Izvēlies autorizācijas veidu

IR

QUO
Ir jautājumi, uz kuriem atbilde "jā" vai "nē" izmaina pasauli. Svarīgi, lai šādos
jautājumos gudrā strīdā uzvar spēcīgākie argumenti. Pievienojies diskusijai!
debašu arhīvs
24%
76%
Evita Puriņa
moderators
Vai jāpalielina budžeta deficīts, lai piešķirtu papildu finansējumu veselības aprūpei?
Rindas pie speciālistiem kļūst arvien garākas, valsts un pašvaldību slimnīcās akūti trūkst mediķu un tiem, kas nespēj maksāt paši, veselības aprūpe ir aizvien nepieejamāka. Premjera pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nākusi klajā ar savu priekšlikumu, kā glābt brūkošo veselības aprūpes sistēmu. Proti, piešķirt papildu naudu, aizņemoties un audzējot valsts budžeta deficītu. 
Runa ir par papildu aptuveni 35 miljoniem eiro, kas nozīmētu palielināt nākamgad plānoto vispārējās valdības budžeta deficītu no 0,9 līdz 1% no IKP. 
Pret ieceri nozares problēmas risināt, naudu aizņemoties, iebilst Fiskālās disciplīnas padome. Arī Latvijas Banka, rosinot fundamentāli mainīt neefektīvo finansēšanas modeli un ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. 
Pret lielāku deficītu ir arī otra lielākā koalīcijas partija “Vienotība” un Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Savukārt ZZS līderis Augusts Brigmanis lielāku deficītu aizstāvējis, sakot, ka cilvēki grib dzīvot labi, turklāt šodien. 
Ar papildu naudu vismaz uz laiku tiktu pieklusināti aizvien augošie nozares arodbiedrības protesti un uzelpot varētu arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS). Taču, lai deficītu palielinātu, politiķiem būs jāpierāda Eiropas Komisijai, ka šie miljoni tiks nevis venkārši ielikti nozares tēriņos, bet gan izmantoti tai vajadzīgu reformu finansēšanā. Pagaidām gan nav skaidrs, kādu reformu plānu valdība varētu piedāvāt.
Debatēs par to, vai veselības aprūpes finansējums jāpalielina aizņemoties, piedalīsies Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) un Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Otrdien viņi publicēs savus argumentus, bet tikmēr balso un izsaki savu viedokli - vai jāpalielina plānotais budžeta deficīts, lai iepludinātu papildu līdzekļus veselības aprūpē?
lasīt vairāk

QUO tu domā pirms debates?

