Izvēlies autorizācijas veidu

IR

QUO
Ir jautājumi, uz kuriem atbilde "jā" vai "nē" izmaina pasauli. Svarīgi, lai šādos
jautājumos gudrā strīdā uzvar spēcīgākie argumenti. Pievienojies diskusijai!
debašu arhīvs
79%
21%
Māra Miķelsone
moderators
Vai nepieciešams atjaunot robežkontroli Šengenas zonas ietvaros?
Latvija uzņēmusi pirmās divas patvēruma meklētāju ģimenes no daudzu tūkstošu cilvēku masas, kas pagājušajā gadā, jaunas mājvietas meklējumos ieradās Eiropā. Vācija, Zviedrija, Norvēģija, arī bēgļu plūsmas “ceļa valstis” Ungārija, Maķedonija, Slovākija, Serbija tagad ir spiestas domāt, kā tikt galā ar daudzajiem cilvēkiem – kur izmitināt, kā integrēt, kā nodarbināt.
Kamēr Grieķija nespēj nosargāt Eiropas Savienības ārējo robežu un faktiski brīvi ļauj ieceļot migrantiem no Tuvajiem Austrumiem, pārsvarā no Irākas un Sīrijas, pieaugot sociālajam slogam, arī vecās Eiropas valstis, kas vēl pērn bija demokrātiski atvērtas jauniem ieceļotājiem, tagad noteikušas stingrāku ieceļošanas kontroli. Savukārt Austrumeiropas valstis, kas piedzīvojušas komunistu laikus, tagad ceļ jaunas fiziskas robežas, kas stājas Šengenas zonas brīvas pārvietošanās politikas vietā.
Vai tas būs pagaidu risinājums, kā sola politiķi Ungārijā, Maķedonijā? Vai Eiropai draud atgriešanās pie noslēgtu nacionālu valstu politikas? Kā tikt galā ar bēgļu plūsmu?
Ir.lv debatēs par jautājumu, vai nepieciešams atjaunot robežkontroli Šengenas zonas ietvaros, piedalās divi Saeimas deputāti - partijas “Vienotība” deputāte Lolita Čigāne un Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols.
Piedalies debatēs un izsaki viedokli, kā Eiropai tikt galā ar patvēruma meklētāju plūsmu!
lasīt vairāk

QUO tu domā pirms debates?

