uzņemšana 1.klasē un mācību process praktiski, tajā gadā (un nākamajos), kad  sāks mācīties sešgadnieki? Ar dubultu klašu komplektu skolās? Ir skolas, kur jau tagad vietu nav fiziski un klasēs mācās 34 bērni. Jo septiņgadniekiem arī 2018./2019. gadā būs jāiet skolā. Viņu skolas gaitu sākšanu neviens nebūs atcēlis. Un pēcāk, nākotnē tālu skatoties - kā dubultais absolventu daudzums stāsies augstskolās? Dubulta konkurence. Negodīgi pret tā gada septiņgadīgajiem pirmklasniekiem.
Pretarguments
Jebkuras pārmaiņas prasa pārskatīt esošo lietu kārtību, meklēt risinājumus. Skolu piepildījums Latvijā ir ļoti nevienmērīgs. Kā zināms, daudzas skolas ir pustukšas, daļa tiek slēgtas. Pārpildītas ir konkrētas skolas Rīgā un Pierīgā. Pārejas periodā tie visdrīzāk būs kombinēti risinājumi, kad daļa pirmklasnieku varētu apmeklēt pirmo klasi bērnudārzā, daļa skolā. Šis ir labs brīdis šādai pārejai, jo demogrāfiskās situācijas dēļ 7.-9.klašu posmā un 10.-12.klasēs ir salīdzinoši maz skolēnu. Kvalitatīvu izglītības pakalpojumu sniegšana noteiktā teritorijā ir pašvaldību uzdevums, tādēļ tas ir jautājums par visu izglītības iestāžu tīklu, ne tikai par konkrētām skolām.
3
Kā tiks palīdzēts darba tirgum? Nav skaidrs, kā, absolvējot vidusskolu 18 gadu vecumā, notiks  jauniešu ātrāka iesaistīšanās augstākās izglītības apguvē un pievienošanās darba tirgum. Jau tagad ir augsts jauniešu bezdarbs, bet pensionēšanās vecumu tuvākajā laikā ir plānots vēl paaugstināt, tādejādi samazinot potenciāli brīvo darba vietu skaitu. Nav arī skaidrs, kādā veidā tiks nodrošināta darba tirgus pieprasījumam atbilstoša profesionālā izglītība. Kā redzams, arī profesionālās izglītības jomā pašlaik ir daudz problēmu un nepieciešamas reformas.
Kā tiks palīdzēts darba tirgum? Nav skaidrs, kā, absolvējot vidusskolu 18 gadu vecumā, notiks  jauniešu ātrāka iesaistīšanās augstākās izglītības apguvē un pievienošanās darba tirgum. Jau tagad ir augsts jauniešu bezdarbs, bet pensionēšanās vecumu tuvākajā laikā ir plānots vēl paaugstināt, tādejādi samazinot potenciāli brīvo darba vietu skaitu. Nav arī skaidrs, kādā veidā tiks nodrošināta darba tirgus pieprasījumam atbilstoša profesionālā izglītība. Kā redzams, arī profesionālās izglītības jomā pašlaik ir daudz problēmu un nepieciešamas reformas.
Pretarguments
Jaunieši vēlas ātrāk uzsākt mācības izvēlētajā specialitātē augstskolā, patstāvīga darba gaitas, nevis sēdēt skolas solā, kad sasniegta pilngadība. Uz darba tirgu nevar skatīties kā uz noteiktu darba vietu aizpildīšanu. Mūsdienu skolas uzdevums ir nevis sagatavot jauniešus "aizpildīt" pašreizējās darbavietas, bet attīstīt prasmes radīt jaunas.
4
Kurš sešgadniekus pieskatīs pēc stundām? Latvijā ir augsts nabadzības risks un arī strādājošiem vecākiem nepietiek līdzekļu privātu bērnu pieskatītāju algošanai pirmsskolas vecuma bērniem atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam. Valstī nav tradīciju, kas nodrošinātu vecākiem iespēju strādāt nepilna laika darbu tikai bērna mācību stundu laikā, un to neveicina arī jaunās izmaiņas nodokļu jomā, liekot par nepilnas slodzes darbu maksāt pilnas slodzes sociālās iemaksas.
Kurš sešgadniekus pieskatīs pēc stundām? Latvijā ir augsts nabadzības risks un arī strādājošiem vecākiem nepietiek līdzekļu privātu bērnu pieskatītāju algošanai pirmsskolas vecuma bērniem atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam. Valstī nav tradīciju, kas nodrošinātu vecākiem iespēju strādāt nepilna laika darbu tikai bērna mācību stundu laikā, un to neveicina arī jaunās izmaiņas nodokļu jomā, liekot par nepilnas slodzes darbu maksāt pilnas slodzes sociālās iemaksas.