PAR
PRET
28 balsojumi

36%

64%

Edgars Putra
Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, ZZS

Argumenti par

1
Pieļaujamais deficīta līmenis netiks pārkāpts. Atkāpēs apmērs saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem 2017.gadā ir 0,1% no IKP un par attiecīgo apmēru paaugstina pieļaujamo budžeta deficīta līmeni no 0,9% no IKP uz 1% no IKP. No Fiskālās disciplīnas likuma skatpunkta šis deficīta palielinājums joprojām nodrošina fiskālās disciplīnas principu ievērošanu.
Pieļaujamais deficīta līmenis netiks pārkāpts. Atkāpēs apmērs saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem 2017.gadā ir 0,1% no IKP un par attiecīgo apmēru paaugstina pieļaujamo budžeta deficīta līmeni no 0,9% no IKP uz 1% no IKP. No Fiskālās disciplīnas likuma skatpunkta šis deficīta palielinājums joprojām nodrošina fiskālās disciplīnas principu ievērošanu.
Pretarguments
2016.gada sākums ir bijis krietni vārgāks nekā prognozes, uz kurām balstās pašreizējais budžeta plāns 2016.-2018.gadam. Ja IKP būs zemāks nekā plānots (kas ir diezgan ticami), tad proporcionāli pret ekonomiku budžeta deficīts var pārsniegt likumā noteikto limitu. Priecē mērķis ievērot Fiskālās disciplīnas likumu, bet jāpiebilst, ka bez maksimālā budžeta deficīta lieluma likums nosaka arī nepieciešamību veidot fiskālo rezervi 0.1% apmērā no IKP. Proti, izaugsmes gados jāveido rezerve grūtākiem gadiem. Neskatoties uz to, ka Latvijas ekonomika auga kā 2014.gadā, tā 2015.gadā, rezerve veidota netika.
2
Lai palielinātu finansējumu, jāveic reformas. Vairāku iepriekšējo budžeta ciklu ietvaros veselības aprūpei jau ir ticis piešķirts papildu finansējums, lai uzlabotu situāciju un pakalpojumu pieejamību. Tomēr esošie trūkumi un nepilnības nozarē liecina, ka ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi. Ir gan jāturpina palielināt publiskā finansējuma apmērs, gan jāīsteno pārkārtojumi nozares darbībā.
Lai palielinātu finansējumu, jāveic reformas. Vairāku iepriekšējo budžeta ciklu ietvaros veselības aprūpei jau ir ticis piešķirts papildu finansējums, lai uzlabotu situāciju un pakalpojumu pieejamību. Tomēr esošie trūkumi un nepilnības nozarē liecina, ka ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi. Ir gan jāturpina palielināt publiskā finansējuma apmērs, gan jāīsteno pārkārtojumi nozares darbībā.
Pretarguments
Pirms piešķirt finansējumu, ir nepieciešams saprast, kur un kā šī nauda tiks tērēta un kāds būs rezultāts. Līdz šim par to nekas konkrēts nav dzirdēts.
3
Iespēja veikt izrāvienu. Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijā veselības aprūpe ir noteikta kā viena no divām reformu jomām. Kā galvenais nosacījums ir izvirzīts ilgtspējīgas veselības aprūpes finansēšanas sistēmas izstrāde, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību. Līdz šim katru gadu veselības nozarei papildu finansējuma piešķiršana ir tikusi īstenota ar jauno politikas iniciatīvu mehānismu. Taču, ņemot vērā budžeta disciplīnas nosacījumus un valdības pārējās prioritātes, tas nav spējis būtiski uzlabot situāciju veselības aprūpē. Līdz ar to attiecībā uz tuvākajiem gadiem ir izšķiršanās – vai nu piešķirt veselības aprūpes reformai finansējumu esošā deficīta mērķu robežās, vai nu veikt izrāvienu – izmantojot SIP elastības instrumentu. Pirmajā gadījumā būtiski uzlabojumi veselības aprūpē kavēsies, otrajā gadījumā reformas mērķus būs iespējams sasniegt straujāk.