PAR
PRET
36 balsojumi

78%

22%

Rihards Kols
12. Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība

Argumenti par

Uz jautājumu, vai nepieciešams (vismaz daļēji) atjaunot robežkontroli Šengenas zonas ietvaros, jau tagad ir atbildējušas vairākas valstis – Austrija, Zviedrija, Norvēģija, Vācija un citas, reaģējot uz imigrācijas krīzi, ir ieviesušas pagaidu robežkontroli. Rēķinoties ar potenciālajiem riskiem, ko rada robežu nojaukšana, šādi aizsardzības mehānismi Šengenas nolīgumos ir iestrādāti jau kopš tās pirmsākumiem – ārkārtas apstākļos robežkontroli atļauts atjaunot uz līdz pat diviem gadiem. Un šodienas situācija Eiropā, atbilstoši ES līgumos noteiktajam, ir definējama kā ārkārtas situācija.
Uz jautājumu, vai nepieciešams (vismaz daļēji) atjaunot robežkontroli Šengenas zonas ietvaros, jau tagad ir atbildējušas vairākas valstis – Austrija, Zviedrija, Norvēģija, Vācija un citas, reaģējot uz imigrācijas krīzi, ir ieviesušas pagaidu robežkontroli. Rēķinoties ar potenciālajiem riskiem, ko rada robežu nojaukšana, šādi aizsardzības mehānismi Šengenas nolīgumos ir iestrādāti jau kopš tās pirmsākumiem – ārkārtas apstākļos robežkontroli atļauts atjaunot uz līdz pat diviem gadiem. Un šodienas situācija Eiropā, atbilstoši ES līgumos noteiktajam, ir definējama kā ārkārtas situācija.
1
Šengenas zona: ar spēcīgām ārējām robežām vai neeksistējoša. Kopš pirmo Šengenas zonas nolīgumu parakstīšanas 1985. gadā zonas iekšienē paredzētie procesi un procedūras tiek pastāvīgi pilnveidotas. Šengena paredz ne tikai brīvu pārvietošanos, bet arī virkni kompensācijas mehānismu - nepieciešamību stiprināt ārējo robežu kontroli, izveidot un pastāvīgi uzlabot kopējo informācijas apmaiņas sistēmu (SIS un SIS II), kā arī radīt vienotas institūcijas, lai cīnītos pret starptautisko organizēto noziedzību. Līgumā ir iestrādātas tiesības dalībvalstīm arī atjaunot pagaidu robežkontroli Šengenas zonā.
Šengenas zona: ar spēcīgām ārējām robežām vai neeksistējoša. Kopš pirmo Šengenas zonas nolīgumu parakstīšanas 1985. gadā zonas iekšienē paredzētie procesi un procedūras tiek pastāvīgi pilnveidotas. Šengena paredz ne tikai brīvu pārvietošanos, bet arī virkni kompensācijas mehānismu - nepieciešamību stiprināt ārējo robežu kontroli, izveidot un pastāvīgi uzlabot kopējo informācijas apmaiņas sistēmu (SIS un SIS II), kā arī radīt vienotas institūcijas, lai cīnītos pret starptautisko organizēto noziedzību. Līgumā ir iestrādātas tiesības dalībvalstīm arī atjaunot pagaidu robežkontroli Šengenas zonā.
Spēcīgas ārējās robežas ir fundamentāls Šengenas zonas funkcionēšanas aspekts. Paredzot brīvu pārvietošanos zonas iekšienē, spēcīgas un aizsargātas zonas ārējās robežas darbojas kā aizsargmehānisms, nodrošinot, ka caur ārējo robežu kopējā zonā – tātad faktiski 26 neatkarīgu valstu teritorijās – nevar ieplūst krimināli elementi, kontrabanda. Ne velti nostiprinātas un kontrolētas ārējās robežas ir arī pamatnoteikums valsts dalībai Šengenā; nepilnību gadījumā dalība var tikt atteikta.
Pretarguments
Šis nav arguments, ar kuru varētu pamatot robežkontroles atjaunošanas nepieciešamību uz iekšējām robežām. Ārējās robežkontroles nekad nav tikušas atceltas un līdz ar to tās nav nepieciešams atjaunot. Šis ir arguments, kas paskaidro, kādēļ ir būtiski optimizēt ārējās robežas aizsardzību, reaģējot uz jauniem apstākļiem, un pie tā tiek strādāts. Uzkatāmākam piemēram –  NATO kuģu patrulēšanai Egejas jūrā būs lielāka jēga nekā robežkontroles posteņa atjaunošanai uz Latvijas – Igaunijas robežas.
2
Neaizsargātas ārējās robežas = ārkārtas situācija Šengenā. Šengenas ārējo robežu vājums – ilgstoši nerisināta un nepelnīti aizmirsta problēma, par kuru akmens metams arī Latvijas dārziņā – spilgti izgaismojās līdz ar imigrācijas krīzes sākumu Eiropā. Caur Grieķiju Eiropā nekontrolēti turpina ieplūst simtiem tūkstošiem imigrantu. Grieķijai nespējot tikt galā ar milzīgo imigrantu pieplūdumu, Eiropā ieceļojošie imigranti lielākoties netiek nekur reģistrēti nu viņu personas identitātes netiek pārbaudītas. Neaptverams nezināmu imigrantu daudzums tālāk masveidā un neregulēti pārvietojas Šengenas zonas ietvaros.
Neaizsargātas ārējās robežas = ārkārtas situācija Šengenā. Šengenas ārējo robežu vājums – ilgstoši nerisināta un nepelnīti aizmirsta problēma, par kuru akmens metams arī Latvijas dārziņā – spilgti izgaismojās līdz ar imigrācijas krīzes sākumu Eiropā. Caur Grieķiju Eiropā nekontrolēti turpina ieplūst simtiem tūkstošiem imigrantu. Grieķijai nespējot tikt galā ar milzīgo imigrantu pieplūdumu, Eiropā ieceļojošie imigranti lielākoties netiek nekur reģistrēti nu viņu personas identitātes netiek pārbaudītas. Neaptverams nezināmu imigrantu daudzums tālāk masveidā un neregulēti pārvietojas Šengenas zonas ietvaros.
ES valstu drošības dienesti ziņo, ka migrācijas ceļus izmanto arī ar teroristiskajiem grupējumiem saistītas personas; pašus migrācijas ceļus uztur organizētās noziedzības struktūras. Esam fakta priekšā – Eiropas Savienība (ES) nespēj kontrolēt savas ārējās robežas, kas ir faktisks Šengenas nolīgumu pārkāpums. Nekontrolētas ārējās robežas būtībā definē ārkārtas situāciju Šengenas kontekstā; esošajā situācijā pagaidu robežkontroles atjaunošana ir kompensācijas un kontroles mehānisms apdraudētajām valstīm, lai nodrošinātu gan iekšējo drošību, gan arī aptvertu faktisko stāvokli valstī. Neaizsargātas ārējās robežas nes pārāk lielus potenciālos riskus visām Šengenas zonā esošajām valstīm un, bez iekšējo robežu atjaunošanas iespējas apdraudējuma gadījumā, ievērojami tiek apgrūtināta nacionālo valstu spēja nodrošināt drošību un sociālo kārtību valstī, kas ir to primārais uzdevums. 
Pretarguments
