Izvēlies autorizācijas veidu

IR

QUO
Ir jautājumi, uz kuriem atbilde "jā" vai "nē" izmaina pasauli. Svarīgi, lai šādos
jautājumos gudrā strīdā uzvar spēcīgākie argumenti. Pievienojies diskusijai!
debašu arhīvs
16%
84%
Evita Puriņa
moderators
Vai jāatvieglo nepilsoņiem pilsonības iegūšana?
Latvijā ir aptuveni 250 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju, kuriem nav ne Latvijas, ne kādas citas valsts pilsonības. Taču interese par pilsonības iegūšanu ir izteikti zema - pērn naturalizācijas kārtībā to ieguvis tikai 971 cilvēks.
Pēdējās nedēļās atkal aktualizēts jautājums par iespēju padarīt naturalizācijas procesu vēl vieglāku. Lai gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis noliedzis jebkādu priekšlikumu gatavošanu, šī tēma tikusi skarta Simtgades padomē. Tajā tiekas valsts augstākās amatpersonas un bijušie Valsts prezidenti. Uzmanību pievērsis arī "Saskaņas" priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs, sūdzoties vēstulē ASV prezidentam Barakam Obamam. 
Kopš naturalizācijas sākuma process jau ticis atvieglots. 1999.gadā tika padarīts vieglāks naturalizācijas eksāmens, kurā pārbauda latviešu valodas prasmi un Latvijas vēstures zināšanas. Savukārt 2013.gadā tika vienkāršota nepilsoņu bērnu reģistrēšana par pilsoņiem.
Tomēr nepilsoņi pēc pilsoņa statusa neraujas. Pirms 20 gadiem Latvijā nepilsoņu bija trīsreiz vairāk, un viņi veidoja 29% no iedzīvotāju kopskaita. Patlaban tie ir 12%, taču naturalizācijas process ir teju apstājies. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas pārvaldes (PMLP) datiem pērn  tādā veidā par pilsoņiem kļuva tikai nepilns tūkstotis cilvēku. Lielākais skaits viena gada laikā bija vairāk nekā 19 tūkstoši 2005.gadā.
Vai problēma patiesi ir nepietiekama valodas prasme vai pārlieku grūti jautājumi vēsturē? Pirms diviem gadiem 22 procenti PMLP aptaujāto nepilsoņu atzina, ka nevarētu nokārtot eksāmenu, vēl 17% gaida atvieglojumus. 19% uzskata, ka pilsonība viņiem pienākas automātiski, 13% atzinuši, ka ar nepilsoņa pasi vieglāk braukt uz NVS valstīm, bet pārējie minējuši laika trūkumu, nevēlēšanos un citus iemeslus.
Vienlaikus nepilsoņu skaits samazinās ne tikai naturalizācijas dēļ. Viņi pieņem arī citu valstu pilsonību, visbiežāk Krievijas, ar mērķi iegūt Krievijas nodrošinātās vecuma pensijas, 2014.gada pētījumā rakstīja Baltijas Sociālo zinātņu centrs.
Vai valstij būtu vēl vairāk jānāk pretim saviem nepilsoņiem? Vai kaut kas jāmaina naturalizācijas procesā? Par to debatē Saeimas deputāti Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība), kurš vada Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju, un Boriss Cilevičs (“Saskaņa”).
Kā domājat jūs? Piedalieties, balsojiet un komentējiet šeit!
lasīt vairāk

QUO tu domā pirms debates?

