Izvēlies autorizācijas veidu

IR

QUO
Ir jautājumi, uz kuriem atbilde "jā" vai "nē" izmaina pasauli. Svarīgi, lai šādos
jautājumos gudrā strīdā uzvar spēcīgākie argumenti. Pievienojies diskusijai!
debašu arhīvs
38%
62%
Māra Miķelsone
moderators
Vai Latvijā jāievieš obligātā veselības apdrošināšana?
Veselības sistēma Latvijā buksē – tā īsumā var raksturot pašreizējo situāciju. Ar to nav apmierināti ne pacienti, ne paši mediķi. Ko darīt?
Pirms dažiem gadiem toreizējais Ministru kabinets atbalstīja un virzīja apstiprināšanai Saeimā Veselības ministrijas, kuru vadīja ministre Ingrīda Circene (V), izstrādāto veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas ietvēra arī koncepciju par veselības obligāto apdrošināšanu. Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanu un nomaksu. Taču pēc garas muļļāšanas Saeimā veselības obligātās apdrošināšanas koncepcija tika “norakta”, atstājot rūgtumu tās autoriem.
Nebija jau tā, ka Circenes vadības laikā Latvijā tika izgudrots kaut kas superjauns – līdzīgi veselības aprūpe, personificējot sociālās apdrošināšanas iemaksas, tiek finansēta arī daudzās citās valstīs, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Luksemburgā, Ungārijā, Igaunijā, Šveicē, Lietuvā. Atšķiras tikai iemaksu proporcija atbilstoši katras valsts sistēmai un iespējām, kā arī šo fondu turētāji.
Šogad ideja par obligāto veselības apdrošināšanu atkal celta saulītē, jo situācija veselības jomā nav kļuvusi labāka, bet finansējuma trūkuma dēļ pat saasinājusies, radot mēnešiem garas rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija sākusi debates par šo jautājumu.
Debatēs par to, vai Latvijā ir jāievieš obligātā veselības apdrošināšana, piedalās Saeimas deputāts un Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks (V), viņam oponēs Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente un ģimenes ārste Sarmīte Veide.
Kā domājat jūs? Vai esat gatavi daļu savu nodokļu maksāt savas veselības apdrošināšanai? Piedalieties debatēs un izsakiet viedokli!
lasīt vairāk

QUO tu domā pirms debates?

PAR
PRET
47 balsojumi

36%

64%

Romualds Ražuks
Saeimas deputāts, Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs, "Vienotība"