Arī šis arguments īsti nepalīdz saprast, kādā veidā iekšējo robežkontroļu atjaunošana palīdzēs stiprināt ārējo robežu. Iekšējo robežkontroļu atjaunošana var radīt lielāku spiedienu uz mazām valstīm, kuru robeža ir arī ES ārējā robeža neparedzamu apstākļu gadījumā. Mūra sienas uzbūvēšana uz Maķedonijas un Albānijas robežām ar Grieķiju varētu apturēt patvēruma meklētāju plūsmu, ieslogot šos cilvēkus vienā mazā valstī, taču vienlaikus pilnībā sagraujot šo valsti un tās ekonomiku. Neaizmirsīsim arī, ka ir patvēruma meklētāji, kuri atbilst kritērijiem “bēgļa” statusa piešķiršanai un kuriem ir jāsniedz atbalsts atbilstoši starptautisko tiesību normām – lai cik daudz tādu personu būtu.
ES pamatā ir solidaritāte, un solidaritāte nozīmē atbalstu ne vien labos laikos, bet arī sliktākos. Varam priecāties, ka uz mūsu robežas negaida tūkstošiem patvēruma meklētāju, taču būtu jārēķinās ar iespēju, ka reiz pārējās valstis arī varētu izdomāt rīkoties pēc principa: “tā ir Latvijas problēma un mūs neskar, galvenais, lai šī problēma paliek Latvijā un līdz mums nenonāk”.
3
Pagaidu robežkontrole cīņai ar organizēto noziedzību un terorismu. Mūsu zināšanas par cilvēkiem, kas masveidā ieplūst Eiropā, ir, labākajā gadījumā, ļoti skopas – neņemot vērā nereģistrēto imigrantu apmērus, fiksēti arī ļoti bieži dokumentu viltošanas un identitātes zādzību gadījumi.
Pagaidu robežkontrole cīņai ar organizēto noziedzību un terorismu. Mūsu zināšanas par cilvēkiem, kas masveidā ieplūst Eiropā, ir, labākajā gadījumā, ļoti skopas – neņemot vērā nereģistrēto imigrantu apmērus, fiksēti arī ļoti bieži dokumentu viltošanas un identitātes zādzību gadījumi.
Parīzes teroraktus pastrādājušie ES ieradās caur Grieķiju un caur Grieķiju arī to pameta. Savus „ziedu laikus” piedzīvo arī organizētās noziedzības grupējumi, kas, pateicoties nelegālo imigrantu pārvietošanas (smuggling) biznesam, esot pagājušajā gadā nopelnījuši miljardu eiro – šo noziedzīgo grupējumu „pakalpojumus” esot izmantojuši aptuveni 90% imigrantu, kas pagājušajā gadā ieradušies Eiropā. Par panākumiem šā biznesa iegrožošanas jomā diemžēl neko nedzirdam – likumsakarīgi, jo to pamatā ir Šengenas brīvā pārvietošanās.
Pagaidu robežkontroles atjaunošana ļautu „lokalizēt” un pārraut vai vismaz destabilizēt un iztraucēt tos pārvietošanas tīklus, kas savu biznesu izveidojuši uz Šengenas brīvās pārvietošanās pamatiem. Iekšējās robežkontroles atjaunošana līdz situācijas normalizēšanai, ārējo robežu nostiprināšanai un reālo drošības apdraudējumu novēršanai darbotos kā kontroles un atbalsta mehānisms gan visas Šengenas zonas, gan nacionālā līmenī. Jā, robežkontrole ir reāls un efektīvs mehānisms organizētās noziedzības apkarošanai.
Pretarguments
Pirmkārt, ar organizēto noziedzību un terorismu saskaras arī valstis, kuras Šengenas zonā neietilpst, kā to rāda, piemēram, 2005. gadā Londonā notikušie sprādzieni. Otrkārt, dažu robežkontroles punktu atjaunošana neatrisinās viltotu dokumentu izmantošanas problēmu, jo nelegālie imigranti var robežu šķērsot arī citviet, nevis robežkontroles punktos. Savukārt dokumentu pārbaudes iekšzemē iespējams veikt arī bez izdevumiem robežkontroles punktu uzturēšanai. Treškārt, iekšējo robežkontroļu atjaunošana, lai cik elastīga tā būtu, uz citu Visumu nepārvietos ES dalībvalstu pilsoņus, kuri, domājams, vēl arvien drīkstēs brīvi pārvietoties un šķērsot robežas arī tad, ja tiks ieviestas robežkontroles. Atcerēsimies, ka Parīzes uzbrukumos ir vismaz pieci aizdomās turamie, kuri ir Francijas pilsoņi – kā iekšējās robežkontroles var novērst šādus gadījumus?
4
Drošības cena nebūs ES ekonomika. Pretestība pagaidu robežkontroles atjaunošanai Šengenā galvenokārt saistīta ar bažām par tās ietekmi uz ES ekonomiku, pareģojot ES iekšējā tirgus un pat visas eirozonas iznīcību.
Drošības cena nebūs ES ekonomika. Pretestība pagaidu robežkontroles atjaunošanai Šengenā galvenokārt saistīta ar bažām par tās ietekmi uz ES ekonomiku, pareģojot ES iekšējā tirgus un pat visas eirozonas iznīcību.
Nav ne praktiskas, ne ekonomiskas saiknes starp Šengenas zonu un eiro vai kopīgo tirgu. Kopīgā valūta nozīmē kopīgu monetāro politiku, noteikumus un uzraudzības mehānismus bankām, kam nav nekādas saistības ar robežām. Šengenas pagaidu apturēšana nenozīmē arī muitas nodevu ieviešanu, kas varētu ietekmēt vienotā tirgus darbību. Lielbritānija, Dānija un Rumānija, kas nav Šengenas dalībvalstis, ar visu robežkontroli ļoti veiksmīgi darbojas kopīgajā tirgū. Jāatceras, ka pagaidu robežkontroles atjaunošana valstīs, kurās tas nepieciešams, nenozīmē automātisku atgriešanos pie kilometriem garajām rindām robežkontroles punktos vai žogu būvēšanu - ir iespēja radīt elastīgus mehānismus; tas ir vadāms un ierobežojams process, kura ieviestie apgrūtinājumi varētu būt arī ļoti minimāli.
Protams, Šengenas apturēšana vienotajā tirgū palielinās noteiktas izmaksas, visvairāk tieši transporta jomā, taču, pret ES tirgus triljonos mērāmo apgrozījumu, tās būs niecīgas un tirgu būtiski neietekmēs. Turklāt īstermiņa iespaids uz Eiropas ekonomiku „atmaksājas”, ja apsveram alternatīvās ilgtermiņa izmaksas – gan ekonomiskās, gan drošības –, kas radīsies nekontrolētas masu imigrācijas un organizētās noziedzības neapturēšanas gadījumā.
Pretarguments