PAR
PRET
99 balsojumi

16%

84%

Boriss Cilevičs
12.Saeimas deputāts, Saskaņa

Argumenti par

1
Demokrātijas efektivitāte. Ja ievērojama daļa pastāvīgo iedzīvotāju un nodokļu maksātāju ir izslēgta no lēmumu pieņemšanas procesa, turklāt pat pašvaldību līmenī, tas iedragā demokrātiskās līdzdalības mehānismus - neatkarīgi no šādas situācijas cēloņiem.
Demokrātijas efektivitāte. Ja ievērojama daļa pastāvīgo iedzīvotāju un nodokļu maksātāju ir izslēgta no lēmumu pieņemšanas procesa, turklāt pat pašvaldību līmenī, tas iedragā demokrātiskās līdzdalības mehānismus - neatkarīgi no šādas situācijas cēloņiem.
Pretarguments
Demokrātija ir iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Nepilsoņiem ir visas iespējas kļūt par pilsoņiem un piedalīties lēmumu pieņemšanā.
2
Valsts starptautiskā reputācija. Visas starptautiskās organizācijas, kā arī Latvijas sabiedrotie uzskata nepilsoņus par bezvalstniekiem un konsekventi un uzstājīgi iesaka atrisināt šo problēmu. Nespēja rast risinājumu 25 gadu garumā liek apšaubīt Latvijas kā rīcībspējīgas valsts reputāciju.
Valsts starptautiskā reputācija. Visas starptautiskās organizācijas, kā arī Latvijas sabiedrotie uzskata nepilsoņus par bezvalstniekiem un konsekventi un uzstājīgi iesaka atrisināt šo problēmu. Nespēja rast risinājumu 25 gadu garumā liek apšaubīt Latvijas kā rīcībspējīgas valsts reputāciju.
Pretarguments
Nepilsoņu problēmai ir 50 gadu ilga padomju okupācijas un migrācijas politikas priekšvēsture. Ir tikai pašsaprotami, ka arī 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas mums jārēķinās ar padomju mantojuma problēmām. Ja ir vēlme iedziļināties jautājuma būtībā, tad arī no starptautiskā skatījuma viss ir saprotams.
3
Nacionālā drošība. Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kur neatkarības gados nav bijuši vardarbīgi etniski konflikti vai mēģinājumi aizstāvēt minoritāšu intereses, izmantojot vardarbību. Šobrīd, 12 gadus pēc iestāšanās ES un NATO, nav pamata uzskatīt tiesību piešķiršanu nepilsoņiem par apdraudējumu. Daudz bīstamāka ir potenciāla simtiem tūkstošu Krievijas pilsoņu parādīšanās Latvijā. Pagaidām Krievijas pilsonības pieņemšana nav pārāk populāra nepilsoņu vidū, bet tas var mainīties ļoti ātri – gan iekšējo, gan ārējo faktoru ietekmē.
Nacionālā drošība. Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kur neatkarības gados nav bijuši vardarbīgi etniski konflikti vai mēģinājumi aizstāvēt minoritāšu intereses, izmantojot vardarbību. Šobrīd, 12 gadus pēc iestāšanās ES un NATO, nav pamata uzskatīt tiesību piešķiršanu nepilsoņiem par apdraudējumu. Daudz bīstamāka ir potenciāla simtiem tūkstošu Krievijas pilsoņu parādīšanās Latvijā. Pagaidām Krievijas pilsonības pieņemšana nav pārāk populāra nepilsoņu vidū, bet tas var mainīties ļoti ātri – gan iekšējo, gan ārējo faktoru ietekmē.
Pretarguments
Šis arguments ir balstīts pieņēmumā, ka Krievija mums ir bīstams apdraudējums. Ja tā, tad nav nekādas nozīmes, vai viens un tas pats indivīds ir Krievijas pilsonis vai nepilsonis. Ja nevarēs “piekasīties” par saviem pilsoņiem, tad varēs par saviem tautiešiem.
4