Argumenti par

Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana Latvijā nav pašmērķis vai politiķu izdomājums, lai novērstu uzmanību no smagā stāvokļa veselības aprūpē. Tas ir līdzeklis, kā iegūt papildus naudu veselībai, vienlaikus nodrošinot caurskatāmību, regularitāti un pieaugumu, augot algām. Šāda sistēma veiksmīgi darbojas Igaunijā un Lietuvā jau 20 gadus un finansējums veselībai tur ir krietni lielāks. Igaunijā veselības budžets 2016.gadam ir 980 miljonu eiro, Lietuvā viens miljards 440 miljoni eiro.
Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana Latvijā nav pašmērķis vai politiķu izdomājums, lai novērstu uzmanību no smagā stāvokļa veselības aprūpē. Tas ir līdzeklis, kā iegūt papildus naudu veselībai, vienlaikus nodrošinot caurskatāmību, regularitāti un pieaugumu, augot algām. Šāda sistēma veiksmīgi darbojas Igaunijā un Lietuvā jau 20 gadus un finansējums veselībai tur ir krietni lielāks. Igaunijā veselības budžets 2016.gadam ir 980 miljonu eiro, Lietuvā viens miljards 440 miljoni eiro.
Skaidrs, ka Latvijas veselības budžetam jābūt arī vismaz miljardu eiro lielam, lai pietuvotos 4,5% no IKP, bet tas ir tikai 780 miljonu eiro. Katru gadu tautsaimniecības pieaugums ir ap 180 - 200 miljonu eiro. Tas visā pilnībā būtu novirzāms veselības aprūpei. Taču tas nav iespējams, pat ja brīnumainā kārtā dažādu politisko partiju ministriem koalīcijas valdībā izdotos par to vienoties. Liela daļa vēl tikai nākotnē valsts nopelnāmo līdzekļu jau tagad ir sadalīti, piem., aizsardzībai, skolotāju algām u.c. Tagad Finanšu ministrija runā tikai par 50 miljoniem eiro iespējamu sadali "jaunajās iniciatīvās", veidojot 2017.gada budžetu.
1
Tāpēc obligātās valsts apdrošināšanas ieviešana būtu instruments, kā savākt šos vismaz 200 miljonus eiro, kas pietrūkst veselības sistēmai. Lietuvā tie ir 9% no strādājošā bruto algas. Kā redzams, valsts obligātā veselības apdrošināšana dotu tikai daļu finansējuma.
Tāpēc obligātās valsts apdrošināšanas ieviešana būtu instruments, kā savākt šos vismaz 200 miljonus eiro, kas pietrūkst veselības sistēmai. Lietuvā tie ir 9% no strādājošā bruto algas. Kā redzams, valsts obligātā veselības apdrošināšana dotu tikai daļu finansējuma.
Pretarguments
No Saeimas deputāta Romualda Ražuka nav atbildes, kā tieši šie 200 miljoni tiks iegūti?  Kurš no nodokļiem tiks iezīmēts - sociālais vai iedzīvotāju ienākuma, lai novirzītu daļu no tā obligātajai veselības apdrošināšanai. Ja vēlas novirzīt kādu nodokļa daļu, tad kāpēc to nevar izdarīt jau tagad, bez liekas papildus administrēšanas?
2
Neatliekamo medicīnisko palīdzību un veselu virkni diagnožu un stāvokļu (grūtniecība, HIV, C hepatīts u.c.) ārstēšanu valsts nodrošinātu visiem. Pensionārus, bērnus, invalīdus, bezdarbniekus u.c. (kopā ap 20 grupu) apdrošinātu valsts. Ģimenes ārstu finansēšana varētu notikt tāpat kā līdz šim, bet, protams, būtu vairāk līdzekļu, jo kopējais "deķis" būtu biezāks.
Neatliekamo medicīnisko palīdzību un veselu virkni diagnožu un stāvokļu (grūtniecība, HIV, C hepatīts u.c.) ārstēšanu valsts nodrošinātu visiem. Pensionārus, bērnus, invalīdus, bezdarbniekus u.c. (kopā ap 20 grupu) apdrošinātu valsts. Ģimenes ārstu finansēšana varētu notikt tāpat kā līdz šim, bet, protams, būtu vairāk līdzekļu, jo kopējais "deķis" būtu biezāks.
Pretarguments
Tas, kādā veidā tiek veikta samaksa par padarīto darbu, vienalga  - ģimenes ārstiem vai citiem speciālistiem, ir pakalpojuma sniedzēju apmaksas modelis. Nevajadzētu jaukt finansējuma “savākšanu” veselības aprūpei ar pakalpojumu sniedzēju apmaksas modeli.
3