Lūk, šis arguments ir jānoraida. Vienotā tirgus ekonomika ir daudz niansētāka par muitas nodevu nepastāvēšanu. Tā ietver arī dalībvalstu ekonomiku salīdzinošo priekšrocību izmantošanu, ražojot dažāda veida sastāvdaļas dažādās valstīs, kā arī pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu dažādās dalībvalstīs, kā arī darbaspēka brīvu apriti. Aptuveni 1,7 miljoni cilvēku strādā vienā, bet dzīvo citā Šengenas dalībvalstī. Saskaņā ar France Stratégie aprēķiniem, robežkontroļu atjaunošana varētu radīt zaudējumus €110 miljardu apmērā līdz 2025.gadam, ņemot vērā tikai zaudējumus tirdzniecībai vien, Šengenas dalībvalstu konsolidētajam IKP tādējādi samazinoties par 0,8%. Zaudējumus cietīs ne vien transporta un loģistikas nozares, bet arī tūrisms un dažādi pakalpojumi, samazināsies arī ārvalstu tiešās investīcijas. Paredzams, ka pēdējās visstraujāk saruks mazajās dalībvalstīs. Tāpat uzņēmumiem mazināsies interese daļu ražošanas procesa organizēt mazajās dalībvalstīs, jo būs jāšķērso robežas. (Vairāk – šeit (franciski)).
5
Šengenas apturēšana, lai nosargātu Šengenu. Šengenas zonas priekšrocības ir Eiropas Savienības ideoloģiskais pamats – tas ir sapnis par Eiropu, kas ir atvērta, brīva un vienota, un kuras pamatā ir pārvietošanās brīvība. Bailes par šīs vīzijas sagraušanu līdz ar Šengenas zonas „iesaldēšanu” ir saprotamas, bet vai tiešām nelieli apgrūtinājumi ir tas, kas var sagraut vienotas Eiropas ideju? Nevis pagaidu ierobežojumi, bet gan pieaugoša nedrošība, terorisma draudi un institūciju bezspēcība savas valsts un iedzīvotāju aizsargāšanā ir tas, kas varētu sagraut Šengenu.
Šengenas apturēšana, lai nosargātu Šengenu. Šengenas zonas priekšrocības ir Eiropas Savienības ideoloģiskais pamats – tas ir sapnis par Eiropu, kas ir atvērta, brīva un vienota, un kuras pamatā ir pārvietošanās brīvība. Bailes par šīs vīzijas sagraušanu līdz ar Šengenas zonas „iesaldēšanu” ir saprotamas, bet vai tiešām nelieli apgrūtinājumi ir tas, kas var sagraut vienotas Eiropas ideju? Nevis pagaidu ierobežojumi, bet gan pieaugoša nedrošība, terorisma draudi un institūciju bezspēcība savas valsts un iedzīvotāju aizsargāšanā ir tas, kas varētu sagraut Šengenu.
Ārējās robežas Šengenā turpinās atrasties pastāvīgu drošības izaicinājumu priekšā – to garantēs nelegālās imigrācijas ceļi un teroristu „bāzes nometņu” ģeogrāfiskais tuvums. Ja tiešām nevēlamies pieredzēt pilnīgu Šengenas zonas sabrukumu, tai ir jāevolucionē uz to principu ievērošanu, kas ir noteikti tās sākotnējos līgumos – uz stipru ārējo robežu, spēcīgu iekšējo drošības struktūru un savstarpējo sadarbību veidošanu. Virzību uz zonas sakārtošanu un drošības atjaunošanu varam sākt, tikai uz laiku apturot Šengenas zonas darbību vietās, kur tas nepieciešams, atjaunojot iekšējo kārtību un nostiprinot ārējo robežu. Iespējams, ka tad arī robežkontrole notiks tikai uz ES ārējām robežām un iekšējās atkal varēsim droši atvērt.
Pretarguments
Diemžēl Eiropas Savienības dalībvalstu politika reti ir tik skaidra, lai, uz diviem gadiem pārtraucot kāda veida sadarbību, to būtu ļoti viegli un vienkārši atjaunot. Pa šo laiku būs daudz jaunu noteikumu, daļa dalībvalstu būs piemērojušās jaunajai situācijai un saskatīs noteiktas priekšrocības tajā vai arī saredzēs iespēju izvirzīt populistiskas prasības citām dalībvalstīm kā nosacījumu robežkontroļu izbeigšanai. Šie jautājumi ir ilgstošu sarunu un daudzveidīgu kompromisu rezultāts, kas var nebūt tik neiznīcināmi.
Kopsavilkumā Debatēm izvirzītais jautājums: „Vai nepieciešams atjaunot robežkontroli Šengenas zonas ietvaros?” vai nu tā formulējuma, bet, visdrīzāk, argumentācijas un interpretācijas ērtības labad izrādījies problemātisks. Par spīti ievadā pievienotajai anotācijai, kas precīzi skaidro šīs debates kontekstu, jau kopš pirmo argumentu publiskošanas ir skaidrs, ka Čigānes kundzei notiek pašai savas debates.
Kopsavilkumā Debatēm izvirzītais jautājums: „Vai nepieciešams atjaunot robežkontroli Šengenas zonas ietvaros?” vai nu tā formulējuma, bet, visdrīzāk, argumentācijas un interpretācijas ērtības labad izrādījies problemātisks. Par spīti ievadā pievienotajai anotācijai, kas precīzi skaidro šīs debates kontekstu, jau kopš pirmo argumentu publiskošanas ir skaidrs, ka Čigānes kundzei notiek pašai savas debates.
Šīs debates ietvaru un argumentācijas kontekstu veido šodienas Eiropā reāli notiekoša diskusija par iespēju atļaut vairākām dalībvalstīm pēc to pieprasījuma atjaunot robežkontroli uz laiku līdz diviem gadiem. Divi gadi ir ilgākais laika posms, uz kādu pieļaujama robežkontroles atjaunošana – tā pieļaujama tikai ārkārtas situācijās, konstatējot būtisku iekšējās drošības apdraudējumu un/vai nopietnus trūkumus Šengenas zonas noteikumu piemērošanā. Piemēram, kādai dalībvalstij nepildot savu pienākumu aizsargāt un kontrolēt Šengenas ārējo robežu, tādā veidā apdraudot visas zonas stabilitāti un drošību. Iekšējā robežkontrole ārkārtas situācijā darbojas kā kompensācijas mehānisms līdz ārējo robežu nostiprināšanai.
Lēmums par labu robežkontroles atjaunošanai uz tik ilgu laiku nekad nebūs viennozīmīgs vai vienkāršs ne konkrētajai valstij, ne pašai Šengenai. Tāpēc īpaši nevietā šķiet Čigānes kundzes izvēle eskalēt debati no esošā, ļoti sarežģītā un šodienas Eiropā aktuālā lēmuma konteksta, uz eksistenciālu pārspriedumu „Būt vai nebūt Šengenai”. Šengenas zonas faktiska sagraušana -  visu iekšējo robežu atjaunošana – nav un, atļaušos minēt, arī tuvākajos gados nebūs aktuāls jautājums mūsu dienaskārtībā.
Politiskās diskusijās bieži sastopami vieglprātīgi, teju dogmatiskos stereotipos balstīti pieņēmumi par pretinieka pozīciju, īpaši gadījumos, kad kā debatēšanas taktika izvēlēta mērķtiecīga tēmas polarizēšana un sakāpināšana līdz absurda līmenim – būt vai nebūt, par vai pret, melns vai balts. Par laimi, šo debašu un Šengenas aktuālais jautājums ir vērsts tikai uz Šengenas zonas saglabāšanu un efektīvu funkcionēšanu ilgtermiņā. Iespēja atjaunot iekšējo robežkontroli ārkārtas situācijas, apdraudējuma laikā ir mehānisms, kas nevis graus, bet glābs Šengenu.
Lolita Čigāne
12. Saeimas deputāte, Vienotība