Sabiedrības saliedētība. Juridiski nepilsoņi ir Latvijas valstspiederīgie. Viņiem nav citas dzimtenes vai valsts, kas par viņiem būtu atbildīga. Patīk tas kādam vai nē, nepilsoņi ir Latvijas neatņemama sastāvdaļa. Absolūts vairākums nepilsoņu uzskata, ka esoša kārtība ir netaisnīga un pārkāpj LTF solījumus (to es varu apliecināt kā 1990.gada LTF vēlēšanu kampaņas dalībnieks). Esošo nepilsoņu izmiršana problēmu neatrisinās, jo netaisnīguma un aizvainojuma sajūtu iemanto viņu bērni – pilsoņi, kas brīvi runā latviski un domā eiropeiski, bet uzskata, ka viņi vecāki tika nepelnīti aizvainoti un padarīti par grēkāžiem. Visi eksperti, kā arī starptautiskās organizācijas apgalvo, ka sadarbība un iesaistīšana demokrātiskos procesos ir vislabākais veids, kā pārvarēt abpusējo neuzticību un veicināt integrāciju, piederības izjūtu un patriotismu.
Sabiedrības saliedētība. Juridiski nepilsoņi ir Latvijas valstspiederīgie. Viņiem nav citas dzimtenes vai valsts, kas par viņiem būtu atbildīga. Patīk tas kādam vai nē, nepilsoņi ir Latvijas neatņemama sastāvdaļa. Absolūts vairākums nepilsoņu uzskata, ka esoša kārtība ir netaisnīga un pārkāpj LTF solījumus (to es varu apliecināt kā 1990.gada LTF vēlēšanu kampaņas dalībnieks). Esošo nepilsoņu izmiršana problēmu neatrisinās, jo netaisnīguma un aizvainojuma sajūtu iemanto viņu bērni – pilsoņi, kas brīvi runā latviski un domā eiropeiski, bet uzskata, ka viņi vecāki tika nepelnīti aizvainoti un padarīti par grēkāžiem. Visi eksperti, kā arī starptautiskās organizācijas apgalvo, ka sadarbība un iesaistīšana demokrātiskos procesos ir vislabākais veids, kā pārvarēt abpusējo neuzticību un veicināt integrāciju, piederības izjūtu un patriotismu.
Pretarguments
Šī argumentācija ir konstruēta no vairākiem subjektīviem apgalvojumiem. Mums nav vienotas “oficiālās” aptaujas par nepilsoņu absolūtā vairākuma viedokli. Tāpat subjektīva ir atsauce uz LTF kādiem solījumiem. Pat ja tas būtu LTF programmatisks dokuments, runa būtu par vienas organizācijas nostāju konkrētā vēsturiskā situācijā, kas tajās dienās ļoti radikāli mainījās. Pilsoņu komitejām bija pavisam cita nostāja. 1991.gada 3.martā notika tautas aptauja par Latvijas neatkarību. Vairāk nekā 400 000 Latvijas iedzīvotāju bija pret neatkarību. Būtībā viņi pateica: mums nav vajadzīga nekāda neatkarība ar visu jūsu pilsonību! Bet tā ir tikai pretspēle subjektīviem argumentiem par solījumiem un aizvainojumiem.
Kopsavilkumā Priecīgs izmantot iespēju piekrist kolēģim Ilmāram Latkovskim. Uzskatu, ka ir svarīgi, ka latviešu auditorijā šis jautājums tiek cilāts - diemžēl, liela daļa latviešu vispār nezina, kas ir nepilsoņi, kā tie radās, kādi ir viņu uzskati un ar kādām problēmām viņi sastopas. Lai rastu risinājumu, nepieciešams dialogs - labāk vēlu, nekā nekad.
Kopsavilkumā Priecīgs izmantot iespēju piekrist kolēģim Ilmāram Latkovskim. Uzskatu, ka ir svarīgi, ka latviešu auditorijā šis jautājums tiek cilāts - diemžēl, liela daļa latviešu vispār nezina, kas ir nepilsoņi, kā tie radās, kādi ir viņu uzskati un ar kādām problēmām viņi sastopas. Lai rastu risinājumu, nepieciešams dialogs - labāk vēlu, nekā nekad.
Ilmārs Latkovskis
12.Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība

Argumenti pret

1
Ko vēl atvieglot? Nav nekāda pamata 25 gadus pēc valsts neatkarības atgūšanās uzsākt pilsonības dāvāšanu. Nevaru iedomāties, ko vēl tur atvieglot. Nepilsoņiem ir tiesības un nav nepārvaramu nosacījumu naturalizēties. Bez tam pensionāriem jau tagad ir papildu atlaides attiecībā uz valodas pārbaudi un valsts nodevu.
Ko vēl atvieglot? Nav nekāda pamata 25 gadus pēc valsts neatkarības atgūšanās uzsākt pilsonības dāvāšanu. Nevaru iedomāties, ko vēl tur atvieglot. Nepilsoņiem ir tiesības un nav nepārvaramu nosacījumu naturalizēties. Bez tam pensionāriem jau tagad ir papildu atlaides attiecībā uz valodas pārbaudi un valsts nodevu.
Pretarguments
Problēma ar esošo naturalizācijas kārtību ir vienkārša: tā nedarbojas. Ar katru gadu naturalizējas arvien mazāk nepilsoņu, turklāt lielākā daļa no tiem – lai vieglāk aizbrauktu uz ES valstīm. Ja esoša situācija mūs apmierina, tad tiešām nekas nav jāmaina.
2
Tālākas atlaides valodas zināšanām nav pieļaujamas. Kā gan cilvēks bez valodas  saprašanas var piedalīties valsts politiskajā dzīvē, jo īpaši, ja viņa informācijas un uzskatu veidošanās avots būs vienīgi krievu mediji? 
Tālākas atlaides valodas zināšanām nav pieļaujamas. Kā gan cilvēks bez valodas  saprašanas var piedalīties valsts politiskajā dzīvē, jo īpaši, ja viņa informācijas un uzskatu veidošanās avots būs vienīgi krievu mediji? 
Pretarguments
Latvija vienmēr bijusi valsts ar ievērojamu minoritāšu klātbūtni, un tajā tikušas plaši lietotas vairākas valodas. Kultūra un valodu daudzveidība jāņem vērā arī valsts pārvaldē saskaņā ar Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību normām. Un – kā būs ar Latvijas pilsoņiem, kuri ir pilsoņu pirms 1940.gada pēcteči, viņu vidū arī ir personas ar vājām valsts valodas zināšanām – atņemsim pilsonību vai neļausim balsot?
3
Pilsonībā ļoti būtisks ir arī motivācijas jautājums. Tāpēc arī nepieciešama saņemšanās nokārtot nepieciešamās naturalizācijas formalitātes un nav jāpadodas subjektīvai aizvainojuma sajūtai, kas bieži vien tiek piespēlēta no malas.
Pilsonībā ļoti būtisks ir arī motivācijas jautājums. Tāpēc arī nepieciešama saņemšanās nokārtot nepieciešamās naturalizācijas formalitātes un nav jāpadodas subjektīvai aizvainojuma sajūtai, kas bieži vien tiek piespēlēta no malas.
Pretarguments
Nevajag uzdot esošo par vēlamo. Kārtēja sazvērestības teorija, atkal Krievija vainīga, jo “piespēle no malas... subjektīvu aizvainojuma sajūtu“... Diemžēl, šis plaši izplatītas emocijas ir reakcija uz mūsu pašu rīcību. Krievija tās aktīvi izmanto, bet veidojām mēs paši.
4
Paši neuzskata par lielu problēmu. Pēdējo piecu gadu laikā esmu iepazinies ar nepilsoņu aptauju rezultātiem. Viņu pašu vērtējumā nepilsoņa statuss nav tik liela problēma, par kādu to mēdz iztēloties atsevišķi ieinteresēti politiķi un mediji. Daudzi dod priekšroku esošajam nepilsoņa statusam.
Paši neuzskata par lielu problēmu. Pēdējo piecu gadu laikā esmu iepazinies ar nepilsoņu aptauju rezultātiem. Viņu pašu vērtējumā nepilsoņa statuss nav tik liela problēma, par kādu to mēdz iztēloties atsevišķi ieinteresēti politiķi un mediji. Daudzi dod priekšroku esošajam nepilsoņa statusam.
Pretarguments
Aptauju rezultāti ir ļoti dažādi, un, lai saprastu procesus sabiedrībā, nepietiek „iepazīties ar aptauju rezultātiem… pēdējo piecu gadu laikā“. Liels nepilsoņu skaits ir nevis viņu pašu, bet visas valsts problēma  – Latvijas demokrātijas, drošības, sabiedrības saliedētības, starptautiskās reputācijas problēma (to es minēju savos argumentos).
Kopsavilkumā Mans mērķis nav ar šo diskusiju kaut ko pierādīt, kādu pārliecināt vai sakaut, vai arī publiski pašapliecināties. Bez tam latviski rakstošā vietnē jau iepriekš bija prognozējams lielam pārsvaram "pret" pusē. Ļoti labi apzinos, ka mums katram ir savs redzesleņķis, kas vienmēr būs ierobežots. 
Kopsavilkumā Mans mērķis nav ar šo diskusiju kaut ko pierādīt, kādu pārliecināt vai sakaut, vai arī publiski pašapliecināties. Bez tam latviski rakstošā vietnē jau iepriekš bija prognozējams lielam pārsvaram "pret" pusē. Ļoti labi apzinos, ka mums katram ir savs redzesleņķis, kas vienmēr būs ierobežots. 
Man laba diskusija ir tā, kurā oponenta argumenti man ļauj paplašināt savu redzējumu. Paldies par šo iespēju diskusijas rīkotājiem un oponentam Borisam Cilevečam!