Pretarguments
Sākumskolas posmā kopumā (ne tikai sešgadīgo mācībās) nepieciešams pārskatīt mācību dienas organizāciju un atbilstošus resursus, iekļaujot laiku āra pastaigai, patstāvīgam mācību darbam, atpūtai, skolas dienu veidojot sabalansētāku un garāku. Daudzas skolas  jau šobrīd atradušas veiksmīgus risinājumus, lai nodrošinātu pilnas dienas skolas pakalpojumus, sadarbojoties ar interešu izglītības iestādēm, u.tml.
5
Nav pieļaujama klašu "pārlekšana" vai apvienošana. Pirms piekrist jebkādām izmaiņām klašu numerācijā, vispirms ir jāizstrādā skaidri standarti un vadlīnijas katram mācību gadam, sākot ne vēlāk kā no piecu gadu vecuma. Ir jāparedz pietiekami garš pārejas periods, lai vidējo klašu posmā, kas jau tā ir pieblīvēts, nebūtu “jāpārlec” kādai klasei vai tās apvienot, kā to paredzēja agrākie IZM reformu piedāvājumi.
Nav pieļaujama klašu "pārlekšana" vai apvienošana. Pirms piekrist jebkādām izmaiņām klašu numerācijā, vispirms ir jāizstrādā skaidri standarti un vadlīnijas katram mācību gadam, sākot ne vēlāk kā no piecu gadu vecuma. Ir jāparedz pietiekami garš pārejas periods, lai vidējo klašu posmā, kas jau tā ir pieblīvēts, nebūtu “jāpārlec” kādai klasei vai tās apvienot, kā to paredzēja agrākie IZM reformu piedāvājumi.
Pretarguments
Valsts izglītības satura centrā tuvāko sešu gadu laikā tiks izstrādāts jauns mācību saturs un metodika no 1.5 gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam, un uzsākta tā ieviešana. Grūti izstrādāt jaunu, pēctecīgu mācību saturu, ja savlaicīgi nav notikusi izšķiršanās, kādā vecumā bērni sāks skolas gaitas. Jaunā satura ieviešana notiks pakāpeniski, sākot ar pirmsskolu un sākot ar pirmo, ceturto, septīto, desmito klasi. Mūsdienās izglītības saturā galvenā uzmanība jāpievērš prasmju apguvei, spējai zināšanas lietot, nevis noteikta informācijas daudzuma uzkrāšanai un mācību grāmatas "izņemšanai" no vāka līdz vākam katru gadu. Tas nozīmē, ka mācību procesā nākamajā gadā jāatgriežas pie tām pašām prasmēm, tikai citā līmenī, ar citiem piemēriem. Sakārtojot mācību saturu tā, lai tas nebūtu sadrumstalots, mācību priekšmeti būtu vairāk saistīti savā starpā, skolotāji sadarbotos, mācot nozīmīgas prasmes, ir iespējama daudz veiksmīgāka pāreja īstenot 12 gadu mācības vispārizglītojošā skolā, ja tās sāk sešu vai septiņu gadu vecumā. Tik daudz laika gan mums nav, lai vēl vesela paaudze desmit gadus mācītos tāpat kā līdz šim, kamēr visi jutīsies gatavi kaut ko mainīt.
Kopsavilkumā Šobrīd nav pārliecības, ka rezultāts būs kvalitatīvs, bērnam draudzīgs un orientēts uz  valsts attīstību ilgtermiņā.  Arī resursu izlietojums pārmaiņu  izstrādāšanai un ieviešanai izraisa bažas.  Bažījamies par to, vai jaunā, kompetencēs balstītā, vispārējās izglītības satura ieviešana nebūs kārtējais, veiksmīgi apgūtais ES fondu finansētais projekts. 
Kopsavilkumā Šobrīd nav pārliecības, ka rezultāts būs kvalitatīvs, bērnam draudzīgs un orientēts uz  valsts attīstību ilgtermiņā.  Arī resursu izlietojums pārmaiņu  izstrādāšanai un ieviešanai izraisa bažas.  Bažījamies par to, vai jaunā, kompetencēs balstītā, vispārējās izglītības satura ieviešana nebūs kārtējais, veiksmīgi apgūtais ES fondu finansētais projekts. 