Argumenti pret

Šengenas vienošanās paredz gadījumus, kad dalībvalstis var atjaunot robežkontroli. Šajos argumentos pieņemts, ka ar atjaunošanu domāts, ka tiek atjaunotas robežkontroles uz visu dalībvalstu iekšējām robežām - aptuveni tādas, kādas tās bijušas pirms attiecīgo valstu pievienošanās Šengenai.
Šengenas vienošanās paredz gadījumus, kad dalībvalstis var atjaunot robežkontroli. Šajos argumentos pieņemts, ka ar atjaunošanu domāts, ka tiek atjaunotas robežkontroles uz visu dalībvalstu iekšējām robežām - aptuveni tādas, kādas tās bijušas pirms attiecīgo valstu pievienošanās Šengenai.
1
Robežkontroļu atjaunošana nenovērsīs cēloni, kādēļ apsver ieviešanu. Imigrācija - gan nelegāla, gan tiesiska – pastāvēja arī pirms Šengenas vienošanās, kad vēl tika veiktas pastāvīgas un regulāras robežkontroles uz visām iekšējām un ārējām robežām. Patvērumu meklētāju problēma nav radusies 2014. gadā un nav arī sākusies pēc Vācijas kancleres paziņojuma, ka Vācija uzņems Sīrijas bēgļus.
Robežkontroļu atjaunošana nenovērsīs cēloni, kādēļ apsver ieviešanu. Imigrācija - gan nelegāla, gan tiesiska – pastāvēja arī pirms Šengenas vienošanās, kad vēl tika veiktas pastāvīgas un regulāras robežkontroles uz visām iekšējām un ārējām robežām. Patvērumu meklētāju problēma nav radusies 2014. gadā un nav arī sākusies pēc Vācijas kancleres paziņojuma, ka Vācija uzņems Sīrijas bēgļus.
Iekšējo robežkontroļu atjaunošana nemazinās slogu, kādu nesamērīgi lielais patvēruma meklētāju skaits rada Itālijai un Grieķijai (vai kādai citai valstij, uz kuru novirzīsies jaunākie migrācijas ceļi). Robežkontroļu atjaunošana uz iekšējām robežām neiespaidos patvēruma meklētāju ierašanās apjomus uz  ārējās robežas.
Šengenas zona patlaban nav apdraudēta tāpēc, ka tā nedarbotos pietiekami labi. To apdraud ārējās robežas jautājumi, dalībvalstu atšķirīgie viedokļi par ārējo robežu, un neviendabīgās, nepārdomātās reakcijas. Šengenas zonas efektivitāte ir apdraudēta dalībvalstu iekšēju pretrunu, baiļu un populistisku solījumu dēļ.
Pretarguments
Robežkontroļu atjaunošanas mērķis nav novērst imigrācijas krīzi, bet gan sakārtot situāciju, kas radusies tās rezultātā. L. Čigānes argumentācijas uzstādījums jau pašos pamatos ir problemātisks, taču diemžēl simptomātisks viņas pārstāvētās partijas līdz šim veidotajai retorikai. Patlaban Eiropā notiekošā diskusija, kuras kontekstā veidota arī šī debate, nav par absolūtu Šengenas zonas apturēšanu – aktuālais jautājums ir par iespēju atļaut dalībvalstīm pēc nepieciešamības atjaunot robežkontroli uz laiku līdz diviem gadiem. Šo procesu eskalācija retorikā līdz debatēm par faktisku Šengenas sagraušanu ir iebiedēšanas taktika – „vai nu Šengena bez robežām vai vispār bez Šengenas”. Polarizēti argumenti, protams, ir spēcīgāki, taču jāapzinās, ka situācija ir daudz sarežģītāka un „pelēkāka”.
L. Čigānes argumentācija balstīta uz aplamu pieņēmumu, ka ierosinājums atļaut Šengenas dalībvalstīm atjaunot iekšējo robežkontroli līdz diviem gadiem ir balstīts mērķī novērst patvēruma meklētāju krīzes cēloņus vai abstrakti samazināt uz Eiropu plūstošo patvēruma meklētāju skaitu. Šengenas zonas valstu mērķis, atjaunojot robežkontroli, ir atgūt kontroli situācijā, kad, Grieķijai un Itālijā nepildot Šengenas nolīgumu un Dublinas regulas uzliktos pienākumus, Eiropas iekšienē notiek nekontrolēta masveida migrācija.
Pērn Eiropā caur Itāliju un Grieķiju ieradušies aptuveni 1,2 miljoni migrantu, no kuriem reģistrēta un identificēta tika mazāk kā puse – kapacitātes un resursu trūkuma rezultātā sistēma, kas nepieciešama gan Šengenas darbībai, gan ko nosaka Dublinas regula, ir „uzkārusies”. Fakts, ka Grieķija nekontrolē savu – līdz ar to, Šengenas – ārējo robežu un nespēj izpildīt savu pienākumu fiksēt ierodošās personas, nav apstrīdams un sevī nes nopietnus un pavisam reālus drošības riskus Eiropai – diemžēl apliecinājumus jau tam esam guvuši, Parīzes teroraktus paveikušajiem Eiropā ierodoties, gan to brīvi pametot, tieši caur Grieķiju.
Tā kā ir pierādījies, ka problēmu operatīvi atrisināt Grieķija patlaban nav spējīga, pārbaudes uz Šengenas iekšējām robežām veicinātu to, ka vismaz tiktu reģistrētas un identificētas personas, kas ieradušās Eiropā, kas savukārt palīdzētu operatīvāk virzīt patvēruma piešķiršanas procesu, efektīvi īstenojot izraidīšanas politiku pret tiem, kuriem starptautiskās aizsardzības statuss nepienākas. Pagaidu robežkontroles atjaunošana valstīs, kuras to atzinušas par nepieciešamu, darbotos kā kopējs kompensācijas mehānisms ārējo robežu vājumam, lai nodrošinātu gan iekšējo drošību, gan faktiskās situācijas apzināšanu.
2
Nelietderīga dalībvalstu līdzekļu izmantošana. Eiropas Savienība vēl arvien nav pilnībā pārvarējusi finanšu krīzes sekas. Eiropas Savienības dalībvalstu rīcībā nav lieku līdzekļu, ko izmantot, atjaunojot robežkontroles uz iekšējām robežām – tam nepieciešami darbinieki, tehniskās ierīces un infrastruktūra. Uz iekšējo robežu kontrolēšanu var būt jānovirza līdzekļi un personāls, kuri tagad tiek izmantoti ārējās robežas sargāšanai (un arī ir nepietiekami).
Nelietderīga dalībvalstu līdzekļu izmantošana. Eiropas Savienība vēl arvien nav pilnībā pārvarējusi finanšu krīzes sekas. Eiropas Savienības dalībvalstu rīcībā nav lieku līdzekļu, ko izmantot, atjaunojot robežkontroles uz iekšējām robežām – tam nepieciešami darbinieki, tehniskās ierīces un infrastruktūra. Uz iekšējo robežu kontrolēšanu var būt jānovirza līdzekļi un personāls, kuri tagad tiek izmantoti ārējās robežas sargāšanai (un arī ir nepietiekami).
Cik tas izmaksātu? 2010. gadā Latvijā atjaunojām robežkontroli uz deviņām dienām saistībā ar NATO Parlamentāro asambleju. Toreiz robežkontrole tika atjaunota 11 posteņos uz Latvijas - Lietuvas un Latvijas - Igaunijas robežas, un tika veiktas papildu imigrācijas patruļas uz šīm robežām, papildu patruļas Šengenas terminālos gan ostās, gan lidostās. Kopā tas izmaksāja 180 167 latus.
Valsts robežsardze ir veikusi aptuvenos aprēķinus, izmantojot 2010. gada konceptu, arī par 2016. gadu. Gadījumā, ja būtu nepieciešams atjaunot robežkontroli uz 30 dienām, tas Latvijai varētu izmaksāt aptuveni 711 359 eiro. Jāņem vērā, ka tam pieskaitāmi izdevumi saistībā ar regulāru infrastruktūras atjaunošanu. Jāņem arī vērā, ka ilgāka kontrole prasītu daudz vairāk cilvēkresursu.
Pretarguments