Iespēja veikt izrāvienu. Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijā veselības aprūpe ir noteikta kā viena no divām reformu jomām. Kā galvenais nosacījums ir izvirzīts ilgtspējīgas veselības aprūpes finansēšanas sistēmas izstrāde, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību. Līdz šim katru gadu veselības nozarei papildu finansējuma piešķiršana ir tikusi īstenota ar jauno politikas iniciatīvu mehānismu. Taču, ņemot vērā budžeta disciplīnas nosacījumus un valdības pārējās prioritātes, tas nav spējis būtiski uzlabot situāciju veselības aprūpē. Līdz ar to attiecībā uz tuvākajiem gadiem ir izšķiršanās – vai nu piešķirt veselības aprūpes reformai finansējumu esošā deficīta mērķu robežās, vai nu veikt izrāvienu – izmantojot SIP elastības instrumentu. Pirmajā gadījumā būtiski uzlabojumi veselības aprūpē kavēsies, otrajā gadījumā reformas mērķus būs iespējams sasniegt straujāk.
Pretarguments
Izrāviens nudien ir nepieciešams. Bet kā var zināt, ka šoreiz nauda tiks izlietota ar paliekošu efektu? Cik var saprast, EUR 35 miljoni ir tikai sākuma prasība. Kas sekos pēc tam? Ir dzirdēts par papildu vēl EUR 250 miljoniem turpmākajos pāris gados… Uz ko mēs gatavojamies parakstīties – par kādu cenu un par kādu rezultātu? Iespējams, ka plāns (ja tāds tiešām ir) ir lielisks, bet neturiet sveci zem pūra – pastāstiet par to iedzīvotājiem! Ar nodokļu maksātāju atbalstu un izpratni rezultāts būs krietni labāks.
4
Pozitīvs efekts ilgtermiņā. Papildus izdevumi veselības aprūpē dos pozitīvu ilgtermiņa efektu uz publiskajām finansēm. SIP elastības mehānisma izmantošana pašlaik motivēs pāriet uz ilgtspējīgu veselības finansēšanas mehānismu pēc tam, kad SIP elastības instrumenta atkāpe beigsies.
Pozitīvs efekts ilgtermiņā. Papildus izdevumi veselības aprūpē dos pozitīvu ilgtermiņa efektu uz publiskajām finansēm. SIP elastības mehānisma izmantošana pašlaik motivēs pāriet uz ilgtspējīgu veselības finansēšanas mehānismu pēc tam, kad SIP elastības instrumenta atkāpe beigsies.
Pretarguments
OK, bet kas par šo naudu īsti tiks darīts? Ko nodokļu maksātāji par šo naudu „nopirks” jeb saņems pretī?
Kopsavilkumā Šobrīd ir saņemts indikatīvs “Jā” no EK puses, tomēr gan komisija, gan Finanšu ministrija uzskata, ka papildus naudu iespējams piešķirt tikai pie skaidri zināmiem un izmērāmiem raksturlielumiem. No Veselības ministrijas puses šobrīd sagaidām reformu plānu, kurā skaidri redzams, kur papildus piešķirto naudu paredzēts tērēt un ko tā dos veselības aprūpes sistēmai! Galvenais mērķis, domājams, mums kopā ir veselības aprūpes pieejamības paaugstināšana. Ja to pie ierobežotas fiskālās telpas iespējams sasniegt, veicot reformas, kas ilgtermiņā dod fiskāli pozitīvu rezultātu, tad kāpēc gan to nedarīt? Pie tam joprojām iekļaujoties fiskālās disciplīnas rāmjos, kas šajā gadījumā ir 1% no IKP, kas salīdzinot ar citām vecās Eiropas valstīm ir pat priekšzīmīgi (dažas tas sasniedz pat 5-6%).
Kopsavilkumā Šobrīd ir saņemts indikatīvs “Jā” no EK puses, tomēr gan komisija, gan Finanšu ministrija uzskata, ka papildus naudu iespējams piešķirt tikai pie skaidri zināmiem un izmērāmiem raksturlielumiem. No Veselības ministrijas puses šobrīd sagaidām reformu plānu, kurā skaidri redzams, kur papildus piešķirto naudu paredzēts tērēt un ko tā dos veselības aprūpes sistēmai! Galvenais mērķis, domājams, mums kopā ir veselības aprūpes pieejamības paaugstināšana. Ja to pie ierobežotas fiskālās telpas iespējams sasniegt, veicot reformas, kas ilgtermiņā dod fiskāli pozitīvu rezultātu, tad kāpēc gan to nedarīt? Pie tam joprojām iekļaujoties fiskālās disciplīnas rāmjos, kas šajā gadījumā ir 1% no IKP, kas salīdzinot ar citām vecās Eiropas valstīm ir pat priekšzīmīgi (dažas tas sasniedz pat 5-6%).
Mārtiņš Kazāks
Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, Swedbank Latvija galvenais ekonomists

