Izvēlies autorizācijas veidu

IR

QUO
Ir jautājumi, uz kuriem atbilde "jā" vai "nē" izmaina pasauli. Svarīgi, lai šādos
jautājumos gudrā strīdā uzvar spēcīgākie argumenti. Pievienojies diskusijai!
debašu arhīvs
3%
97%
Evita Puriņa
moderators
Vai sabiedrisko mediju pārvaldībā jāiesaista partiju un baznīcu pārstāvji?
Sabiedriskos medijus pārvaldošajā padomē bez nevalstisko organizāciju virzītiem cilvēkiem jāiekļauj arī politisko partiju pārstāvji un viens kristīgo konfesiju nominēts loceklis. Šādu, radikāli jaunu Latvijas Televīziju un Latvijas Radio pārvaldības modeli nupat piedāvājusi Kultūras ministrija. Mediju vidē tas jau raisījis lielu neizpratni.
Priekšlikuma būtība ir šāda - jaunajā padomē strādātu 13 cilvēki, no tiem pieci NVO virzīti cilvēki, seši partiju virzīti pārstāvji (viens no katra Saeimā pārstāvētā spēka), vienu nominētu Valsts prezidents, bet vēl vienu - tradicionālās Kristīgās konfesijas. 
Partiju pārstāvjiem, kas nedrīkstētu būt deputāti, ministri un partiju amatpersonas, tiktu prasīta pieredze “mediju vai cilvēktiesību jomā”, kā arī nevainojamu reputācija, “ar to saprotot tādu līdzšinējo dzīves gājumu, kas dod pamatu pieņēmumam, ka attiecīgais kandidāts labi izprot sabiedrisko mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā, vārda brīvības principu un arī turpmāk ar savu darbību spēs vairot sabiedrības uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem.” Putnis, kura vadībā priekšlikums izstrādāts, uzskata, ka šie nosacījumi, kā arī stingrais darbības regulējums jauno padomi padarītu par daudz mazāk politiski ietekmējamu nekā pašreizējo Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.
Mediju profesionāļi gan pauduši, ka tiešais izvirzīšanas veids, kā arī līdzšinējā pieredze liek domāt par par pretējo. Tāpat iebildumus radījusi arī kristīgo konfesiju izcelšana pār citām interešu grupām, tām dodot iespēju virzīt savu pārstāvi. 
Patlaban priekšlikums iesniegts Saeimā, kur Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija  aicinājusi visus interesentus līdz 15.augustam iesniegt savus priekšlikumus.
Vai sabiedrisko mediju pārvaldībā jāiesaista partiju un baznīcu pārstāvji? Vai piedāvātais modelis ļaus sabiedriskos medijus pārvaldīt profesionāli un neatkarīgi? 
Diskusijā piedalās KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis un RSU Komunikācijas studiju katedras vadītāja, asociētā profesore Anda Rožukalne.
lasīt vairāk

QUO tu domā pirms debates?