Mans viedoklis - ģimenes ārstu institūta finansēšana būtu jāpievieno Neatliekamās palīdzības sadaļai ar stabilu budžeta finansējumu. Par strādājošiem tiktu maksātas obligātās valsts apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā. Es vēl arvien ceru, ka šīs iemaksas tiks segtas nodokļu makroekonomiskās pārdales rezultātā (piemēram, paņemot 1% no sociālā nodokļa un citiem līdzīgiem avotiem), nepalielinot nodokļu nastu. Lietuvā tas notika nodokļu pārdales rezultātā, taču tas bija sen, neatkarības pirmsākumos. Latvijā tas atkarīgs no dažādu partiju valdības ministru spējas vienoties par nodokļu pārdali.
Mans viedoklis - ģimenes ārstu institūta finansēšana būtu jāpievieno Neatliekamās palīdzības sadaļai ar stabilu budžeta finansējumu. Par strādājošiem tiktu maksātas obligātās valsts apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā. Es vēl arvien ceru, ka šīs iemaksas tiks segtas nodokļu makroekonomiskās pārdales rezultātā (piemēram, paņemot 1% no sociālā nodokļa un citiem līdzīgiem avotiem), nepalielinot nodokļu nastu. Lietuvā tas notika nodokļu pārdales rezultātā, taču tas bija sen, neatkarības pirmsākumos. Latvijā tas atkarīgs no dažādu partiju valdības ministru spējas vienoties par nodokļu pārdali.
Pretarguments
Tieši tāpēc, ka tik daudziem iedzīvotājiem veselības aprūpe tiks finansēta no valsts budžeta, nav jēgas ieviest paralēlu sistēmu 40-45% iedzīvotāju. Bez tam neatliekamo medicīnisko palīdzību, virkni diagnožu un stāvokļu ārstēšanas izmaksas tāpat plānots segt par valsts līdzekļiem pēc to, iespējams, novēlotas konstatēšanas, pat par augstākām izmaksām.
4
Ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu, notiktu visu apdrošināto individualizācija ar e-medicīnas palīdzību, ģimenes ārstiem nekādā ziņā nebūtu jānodarbojas ar nemaksātāju atlasi. Individualizācija arī dotu papildus ienākumus, motivējot iedzīvotājus nesaņemt algas aploksnēs, bet maksāt nodokļus. Tā arī izslēgtu no pakalpojumu saņēmējiem ārzemēs strādājošos un tur nodokļus maksājošos. Viss iepriekš teiktais būs iespējams tikai tad, ja veselības finansēšana kļūs par visas valdības prioritāti. Viena pati Veselības ministrija to nekad nepacels.
Ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu, notiktu visu apdrošināto individualizācija ar e-medicīnas palīdzību, ģimenes ārstiem nekādā ziņā nebūtu jānodarbojas ar nemaksātāju atlasi. Individualizācija arī dotu papildus ienākumus, motivējot iedzīvotājus nesaņemt algas aploksnēs, bet maksāt nodokļus. Tā arī izslēgtu no pakalpojumu saņēmējiem ārzemēs strādājošos un tur nodokļus maksājošos. Viss iepriekš teiktais būs iespējams tikai tad, ja veselības finansēšana kļūs par visas valdības prioritāti. Viena pati Veselības ministrija to nekad nepacels.
Pretarguments
Arī vienotā e-veselības sistēma nav gatavota pat plānotajām funkcijām, cik vēl ilgi būs jāgaida un cik daudz jāiegulda, lai nodrošinātu automātisku, aktuālu individualizāciju… Turklāt nav pierādīts, ka veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar nodokļu nomaksu veicina nodokļu maksāšanu. Ir kopumā jāpārskata nodokļu politika valstī.
Kopsavilkumā Valsts obligātajai veselības apdrošināšanai alternatīvu nav, jo nav cita veida, kā savākt trūkstošo naudu – 200 miljonus eiro veselības budžetam. Noliedzot veselības apdrošināšanas nepieciešamību, tad ir skaidri jāpasaka, kur un kādā veidā mēs šo naudu veselības aizsardzībai dabūsim.
Kopsavilkumā Valsts obligātajai veselības apdrošināšanai alternatīvu nav, jo nav cita veida, kā savākt trūkstošo naudu – 200 miljonus eiro veselības budžetam. Noliedzot veselības apdrošināšanas nepieciešamību, tad ir skaidri jāpasaka, kur un kādā veidā mēs šo naudu veselības aizsardzībai dabūsim.
Sarmīte Veide
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente, ģimenes ārste