Argumenti pret

1
Kurš pērk kaķi maisā? Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija veselības aprūpei tiešām tērē samērā maz. Lai gan veselības sistēmai piešķirtos līdzekļus var izmantot efektīvāk, visticamāk, ar pašreizējo finansējumu tiešām ir „par īsu” un finansējums ir jāpalielina. Bet kāds īsti ir šis reformu priekšlikums? Ko īsti grasās darīt un vai tiešām situācija būs labāka pēc šo reformu ieviešanas? Cik tas viss galu galā maksās un ko par to dabūsim pretī? Proti, kamēr nav detalizēti skaidrs reformas plāns, veicamo pasākumu secība, veicamo izmaiņu starprezultāti, gala rezultāti un kopējais nepieciešamais finansējuma apmērs, tikmēr papildus līdzekļus piešķirt kaut kādu abstraktu reformu īstenošanai ir vieglprātīgi.
Kurš pērk kaķi maisā? Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija veselības aprūpei tiešām tērē samērā maz. Lai gan veselības sistēmai piešķirtos līdzekļus var izmantot efektīvāk, visticamāk, ar pašreizējo finansējumu tiešām ir „par īsu” un finansējums ir jāpalielina. Bet kāds īsti ir šis reformu priekšlikums? Ko īsti grasās darīt un vai tiešām situācija būs labāka pēc šo reformu ieviešanas? Cik tas viss galu galā maksās un ko par to dabūsim pretī? Proti, kamēr nav detalizēti skaidrs reformas plāns, veicamo pasākumu secība, veicamo izmaiņu starprezultāti, gala rezultāti un kopējais nepieciešamais finansējuma apmērs, tikmēr papildus līdzekļus piešķirt kaut kādu abstraktu reformu īstenošanai ir vieglprātīgi.
Pretarguments
Papildu finansējums veselības nozarei tiks piešķirts tikai ar nosacījumu, ja paredzētās reformas saskaņos Eiropas Komisijā. Tāpat arī Finanšu ministrijas mērķis nākamā gada budžeta sakarā nav vienkārši piešķirt naudu Veselības ministrijai, bet gan ar konkrētiem nosacījumiem, izvirzot arī sasniedzamus un izmērāmus rezultātus. Ir skaidri jāredz, ko par papildus piešķirtajiem līdzekļiem var sasniegt, piemēram, samazināt rindas uz izmeklējumiem, uzlabot citu pakalpojumu pieejamību utt.
2
Meklējam, kur gaišāks, nevis, kur pazaudēts? Aizņemties ir viegli, bet atdot ir krietni grūtāk. Turklāt kāpēc aizņemties un novelt parādu slogu uz nākamajām paaudzēm, ja valsts budžetā šī nauda jau it kā ir? Proti, samazinot izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ir iespējams reformas finansēt bez aizņemšanās. Eiropas Komisijas aprēķini rāda, ka ik gadu izvairīšanās no PVN dēļ vien valsts kasei garām paslīd aptuveni 700 - 800 miljonu eiro.
Meklējam, kur gaišāks, nevis, kur pazaudēts? Aizņemties ir viegli, bet atdot ir krietni grūtāk. Turklāt kāpēc aizņemties un novelt parādu slogu uz nākamajām paaudzēm, ja valsts budžetā šī nauda jau it kā ir? Proti, samazinot izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ir iespējams reformas finansēt bez aizņemšanās. Eiropas Komisijas aprēķini rāda, ka ik gadu izvairīšanās no PVN dēļ vien valsts kasei garām paslīd aptuveni 700 - 800 miljonu eiro.
Pretarguments
Jā, PVN karuseļos valsts ik gadu neieņem vienu Veselības ministrijas budžetu, tomēr jau šobrīd ir veikta un arī turpmāk tiks veikta virkne pasākumu, lai šo plaisu mazinātu. Vel šomēnes valdībā paredzēts skatīt pārstrādātu Ēnu ekonomikas apkarošanas plānu tuvākajai nākotnei.
Papildus plāna izstrādei un tā realiziācijai jau šobrīd ir skaidrs, ka jau nākamgad tiks paplašināts reversā PVN iekļauto preču grupu saraksts (piemēram, šobrīd valdībā tiek skatīts reversiais PVN graudaugiem), pirmām kārtām izvērtējot tās preču grupas, kurām nav vajadzīgs EK saskaņojums.
Tāpat šobrīd tiek vērtēta iespējama darījuma apliecinošu dokumentu pieprasīšanas sliekšņa  samazināšana VID iesniedzamās PVN deklarācijās. Ar šā gada 1. aprīli stājusies spēkā norma, kas paredz komercbankām ziņot VID par aizdomīgiem darījumiem, to skaitā izvairīšanos no nodokļu nomaksas un PVN karuseļiem. Jaunākais ēnu ekonomikas pētījums rāda, ka ēnu ekonomika 2015. gadā ir samazinājusies par 2,2%. Samazinājums ir visās pētījuma sadaļās, kas nozīmē, ka ieviestie  pasākumi ne tikai ir nesuši gaidīto rezultātu, bet arī palielinājies to uzņēmumu skaits, kas pamazām iziet no ēnu ekonomikas.
3
Slikts precedents – pamudinājums citiem rīkoties tāpat. Ja veselības aprūpei piešķirs papildu naudu bez skaidra plāna un rezultāta, to pašu prasīs jebkura cita nozare. Tas tikai palielinās kašķi nozaru starpā un sabiedrībā nostiprinās absolūti ačgārnu „veiksmes formulu” – jo skaļāk kliegsi, jo vairāk naudas saņemsi.
Slikts precedents – pamudinājums citiem rīkoties tāpat. Ja veselības aprūpei piešķirs papildu naudu bez skaidra plāna un rezultāta, to pašu prasīs jebkura cita nozare. Tas tikai palielinās kašķi nozaru starpā un sabiedrībā nostiprinās absolūti ačgārnu „veiksmes formulu” – jo skaļāk kliegsi, jo vairāk naudas saņemsi.
Kopsavilkumā Ar pašreizējo pamatojumu jeb tā trūkumu piešķirt papildus līdzekļus un cerēt uz paliekošu uzlabojumu ir naivi. Vispirms rīcības plāns, konkrēti un mērāmi starpmērķi un tikai pēc tam nauda.
Kopsavilkumā Ar pašreizējo pamatojumu jeb tā trūkumu piešķirt papildus līdzekļus un cerēt uz paliekošu uzlabojumu ir naivi. Vispirms rīcības plāns, konkrēti un mērāmi starpmērķi un tikai pēc tam nauda.
Kāpēc šāda diskusija ir nepieciešama? Īsā atbilde: nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā ir tiesības zināt, kā tiek tērēta viņu samaksātie nodokļi. Garāka atbilde. Latvijā joprojām ir diezgan populārs „uzmešanas” modelis, kur dominē tuvredzīga stratēģija ar mērķi iegūt tūlītēju labumu, turklāt ne tikai uz citu, bet arī uz savas nākotnes rēķina. Ar šādu rīcības modeli turpmāk ilgstoši strauju izaugsmi sasniegt būs ļoti grūti vai neiespējami. Latvijas ekonomika un ienākumi augs, bet lēni. Pie pašreizējā Latvijas vidējā ražīguma un ienākumu līmeņa arvien nozīmīgāka kļūst savstarpēja uzticēšanās un sadarbība. Tas ļautu darīt sarežģītākas lietas un sabiedrībai kopumā tāpēc arī pelnīt vairāk. Ar lielāku sapratni par to, kur un kā tiek tērēta nodokļu nauda, ko katrs no tās iegūst un kā tēriņu efektivitāte uzlabojas, var stiprināt sadarbošanās stratēģiju. Mazināsies vēlme uzmest. Tam būtu jāmazina ēnu ekonomika un vēlme pieņemt īstermiņā populārus, bet ilgtermiņā ačgārnus lēmumus, kas, savukārt, ļaus ekonomikai un ienākumiem augt straujāk.