Robežkontroles atjaunošana jāskata kontekstā ar alternatīvajām izmaksām. Fakts, ka robežkontroles pagaidu atjaunošana saistīta ar papildu izmaksām, nav apstrīdams. Taču, tāpat kā ar jebkuru citu sistēmu vai mehānismu ieviešanu – pagaidu vai ilgtermiņa -, potenciālās izmaksas būtu apskatāmas kontekstā ar alternatīvajām izmaksām un ieguvumiem. Tā robežkontroles pagaidu atjaunošanas izmaksas būtu skatāmas, salīdzinot tās ar organizētās noziedzības radītajiem zaudējumiem (un noziedzīgo grupējumu gūto peļņu, kas visefektīvāk funkcionē tieši bezrobežu Šengenā) vai ar nekontrolētās migrācijas radītajām izmaksām.
Aplēses liecina, ka patvēruma meklētāju krīze Vācijai 2015.gadā izmaksājusi 21 miljardu eiro; Ķelnes ekonomiskās izpētes institūts prognozē, ka tuvāko divu gadu izmaksas būs mērāmas aptuveni 50 miljardu eiro apmērā. Pagaidu robežkontroles ieviešanas izmaksas ir atkarīgas no tās ilguma – īstermiņa izmaksas ir zemas, ilgtermiņā robežkontroles atjaunošana vācu ekonomikai varētu izmaksāt ap 10 miljardiem eiro. Finansiālie ieguvumi no pagaidu robežkontroles atjaunošanas – piemēram, no organizētās noziedzības tīklu pārraušanas un atsavinātajiem līdzekļiem– var tikt izmantoti robežkontroles struktūru „sponsorēšanai”, tā vēl vairāk samazinot tiešās izmaksas.
Būtiski gan atgādināt, ka Šengenas līgumi neparedz iespēju „uzspiest” robežkontroli kādai no tās dalībvalstīm – katrai dalībvalstij ir tiesības pašai lemt par pagaidu robežkontroles ieviešanu, ar iespēju ārkārtas situācijā prasīt pagarināt robežkontroles laiku līdz diviem gadiem. Jāsaprot, ka runa nav par plānveida iniciatīvu „profilaktiski” atjaunot robežkontroli Šengenā – mēs runājam par valstīm, kuras visvairāk skārusi migrācijas krīze un kuras pamatoti situāciju var raksturot kā ārkārtas. Latvija savukārt vismaz patlaban neapsver robežkontroles atjaunošanu un nesaskaras ar ārkārtas situāciju, tāpēc projekcijas par robežkontroles izmaksām Latvijā patlaban nav nedz aktuālas, nedz nepieciešamas.
3
Tas būtu nesamērīgs ierobežojums bez izciliem rezultātiem. Nelegālie imigranti ir maza daļa no ceļotājiem, bet robežkontroles atjaunošana apgrūtinās visus. Eiropas Savienības dalībvalstīs dzīvo vairāk nekā 500 miljoni cilvēku, kam visiem ir tiesības brīvi šķērsot iekšējās robežas. Neskaitāmi tūristi šķērso iekšējās robežas.
Tas būtu nesamērīgs ierobežojums bez izciliem rezultātiem. Nelegālie imigranti ir maza daļa no ceļotājiem, bet robežkontroles atjaunošana apgrūtinās visus. Eiropas Savienības dalībvalstīs dzīvo vairāk nekā 500 miljoni cilvēku, kam visiem ir tiesības brīvi šķērsot iekšējās robežas. Neskaitāmi tūristi šķērso iekšējās robežas.
Līdz šim šis jautājums risināts, sadarbojoties policijai un tiesu iestādēm. Ir grūti iedomāties, ka, piemēram, Luksemburgā katru rītu uz darbu no blakus valstīm ierodas 150 000 cilvēku. Kā viņus visus pārbaudīt? Vai pārbaužu dēļ viņi regulāri nekavēs darbu? Un vai tam būs jēga?
Pretarguments
Ierobežojumam nav jābūt nesamērīgam – iespējams veidot elastīgus mehānismus. Pagaidu robežkontroles atjaunošana nenozīmē automātisku atgriešanos pirms-Šengenas pasaulē ar kilometriem garām rindām robežpunktos – pagaidu robežkontroles ietvaros ir iespējams izveidot elastīgus mehānismus – piemēram, dažādu „ātrumu” pārbaudes, balstoties uz nacionālo piederību vai robežšķērsošanas mērķi -, lai maksimāli samazinātu potenciālos apgrūtinājumus. L. Čigānes minētajā Luksemburgas gadījumā piemērota būtu tieši „dažādu ātrumu” sistēma – piemēram, konkrēts maģistrāles posms tikai valstī strādājošajiem vai tās pilsoņiem, piemēram.
Un, lai gan nelegālo imigrantu skaits, salīdzinot ar tūristu vai pat ES pilsoņu skaitu, ir salīdzinoši mazs, ir jāņem vērā nelegālās imigrācijas „cena” – neapsverot pat likumu pārkāpšanu kā principiāli nepieņemamu praksi, nelegālā imigrācija veicina, piemēram, pagrīdes sabiedrību, teju atsevišķu ekonomiku veidošanos – piemēram, nelegālā nodarbinātība sastāda 18% no visa Eiropas Savienības IKP, un lielu daļu šajā „sektorā” strādājošo sastāda tieši nelegālie imigranti.
4
Apdraud vienoto tirgu, lieli papildus izdevumi uzņēmējiem, mazina to konkurētspēju. Šengenas zona ir ES sasniegums, kuru ikdienas vistiešākajā un taustāmākajā veidā bauda visi. Šengenas zonas devums – laika un līdzekļu ietaupījums (kravu pārvadātājiem, pasažieriem), ērtības. Vācijā aptuveni aprēķini liecina, ka uzņēmējiem robežkontroļu atjaunošana izmaksātu 10 miljardus eiro gadā. Nīderlandes transporta uzņēmumi rēķina, pieņemot vienas stundas kavēšanos pie katras robežas, tikai transporta uzņēmumu zaudējumi vien būtu aptuveni 600 miljoni eiro gadā, bet transportēšanas izdevumi būtiski sadārdzina preces gala cenu - vienalga, vai kavējas preču, sastāvdaļu vai darbinieku pārvadāšana.
Apdraud vienoto tirgu, lieli papildus izdevumi uzņēmējiem, mazina to konkurētspēju. Šengenas zona ir ES sasniegums, kuru ikdienas vistiešākajā un taustāmākajā veidā bauda visi. Šengenas zonas devums – laika un līdzekļu ietaupījums (kravu pārvadātājiem, pasažieriem), ērtības. Vācijā aptuveni aprēķini liecina, ka uzņēmējiem robežkontroļu atjaunošana izmaksātu 10 miljardus eiro gadā. Nīderlandes transporta uzņēmumi rēķina, pieņemot vienas stundas kavēšanos pie katras robežas, tikai transporta uzņēmumu zaudējumi vien būtu aptuveni 600 miljoni eiro gadā, bet transportēšanas izdevumi būtiski sadārdzina preces gala cenu - vienalga, vai kavējas preču, sastāvdaļu vai darbinieku pārvadāšana.
Robežkontroles atjaunošana mazinās Eiropas Savienības uzņēmēju konkurētspēju globālajā tirgū, jo viņiem nāksies rēķināties ar ilgāku robežšķērsošanas laiku, ilgākiem piegādes laikiem kā sastāvdaļām, tā gatavajai produkcijai, iespējamu piegādes termiņu kavēšanu. Vairs nebūs iespējams izmantot vienota tirgus priekšrocības. Būs nepieciešams sastāvdaļas un gatavās preces uzglabāt, atsakoties no tāda mūsdienīga ekonomikas elementa kā “tieši laikā” principa. Daļa produkcijas var sabojāties. Attiecīgi sadārdzinājums būs gan uzņēmējiem, gan patērētājiem.
No Latvijas viedokļa – lielajās dalībvalstīs dislocētajiem uzņēmējiem zudīs interese kādu sastāvdaļu ražot Latvijā, jo robežkontroles sadārdzinās, paildzinās un apdraudēs tās piegādi. Lielu valstu ekonomikas ir pašpietiekamas, mazām valstīm atvērtu robežu dinamisms ir izšķirīgs, lai to ekonomika attīstītos.
Pretarguments