QUO tu domā tagad?

PAR
PRET
125 balsojumi

22%

78%

Komentāri (24)

Tavs viedoklis

Atzīmē, kāda tagad ir tava pozīcija.
Anete Dīcmane31/08/2016. 12:30
Treškārt - tas gan nav jautājums - uzskatu, ka izņemot no mācību saraksta virkni bezjēdzīgu priekšmetu - mūziku, zīmēšanu, ētikas, estētikas, audzināšanas, visādas projektu nedēļas, dārzeņu nedēļas un skolotāju nedēļas, un samazinot vasaras brīvlaiku par mēnesi, elementāri saīsināsies skolā nosēdētais laiks. Mūzika, zīmēšana un tamlīdzīgas lietas ir interešu izglītība - kam ir talants, lūdzams, ir mākslas pulciņi, mūzikas skolas, bet neuzskatu, ka skolā ar atzīmēm jāvērtē bērna gleznošanas vai dziedāšanas prasmes. Un atpūsties 3 mēnešus vasarā, manuprāt, ir ļoti par daudz, sevišķi visdusskolniekiem.
atbildēt
Signe bardainais31/08/2016. 20:06
Pastāv gan viedoklis,ka visiem matemātiķiem būtu veselīgi būt arī mūziķiem,mūzika attīsta domāšanu .Un kas vainas ētikai un estētikai,traucēs kāpt pāri līķiem bez sirdsapziņas pārmetumiem,virzoties pa karjeras kāpnēm ? Un kas vainas atpūtai?Dzīvē ir tikai divi periodi,kad cilvēks var tā kārtīgi atpūsties -jaunība un vecums,kad jau gan kauli jau sāp un visādas kaites.Jeb Jums dzīve nozīmē tikai darbu un tikai darbs nozīmē - dzīvot?
Anete Dīcmane31/08/2016. 12:19
Mani interesē, kā tas tiks realizēts dzīvē tieši 2018.gadā, kad skola būs jāsāk vienlaikus visiem 7 gadus veciem bērniem un visiem 6 gadus veciem bērniem!??? Vai skolās būs vietas tik lielam skaitam pirmklasnieku? Cik daudzi bērni paliks "aiz strīpas" savās mikrorajona skolās? Kuriem būs priekšroka - septiņgadniekiem vai sešgadniekiem?