Argumenti pret

Veselības aprūpes sistēmas pamatuzdevumi ir uzlabot sabiedrības veselību, samazināt iedzīvotāju veselības nevienlīdzību un nodrošināt taisnīgu resursu sadali – atbilstoši veselības vajadzībām.
Veselības aprūpes sistēmas pamatuzdevumi ir uzlabot sabiedrības veselību, samazināt iedzīvotāju veselības nevienlīdzību un nodrošināt taisnīgu resursu sadali – atbilstoši veselības vajadzībām.
Bijušās veselības ministres Ingrīdas Circenes virzītais Likumprojekts nerisinātu veselības aprūpes finansējuma trūkuma problēmu. Ingrīda Circene LTV1 raidījumā 1:1 2013. gada 1. oktobrī pati atzina, ka nav pārliecības, ka rezultātā tiks iegūts vairāk finansējuma, jo jaunais modelis ir „tikai siets”. Pēc būtības mērķis bija samazināt pakalpojumu saņēmēju skaitu, kuri varētu pretendēt uz valsts apmaksāto veselības aprūpi. Tādējādi īslaicīgi it kā palielinātos citu iespējas saņemt vairāk, tomēr tas būtu tuvredzīgi, jo valstij pieaugtu veselības aprūpes izdevumi nākotnē un tiktu zaudēti potenciālie ieņēmumi darbnespējas dēļ.
1
Veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņa (no valsts budžeta finansētās veselības aprūpes sistēmas uz obligātu veselības apdrošināšanas sistēmu) pati par sevi nenodrošina finansējuma pieaugumu. Finanses veselības aprūpei var palielināt, pārdalot kopīgos ieņēmumus un/vai palielinot nodokļus, neatkarīgi no finansēšanas modeļa.
Veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņa (no valsts budžeta finansētās veselības aprūpes sistēmas uz obligātu veselības apdrošināšanas sistēmu) pati par sevi nenodrošina finansējuma pieaugumu. Finanses veselības aprūpei var palielināt, pārdalot kopīgos ieņēmumus un/vai palielinot nodokļus, neatkarīgi no finansēšanas modeļa.
Atgādinu, ka 2010. gadā Veselības ministrijas darba grupas „Veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanas lietderības izvērtēšanai” (Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Labklājības ministrijas pārstāvji) slēdziens bija, ka, mainot tikai veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, nav iespējams iegūt papildus resursus veselības aprūpei, un tika sniegts priekšlikums Latvijā saglabāt esošo veselības aprūpes finansēšanas sistēmu.
Pretarguments
  1. Jauna finansēšanas modeļa, kurš iekļauj sevī valsts obligāto veselības apdrošināšanu, izpratne ir cita. Tieši, lai ļautu iztrūkstošos 200 miljonus eiro sakrāt veselības aprūpes finansēšanai, nepieciešama obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, novirzot attiecīgo % no strādājošo bruto algām. Pie šā finansēšanas modeļa saglabājas neatliekamās palīdzības, virknes diagnožu, grūtniecības, ģimenes ārstu institūta segšana no valsts pamatbudžeta.
Pensionārus, bērnus, invalīdus, bezdarbniekus u.c. sensitīvas grupas apdrošina valsts arī no pamatbudžeta, taču, šos maksājumus individualizējot, tāpat kā strādājošo iemaksas. Obligātā valsts veselības apdrošināšana darbojas līdzīgi sociālajai apdrošināšanai pensiju, bezdarba un invaliditātes gadījumos: neatkarīgi no politiķu gribas atbilstoši strādājošo algu lielumam un izaugsmei dinamikā ienāk nauda, ievērojot solidaritātes principu – veselie maksā par slimo ārstēšanu.
Piekrītu, ka naudas avoti ir divi: nodokļu pārdale (vēlamais) un jauns obligātās veselības apdrošināšanas maksājums (ja ministriem neizdosies vienoties). Apdrošināšana nepieciešama: pirmkārt - lai katru gadu nebūtu jāplēšas ar citām ministrijām par naudu; otrkārt – tādu naudu no pamatbudžeta vienā, pat vairākos gados dabūt nav reāli, jo katra gada visas tautsaimniecības pieaugums ir 200 miljoni eiro, bet šogad sadalāmais starp nozaru ministrijām 2017. gadam – 50 miljoni eiro.
2
Gan Eiropas Savienībā, gan daudzās citās pasaules valstīs, pat ASV, kur ir senas privātās medicīnas apdrošināšanas tradīcijas, tiek domāts par to, lai visi iedzīvotāji saņemtu savlaicīgu veselības aprūpi un viņu maksātspēja vai darba esamība nebūtu šķērslis nepieciešamības gadījumā saņemt ārstēšanu. Latvija dodas pretējā virzienā.
Gan Eiropas Savienībā, gan daudzās citās pasaules valstīs, pat ASV, kur ir senas privātās medicīnas apdrošināšanas tradīcijas, tiek domāts par to, lai visi iedzīvotāji saņemtu savlaicīgu veselības aprūpi un viņu maksātspēja vai darba esamība nebūtu šķērslis nepieciešamības gadījumā saņemt ārstēšanu. Latvija dodas pretējā virzienā.
Pretarguments