QUO tu domā tagad?

PAR
PRET
91 balsojums

16%

84%

Komentāri (31)

Tavs viedoklis

Atzīmē, kāda tagad ir tava pozīcija.
Edvīns Puķe03/06/2016. 15:26
Kapēc krieviem grib aizliegt saviem bērniem dot vārdus kādus tie vēlas?
- Kriev valodīgiem pagaidām nav iemesla mūs ienīst, šaut,
vai kārt stabos. Pagaidām....
Nesen arī pret ukraiņiem naida nebija...
Par Neatkarīgu Latviju ‪#edvin #‎PNL‬

Война в Югославии! В чем причина конфликта? Как искусственно разжигали конфликт на этнической почве? Кому было выгодно разделение страны? Гражданская война в Югославии это случайный этнический конфликт или прямая агрессия НАТО? Почему на стороне Мусульман Югославии воевали Радикальные Исламисты наемники? Югославия это не только горячая война но информационная. После крушения СССР военную, информационную машину США уже некому было остановить.

https://www.youtube.com/watch?v=FpIb_Y1UZqQ

mans amerikāņu draugs
https://soundcloud.com/edv-ns-pu-e/mans-amerikanu-draugsmp3

Vai zinat kapēc lai vadīt Latvijas valsti nav nepieciešama attiecīga izglītība un pieredze?
Tapēc, ka viņi it neko nevada, bet primitīvi izpilda aizdīķa saimnieka pavēles ‪#‎edvin‬ ‪#‎PNL‬
atbildēt
Signe bardainais03/06/2016. 16:06
Bet vai zināt,kāpēc tādi puķes izplata Krievijā sagatavotus propagandas materiālus?
+3
Piecoitus01/06/2016. 14:04
Vai tie, kuri
1)brauc ar Krievijas simboliku apkarinātā automašīnā,
2)principāli atsakās runāt latviešu valodā,
3) NATO uzskata par okupācijas karaspēku,
4) 9. maijā ar Krievijas karogu skrien pa ielām aurodami "Rasija" un piedāvā atkārtot slaktiņus
5) Noliedz Latvijas okupācijas faktu
6) Atbalsta Putina politiku
7) utt., utjp..
Vai visi šie pēkšņi kļūs Latvijas patrioti? Ja nē - tad kāpēc pilsonība kādam, kurš nav savas valsts patriots?
Ja ir valsts patriots, tad nekādu problēmu nokārtot jau tā vieglo naturalizācijas eksāmenu.
+19
atbildēt
Aldis Kreislers03/06/2016. 09:52
1) bet vai mēs, dzīvodami svešumā nekarinātu sarkanbaltsarkanos karodziņus savā auto? Un pēc Ukrainas konflikta sāka parādīties arī dzelteni zilie karogi... Un kas?
2) ahā - atsakās, bet tas nenozīmē, ka nezina... Un ja atsakās - lai nerunā, runājam paši vienmēr un visur latviski!
3) Lembergs ar paziņoja, ka NATO ir okupanti. Un cik latviešu tā uzskata? Viņi tikai to nebļauj skaļi, bet burkšķ pie alus kausa krogā vai zupas šķīvja virtuvē!
4) Jo vairāk mēs pievērsīsim uzmanību šiem svētkiem, jo vairāk viņi bauros! Ja mēs, kā sabiedrība par to neuztrauktos, viss būtu daudz mierīgāk!
5) bet vai sveša karaspēka LABPRĀTĪGA ielaišana savā valstī ir tīrā veidā okupācija? Somi kāvās, pazaudēja 1/3 iedzīvotāju un teritoriju, bet nepadevās! Kur šodien esam mēs un kur somi?
6) Skaidrs, ka atbalsta Putinu - mēs paši esam viņus tiktāl bakstījuši degunā par okupāciju un kā okupantu pēcnācējus ka cits nekas neatliek! Tak ne jau TB/LNNK/VL atbalstīs!
Lai saprastu kaut ko no šitām lietām - iekāp otras puses čībās un padomā, kā visa šī lieta izskatās no otras puses! Un par patriotu nepiedzimst, par patriotu kļūst! Starp citu, Jūsuprāt - vai latvieši, kas pamet savu tēvu zemi un zākā to un palicējus ir ļoti lieli SAVAS VALSTS patrioti un vai viņi gadījumā diezgan spēcīgi atbilst Jūsu uzskaitītajiem punktiem?
-5
Aldis Kreislers01/06/2016. 10:16
Nu man paliek skaidrs - Latvijā vēl ilgi šis jautājums netiks atrisināts - publika vienkārši nevēlas neko darīt - sak ir kārtība, kārtojiet eksāmenu un viss notiks! Ja tā, tas nozīmē arī Saeimā neradīsies kādi cilvēki, kas būtu gatavi šo jautājumu risināt - kurš tad gribēs būt izbalsotam vēlēšanās? Bet jautājums jau būs tas pats arī pēc 10 gadiem: ko darīsim ar tādu armiju nepilsoņu? Ir kādam idejas? Deportēsim uz kaimiņzemēm? Pārcelsim uz atsevišķu vietu Latgalē?Aizliegsim runāt citā valodā nekā latviešu? Es pagaidām neredzu no valdošās politiskās elites jelkādu sakarīgu risinājumu. Atceraties - ja nerisināsim mēs, tad agri vai vēlu mūs piespiedīs ES šo jautājumu risināt!
-8
atbildēt
Signe bardainais01/06/2016. 12:52