Otrs jautājums - kur ir tās nenormāli daudzās darba vietas, kurās gaida 18 gadus vecus jauniešus, lai tie steidzamā kārtā mūsu novecojušajiem ministriem pelnītu pensijas?
+2
atbildēt
Anda Re30/08/2016. 18:53
To ka dafaj fiksi reformējam, vienalga kāds izpildījums var pateikt tikai cilvēki, kuru bērnus tas neskars. Vispirms noreformējat jau esošo pirmo klasi, lai bērni bez nervu sabrukuma 7os gados to spētu pieveikt.
Parādāt piemēru šogad ar septiņgadniekiem, kurš burvis pārvērtīs masu sākumskolas skolotājus par spējīgiem integrēt roatļnodarbības nevsi likt sēdēt skolas solā un zūdīties ka puikas nav meitenes? Un tad kad tas būs paveikts, tad var sākt diskusiju, ka bērnudārzos vairs nenotiek pirmsskolas sagatavošana, ka viss mācību process kaut no 5 gadiem atrodas skolā. lai gan vēl aizvien nesaprotu telpu izšķirošo nozīmi, kāpēc obligāti jāslēdz bērnudārzi un jāpaplašina skolu vecumgrupa?
Tagad pa fiksam nākošgad reformu, lai sāktu kaut ko kustināt un tad gan jau ar laiku izdomāsim kā tad tiem bērniem mācīties, var pateikt tikai cilvēks kuram nav bērnu attiecīgā vecumā.
atbildēt
Andrejs Bessonovs30/08/2016. 09:32
Palasīju argumentus "pret", nu šādas pārdomas:

1. "6gadniekam draudzīga ir bērnudarza vide ..." - bet 7gadniekam pēkšņi skola ir draudzīgāka. 6gadnieks vai 7gadnieks ir tikai un vienīgi attieksmes jautājums. Tāpat, ka 10klasnieks savos 16 gados varētu neatrisināt parametrisko vienādojumu vienā skolā, ko skolnieks savos 15 gados varētu jau mācēt atrisināt 9.klasē citā skolā.

2. "Skolās fiziski nav vietas ..." - un šis arguments skan brīdī kad Latvijā jau kuru gadu pēc kārtas tiek slēgtas skolas ar ātrumu 1-2 skolas/gadā?! Es saprotu ir skolas, kurās ir daudz bērnu, jo visticamāk visi vecāki grib atdot savus bērnus labākajā skolā. Tādā skolā vietu nav. Noteikti pastāv strukturāls faktors. Bet noteikti arī kā var uzaudzēt kapacitāti un skolotājiem piedāvāt lielāku/atbilstošāku slodzi. Ja būs pieprasījums, būs arī piedāvājums. Jautājums ir tikai par cenu.

3. "Kā tiks palīdzets darba tirgum?" - Brīdī kād pēdējo 10 gadu laikā pēc dažām M. Hazana (Latvijas Universitāte) un O.Krasnopjorova (Latvijas Banka) aplesēm no Latvijas izbraukuši no 200 000 līdz 300 000 cilvēku savā produktīvajā vecumā, šis arguments mani gandrīz nogalināja. 6gadnieks palīdzēs darba tirgum vistiešakajā nozīmē - darba tirgum būs pieejams ātrāk un vairāk cilvēku savā produktīvajā vecumā, kuri pelnīs naudu sev, nodokļus valstij un pensijas saviem pensionējošiem vecākiem.