Kopš Bismarka reformas Prūsijā XIX gadsimta beigās veselības apdrošināšana kā veselības aprūpes finansēšanas sastāvdaļa attīstījusies vairākumā Eiropas valstu – saskaitīju vismaz 16. Mums vistuvākie piemēri – Igaunija un Lietuva, kur obligātā valsts veselības apdrošināšana veiksmīgi darbojušās kopš 1996. gada. ASV piemērs mums neder, jo tur šī situācija ar valsts finansējumu medicīnai ir vēl daudz sliktāka nekā Latvijā. Līdz prezidenta Baraka Obamas reformai pēdējā laikā tur prevalēja brīvprātīga privāta apdrošināšana. Veselības obligātā apdrošināšana pastāvēja arī Latvijas Republikā pirms Otrā pasaules kara, aptverot gandrīz pusmiljonu strādājošo un viņu ģimenes locekļu pēc uzņēmumu principa. Vai mēs esam īpaša valsts, kurai neder Igaunijas un Lietuvas 20 gadu garā pieredze?
3
Latvijā darba ņēmēju skaits ar ienākumiem ir procentuāli neliels – 39,2% (2015.gada decembrī no 1 972 200 iedzīvotājiem tikai 774 072 bija darba ņēmēji). Turpretī bērni un jaunieši vecumā līdz 24 gadiem bija 510 017 un vecāki par 65 gadiem ir 385 076 cilvēki. Līdz ar to, neveicot pilnīgi precīzus aprēķinus, budžeta dotācija būs nepieciešama 895 093 iedzīvotāju -  gandrīz pusei no Latvijas iedzīvotājiem. Tas rada šaubas par to, cik racionāla ir jauna nodokļa ieviešana un administrēšana tikai pusei no Latvijas iedzīvotājiem.
Latvijā darba ņēmēju skaits ar ienākumiem ir procentuāli neliels – 39,2% (2015.gada decembrī no 1 972 200 iedzīvotājiem tikai 774 072 bija darba ņēmēji). Turpretī bērni un jaunieši vecumā līdz 24 gadiem bija 510 017 un vecāki par 65 gadiem ir 385 076 cilvēki. Līdz ar to, neveicot pilnīgi precīzus aprēķinus, budžeta dotācija būs nepieciešama 895 093 iedzīvotāju -  gandrīz pusei no Latvijas iedzīvotājiem. Tas rada šaubas par to, cik racionāla ir jauna nodokļa ieviešana un administrēšana tikai pusei no Latvijas iedzīvotājiem.
Pretarguments
Skat. atbildi uz 1.argumentu.
4
Ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu, varētu nākties piemērot kādu īpašu veselības apdrošināšanas likmi apmēram 170 000 - 180 000 Latvijas iedzīvotājiem, kuri nav tiešie darba ņēmēji un kuriem nav regulāru ienākumu, lai veiktu regulāri iemaksas, piemēram, radošo profesiju pārstāvji, amatnieki u.c. Ja šiem cilvēkiem nebūs iespējas savlaicīgi saņemt palīdzību, tad nākotnē veselības problēmu risināšana valstij izmaksās ļoti dārgi.
Ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu, varētu nākties piemērot kādu īpašu veselības apdrošināšanas likmi apmēram 170 000 - 180 000 Latvijas iedzīvotājiem, kuri nav tiešie darba ņēmēji un kuriem nav regulāru ienākumu, lai veiktu regulāri iemaksas, piemēram, radošo profesiju pārstāvji, amatnieki u.c. Ja šiem cilvēkiem nebūs iespējas savlaicīgi saņemt palīdzību, tad nākotnē veselības problēmu risināšana valstij izmaksās ļoti dārgi.
Pretarguments
Viena nulle ir lieka. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas informāciju, pašnodarbināto, kas maksa nodokļus, skaits Latvijā ir 10 400. Par nodokļu nemaksātājiem, kuriem nav attiecīga statusa (bezdarbnieks, trūcīga persona u.c.) šeit nav runas – viņiem valsts apmaksās tikai neatliekamo palīdzību un tai pievienotu diagnožu un stāvokļu ārstēšanu. Pašnodarbinātie varēs bez sarežģījumiem pievienoties valsts obligātai veselības apdrošināšanai. Pašnodarbinātiem līdzīgas kategorijas rīkosies analoģiski. Tāpat rīkosies arī valsts piederīgie, kas pēc ilgstošās prombūtnes atgriežas Latvijā. Šie valsts obligātās veselības apdrošināšanas maksājumi Lietuvā pašnodarbinātajiem ir ne mazāki kā 9% no minimālās algas valstī.
5
Obligātās veselības apdrošināšanas sistēma palielina birokrātiskos procesus un sadārdzina veselības aprūpes administrēšanu.
Obligātās veselības apdrošināšanas sistēma palielina birokrātiskos procesus un sadārdzina veselības aprūpes administrēšanu.
Pretarguments
Nevaru prognozēt, cik vareni izpletīsies Latvijas medicīnas birokrātija, taču Lietuvas valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas (fonda) administrēšanas izdevumi ir mazāki par 2%.
Kopsavilkumā Ar obligāto veselības apdrošināšanu katrs saprot kaut ko citu, tāpēc par to ir jāturpina debatēt, lai noskaidrotu, ko tieši mēs vēlamies sasniegt un ar kādiem līdzekļiem tas ir patiesi iespējams Latvijas situācijā. Vispirms būtu jāizvērtē un jārealizē pierādītas lietas, un bez noteikta finansējuma apjoma neviena sistēma nespēj normāli darboties, lai sasniegtu mērķi – veselāku un laimīgāku sabiedrību!
Kopsavilkumā Ar obligāto veselības apdrošināšanu katrs saprot kaut ko citu, tāpēc par to ir jāturpina debatēt, lai noskaidrotu, ko tieši mēs vēlamies sasniegt un ar kādiem līdzekļiem tas ir patiesi iespējams Latvijas situācijā. Vispirms būtu jāizvērtē un jārealizē pierādītas lietas, un bez noteikta finansējuma apjoma neviena sistēma nespēj normāli darboties, lai sasniegtu mērķi – veselāku un laimīgāku sabiedrību!