QUO tu domā tagad?

PAR
PRET
29 balsojumi

24%

76%

Komentāri (7)

Tavs viedoklis

Atzīmē, kāda tagad ir tava pozīcija.
Edgars26/05/2016. 09:04
Nauda aizies Putrai un līdzīgiem .
+1
atbildēt
Kristina Blumberga23/05/2016. 20:22
Pat ,ja Belēvičam būs uzzīmēts rīcības plāns, tas taču negarantē, ka izpildījums būs adekvāts. Ir paredzams ,ka nauda aizies savējiem un pietuvinātajiem . Arī ģimenes biznesa stiprināšanai, protams.... IR JĀMAINA MINISTRS!
+2
atbildēt
Par godīgu Valsti!23/05/2016. 20:17
Kā redzams no patreizējās situācijas , nauda tiek škērdēta noziedzīgi un nelietderīgi. Budžeta deficīts nepalīdzēs.Jāmaina ministrs!
+2
atbildēt
Par godīgu Valsti!23/05/2016. 19:54
Valstij ir nepieciešams godprātīgs un profesionāls ministrs. Belēvičam irjāatkāpjas! http://www.irlv.lv/blogi/veseliba/belevic-atkapies
+4
atbildēt
Kalvis Apsītis17/05/2016. 00:39
Neapstrīdu vajadzību tērēt valsts naudu veselības aprūpei - turpināt "ietaupīt" uz medmāsu, rezidentu un ārstu algu rēķina nozīmētu piespiest augsti kvalificētus cilvēkus aiziet no nozares. Tomēr ierosinājums maksāt par medicīnu uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina ir pilnīgi bezatbildīgs. Darbaspējīgo iedzīvotāju skaits Latvijā strauji sarūk un turpinās sarukt - un ne jau tikai medicīnas pakalpojumu dēl. Pašreiz vieglprātīgi ietaisītus parādus jau drīzā nākotnē var būt divtik grūti atdot - būs daudz mazāk nodokļu maksātāju, kad darba ierindā stāsies 1990-to gadu "demogrāfiskajā bedrē" dzimušie. Jau tāpat mūsu jauniešus apkrauj ar vienu no augstākajiem sociālajiem un ienākuma nodokļiem.

Nākas atcerēties kādreizējā veselības ministra Jura Bārzdiņa teikto - ka medicīnā var viegli iztērēt jebkuru daudzumu naudas, turklāt šo tēriņu nepieciešamību ļoti labi pamatot. Tomēr veselības aizsardzības vajadzības ir arī labi prognozējamas. Mēģināt apmierināt tās uz budžeta deficīta audzēšanas rēķina ir tikpat "saprātīgi" kā ieķīlāt savu māju, lai vecmāmiņai nopirktu kartupeļus. Dienišķajam patēriņam nauda ir jānopelna nevis nemitīgi jāaizņemas.
+2
atbildēt
angry by default17/05/2016. 15:39
jā protams. saprātīgi ir neieķīlāt māju un ļaut, lai vecmāmiņa nomirst badā. (vai no nepieejamas veselības aprūpes. un ne tikai vecmāmiņa)
-4
angry by default18/05/2016. 10:48
forši. spriežot pēc mīnusiem, veseli divi Latvijas iedzīvotāji ir gatavi nogalināt savu vecmāmiņu, lai tikai budžeta bilance būtu tīra.
-2