-1
atbildēt
Ilze Pētersone29/08/2016. 22:55
Esmu tas skolèns, kas 1986.g.eksperiment tika nosutìts uz skolu 6.g.v. Rezumè- no visas klases 24 skolèni-skolu pabeidza tikai 11 meitenes. Pàrèjie -kà nu kuram tas liktenis lèma, bet psihiskie procesi nav gatavi uztvert fiziku, ķìmiju utt.kà arì zèni psiholoğiski nav gatavi skolai.
Lai nebùtu tikai kritiķes pozìcijà, iesaku:
- veidot skolas programmu īsàku par 1.g.sàkumsskolas periodà, jo 3klases un4klases macìbu programma pàrklàjas.
-pàrveidot màcìbu programmu no teorètiskiem izmèràmiem ràdìtàjiem:zin vai nezin uz kompetenču attīstību skolènam.
- vidusskolas programmu samazinàt uz 1.g. lai skolèns ātràk var sàkt apgùt profesiju -izvèlètàs studijas.
+3
atbildēt
Gunita Blūma29/08/2016. 11:13
Domāju ka bērns 6 gados nav vēl lielajai skolas dzīvei gatavs!
atbildēt
Aivars Gribusts29/08/2016. 08:28
Atbalstu lēmuma pieņemšanu un ātrāku pāreju uz rīcību, lai no 2018. gada 1. septembra nodrošinātu satura un mācību formas maiņu sākumskolā gan 6-gadniekiem, gan 7-gadniekiem un 8-gadniekiem.
atbildēt
Marcis26/08/2016. 16:27
Atbalstu, tikai jaunajās politikas iniciatīvās nespēju atrast finasējumu šim prioritārajam pasākumam. Vai man jāmeklē 2018. vai 2019. gada budžetu projektos? http://www.fm.gov.lv/files/documents/Planotais_finansejums__2017_2019.pdf
atbildēt
Julija Vilcane25/08/2016. 23:07
Skolas gaitas sākt no 6 gadiem, jā, ja mūsu skolās būtu atbilstoša vide, iespēja atpūsties mazajaiem, iespēja iejusties, mazākas klases. Tas tā NaV. Tādā vidē, kāda tā ir šobrīd, rodas pamatotas bažas, ka ieguvumi būs uz bērnu psihes un veselības rēķina. Skolā klasē reiz mācijos ar 2 meitenēm, kas uzsāka skolas gaitas no 6.gadiem - abas vēlāk nepabeidza vidusskolu, pamatskolā no izcilām bērnudārzniecēm pārvērtās nesekmīgās, knapi mācības velkošās skolniecēs
+1
atbildēt
Rolands Holla25/08/2016. 18:52
Pilnīgas muļķības par to, ka 18 gadīgie ātrāk sāks integrēties darba vidē. Ja tam cilvēkam galvā neienāks doma un gribēšana par patstāvīgu savas dzīves veidošanu, tad pilnīgi nav atšķirības vai viņam ir 18, 19, vai 25 gadi. Pie tam, es domāju katrs vecāks ir pats personīgi tiesīgs izvērtēt, kad viņa atvase būs gatava uzsākt mācības, nevis to man noteiks IZM vai Ministri, vai Latvija ir kļuvusi par katra nākamā ministra izmēģinājumu trusīti? Pie tam visam pa virsu jau patreiz bērnudārzos ļoti pilnvērtīgi notiek piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācība, vai tiešām ir jātērē valsts resursi, lai visticamāk, šo pašu programmu pārnestu uz skolām un citām telpām, vai tiešām tas ir primārais par ko patreiz būtu jācīnās valsts izglītības sistēmā?
+4
atbildēt
Kristīne Ieraga25/08/2016. 18:47
Nesapratu, kur palika mans iepriekšējais komentārs.
Es esmu viennozīmīgi pret 1. klasi no 6 gadu vecuma.
Bērni nav ne fiziski, ne psiholoģiski nobrieduši tam , kas viņus sagaida skolā. Tie absurdi, kad vienā stundā lasa zilbītes, bet otrā ir jāspēj izlasīt un saprast uzdevums
Manu jaunāko bērnu tas faktiski neskar, viņš ir pavasara bērns, uz pirmo klasi, ja šī nejēdzība stāsies spēkā, aizies 6,5 gadu vecumā.
Ja grib atvērt 1. klases ar sešgadniekiem, tad ir fundamentāli jāmaina apmācības sistēma sākumskolā. , tāda kāda tā ir, šobrīd nav piemērota tik maziem bērniem.
Un vispār, kāpēc jānozog bērniem bērnība?
+3
atbildēt
Linda Liepina25/08/2016. 16:31
Latvijas politikiem nu jau gadiem vienkarsi pietrukst konsekvences jebkura sfera- sakot no nodokliem un beidzot ar izglitibu.
Jau pastav 5-6 gadnieku apmaciba jeb sagatavosana bernudarzos. Kapec ir lieki jatere Latvijas resursi, lai to pasu tagad parnestu uz citam telpam? Vai tad telpas ir butiskas? Ja ir bazas, ka sagatavosana bernudarzos ir nepietiekama, tad tiesi tur ari javeic parmainas.
Savukart, ka ministrs uzsvera, ka tiesi atrak ir jabeidz skola- nu domaju, ka briziem parmerigi izstiepto macibu programmu varetu ietilpinat ari 11 klases. Berni butu tikai ieguveji, jo:
1. svarigais 5-6 gadu posms turpinas bernudarza bez lieka psihologiska spiediena un satraukumiem