Kā jau minēts iepriekš, pagaidu robežkontroles atjaunošana nebūtu jāvienādo ar pirms-Šengenas sistēmas atjaunošanu. Robežkontroli iespējams veidot elastīgu, nosakot dažādus šķērsošanas ceļus un veidus privātpersonām un kravām, kas, starp citu, izlases kārtībā tiek regulāri pārbaudītas arī šobrīd. Turklāt kravas pārbaudes mūsdienās arī iespējams īstenot ļoti operatīvi, īpaši, ja pamatuzdevums uz robežas ir noskaidrot, vai kravas nodalījumos netiek slēpti cilvēki.
Apgalvojumam, ka, atjaunojot pagaidu robežkontroli, nebūs iespējams izmantot vienotā tirgus priekšrocības, arī nav pamata – pirmkārt, robežkontrole nenozīmē muitas nodevu ieviešanu, otrkārt, tādas valstis kā Lielbritānija un Rumānija ļoti veiksmīgi darbojas vienotajā tirgū, neatrodoties Šengenas zonā un, attiecīgi, uzturot pastāvīgu robežkontroli. Arguments, ka „produkcija var sabojāties”, īsti neko nenozīmē – jā, produkcija var sabojāties, bet tam nav nekādas saistības ar robežkontroli. Latvija vēl pirms pievienošanās Šengenas zonai nodarbojās ar eksportu uz Eiropas valstīm; ar bojātu produkciju problēmu nebija.
Atkārtoti jāatgādina, ka ne ES, ne Latvijas dienaskārtībā nav pagaidu robežkontroles atjaunošana Latvijā – šis jautājums ir aktuāls migrācijas krīzes smagi skartajām valstīm. Bet pat visnotaļ neticamā Latvijas robežkontroles atjaunošanas scenārija gadījumā prognozes par tās ārkārtīgi milzīgo negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un ekonomisko izaugsmi ir gan pārlieku pesimistiskas – Latvijas „atkopšanās” no Krievijas sankciju radītajām problēmām pierādīja gan mūsu spēju operatīvi reaģēt uz riskiem, gan pārorientēt savu darbību tā, lai ilgtermiņā neciestu mūsu ekonomika.
Kopsavilkumā Diskusijās izkristalizējas argumenti, cilvēki tos izskaidro daudz loģiskāk un citiem saprotamāk. Diskusijas jautājums bija “Vai nepieciešams atjaunot robežkontroli Šengenas zonas ietvaros” nevis, kā to pārrakstījis Kola kungs: “Vai atļaut dalībvalstīm pēc nepieciešamības atjaunot robežkontroli uz laiku līdz diviem gadiem?”. Par pēdējo diskutēt nav vajadzības – Šengenas sistēma to paredz. Līdz ar to jautājums attiecas uz iekšējo robežu atjaunošanu Šengenas zonas ietvaros, kas nozīmē personu identitātes pārbaudi uz robežas starp divām ES dalībvalstīm un arī kravu pārbaudi, lai pārliecinātos, vai šajā kravā nav atrodamas personas, kas attiecīgo robežu cenšas šķērsot nelikumīgi. Pretējā gadījumā šādai robežai (un diskusijai) nav jēgas. Nav jēgas arī deklarēt, ka iekšējo robežu atjaunošana nav paredzēta migrācijas novēršanai, un tad atsaukties uz nekontrolētu migrāciju Eiropas iekšienē.
Kopsavilkumā Diskusijās izkristalizējas argumenti, cilvēki tos izskaidro daudz loģiskāk un citiem saprotamāk. Diskusijas jautājums bija “Vai nepieciešams atjaunot robežkontroli Šengenas zonas ietvaros” nevis, kā to pārrakstījis Kola kungs: “Vai atļaut dalībvalstīm pēc nepieciešamības atjaunot robežkontroli uz laiku līdz diviem gadiem?”. Par pēdējo diskutēt nav vajadzības – Šengenas sistēma to paredz. Līdz ar to jautājums attiecas uz iekšējo robežu atjaunošanu Šengenas zonas ietvaros, kas nozīmē personu identitātes pārbaudi uz robežas starp divām ES dalībvalstīm un arī kravu pārbaudi, lai pārliecinātos, vai šajā kravā nav atrodamas personas, kas attiecīgo robežu cenšas šķērsot nelikumīgi. Pretējā gadījumā šādai robežai (un diskusijai) nav jēgas. Nav jēgas arī deklarēt, ka iekšējo robežu atjaunošana nav paredzēta migrācijas novēršanai, un tad atsaukties uz nekontrolētu migrāciju Eiropas iekšienē.
Alternatīvi un elastīgi risinājumi teorijā izklausās lieliski, bet praksē tos realizēt ir neiespējami. Principā Kola kungs apgalvo, ka vienlaikus var pastāvēt robeža, kas ir bez robežkontroles, un tā pati robeža ar robežkontroli. Lai to nodrošinātu, būtu jāspēj atšķirt ES pilsoņi no personām, kas nav ES pilsoņi. Tāpat jābūt iespējai pārliecināties, ka konkrētais, robežu šķērsojošais ES pilsonis nav, piemēram, aizdomās turamais kādā lietā. Personām, kuras nav ES pilsoņi, turklāt var būt, kā Kola kungs pats ir norādījis, viltoti ES dokumenti, kuri jāpārbauda, un tās var mēģināt izmantot ES pilsoņiem paredzēto robežas šķērsošanas vietu vai veidu. Šīs personas var būt patvēruma meklētāji, kuriem sniedzama starptautiska palīdzība atbilstoši starptautisko tiesību prasībām. Šīs personas var mēģināt robežu šķērsot kādā vietā, kas nav robežkontroles punkts un nav pienācīgi aprīkota. Visbeidzot, šādas personas var slēpties kādā kravā, kas nozīmē, ka ikviena preču krava arī ir jāpārbauda. Kādi varētu būt elastīgie risinājumi?
Kola kungs acīmredzot neatceras stundām ilgās gaidīšanas pie robežkontroles punktiem un kilometriem garās kravas automašīnu rindas. Vai visai skaļās tiesvedības par uzņēmēju zaudējumiem pāris gadījumos, kad Francijas robežas tika bloķētas, neļaujot laikus ievest ārvalstu lauksaimniecības produkciju, kura tādēļ karstā laika dēļ sabojājās. Šengenas zona ir nozīmīgs sasniegums. Patlaban daļēja robežkontroļu atjaunošana dažādu iemeslu dēļ jau ir noticis fakts – drīz redzēsim šādu lēmumu sekas. Diemžēl analītiķi nebūt nav tik optimistiski kā Kola kungs un uzskata, ka Šengenas zonu līdz šim pastāvējušajā veidā un ērtību apjomā atjaunot nebūs iespējams. Atcerēsimies arī, ka šajā gadījumā ir jārēķina ne vien tiešie valstu izdevumi par robežkontroles atjaunošanu, bet arī negūti nodokļu ieņēmumi, ekonomikas samazināšanās, uzņēmumu bankroti un citi tieši un netieši zaudējumi (Vācijas robežkontroles atjaunošana izmaksās 10 miljardus, savukārt Francijas aprēķini rāda, ka robežkontroļu atjaunošana varētu radīt zaudējumus €110 miljardu apmērā līdz 2025. gadam, ņemot vērā tikai zaudējumus tirdzniecībai vien, Šengenas dalībvalstu konsolidētajam IKP tādējādi samazinoties par 0,8%). Tas viss – nesasniedzot labāku rezultātu kā līdz šim.
Prakse un pieredze arī rāda, ka noslēgtu iekšējo robežu apstākļos Vienotā tirgus pievilcība zūd un ārvalstu tiešās investīcijas primāri nonāk lielajās, “pašpietiekamās” dalībvalstīs, investoriem nevēloties riskēt un ieguldīt mazāku dalībvalstu uzņēmumos. Uzņēmumi izvēlas visu ražošanas ķēdi organizēt vienas, lielākais – divu lielu valstu ietvaros, iespējami izvairoties no robežu šķērsošanas, jo tā ir saistīta ar papildus izdevumiem un laika patēriņu, kā arī ar risku, ka produkcija var sabojāties.