Visām skolām un bērnudārziem pakāpeniski pariet uz apmācībām latviešu valodā,valstij beigt uzturēt izglītību krievu valodā.Mazajās pilsētās tas jau sen noticis un tur nav problēmu,visi tekoši runā latviski.Krievu skolās mēs audzinām jaunas nepilsoņu paaudzes un tādējādi nekas nevar atrisināties.
+16
Aldis Kreislers01/06/2016. 13:27
Un Jūs tādējādi domājat, ka nepilsoņu skaits samazināsies? Apmācības valodai nav nekāda sakara ar nepilsoņu skaitu! Interesanti būtu dzirdēt, kas ir labāk: lojāls LV krieviski runājošs, vai ar varu latviski apmācīts krievvalodīgais, kas sevī nēsā naidu pret šo valsti?
-8
Signe bardainais01/06/2016. 16:36
Apmācības valodai varbūt arī tik lielas nozīmes nav,bet saturam gan.Latviskā vidē cirkulē pavisam cita informācija.Tieši krieviskā vide ar attiecīgo informāciju jau rada šo naidu pret to,ka latviešiem nu ir sava valsts un Latvijā vairs nedominē krievu valoda.Nevajag apmācīt ar varu, privātskolas ar krievu valodas apmācību visiem,kas to vēlas ir pilnīgi pieļaujamas.
+11
Aldis Kreislers02/06/2016. 11:15
Pilnībā piekrītu, bet tas tik un tā nemazinās nepilsoņu skaitu... Un par to ko un kā raksta un runā krievu mēdiji Latvijā - arī PSRS laikos nedrīkstēja klausīties un lasīt "imperiālistu" radio un žurnālus - draudēja pat reāls cietumsods. Un? Mēs tik un tā lasījām un klausījāmies, ko gribējām! Ar to, ka aizliegsim krievu mēdijus un nogriezīsim internetu neko nepanāksim! Panāksim tikai tad, kad paši beigsim uzkurināt šo problēmu un likvidēsim nepilsoņu statusu - vai nu LV pilsonis, vai nu citas valsts pilsonis (ar visām izrietošām sekām). Tikai diemžēl, kā redzu, paši latvieši tam nav gatavi... Nezin ko gaida!
-2
Signe bardainais03/06/2016. 12:22
Kas tur ko gaidīt,neko tur nevar sagaidīt,šie nepilsoņi savu mentalitāti nemainīs,arī iedodot Latvijas pilsonību,nekāds aizvainojums nepazudīs,jo tam ir daudz dziļākas saknes, nekā pilsonības nedošana.Tas ir aizvainojums,ka latvieši negrib piekrist galīgajai Latvijas rusifikācijai kā kolonizācijas procesa loģiskajam noslēgumam,izveidojot jaunu nāciju -krievu valodā runājošus latvijiešus.Iedosim pilsonību par velti - tas tiks uztverts tikai kā vājums,kā signāls,ka laiks ķerties pie krievu valodas lomas atjaunošanas un nostiprināšanas,referendums jau skaidri parādīja šo vēlēšanos.Mēs paši būsim palīdzējuši šiem procesiem,iedodot visas pilsoņa tiesības cilvēkiem ar kolonistu mentalitāti.Tā var rīkoties tikai mazohisti.Vēl būtu pieļaujams dot pilsonību pret garantijām,ka krievvalodīgie nepretosies pilnīgai izglītības pārejai uz mācībām latviešu valodā, tad mēs,vecie kaut kā novilktu savu laiku divkopienu valstī,bet jauno paaudzi uzaudzinātu vienā informatīvā telpā un iegūtu saliedētu sabiedrību...Bet kas tad uzreiz par kviekšanu atskanētu no visām ždanokām un lindermaņiem...tur arī parādītos šo pārkrievotāju īstie,slēptie mērķi.
+3
Signe bardainais03/06/2016. 12:22
Kas tur ko gaidīt,neko tur nevar sagaidīt,šie nepilsoņi savu mentalitāti nemainīs,arī iedodot Latvijas pilsonību,nekāds aizvainojums nepazudīs,jo tam ir daudz dziļākas saknes, nekā pilsonības nedošana.Tas ir aizvainojums,ka latvieši negrib piekrist galīgajai Latvijas rusifikācijai kā kolonizācijas procesa loģiskajam noslēgumam,izveidojot jaunu nāciju -krievu valodā runājošus latvijiešus.Iedosim pilsonību par velti - tas tiks uztverts tikai kā vājums,kā signāls,ka laiks ķerties pie krievu valodas lomas atjaunošanas un nostiprināšanas,referendums jau skaidri parādīja šo vēlēšanos.Mēs paši būsim palīdzējuši šiem procesiem,iedodot visas pilsoņa tiesības cilvēkiem ar kolonistu mentalitāti.Tā var rīkoties tikai mazohisti.Vēl būtu pieļaujams dot pilsonību pret garantijām,ka krievvalodīgie nepretosies pilnīgai izglītības pārejai uz mācībām latviešu valodā, tad mēs,vecie kaut kā novilktu savu laiku divkopienu valstī,bet jauno paaudzi uzaudzinātu vienā informatīvā telpā un iegūtu saliedētu sabiedrību...Bet kas tad uzreiz par kviekšanu atskanētu no visām ždanokām un lindermaņiem...tur arī parādītos šo pārkrievotāju īstie,slēptie mērķi.
+2
Edmunds Ķiploks01/06/2016. 00:13
Nepilsoņu nodoklis - tas ir risinājums!
Likme ar jau iezīmēta - ne tik daudz kā par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu, bet ne mazāk kā par Rīdzinieka karti.
+11
atbildēt