2. Skolas macibu programma tiek saisinata nogriezot visu lieko

3. Skola tiek pabeigta par gadu atrak un var lemt un domat- ko darit talak
+9
atbildēt
Valdis Krisbergs06/09/2016. 10:38
Tā "SAĪSINOT" visas programmas autore nav pat dzirdējusi par latviešu valodas gramatiku un garumzīmēm... -))
+1
Mārtiņš Kozlovskis25/08/2016. 14:14
Kopumā esmu par, jo, no savas pieredzes sakot, manuprāt vislielākais ieguvums būs uz skolas beigšanas laiku, kad būs 1 papildus gads, kura laikā ir vairak iespēju saprast, ko tieši vēlies darīt, ir iespējas paeksperimentēt pirms rodas nepieciešamība pēc stabilākas dzīves (veidojot ģimeni, iegadājoties mājokli utt.). Pie tam, 19 gados manuprāt cilvēki ir pietiekami nobrieduši, lai uzsāktu nākamo dzīves posmu - studijas, darbu, vai kas tas arī būtu.

Un, protams, lai to īstenotu būs nepieciešamas arī pārmaiņas mācību saturā, skolotāju apmācībā utt. Citādi nekas nesanāks.

Visbeidzot, domāju, ka nekādas nopietnas pārmaiņas nekad nenotiks pilnīgi perfekti bez nepieciešamības no kaut kā atteikties un kādu ietekmejot negatīvi. Domāju, ka visi piekritīs, ka mūsu izglītības sistēma ne tuvu nav perfekta. Pārmaiņu veikšana negarantē, ka iznākums būs labāks. Savukārt ir 100% iespējamība, ka neko nedarot arī labāk nekas nebūs. :)
+1
atbildēt
Daina Kājiņa25/08/2016. 13:58
1. Obligātais izglītības vecums Latvijā ir no 5 gadiem jau 14 gadus!
2. ieredze skolā ar 5-6gadīgiem bērniem - atbilstoši pirmsskolas izglītības programmai iekārtota vide.
3. Un patreiz jau vecāki var izlemt bērns skolā dosies 6, 7 vai 8 gados.
+14
atbildēt
ilona biezaite25/08/2016. 13:37
Esmu skolotāja. Nav taisnība, ka 5-6gadnieki ir trešdaļa skolnieku! labi ja klasē pa vienam. Emocionāli nenoturīgāki mazie, sāk raudāt, nevis saprot situāciju, kamēr 7gadnieki pieņem un izprot situāciju, mazākajiem pusdienlaika trūkums rezultējās ar izteiktu nervozitāti vai kašķīgumu. 5-6 vēl būtu jāguļ pusdienlaiks lai atpūtinātu nervu sistēmu.
+5
atbildēt
Mārtiņš Kozlovskis25/08/2016. 13:57
Manuprāt ar trešdaļu bija domāts skolu skaits, kur ir kāds 5-6 gadus vecs bērns, nevis, ka trešā daļa ir tajā vecumā.
Evita Purina25/08/2016. 14:23
Runa, šķiet, ir galvenokārt par lauku skolām, no kurām lielā daļā ir arī pirmsskolas grupas. Tas ir lētāk nekā nelielā ciematā uzturēt gan skolu, gan bērnudārzu.
Mara Vilciņa25/08/2016. 13:33