PAR
PRET
41 balsojums

5%

95%

Roberts Putnis
Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs

Argumenti par

1
Jautājuma izvērtēšana ir jāsāk ar esošā sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības modeļa analīzi. Šobrīd likums paredz, ka Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus (NEPLP) Saeima ieceļ politiska lēmuma rezultātā. Pietiek ar valdošās koalīcijas balsīm. Papildu caurskatāmības elements ir tikai viens – Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pienākums „konsultēties ar biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā”. Likums arī aizliedz kandidēt partijas amatpersonām. Attiecīgi tīri teorētiski šobrīd likums pat pieļautu iespēju, ka NEPLP tiek savēlēti Saeimas deputāti. 
Jautājuma izvērtēšana ir jāsāk ar esošā sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības modeļa analīzi. Šobrīd likums paredz, ka Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus (NEPLP) Saeima ieceļ politiska lēmuma rezultātā. Pietiek ar valdošās koalīcijas balsīm. Papildu caurskatāmības elements ir tikai viens – Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pienākums „konsultēties ar biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā”. Likums arī aizliedz kandidēt partijas amatpersonām. Attiecīgi tīri teorētiski šobrīd likums pat pieļautu iespēju, ka NEPLP tiek savēlēti Saeimas deputāti. 
Tādējādi esošais regulējums dod ļoti plašas iespējas politiskām manipulācijām un ietekmei uz LTV un Latvijas Radio. Tāpēc tas neiztur divu priekšnosacījumu pārbaudi atbilstoši labai starptautiskajai praksei. Pirmais ir sabiedrisko raidorganizāciju distance no valsts varas. Otrs – pietiekami plaša viedokļu dažādības nodrošināšana to pārvaldībā. Šobrīd sabiedrības diskusijām nodotais priekšlikums ir vērsts uz abu minēto kritēriju iespējami augstu izpildi. 
Maksimālais iespējamais politisko delegātu skaits būtu seši no kopskaitā 13 jaunās padomes locekļiem. Svarīgs ieguvums būtu parlamentārās opozīcijas pārstāvniecības nodrošināšana, ko esošais regulējums vispār nerespektē. Ja frakciju parlamentā būtu mazāk, tad attiecīgi arī samazinātos politisko pārstāvju skaits. Vienlaikus Saeimai nebūtu tiesības atsaukt šādā veidā ieceltos pārstāvjus, kas nozīmētu pilnu attiecīgi izvēlēto ekspertu brīvību savos lēmumos uz četru gadu pilnvaru termiņu.
Pretēji pašreizējam, politiski noteiktajam NEPLP sastāvam jaunajā padomē Saeimas delegātus līdzsvarotu septiņi pēc identiskiem kritērijiem, bet pilnīgi autonomos un politiski neatkarīgos iecelšanas procesos virzīti kandidāti. Piecus virzītu NVO, vienu Valsts prezidents un vēl vienu - septiņas tradicionālās kristīgās konfesijas. 
Papildus tam priekšlikums paredz virkni ierobežojumu, kas noteiktu, ka Saeimas iecelto pārstāvju balsīm izšķirīgos jaunās padomes lēmumos būtu mazāks svars. Piemēram, padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku varētu ievēlēt tikai tad, ja attiecīgajā sēdē piedalītos vismaz puse no padomes locekļiem, no kuriem Saeimas iecelto locekļu skaits nepārsniegtu trešdaļu.
Pretarguments
Esmu pret politiķu virzītu pārstāvju iekļaušanu sabiedrisko mediju padomē, uzskatot, ka jāizskata citi modeļi. Visās valstīs, kur ir nepietiekami augsta politiskā kultūra, politiķu tieša iesaistīšanās mediju uzraudzībā apdraud šo mediju neatkarību. Sabiedrisko mediju pārvaldības atdalīšana no valsts un viedokļu daudzveidība nodrošināšana iespējama arī bez politiķu pārstāvjiem padomē. Viedokļu daudzveidību un sabiedrības iesaisti var nodrošināt Sabiedriskā konsultatīvā padome.
2
Jaunais priekšlikums piedāvā atjaunotās Latvijas mediju vēsturē nepieredzēti spēcīgus mediju redakcionālās neatkarības institūtus. Pirmo reizi tiktu nodefinētas precīzas pārvaldības institūciju kompetences un likumā atrunāts, ka to pārkāpšana vai pat mēģinājumi ietekmēt sabiedrisko mediju saturu ir pamats attiecīgo amatpersonu atbrīvošanai no amata. Tāda regulējuma šobrīd nav, kas faktiski rada riskus neierobežotai satura ietekmēšanai pie nosacījuma, ja žurnālisti paši nenovelk skaidru robežu. Bet patlaban sabiedrībai nav iespēju to uzzināt. 
Jaunais priekšlikums piedāvā atjaunotās Latvijas mediju vēsturē nepieredzēti spēcīgus mediju redakcionālās neatkarības institūtus. Pirmo reizi tiktu nodefinētas precīzas pārvaldības institūciju kompetences un likumā atrunāts, ka to pārkāpšana vai pat mēģinājumi ietekmēt sabiedrisko mediju saturu ir pamats attiecīgo amatpersonu atbrīvošanai no amata. Tāda regulējuma šobrīd nav, kas faktiski rada riskus neierobežotai satura ietekmēšanai pie nosacījuma, ja žurnālisti paši nenovelk skaidru robežu. Bet patlaban sabiedrībai nav iespēju to uzzināt. 
Priekšlikums, piemēram, konkrēti paredz, ka „Sabiedriskā medija padomes kompetencē nav noteikt sabiedriskā medija programmas un programmu plānu. Sabiedriskā medija padomes vai atsevišķu locekļu mēģinājumi ietekmēt programmas saturu vai programmas plānu ir pamats to atcelšanai no amata.” Tāpat jaunajai padomei tiktu iezīmēts ļoti precīzs mandāts, paredzot, ka „Sabiedrisko mediju padome kalpo sabiedrībai kopumā. Atsevišķie tās locekļi nav tiesīgi pārstāvēt atsevišķas interešu grupas.
Pretarguments