Aldis Kreislers31/05/2016. 16:45
Redz, dienas laikā esmu saņēmis jau 11 mīnusus... Skaidrs, ka mīnusus man salika latvieši. Un te ir skaidrojums - sabiedrība NEVĒLAS risināt šo jautājumu - sak ir likums, iemācieties valodu, nolieciet eksāmenu un viss notiks! BET! Mēs tomēr esam divkosīga tauta - ikdienas dzīvē mēs tīri labi sadzīvojam ar kaimiņiem krievvalodīgajiem, mums ir draugi un paziņas krievvalodīgie, kolēģi darbā... Ko tad mēs ikdienas dzīvē esam tik toleranti un pielaidīgi, bet tiklīdz jautājums skar valstisko līmeni - uzreiz kažoks uz citu pusi un esam par 180 grādiem mainījuši viedokli... Ko tad mēs ikdienā nebakstām nepilsoņiem degunā par valodas nelietošanu un esību nepilsonībā???
-11
atbildēt
Janis Freimanis31/05/2016. 15:23
cik gadījies runāt gan ar pilsoņiem, gan nepilsoņiem par šo, man kā latvietim liekas, ka lai arī valsts institucionālā līmenī viss ir sakārtots ņemot vērā abu grupu intereses. tomēr tas, ka krievu pusē ir zināms aizvainojums par esošo situāciju, ir fakts, un tas noteikti integrāciju neveicina. es domāju, ka šis viss reducējams uz valodas jautājumu. integrāciju neveicina daudzu latviešu nespēja iedziļināties un šo saprast, nespēja PRINCIPIĀLI un bez izņēmuma Latvijā runāt tikai latviski (neuzskatu to par aroganci, bet gan par dabīgu krievu auditorijas izglītošanas procesu), kā arī motivācijas trūkums latviešu valodu apgūt krievu pusē. pēdējais, manuprāt, ir svarīgākais jautājums. nezinu, kā jums, bet abstrahējoties no savas nacionālās piederības, es īpaši daudz motīvu neredzu. man ir aizdomas, ka tīri teorētiski angļu, vācu, spāņu, franču valoda ES noder daudz vairāk. es domāju, ka latviešu pusei tai vietā, lai nepārtraukti domātu par konfrontāciju ar krieviem (ko ļoti labi izmanto gan vietēji "politiķi" no labajām, gan kreisajām partijām), būtu jāpieliek vairāk pūļu tajā, padomājot, kā ieinteresēt otru pusi šo pasaules mērogā nelielo, bet mums katram tik nozīmīgo valodu saglabāt un attīstīt.
-2
atbildēt
Aldis Kreislers31/05/2016. 10:11
25 gadi pēc neatkarības atjaunošanas tiešām ir ilgs posms, kurā šis jautājums bija jāsakārto! Mēs te varam bezgalīgi stāstīt un plātīties, ka pilsonību iegūt ir tik vienkārši, bet rezultāts būs tāds pats - gribam to vai nē! Tāpēc būtu šī pilsonības iegūšanas lieta jāatvieglo. Bērniem, kas dzimuši pēc neatkarības atjaunošanas būtu jāpiešķir uzreiz un bez vecāku vēlmes/nevēlmes ņemšanas vērā. Katra nepilsoņa lieta varbūt būtu jāskata individuāli - kas ir par iemeslu, kas attur no pilsonības un kādas atlaides varētu šinī jautājumā piešķirt. Ir jāatņem Krievijai viens no būtiskiem ieročiem informatīvajā karā!
-19
atbildēt
Signe bardainais31/05/2016. 10:45
Varbūt katram nepilsonim vēl trīszvaigžņu ordeni piešķirt,lai šie kļūtu lojāli Latvijas pilsoņi?
+23
GaumīgsJoks31/05/2016. 18:57
Atņemsim ieroci informatīvajā karā un iedosim papildus 10-15 vietas Saeimā? Tā gan būs uzvara! Kremļa uzvara!
+9
Aldis Kreislers01/06/2016. 10:23
Un kāda ir alternatīva? Atstāt visu kā ir? Mēs jau n-tos gadus esam atstājuši visu kā ir. Un? Kur rezultāts? Un ja atceramies - kas PSRS gados bija visiztapīgākie Kremļa rīkojumu izpildē? Starp citu tas nav mainījies šodien - tikai šodien izdabājam Briselei! Un tāpēc arī paši latvieši padomju gados mierīgi ļāva būvēt lielas rūpnīcas un ievest kaudzi ar imigrantiem! Atšķirībā no leišiem!
-4
Viss Spamam02/06/2016. 15:26
Ko valsts iegūs, parādoties pietiekami lielam skaitam nelojālu pilsoņu?
+3
Aldis Kreislers02/06/2016. 15:35
Un kāds tad ir piedāvājums? Paši esam šos nepilsoņus par tādiem uztaisījuši! 90-jā daudzi nelatvieši uz barikādēm citādāk bija iedomājušies šo lietu, mēs pat paši viņiem pat solījām! Un galu galā var taču paredzēt, ja jaunizcepts pilsonis dara pretvalstiskas lietas, viņam pilsonību atņem! Un kurš ir teicis, ka 100% visi būs nelojāli, un te iet runa par pilsonības iegūšanas atvieglošanu... Un vai paši latvieši, kas brauc uz ārzemēm un zākā Latviju un mūs, palicējus, ir dikti lojāli?
-2
Viss Spamam02/06/2016. 17:05
Nevajag aizmirst, ka 1990.gadā apt 400 000 bij pret Latvijas neatkarību.
Vai tādiem pēc tam būtu jādāvina pilsonība?