Katram bērnam ir jāpieiet individuāli! Pat vienā ģimenē viens bērns ir gatavs 6os gados sākt skolu, bet otrs - 7os gados. Ir kopīgi jāizvērtē vecākiem ar skolotājiem/ bērnudārza audzinātājām vai konkrētais bērns ir gatavs skola 6 gados vai tomēr vēl gadu pagaidīt! Nevar šeit jaukt tēmu par to, ka nebūs kur likt 6gadīgo pēc skolas vai tml., jo šīs pašas problēmas nepazūd ar 7gadīgo un tam nav jābūt iemeslam, kas ierobežo bērna attīstību, ja viņš ir gatavs sākt skolu jau 6 gados!
Mūsu ģimenē aug 3 bērni un katru bērnu vērtējam atsevišķi, tāpēc likuma pantu uztveram kā ieteicošu, ne noteicošu!
Uzskatu, ka nepareizi ir mainīts arī vecuma noteikšanas laiks - tagad tas ir gada griezumā no janvāra līdz decembrim, kas nesakrīt ar skolas gadu un teorētiski visi bērni, kas tajā gadā dzimuši pēc septembra skolu sāk jau 6 gados, bet skaitās ka ir 7gadnieki!
Ieteiktu vecākiem vairāk runāt un ieklausīties savus bērnos nevis likuma pantos!!!
+7
atbildēt
Jukums25/08/2016. 13:15
Gads bērna attīstībā nozīmē ļoti daudz!
Intelektuālās attīstības un fiziskā brieduma ziņā 2.septembrī dzimušiem salīdzinājumā ar 31. augustā dzimušajiem ir ievērojamas priekšrocības!
Varbūt par robežšķirtni skolas gaitu uzsākšanas labāk noteikt gada vidu, piemēram, attiecīgajā gadā skolas gaitas uzsāk tie, kas noteikto vecumu sasnieguši līdz 30 jūnijam?

PIEBILDE:
Esmu dzimis 1980.gadā augusta beigās. 1986./1987.m.g. bija eksperiments ar 6 gadīgajiem. Trāpīju 6-gadniekos tikko sasniedzis 6 gadu vecumu. Ja pareizi atceros, eksperiments izgāzās. Mēs, 6- gadnieki gājām 4.klasē, bet 7 gados sākušie pārlēca no 3. uz 5. klasi. Būtu piedzimis nedēļu vēlāk, būtu gadu vēlāk sācis skolas gaitas un beidzis tad pat ;-)
+4
atbildēt
Ludmila Ivanova25/08/2016. 12:06
esmu par, bet uzskatu, ka mums stipri vairāk vajadzētu piedomāt pie izglītības satura, kvalitātes un mērķiem, kā arī saiknes starp skolu un augstākām izglītības iestādēm.
+1
atbildēt
Anda Re25/08/2016. 11:31
Kāpēc bērni obligāti ir jau no esošas sistēmas, esošas infrastruktūras, esošas metodikas piemērotas vecumam ar faktisko skolas mācību sākumu 5 gados jāpārceļ uz skolas solu. Neaiztiekat bērnus, sakārtojiet papīrus, nosauciet pēdējos divus bērnudārza obligātās sagatavošanas gadus par skolu.
+8
atbildēt
Aiga25/08/2016. 10:25
1) Nesaprotu, kāpēc politiķi nerunā par Latvijā obligāto 5-6 gadīgo bērnu apmācību?!
2) Ja ar jauno izglītības satura reformu būs tāpat kā ar pedagogu algu modeli, tad labāk nevajag .... Skumji, bet fakts!
+6
atbildēt