Stingrie ierobežojumi paredzēti, lai pārliecinātu, ka no politiķu tieši izvēlētiem cilvēkiem daļēji veidota padome var strādāt efektīvi. Arī pašreizējā modelī padomes locekļi nevar ietekmēt programmu saturu un plānu. Ietekmēšanas ambīcijas, veidi un modeļi ir ļoti atkarīgi no padomes locekļu zināšanām, izpratnes un ārējās politiskās kultūras. Arī jaunajā padomē, ja vien padomes loceklis spēs to noformēt kā visas sabiedrības intereses «kopumā», ar budžeta palīdzību, ar valdes locekļu atlases kritērijiem un sabiedriskā pasūtījuma izpildes vērtējumu būs iespējams ietekmēt saturu, skaidri norādot, kad sabiedriskais medijs ir «labs» un kad «neprofesionāls». Tieši tāpēc nevajag ļaut politiķiem tieši izvēlēties padomes locekļus, veidojot padomi no mediju un cilvēktiesību jomā kompetentiem pārstāvjiem.
3
Priekšlikums paredz vēl virkni citu būtisku uzlabojumu. Vispirms, pirmo reizi tiktu izceltas sabiedrisko raidorganizāciju īpašās funkcijas demokrātiskā valsts iekārtā juridiski saistošā formā. Tāpat skaidri tiktu panākts nošķīrums no komerctiesībām un vispārējā valsts kapitālsabiedrību regulējuma.
Priekšlikums paredz vēl virkni citu būtisku uzlabojumu. Vispirms, pirmo reizi tiktu izceltas sabiedrisko raidorganizāciju īpašās funkcijas demokrātiskā valsts iekārtā juridiski saistošā formā. Tāpat skaidri tiktu panākts nošķīrums no komerctiesībām un vispārējā valsts kapitālsabiedrību regulējuma.
Piemēram, šobrīd valsts kapitāldaļu turētājs varētu aiziet un atslēgt apraidi, ja to neapmierina kapitālsabiedrības produkts. Jaunā padome nedrīkstētu dot konkrētus uzdevumus. Ievērojami tiktu precizēta sabiedrisko mediju funkcija un autonomija sabiedriskā pasūtījuma izstrādē ar Redakcionālo padomi kā kontroles mehānismu. Likumā noteiktu Ētikas kodeksa un Redakcionālo vadlīniju institūtu ar mērķi nodrošināt augstus profesionālā darba standartus un garantēt žurnālistu neatkarību. Tiktu precizētas valdes attiecības ar satura veidotājiem un redakcionālo izvēļu procesu. Būtu izveidots sabiedrisko mediju ombuds – jauns institūts satura kvalitātes un atbildīguma veicināšanai sabiedriskajos medijos. Un visbūtiskākais – pilnībā tiktu pārdefinēts sabiedriskais pasūtījums: nav uzdevuma bez finansējuma, paredzot budžeta garantiju un atstājot peļņas sadales jautājumu pašu sabiedrisko mediju kompetencē.
Pretarguments
Atbalstu Ombuda izveidošanu, redakcionālās neatkarības svarīguma izcelšana ir būtiska. Ja abiem medijiem ir viens Ombuds, nav saprotams, kāpēc jāveido divas Sabiedriski konsultatīvās padomes, kurās piedalās sabiedrības pārstāvji.
Pārējās jaunās institūcijas (īpaši- Redakcionālā padome) un to pienākumi, statuss, atbildība vēl būtu detalizēti diskutējama, jo pieaug sabiedriskā medija satura uzraudzītāju un kontrolētāju skaits, kas neveiksmīgas apstākļu sakritības rezultātā var bremzēt lēmumu pieņemšanu. Svarīgs arguments šo jauno institūciju izvērtējumam ir arī iespējamo izmaksu pieaugums menedžmentam, nevis satura radīšanai.
Sabiedriskā pasūtījuma definējums likuma konceptā ir ļoti neparasts, jo tas paredz, ka sabiedriskā medija saturs atkarīgs no citu mediju piedāvājuma. Tā vismaz saprotu tā definīciju 50.panta pirmajā daļā : “Sabiedriskā pasūtījuma mērķi
  1. Ievērojot šā likuma Ievadā minētos apsvērumus, Sabiedriskā pasūtījumā virsmērķis ir tādu pakalpojuma radīšana un sniegšana sabiedrībai, kas ne kvalitatīvā, ne kvantitatīvā izpratnē mediju tirgū nav pieejams. Sabiedriskajam pasūtījumam ir jāatspoguļo sabiedrisko mediju attīstības plānošana šī virsmērķa sasniegšanai.
Man nav saprotams, kā šāds nosacījums ietekmētu sabiedriskā medija darbību. Es negribu domāt, ka likumā teikts, kā satraukti vaicājuši daži kolēģi, ka sabiedriskajā medijā vairs nevarēs būt ne ziņas, ne filmas, ja kaut ko līdzīgu jau piedāvā komerciālie mediji. Pieļauju, ka definīciju iespējams precizēt šajā un arī sekojošajos pantos.
Likumā diemžēl nav iekļauts nekāds progress attiecībā uz finansējuma palielinājumu sabiedriskajiem medijiem. Likums ļoti detalizēti uzskaita atsevišķus aspektus, tāpēc sabiedriskā pasūtījuma sasaisti ar budžeta iespējām es redzu kā loģisku finanšu menedžmentu, nevis nozīmīgu pavērsienu medija darbā.
4
Priekšlikums izriet no vairāku gadu diskusijām par reformas nepieciešamību. Kultūras ministrija ir analizējusi citu valstu piemērus, labāko praksi piemērojot Latvijas situācijai. Vispārinot var iezīmēt divus ekstrēmus polus Eiropas praksē. Viens ir Vācijas modelis, kur sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldība ir nodota savdabīgu „mini parlamentu” rokās. Tādas padomes mērķis ir nodrošināt visplašāko viedokļu pārstāvību.
Priekšlikums izriet no vairāku gadu diskusijām par reformas nepieciešamību. Kultūras ministrija ir analizējusi citu valstu piemērus, labāko praksi piemērojot Latvijas situācijai. Vispārinot var iezīmēt divus ekstrēmus polus Eiropas praksē. Viens ir Vācijas modelis, kur sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldība ir nodota savdabīgu „mini parlamentu” rokās. Tādas padomes mērķis ir nodrošināt visplašāko viedokļu pārstāvību.
Viena no modernākajām sabiedrisko mediju tiesību normām ir šogad spēkā stājies Rietumvācijas sabiedriskās raidorganizācijas (WDR) likums Ziemeļreinas-Vestfālenes federatīvajā zemē. Tas lielā mērā ietekmējis KM priekšlikuma izstrādi. Likums paredz, ka uzraudzības padomē ir 60 delegāti. 13 no tiem ir Landtāga frakciju pārstāvji atbilstoši to skaitliskajam svaram attiecīgajā sasaukumā. Ne vairāk kā deviņi Landtāga delegāti drīkst būt paši deputāti. 38 delegātu vietas sadalās starp dažādajām baznīcām, citām reliģiskajām organizācijām, arodbiedrībām, darba devējiem, ekonomiska rakstura asociācijām, mazaizsargāto grupu pārstāvjiem un citām organizācijām. Septiņas vietas tiek rezervētas citām sabiedrības grupām. To pārstāvjus izvēlas Landtāgs. Vēl 2 savus locekļus padome konkursa kārtībā var izvēlēties pati.