QUO tu domā tagad?

PAR
PRET
39 balsojumi

38%

62%

Komentāri (8)

Tavs viedoklis

Atzīmē, kāda tagad ir tava pozīcija.
Miks Veltmanis23/05/2016. 20:35
Protams, biedē fakts, ka ar ļoti straujo demogrāfisko slāņu un īpatsvara nosvēršanos senioritātes pusē, OVA varētu kalpot par nākotnē sagaidāmā produktivitātes sloga amplikātoru; taču fakts, ka finansējums veselības aprūpei IR jārisina un tas netiks atrisināts vienkārši caur budžetu liek nosvērties PAR.
atbildēt
Edmunds Ķiploks19/04/2016. 12:24
Jauni un veseli nepiedalīsies apdrošināšana, jo lētāk būs aiziet pie maksas ārsta. Kad kļūs veci un slimi, tad arī pievienosies obligātajai apdrošināšanai.
Obligātā veselības apdrošināšana ir galvas nodoklis, neatkarīgi no ienākumiem, ģimenes vai sociālā stāvokļa.
Tikai no algota darba iztiek tikai nabagi (izņemot tos pārdesmit valdes locekļus valsts uzņēmumos), turīgajiem ir cita veida ienākumi, tātad nekādu lielo nodokli no minimālās algas iekasēt nevar.