Neviens neko nevar darīt, ja nepilsoņi paši negrib naturalizēties.

Ko vēl atvieglot? Pilsonību piešķirt valsts valodu neprotošiem civēkiem?!
+1
Aldis Kreislers03/06/2016. 08:19
Nu neviens jau nekādu socioloģisko aptauju par 400000 pretinieku neatkarībai 1990.-tajā neveica... Tie bija potenciālie nepilsoņi, nevis pretinieki neatkarībai...
Tāpēc arī mums ekonomika stagnē, ka mēs tā vietā lai domātu par biznesu un attīstību skatāmies vēsturē un slīgstam nacionālismā. Lai kā mums nepatiktu, latviešu valoda nekad nebūs biznesa vides valoda! Mums ir jāstrādā starptautiski, bet tur valda pavisam citas valodas! Visu piesauktā Singapūrā biznesa valoda ir angļu, un paralēli eksistē vēls trīs oficiālas valodas... Un? Kur ir Singapūra un kur ekonomiski ir Latvija?
-3
Viss Spamam03/06/2016. 08:42
Tātad piedāvājums ir atteikties no latviešu valodas?
+2
Aldis Kreislers03/06/2016. 09:06
Es nevienā brīdī neteicu atteikties - vienkārši nevajag uz to koncentrēties! Mēs esam sabiedrība, kas zina visvairāk svešvalodu starp ES valstīm - ja nemaldos mēs katrs zinām vidēji 2,3 valodas!!! No kā mēs baidāmies? Ja kāds nezina latviešu valodu - tā ir viņa problēma un rādītājs, ka cilvēks ir ar tik vājām spējām! Mēs pārāk daudz pūļu veltām lietām, kas nenes nekādu ekonomisko labumu - un rezultātā latvieši paši pamet savu tēvuzemi un brauc svešumā!
Signe bardainais03/06/2016. 12:31
Ja mēs nekoncentrēsimies uz latviešu valodas,kultūras,latviskas vides saglabāšanu,latvieši kā nācija izzudīs,tas ir tiešs aicinājums uz labprātīgu asimilāciju.
+1
Aldis Kreislers03/06/2016. 13:27
Latviešu nācijai lielāks risks izzust ir dēļ tā, ka daudzi latvieši ir pametuši to novārtā un diez vai atgriezīsies! Nekoncentrēšanās nenozīmē pamest novārtā! Es tikai saku, ka mums, latviešiem vienmēr un visur jārunā savā valodā, jādzied savā valodā un jādejo savas dejas! Ar to pilnīgi pietiek - un nav svarīgi, vai kāds cits runā vai nerunā latviski!
Signe bardainais03/06/2016. 14:37
Vienmēr un visur runāt latviski?Tas ir iespējams vidē,kur tā ir norma,prakse,pati par sevi saprotama lieta.Ja ievērojama sabiedrības daļa atsakās sarunāties latviešu valodā,atsakās saprast latviešu valodu,bet sazināšanās mums tomēr ir nepieciešama,nākas pāriet uz krievu valodu,kā tas bieži notiek krievu īpašnieku uzņēmumos,kur priekšniecība pieprasa krievu valodas zināšanas pat apkopējām.Kā latvietis tādā vidē var justies kā mājās?Varbūt arī tas reizēm ir par iemeslu,ka latvieši aizbrauc no Latvijas,lai nebūtu jādzīvo krieviskā vidē.
+1
Aldis Kreislers03/06/2016. 14:59
Tas ir iespējams vidē, kur paši latvieši runās tikai un vienīgi latviski. Ja mēs paši tā nerunājam, tad nav ko čīkstēt, ka latviski neviens nerunā. Paši krievvalodīgie atzīst - nav jau iespējams iemācīties valodu, ja latvieši vienmēr cenšas runāt krieviski!
Ko nozīmē atsakās saprast??? Saprot gandrīz visi un ļoti labi, cits jautājums, ka negrib, lai ar viņu runā latviski... Un gribam mēs vai nē, bet Latvija atrodas blakus lielai kaimiņzemei, no kurienes te ierodas/apmetas dzīvot daudz krievu, un klientu apkalpošanai gribi negribi valoda ir jāzina! Valodu zināšanas nevienu nekad nav pazudinājušas!
Nevajag stāstīt, ka valodas jautājums ir par iemeslu valsts pamešanai - arī Anglijā un Īrijā bieži vien mūsu tautieši strādā kolektīvos, kur tiešais priekšnieks nu nemaz nav anglis, bet gan kāds, kas runā lauzītā angļu valodā vai pat krieviski/latviski/poliski.. Tur tātad tā nav problēma! Un ne jau tādēļ viņi pamet Latviju, bet gan dodas tur, kur maksā vairāk! Pie kājas tēvuzeme, latviešu valoda un viss pārējais!
-3
Signe bardainais03/06/2016. 15:36
Nav taisnība,ir sastopami krievvalodīgie,kuri pat nepapūlas iemācīties saprast elementāras lietas latviski,pilnīga latviešu valodas ignorance,esmu tādus saticis.Ja ar tādu vajadzība sarunāties darba jautājumos,tas ir bezceris.
Ja cilvēkam jāstrādā krieviskā vidē gan te,gan ārzemēs,ir dabiski,ja izvēle būs par labu tai vietai,kur labāk maksā,turklāt pēc darba no krieviskas vides Anglijā iespējams viegli izvairīties,atšķirībā no,piemēram,Daugavpils vai kāda Ventspils mikrorajona.
Aldis Kreislers04/06/2016. 20:11
Jūs pareizi teicāt - "ir sastopami", kas nozīmē - viņu nav vairākums! Ja tiešām trāpās tāds cilvēks - runājiet ar viņu bez jebkādiem aizspriedumiem latviski, kur problēma? Ja viņš ko nesaprot, tā ir viņa problēma, ne jūsējā! Taču, kā jau minēju, tagad pie mums ir gana daudz cilvēku, kas ir iebraukuši un kuri nezina to latviešu valodu...
Es jau minēju - latviešu valoda nu nekādi nepalīdzēs vairot mūsu labklājību, un sašķeltā sabiedrība mazina ekonomiskās izaugsmes tempus. Diemžēl! Tā ka patīk mums vai nē, bet nepilsoņu jautājumu nāksies risināt. Jo ātrāk - jo labāk!
Signe bardainais04/06/2016. 21:17
Jā,viņu kopumā nav vairākums,viņu ir vairākums tieši tajā grupā,kurai tagad gribat dāvināt pilsonību.Viņi nepieder Latvijas pilsoņu kopumam ne pēc mentalitātes,ne domāšanas,ne valodas lietošanas.Ja viņi grib,lai ņem Krievijas pilsonību un miers.
+1