Otrs regulējuma pols nosacīti ir Ziemeļu modelis, kas balstās spēcīgās vārda brīvības un pilsoniskās sabiedrības tradīcijās. Zviedrija un Somija šogad svin pirmā vārda brīvības likuma pasaules vēsturē 250 gadu jubileju. Tas izskaidro, kāpēc „uz papīra” tik politizēts modelis tomēr nekādā veidā nenoved pie tiešas politiskas ietekmes. Lai gan KM un Saeimas šogad aprīlī rīkotajā konferencē par sabiedrisko mediju pārvaldību kolēģi no Zviedrijas bija spiesti atzīt, ka pie būtiskām politiskā procesa izmaiņām esošais regulējums teorētiski pavērtu iespējas ietekmēt arī sabiedriskās raidorganizācijas. Ideāltipisks piemērs tādam modelim ir atrodams tepat Igaunijā: katra Rīkikogu frakcija Igaunijas TV un radio padomē ieceļ savu pārstāvi – deputātu. Papildus tam Rīkikogu ieceļ jomas ekspertus,, kuriem nav jāatbilst nekādiem specifiskiem profesionāliem kritērijiem. Neskatoties uz to, sabiedrības uzticēšanās Igaunijas TV un radio ir augstāka nekā Latvijā. Tieši tāpat kā Igaunijas valsts vārda brīvības reitingos atrodas augstāk par Latviju.
Priekšlikums minēto modeļu analīzes rezultātā nonāk pie Latvijas vajadzībām piemērota piedāvājuma, kas ir līdzīgs Lietuvas praksei. Tur no 12 padomes locekļiem četrus ieceļ Seims pēc politiskās paritātes principa (2 vietas pozīcijai, 2 opozīcijai), četrus virza Valsts prezidents un vēl četrus likumā noteiktas trīs nevalstiskās organizācijas – Lietuvas Zinātnes padome, Lietuvas Izglītības padome un Lietuvas Mākslinieku apvienība, kā arī reliģiska organizācija – Lietuvas Bīskapu konference. 
Šobrīd ir aizsāktas diskusijas par labāko izvēli Latvijai.
Pretarguments
Projekta gaitā izskatīti tikai tādi modeļi, kas paredz parlamenta frakciju izvēlētus pārstāvjus, kuri strādā «diskusiju kluba» formātā. Nav dota atbilde uz galveno jautājumu: kā politiķu atrastie padomes locekļi un kopumā 13 cilvēku padome nodrošinās labāku sabiedriskā medija darbu? Projekts nodrošina politiķu iespēju ievērojami ietekmēt padomes sastāvu, bet paredzētie filtri nenodrošina padomes darba kvalitāti.
Likuma konceptā iecerētās iespējamās padomes locekļi satiksies reti (reizi divos mēnešos), saņems simbolisku atalgojumu (divas minimālās mēnešalgas, izņemot priekšsedētāju un vietnieku), tāpēc sabiedriskajam medijam būtiski jautājumi (budžets, valdes locekļi, sabiedriskā pasūtījuma novērtējums) tiks izlemti balsošanas rezultātā, labākajā gadījumā bez iespējas iedziļināties, sliktākajā – politisko interešu ietekmētas sarunāšanas formātā.
Nav pamatota nepieciešamība iesaistīt parlamenta frakciju pārstāvjus sabiedrisko mediju padomē, tāds nosacījums nav spēkā attiecībā uz citām, līdzīgām padomēm Latvijā.
Tāpēc projekts liek domāt, ka tā izstrādes galvenais iemesls ir ļaut politiķu izvēlētiem sabiedrisko mediju padomes locekļiem tajā strādāt.
Igaunijas piemēra pieminēšana mani pārsteidz, jo 22.aprīlī Saeimā notikušajā diskusijā  par sabiedrisko mediju pārvaldību Igaunijas pārstāvis Indreks Ibruss savā prezentācijā uzsvēra, ka Igaunijas padomē politiķu ievēlētie pārstāvji pārsvarā savā darbā redz politiskas intereses un neizceļas ar ekspertīzi. Lietuvas modeļa pārņemšana ir tikpat apšaubāma, jo arī Lietuvā sabiedriskā medija padome ir beidzamo dažu gadu laikā pārveidota, tieši politiķu līdzdalību uzskatot par medija attīstību kavējošu faktoru. Kāpēc mums sava jaunā sabiedrisko mediju padome jāveido pēc principiem, kas nedarbojas citās valstīs? 
Nav izskatīts nelielas, efektīvas, profesionālas padomes modelis, kāds bija paredzēts Jaunā sabiedriskā medija koncepcijā. Tas noteikti būtu jāiekļauj kā līdzvērtīgs diskusijā par jauno sabiedrisko mediju padomi, lai domu apmaiņa  nebūtu vienpusīga – kā saruna tikai par labāko veidu, kā politiķiem veidot šo padomi.
Kopsavilkumā Demokrātijas esence ir neapkarot citus viedokļus, bet godīgā ideju sacensībā censties vairot atbalstu savam pasaules uzskatam. Priekšlikumi ir vērsti uz plaša spektra pasaules uzskatu pārstāvniecību jaunizveidotā Sabiedriskā medija padomē, nodrošinot tai demokrātisku leģitimitāti un paredzot skaidrus politiskās atbildības principus. 
Kopsavilkumā Demokrātijas esence ir neapkarot citus viedokļus, bet godīgā ideju sacensībā censties vairot atbalstu savam pasaules uzskatam. Priekšlikumi ir vērsti uz plaša spektra pasaules uzskatu pārstāvniecību jaunizveidotā Sabiedriskā medija padomē, nodrošinot tai demokrātisku leģitimitāti un paredzot skaidrus politiskās atbildības principus. 
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir aicinājusi visus interesentus līdz 15.augustam iesniegt savus priekšlikumus šobrīd apspriežamajai redakcijai. Process ir pilnīgi atvērts, atklāts un caurskatāms, un katrs eksperts, nevalstiskā organizācija vai vienkārši aktīvs sabiedrības loceklis ir laipni aicināts nākt ar savām idejām un alternatīviem risinājumiem.
Konkrēto priekšlikuma redakciju var atrast šeit.
Anda Rožukalne
RSU Komunikācijas studiju katedras vadītāja, asociētā profesore