Risinājums ir Veselības budžetam jānovirza fiksēt % no PVN, pat to palielinot - tātad jo turīgāks cilvēks un vairāk tērē naudu, jo vairāk iemaksā veselības budžetā, neatkarīgi no vecuma, ienākumu veida vai sociālā statusa.
+5
atbildēt
Inese Kramiņa14/04/2016. 23:02
Vislielākās bažas protams ir par administrēšanas izmaksām .Katrā ziņā vispirms gribētos precīzākus aprēķinus un situāciju modelēšanu pirms lēmuma pieņemšanas.Pats būtiskākais,lai ģimenes ārstam nebūtu jānodarbojas ar pacientu šķirošanu maksātājos un nemaksātājos
atbildēt
Solvita Olsena14/04/2016. 11:35
Latvijas iedzīvotāji nodokļos ir iemaksājuši pietiekami lielu naudu par veselības aprūpi. Naudas veselības aprūpei trūkst bezatbildīgu politisku lēmumu dēļ vairāk kā 10 gadu garumā. Latvijas politiķi ir iedzīvotājiem atņēmuši vismaz pusi no samaksātās naudas par veselības aprūpi (jeb iedevuši 3% nepieciešamo 6% vietā) un šo naudu iztērējuši daudz mazāk svarīgām vajadzībām kā cilvēka veselība un dzīvība. Piemēram, LV milzīgi nodokļi aiziet pašvaldībām un tās tad šo naudu tērē lielām algām, pilsētu svētkiem, parkiem un puķēm, sevis slavināšanai ar bezmaksas avīzēm un sociālajos tīklos utt. Tāpēc pirmais valdības un Saeimas pienākums būtu atdot samaksāto naudu pārdalot budžeta izdevumus.
+5
atbildēt
Edmunds19/04/2016. 12:27
Precīzāk pateikt nav iespējams.
Spilgta ilustrācija ir iespēja senjoriem vizināsiet sabiedriskajā transportā, kamēr veselības aprūpe nav pieejama.
Cik cilvēkiem var sniegt medicīnisko aprūpi par naudu ar ko tiek dotēta Rīgas Satiksme?
+3
Miks Veltmanis23/05/2016. 20:40
Mēs vienmēr un visur varam runāt par effektivitāti, kas ir arī pilnīgi pareizi. Nav runa par to, ko effektivitāte ir jāuzlabo tikai pašvaldībās vai medicīnā, tas ir jādara visur. Bet piedāvātais arguments ir tad kas - atņemt budžetu pašvaldībām un skatīties kā sabrūk jau tā neeksistējošā infrastruktūra? Nu Sorry.
Dace Lodziņa10/04/2016. 11:56
Pirms runāt par obligāto veselības apdrošināšanu, valdībai būtu tautai skaidri un gaiši jāpasaka, ka naudas, ko tauta šobrīd maksā nodokļos, bezmaksas ārstu pakalpojumiem nepietiek. Tad nākamais solis būtu noteikt, ka, piemēram, ģimenes ārsta apmeklējumu no budžeta apmaksājam, bet tālākās speciālistu konsultācijas un izmeklējumus varam apmaksāt tikai 50% apmērā. Pārējie 50% jāmaksā katram pašam. Šo daļu, protams, var izvēlēties apdrošināt, t.i. nopirkt polisi gadījumam, ja būs nepieciešami kādi izmeklējumi. Tādā gadījumā tos apmaksās apdrošinātājs.
+5
atbildēt
Viedoklis08/04/2016. 12:41
Obligātā veselības apdrošināšana pēc būtības ir nodoklis. Tikai atšķirība tāda, ka naudu, ko maksājam pārvaldītu ne tikai valsts ierēdņi bet arī papildus nāktu klāt privāto uzņēmumu birokrātija. Līdz ar to, ja pirms tam veltīja X EUR uz vienu iedzīvotāju kur Z % aizgāja administrācijas izdevumiem un Y % aizgāja pašai medicīnai kā iekārtas un medikamenti, kas vajadzīgi klienta ārstniecībai, tad tagad nāks klāt vēl papildus pozīcija V % kas aizies papilus starpniekam par adminitrēšanu (apdrošinātājam). Tādējādi būs mazāk naudas kas tieši attiecināmas medikamentiem, speciālistiem, iekārtām. Tātad esošā nodokļa/obligātās apdrošināšanas finansējuma ietvaros es kā klients saņemšu mazāk pakalpojumus un/vai sliktākā kvalitātē. Vai arī būs jāmaksā lielāks nodoklis/obligātā apdrošināšana, laisegtu šī papildus posma administrēšanas izmaksas. Izskatās ka politiķi negrib teikt ka palielina nodokli, tāpēc māžojas ar vārdiem un sauc par obligāto veselības apdrošināšanu. Esmu pret šo jo tā mēs tikai iesaistam vēl vairāk parazītus veselības sistēmā.
atbildēt