QUO tu domā tagad?

PAR
PRET
29 balsojumi

79%

21%

Komentāri (8)

Tavs viedoklis

Atzīmē, kāda tagad ir tava pozīcija.
Miks Veltmanis23/05/2016. 20:54
Mēs tagad iesim tērēt piķi, kas mums tā jau nav, lai sargātu savas robežas, kuras neviens nevēlas šķērsot (cik mums kopā bēgļu te ir? 2 vai 3???), lai aizliegtu iebraukt Latvijā pāris cilvēkiem, brīdi, kad mums ir masveida emigrācijas krīze!!!? Par ko vispār ir runa!?! :D Absurds!

Protams, ka PRET!
atbildēt
nocomment24/04/2016. 21:26
Kas sargā ārējo Šengenas robežu? Pat ceļu nav izbraucamu. Vācijai un Francijai ir pilnīgi vienalga. Sargājiet paši. Lai vācieši atbrau un uzstāda kameras, ceļ žogus, veido ceļus kas palīdzēs sargāt LV robežu.

Tas pats ir ar NATO. Ārējā nato robeža ar Krieviju vieniem pašiem. Nu labi ik pa laikam kāds iznīcinātājs palido. Kara tehniku visi savās valstīs tur gatavībai..
atbildēt
RobertRo16/02/2016. 03:41
Dānija nav Šengenas dalībvalsts.
--------------------------------
Kopš kura brīža?
+2
atbildēt
RobertRo16/02/2016. 03:39
Brīnos par cilvēkiem, kam loģiski ir izveidot robežkontroli uz Ungārijas/Austrijas, Austrijas/Vācijas, Vācijas/Dānijas un Dānijas/Zviedrijas robežām.

Saprātīgāk, lētāk un citādi izdevīgāk ir nostiprināt Ungārijas robežu, lai pāri tiek tikai bēgļi.
atbildēt
Ingvilda12/02/2016. 17:45
Nav ne praktiskas, ne ekonomiskas saiknes starp Šengenas zonu un kopējo tirgu.
______

Kā tad, tepat dažu simtu kilometru attālumā ir vairāki piemēri: Valka/Valga, Tallinas ciešās saites ar Helsinkiem, kur cilvēki katru dienu brauc uz darbu. Brīvas iekšējās pārvietošanās liegšana Šengenā ekonomiku negatīvā virzienā iespaidos visai pamatīgi, jo apgrūtināta pārvietošanās kaut ko maksā.
BET - ir fakts, ka milzīga uzmanība būtu jāveltī Šengenas ārējai robežai un ES ārējai robežai. Ja tās būs drošas un bēgļu plūsmas būs iespējams labāk kontrolēt, tad par pārējo varēsim uztraukties mazāk.
+1
atbildēt
GGG11/02/2016. 09:57
Es principā esmu par to, ka Šengenas zona ir laba lieta, bet tikai tad, ja ir drošas Eiropas ārējās robežas. Kamēr tā nav un iebraucēji nekontrolēti gāžas iekšā Eiropā milzīgā skaitā, es neiebilstu pret nelielu apgrūtinājumu uz iekšējām robežām uzrādīt dokumentus.

Neticu milzīgajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, ko varētu radīt robežu kontrole. Robežposteņu izveide un robežsardzes personāla pieņemšana nevar būt lielāki izdevumi kā tie, kas nepieciešami ekonomisko migrantu uzņemšanai, kontrolei, loģistikai un sekām, ko šī nekontrolētā migrācija pat, ja to samazinās vai apturēs, sagādās daudzus turpmākos gadu desmitus.
+6
atbildēt
Viedoklis10/02/2016. 16:12
Ir nevis jāatjauno robežas Šengenas zonas iekšienē, bet gan ir JĀPASTĀV / jāizveido drošas ārējās robežas Šengenas zonai. Man kā LR pilsonim nav nekas pret Vācijas pilsoni. Mums sakrīt vērtību sistēma. Un tāpēc arī esam Šengenas zonā! Bet es nezinu kurā brīdī, kurš prātvēders izdomāja, ka tā ir ES galvenā pamatvērtība: neaizsargāt ES ārējās robežas, neaizsargāt ES pilsoņus un to drošību, intereses. Es nezinu kurā brīdī mēs uz ko tādu esam parakstījušies un kad bija tāda diskusija. Manuprāt mēs esam maldināti. Jo uz tādu vērtību neviens ES pilsonis, nav piekritis.

Tas kas ir jādara ir jāizveido spēcīga ārējā robeža ar vienotu robežsardzi un bez žēlastības jāneitralizē jebkurš robežas pārkāpējs. Izņēmums ir ja ES ārējā robeža kādā punktā robežojas ar citu valsti kurā ir kara stāvoklis un jāuzņem šīs valsts kara bēgļi. Tādas situācijas nav uz šodienu. Tāda varētu būt kad sabruks kriminālais putina režīms un Krieviju pārņems pilsoņa karš, taču uz šodienu tādas situācijas nav. Visos citos gadījumos, jebkuru bēgli var uzņemt tikai caur vēstniecību normālā kārtībā. Pārējie ne pēdu nevar pavadīt Šengenas zonā.

Jānostiprina ES ārējās robežas. Jāizveido viena robežsardze. Jebkurš nelegāls robežas pārkāpējs ir noziedzinieks un tādā kārtībā tas jāapstrādā.
+5
atbildēt
JB15/02/2016. 13:38
Mīļo cilvēk :)

- kas jūs vedina domāt, ka ES atvērto robežu un sabiedrību ekstrēmisti vēlas izveidot jelkādu, kur nu vēl "spēcīgu" robežu?

- vai tiešām nav acīmredzami, ka vienīgo kaut cik "spēcīgo" robežu pagājušogad izveidoja Ungārija, kur minētie ekstrēmisti sunīt-sunīja un pazemoja mēnešiem ilgi?

- pasi parādīt lidostā ilgst ~15 sekundes; ASV, Kanāda un Meksika lieliski tirgojas arī esot valstu robežām

- neko daudz vairāk par iepriekšējo LV pilsonim nevajag, un vismazāk - lai kāda ekstrēmistu ekspertkomiteja Briselē lemtu, kam "bēgt" vai imigrēt uz Latviju
+1