Argumenti pret

1
Viegli ir pateikt "nē", jo nav saprotams, kāpēc jā. Kāds uzlabojums sabiedrisko mediju darbībā tiks panākts, ja to darbu regulējošā padomē strādās seši visu Saeimas frakciju pārstāvji un viens kristīgo konfesiju pārstāvis? Es konceptuāli neatbalstu atteikšanos no idejas par nelielu, kompetentu un efektīvu profesionāļu padomi, tādu, kas, piedaloties daudziem speciālistiem, tika iecerēta, veidojot Jaunā sabiedriskā medija koncepciju. Jaunās padomes struktūra nerada priekšnoteikumus labākai sabiedrisko mediju vadībai, tā rada komfortu politisko spēku pārstāvjiem, kas varēs neslēpt savu vēlmi ietekmēt padomes darbu, izvēloties tai savus pārstāvjus.
Viegli ir pateikt "nē", jo nav saprotams, kāpēc jā. Kāds uzlabojums sabiedrisko mediju darbībā tiks panākts, ja to darbu regulējošā padomē strādās seši visu Saeimas frakciju pārstāvji un viens kristīgo konfesiju pārstāvis? Es konceptuāli neatbalstu atteikšanos no idejas par nelielu, kompetentu un efektīvu profesionāļu padomi, tādu, kas, piedaloties daudziem speciālistiem, tika iecerēta, veidojot Jaunā sabiedriskā medija koncepciju. Jaunās padomes struktūra nerada priekšnoteikumus labākai sabiedrisko mediju vadībai, tā rada komfortu politisko spēku pārstāvjiem, kas varēs neslēpt savu vēlmi ietekmēt padomes darbu, izvēloties tai savus pārstāvjus.
Arī pašlaik esošā kārtība, ka NEPLP locekļus izvirza mediju un cilvēktiesību sabiedrisko organizāciju pārstāvji, ļauj parlamentam ievēlēt cilvēkus, kam ir pieredze un zināšanas mediju jomā. Jaunā ideja ir atkāpšanās pagātnē, ceļš uz politiski sasaistītu mediju padomi.
Pretarguments
Lielu izbrīnu izraisa konstatējums, ka tagadējā NEPLP iecelšana esot apmierinošs process. Garajā Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes procesā nav bijis neviena eksperta, kurš būtu apgalvojis ko līdzīgu, kritikas autori ieskaitot. Gluži pretēji – regulāri pārmetumi sliktā sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldībā un pastāvīgi neglaimojošu publisku diskusiju apvīts NEPLP locekļu izraudzīšanās process ir iemesli, kamdēļ ir notikusi atgriešanās pie labāku risinājumu meklēšanas.   

Sabiedrībai šobrīd apspriešanai nodotajā priekšlikumā lielā mērā ir ņemtas vērā 2013.gadā tapušās Vienotās sabiedriskā medija koncepcijas idejas. Piemēram, padomes locekļu kvalifikācijas priekšnosacījumi abos modeļos ir ļoti tuvi. Taču 2013.gada “tehnokrātiskais” priekšlikums paredzēja, ka Sabiedrisko mediju padomes locekļi joprojām tiek iecelti tikai ar Saeimas politisku lēmumu. Vispirms Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rīkotu konkursu, izveidojot žūriju, kurā darbotos „akadēmiskie pārstāvji (piem., Latvijas augstskolu, Komunikācijas studiju nodaļu vadītāji), mediju nozares profesionāļi (žurnālisti), žurnālistu NVO pārstāvji, informācijas (mediju) tehnoloģiju eksperti un personāla atlases speciālisti, juristi un ekonomisti” (Koncepcijas 211.lpp.). Šī žūrija Cilvēktiesību komisijai sniegtu ieteikumu, kurus kandidātus tālāk virzīt iecelšanai amatā “atklātā Saeimas balsojumā” (turpat). Tomēr gan Komisijas, gan Saeimas lēmums faktiski būtu politisks valdošās koalīcijas lēmums. 2013.gada priekšlikums ir ārkārtīgi deklaratīvs, bet nepiedāvā nevienu risinājumu iespējamām kolīzijām starp žūrijas ieteikumu no vienas puses un Komisijas vai Saeimas gala lēmumiem no otras puses. 

Savukārt šobrīd apspriešanā esošais modelis vispār nepieļauj šādu kolīziju iespējamību, jo piedāvā pilnīgi autonomus padomes locekļu iecelšanas procesus ar ļoti augstu leģitimitāti. Saeimas pārstāvji tiktu virzīti pēc pilna politiskā spektra pārstāvniecības principa, saglabājot augstu profesionālās ekspertīzes, ētikas standartu un pieredzes slieksni, kas ir līdzvērtīgs 2013.gada priekšlikumam. Priekšlikums nevienu brīdi neparedz iespēju, ka jaunajā padomē būtu politiķi. Runa ir par pozīcijas un opozīcijas frakciju tiesībām (bez atsaukuma iespējas!)  virzīt tādus nozares ekspertus, kurus tās uzskata par spējīgiem uzņemties šo lielo atbildību. Ar savu balsojumu Saeimas vēlēšanās šāda veida kompetenci demokrātiskas izvēles ceļā deputātiem ir piešķīris vēlētājs. Pilnīgi neatkarīgi no Saeimas piecus ekspertus drīkstētu virzīt nevalstiskās organizācijas piecās kategorijās: cilvēktiesības, izglītība, kultūra, vide un sports. Vēl vienu sabiedrībā zināmu autoritāti ieceltu Valsts prezidents un vēl vienu nozares ekspertu – vienošanās ceļā kristīgās konfesijas. 
2
Ir viegli pateikt "nē", ja jaunā padome veidota, Latvijas politisko kultūru skatot kā savtīgu darījumu lauku: ja Saeima kādu ievēl, tad grib paturēt tiesības ietekmēt ievēlētās amatpersonas darbu. Es negribētu izplatīt tik vienkāršu skatījumu uz politiku, it kā visi parlamenta deputāti darbotos tikai savu aktuālo interešu vārdā, nespējot distancēties no tām un strādāt sabiedrības interesēs, apzinoties politiski neietekmētu, neatkarīgu sabiedrisko mediju lomu demokrātijā. 
Ir viegli pateikt "nē", ja jaunā padome veidota, Latvijas politisko kultūru skatot kā savtīgu darījumu lauku: ja Saeima kādu ievēl, tad grib paturēt tiesības ietekmēt ievēlētās amatpersonas darbu. Es negribētu izplatīt tik vienkāršu skatījumu uz politiku, it kā visi parlamenta deputāti darbotos tikai savu aktuālo interešu vārdā, nespējot distancēties no tām un strādāt sabiedrības interesēs, apzinoties politiski neietekmētu, neatkarīgu sabiedrisko mediju lomu demokrātijā. 
Pretarguments
Šī iebilde nekādā veidā neatbilst tam, ko patiesībā piedāvā sabiedrības apspriešanai nodotais priekšlikums. Priekšlikums nekādā veidā neparedz iespēju padomē darboties politiķiem. Gluži pretēji – priekšlikums paredz ļoti augstu politiskās atbildības saikni. Katrai Saeimas frakcijai, gan pozīcijai, gan opozīcijai, tiktu uzticēts izvēlēties vienu augstas reputācijas ekspertu. Šo ekspertu frakcija visu sasaukuma laiku nedrīkstētu atsaukt. Tas nozīmē, ka frakcijām būtu ļoti rūpīgi jāizvēlas mediju jautājumos tik augsti kvalificēta persona, lai tā visu Saeimas sasaukuma laiku ar savu darbību Sabiedrisko mediju padomē garantēti nemestu ēnu uz attiecīgo politisko spēku. Jo šim politiskajam spēkam nebūtu nekādu tālāku iespēju ietekmēt attiecīgo padomes lockeli. 
Turklāt politiski deleģētie eksperti vienmēr būtu mazākumā. Priekšlikums paredz, ka tie būtu maksimāli seši no kopskaitā 13 padomes locekļiem. Ja Saeimā būtu vairāk frakciju par sešām, tad iecelšanas tiesības būtu tikai sešām lielākajām frakcijām. Ja frakciju mazāk, attiecīgi samazinātos Saeimas iecelto pārstāvju skaits. Priekšlikums arī paredz, ka visi būtiskākie lēmumi (piemēram, Padomes priekšsēdētāja vai sabiedrisko mediju valžu iecelšana un atbrīvošana no amata) nevarētu tikt pieņemti, piedaloties tikai Saeimas virzītiem pārstāvjiem.   
Attiecīgi pārmetumi, ka jaunais modelis palielinātu politisko ietekmi, ir pilnīgi nepamatoti. Gluži pretēji – piedāvātais modelis būtiski samazina politiskās ietekmes (jo īpaši valdošās koalīcijas) riskus un nodrošina sabiedriskajām raidorganizācijām ievērojami lielāku demokrātisko pārstāvniecību un pārvaldības leģitimitāti.
3
Neatbalstu pēc "apkopjamo dobīšu" principa veidotu padomi. Mani nepārliecina liela (13 cilvēki), reizi divos mēnešos vienā sēdē strādājoša sabiedrisko mediju padome, kuras locekļu lielākā daļa (11 cilvēki) par darbu saņems divas minimālās algas. Kas vēlēsies šādu darbu valsts amatpersonas statusā, kurā nav ne laika, ne iespēju, ne atbilstoša atalgojuma nopietnam darbam?
Neatbalstu pēc "apkopjamo dobīšu" principa veidotu padomi. Mani nepārliecina liela (13 cilvēki), reizi divos mēnešos vienā sēdē strādājoša sabiedrisko mediju padome, kuras locekļu lielākā daļa (11 cilvēki) par darbu saņems divas minimālās algas. Kas vēlēsies šādu darbu valsts amatpersonas statusā, kurā nav ne laika, ne iespēju, ne atbilstoša atalgojuma nopietnam darbam?
Konceptuāli neatbalstu pēc "apkopjamo dobīšu" principa veidotu padomi, kurā katrs loceklis pārstāv kādu politisku spēku vai sabiedrības dzīves jomu - izglītību, zinātni, kultūru, sportu, sociālo jomu, vides aizsardzību. Sabiedrisko mediju satura veidšanas pamatā ir vispārīgi principi un dažādu sabiedrības grupu intereses, nevis tematiskā struktūra.
Pretarguments
Divas minimālās mēnešalgas nozīmē 740,00 eiro atalgojumu “uz papīra”. NEPLP locekļa pilnas slodzes darbs, kur nostrādāto stundu skaits ir ievērojami lielāks, šobrīd tiek atlīdzināts ar tikai mazliet vairāk kā divreiz lielāku atalgojumu. Valsts pārvaldē ir daudz cilvēku ar lielu atbildības slodzi, kam ir tāds mēneša atalgojums. To nevar vērtēt kā zemu Latvijas situācijā. 
Minimālais iecerētais padomes sēžu skaits būtu vismaz viena sēde divos mēnešos. Izvērtējot citu valstu pieredzi, bija jāsecina, ka tas būtu vidējais noslodzes apmērs šādas institūcijas locekļiem. Intesīvākie darba periodi būtu, izstrādājot sabiedrisko pasūtījumu un vērtējot tā izpildi, kā arī sabiedrisko mediju valžu konkursu periodā. 
Ir pamats pieņēmumam, ka daudz grūtāk būtu atrast kvalificētus cilvēkus pilna laika darbam šādā padomē, kā pietiekami kvalificētus cilvēkus, kas būtu apmierināti ar šādu kompensāciju par ieguldījumu sabiedrisko mediju attīstībā, esot cienījamā amatā. Vienlaikus padomes priekšsēdētāja un vietnieka pilna laika amati būtu atbilstoši atalgoti, paredzot attiecīgi 90% un 75% no Ministru kabineta locekļa atalgojuma. Jāpiebilst, ka priekšlikums paredz, ka Saeimas virzītie pārstāvji nedrīkstētu tikt ievēlēti par Padomes priekšsēdētāju vai viņa vietnieku.
4
Tāpēc neatbalstu arī kristīgo konfesiju pārstāvja iesaistīšanu. Kristīgās idejas jau ir pārstāvētas Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē. Nekad Latvijā baznīcu pārstāvji nav strādājuši mediju padomē. Kāpēc tas nepieciešams tagad? Vai tāpēc, ka daļa politiķu savas idejas pastiprina ar kristīgajā ticībā balstītiem uzskatiem?
Tāpēc neatbalstu arī kristīgo konfesiju pārstāvja iesaistīšanu. Kristīgās idejas jau ir pārstāvētas Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē. Nekad Latvijā baznīcu pārstāvji nav strādājuši mediju padomē. Kāpēc tas nepieciešams tagad? Vai tāpēc, ka daļa politiķu savas idejas pastiprina ar kristīgajā ticībā balstītiem uzskatiem?
Manuprāt, Latvijā kristīgajai baznīcai nav tāda ietekme, lai tās pārstāvis būtu mediju uzraugošajā padomē, kā tas ir, piemēram, Lietuvā vai Polijā. Latvijas ir sekulāra valsts. Kristīgās baznīcas notikumus, svētkus un problēmas sabiedriskie mediji atspoguļo arī bez īpaša pārstāvja, kristīgās baznīcas pārstāvji ir iecienīti viedokla līderi arī sabiedrisko mediju saturā. Kas būtu baznīcas pārstāvja uzdevums padomē? Uzraudzīt, vai sabiedriskie mediji pietiekami pievēršas reliģiskiem tematiem? Nesaprotu. Tādā gadījumā arī ateistus varētu definēt kā specifisku sabiedrības grupu, kas jāpārstāv mediju padomē.
Pretarguments
Apspriešanai nodotais priekšlikums ir vērsts uz iespējami plašu demokrātisko pārstāvniecību. Piedāvājumā katrs padomes loceklis pārstāvētu ievērojamu sabiedrības daļu, nodrošinot plašu līdzsvaru starp dažādām interesēm, viedokļiem, ekspertīzēm, pieredzēm un pasaules uzskatiem. 
Frakciju virzītie pārstāvji būtu pastarpināti saņēmuši par politiskajām partijām vēlēšanās visvairāk balsu nodevušo vēlētāju mandātu. Šie padomes locekļi nodrošinātu pilna spektra attiecīgā vēlēšanu perioda galveno politisko strāvojumu pārstāvniecību. Nevalstisko organizāciju izvrizītajiem pārstāvjiem mandātu to kompetences jomās (cilvēktiesības, izglītība, kultūra, vide un sports) piešķirtu plaša citu NVO loka balsojums, kas pārstāv lielu, turklāt aktīvāko sabiedrības daļu. Valsts prezidentu leģitimē viņa mandāts un autoritāte. 
Aptuveni puse Latvijas sabiedrības pieskaita sevi kristīgā ticībā balstītam pasaules redzējumam, kas ir lielākā reliģiskā grupa Latvijā. Kristīgajām konfesijām tradicionāli ir īpaša loma sabiedrībā. To attiecības ar valsti regulē īpaši likumi (tiesības laulāt, kapelāna dienesti armijā vai cietumos, līdzdalība izglītības procesā) un starptautiski līgumi. Priekšlikums paredzētu tiesības Civillikumā kā laulāt tiesīgām noteiktām kristīgām konfesijām pēc konsensa principa virzīt vienu no 13 padomes locekļiem, kurš turklāt nedrīkstētu būt garīdznieks. Šādu priekšlikumu ar uzdevumu Sabiedriskā medija padomē nodrošināt iespējami plašu Latvijas sabiedrības dažādības atspoguļojumu grūti vērtēt kā sekulāras valsts principa pārkāpumu.
Kopsavilkumā Lai gan jaunā likuma koncepts pieprasa atklātību un caurskatāmību no tajā minētājām institūcijām, projekts tapis bez apspriešanas un ieinteresēto pušu iesaistīšanas. Tāpēc konkrētais koncepts nedrīkst palikt vienīgā sabiedriskā medija nākotnes darbības ideja. Tad būs panākts iespējamais mērķis - uzrakstīt dokumentu, kuru iesniedz Saeimā, vasarā mazliet apspriež, bet vienalga pieņem, kaut ar iebildēm. Jābūt iespējai izskatīt citas idejas, noraidīt šo konceptu pilnībā, jo tas ir vienpusīgs. Plānojot sabiedrisko mediju regulācijas reformu jāizmanto arī citi modeļi, noteikti izskatot jau izstrādāto pārvaldības modeli, kas tapa, veidojot Jaunā sabiedriskā medija koncepciju.
Kopsavilkumā Lai gan jaunā likuma koncepts pieprasa atklātību un caurskatāmību no tajā minētājām institūcijām, projekts tapis bez apspriešanas un ieinteresēto pušu iesaistīšanas. Tāpēc konkrētais koncepts nedrīkst palikt vienīgā sabiedriskā medija nākotnes darbības ideja. Tad būs panākts iespējamais mērķis - uzrakstīt dokumentu, kuru iesniedz Saeimā, vasarā mazliet apspriež, bet vienalga pieņem, kaut ar iebildēm. Jābūt iespējai izskatīt citas idejas, noraidīt šo konceptu pilnībā, jo tas ir vienpusīgs. Plānojot sabiedrisko mediju regulācijas reformu jāizmanto arī citi modeļi, noteikti izskatot jau izstrādāto pārvaldības modeli, kas tapa, veidojot Jaunā sabiedriskā medija koncepciju.

QUO tu domā tagad?

PAR
PRET
35 balsojumi

3%

97%

Komentāri (12)

Tavs viedoklis

Atzīmē, kāda tagad ir tava pozīcija.
Bergs Kaspars15/07/2016. 06:11
Sabiedriskajam mēdijam ir jābūt neatkarīgam un bezpeļņas. Pilnīgs murgs ka pārvdē varētu būt kāds no valdības, pilnīgs interešu konflikts.

Un kopš kura laika Latvijā Valstij mēģina pievienot baznīcu?
Baznīcas neiejsuksanās sabiedrībā ir viens no lepnākajiem modernās pasaules sasniegumiem!

Šie grib lai abās ausīs skalo, viens no valdības un otrā no baznīcas, pilnīgi nekaunīgs plāns lai kontrolētu sabiedrību!

Brīvā žurnālisma beigas! Tad lai arī pārdēvē par koministiskajiem mēdijiem!
atbildēt
Signe bardainais17/07/2016. 17:30
Lēnāk pār tiltu,runāšana notiek par sabiedriskajiem,nevis valsts medijiem,baznīca ir atdalīta no valsts,bet no sabiedrības baznīcu vēl neviens nav atdalījis.
Ja tie ir sabiedriskie mediji,tad sabiedrībai vajadzētu būt pieejamām kādām svirām,ar kurām ietekmēt savus medijus,ne tā?Citādi iznāk,ka šie mediji ir žurnālistu privātbode,kurā žurnālisti var darīt visu,ko sirds kāro un saikne ar sabiedrību nemaz nav vajadzīga.Turklāt pastāv bīstamība,ka ietekme uz medijiem nokļūst tikai vienas partijas vai citas grupas rokās.Tātad vajadzīga pārvalde,kura var nodrošināt tiešu mediju saikni ar sabiedrību un kurai sabiedrība,vismaz tās ievērojama daļa uzticas.Labi,mūsu partijām uzticas ļoti neliels procents sabiedrības,bet kristieši ta baznīcai uzticas,ne tā?Un kristieši sastāda diezgan ievērojamu sabiedrības daļu,kāpēc gribam ignorēt viņu domas un vajadzības?
Edmunds Ķiploks30/06/2016. 19:53
Nezinu, kam ir jāpiedalās pārvaldē, bet mediju saturs ir zem katras kritikas.
Medijiem būtu jāizglīto, jāinformē un jāveido labāka un gudrāka sabiedrība, bet mūs baro tikai ar populismu.
+4
atbildēt
Vilnis Salzemnieks30/06/2016. 17:16
Domāju ka politiķus nevajadzētu laist tuvumā pat ne lielgabala šāviena attālumā.
Ne kādā gadījumā nav pieļaujams ka politiskās partijas tiek pie vēl vienas platformas. Esat politikā tad lūdzu saeima un pārējās jau esošās platformas ir pietiekamas. Ne dod diev ja partijas te līdīs. Tad tie vairs nebūs sabiedriskie mediji. Un pēc būtības sauksim lietas īstos vārdos tā jau būtu cenzūra.
Un ja mēs runājam par nevalstiskajām organizācijām tad nav vērts divreiz atkārtot vienu un to pašu. Reliģija LR ir nošķirta no valsts tātad arī nevalstīskas organizācijas. Vienīgi reliģisko organizāciju pārstāvjiem būtu jābūt godīgā proporcijā neaizmirstot arī ateistus. Tad mēs varētu runāt par demokrātisku proporciju.
+3
atbildēt
Signe bardainais01/07/2016. 12:42
Un kāds varētu būt ateistu devums sabiedrības izglītošanā un morāles celšanā?Cik saprotu,ateisti noliedz Dieva esamību...un tālāk?kas cilvēku dzīvēs uzlabosies,ja viņi pārstās ticēt dievam,sāks uzskatīt,ka dvēseles nav,viss pēc nāves sapūst? Viņi beigs ievērot desmit baušļus un dzīvos tikai šodienai,šim mirklim,ķerot no dzīves visu,ko var dabūt,nedomājot par kaut kādām mistiskām,nepraktiskām un ierobežojošām morāles normām?To mēs gribam panākt?
-4
Miks Veltmanis10/07/2016. 16:54
@Signe bardainais
Un kāds varētu būt kristiešu devums sabiedrības izglītošanā un morāles celšanā? Cik saprotu, kristieši tic VIENAM NO stāstiem par pārdabīgiem notikumiem no bronzas laikmeta mītoloģijas... un tālāk? Kas cilvēku dzīvē uzlabosies, ja viņi sāks ticēt kaut kādai nepierādāmai esībai, ka pastāv mistiskas, citas realitātes, kurās viņi cer nonākt kādreiz? Viņi sāks dzīvot vadoties ne pēc racionālās morālās filozofijas principiem, bet pēc kaut kādiem arbitrāriem absolutiskiem 10 punktiem, no kuriem 1/3 jau tik un tā ir jebkuras sabiedrības pamatprincipa daļa, 1/3 absurda māņticība, kurai nav nekādas saistības ar morāles principiem un 1/3 nepilnības un paviršības. Cilvēki sāks dzīvot ne vairs sevis un sabiedrības labā, vairojot kopējo labklājības līmeni sabiedrībā, bet gan domās par kaut kādu mūžīgo atrakciju parku, neņems savu vienīgo dzīvību nopietni to izniekojot atdodot sava darba augļus māņticības un ignorances veicināšanai. To mēs gribam panākt?
+2
Signe bardainais11/07/2016. 11:21
Kas tas par zvēru -racionālā morālā filozofija?Cik cilvēku ar to ir pazīstami un lieto ikdienā?Vai šo filozofiju izplata ateisti?Cik zinu,ateisti ir tie,kas netic dievam,vai viņiem vēl ir arī kāda kopīga filozofija bez neticēšanas dievam?Kāds ir šīs filozofijas avots?Kristīgās ticības avots,kā viņi apgalvo,ir pats Dievs,kas licis dzīvot cilvēkiem pēc noteikumiem,kuri viņiem pašiem un sabiedrībai nāk par labu.Vai ir racionāli atteikties no,teiksim,kaimiņa apzagšanas,ja tas sola personīgās labklājības strauju pieaugumu un ir cerības izvairīties no atmaksas?Kristieti atturēs visu redzošā Dieva acs,bet kas ateistu atturēs no šāda soļa?
Starp citu,lai nokļūtu tai atrakciju parkā,dievticīgajiem kristiešiem pat ir pienākums dzīvot sabiedrības labā, vairojot kopējo labklājības līmeni,ar to domājot ne tikai materiālo,bet arī arī garīgo labklājību,kā spilgtu piemēru varam minēt visiem pazīstamo Māti Terēzi.
-2
MAris Milgravis14/07/2016. 01:01
starp citu Māte Terēze, lai arī ar lielisku PR tomēr bija briesmīgs cilvēks. Iesaku bezkaislīgi papētīt par mirstamajām mājām, ko organizēja šī "pasaules glābēja" - tajās mokošās sāpēs no tolaik ārstējamām kaitēm mira pietiekoši daudz cilvēku. Uz, ko dievbijīgā Māte Terēza vien norādīja, ka šādas ciešanas ir dieva griba un nestāsies jau dieva gribai ceļā. https://www.youtube.com/watch?v=65JxnUW7Wk4
+1
Edgars Jēkabsons29/06/2016. 16:08
Varētu lūdzu paskaidrot, kāpēc baznīcas izdalītas atsevišķi no NVO? Vai baznīcu NVO arī nevar virzīt savus pārstāvjus. Kā tiek izvēlēti NVO pārstāvji? Es varu nodibināt kaut 200 NVO un mēģināt no katra izvirzīt pa pārstāvim :)
+4
atbildēt
Signe bardainais29/06/2016. 23:28
A bet lūdzu.Baznīcas pretendē uz mūsu gara dzīves sakārtošanu un virzīšanu uz augšu,došanu dzīvei jēgu,bībelē pat esot veseli desmit baušļu labai un pareizai,Dievam un pašiem tīkamai dzīvošanai.Ar to būtu jānodarbojas arī mūsu sabiedriskajiem masu mēdijiem,vai ne?Kāpēc baznīcas būtu jāliek vienā sarakstā,teiksim,ar Latvijas celiakijas pacientu biedrību "Dzīve bez glutēna"?
-6
Edgars Sauka29/06/2016. 15:31
Mans viedoklis - pilnībā nesaprotu šāda kolhoza veidošanas nepieciešamību. Jo Latvijā mazāk tautas, jo dižāki kolhozi ar resnākiem priekšsēdētājiem veidojas.
Kas būs tās piecas NVO? Kuram politiskajam galam pietuvinātas? Par partijniekiem vispār negribas bilst. Viņi ir sačakarējuši visu, ko varēja šeit sačakarēt un kāpēc domāt, ka šoreiz būs savādāk?
Nu un par baznīcas pārstāvi. Vai ir mainīts Satversmes saturs šīs organizācijas sakarā? Kā pierādījusi pēdējo gadu LELB darbība (daļēji arī citas baznīcas), ar kaut kādiem ticības darbiem saviem dieva dogmātiem tam nav nekāda sakara. Viss grozās ap laicīgo īpašumu.
+5
atbildēt
Signe bardainais29/06/2016. 23:17
Nu nu,ievēlētu padomē Tavu kursabiedru mācītāju,uzreiz būtu citādās domās...jeb tas ar tik par tiem īpašumiem cīnās?
-2