Izvēlies autorizācijas veidu

IR

QUO
Ir jautājumi, uz kuriem atbilde "jā" vai "nē" izmaina pasauli. Svarīgi, lai šādos
jautājumos gudrā strīdā uzvar spēcīgākie argumenti. Pievienojies diskusijai!
debašu arhīvs
33%
67%
Māra Miķelsone
moderators
Vai ir jāievieš pedagogu atalgojuma jaunais modelis?
Diskusija Latvijā par izglītības sistēmu, zināšanu kvalitāti un pedagogu atalgojumu ilgst jau gadiem, reformas nespēj veikt ne viens vien ministrs. Skolēnu un līdz ar to skolu skaits samazinās, bet pedagogu?
Izglītības un zinātnes ministrija liek priekšā jaunu pedagogu atalgojuma modeli, paredzot, ka tas novērsīs pašreizējo situāciju, kad par vienu un to pašu darba apjomu pedagogi var saņemt ļoti atšķirīgu atalgojumu. Tāpat jaunā atalgojuma sistēma tuvināšot tādu salīdzināmu valstu kā Igaunija un Somija vidējam rādītājam skolotāju un skolēnu proporciju skolās.
Ministrija norāda, ka pašreizējā atalgojuma aprēķināšanas kārtība ir pieļāvusi nevienlīdzīgu atalgojumu skolotājiem par salīdzināmu darba apjomu, kā arī mazo un neefektīvo skolu piefinansēšanu uz lielo skolu rēķina.
Tam iebilst pedagogu arodbiedrība - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), kas apgalvo, ka tad, ja modelis tiks ieviests esošajā redakcijā, 56% skolu skolotāju jutīs algu samazinājumu.
Kā rīkoties? Kurš gribēs spert izšķirīgo soli un sakārtot Latvijas klibo izglītības sistēmu, Irir.lv uz debatēm aicināja izglītības ministres padomnieku rīcībpolitikas ieviešanas jautājumos Kasparu Bērziņu un LIZDA eksperti sociāli ekonomiskajos jautājumos Ilzi Priževoiti.
Kā domājat jūs? Piedalieties debatēs, rakstiet komentārus!
lasīt vairāk

QUO tu domā pirms debates?

PAR
PRET
150 balsojumi

35%

65%

Kaspars Bērziņš
Izglītības ministra padomnieks rīcībpolitiku ieviešanas jautājumos

Argumenti par

1
Skolotāja padoms un atbalsts būs pieejams ne tikai mācību stundā. Skolotājiem būs 36 stundu darba nedēļa un daudzveidīgāki pienākumi. Skolotāji sniegs individuālās konsultācijas un strādās ar vecākiem, viņi palīdzēs attīstīt skolu un ciešāk sekos skolēnu attīstībai un problēmām. Paldies skolām un skolotājiem, kas to dara jau tagad! Taču tā nav visur - Latvijā ir skolas, kurās "viesskolotāji" ieskrien novadīt stundu un dodas tālāk, skolas, kurās paredzētas tikai stundas, bet nav atbalsta, un tādas, kurās skolotāji dara šos papildus darbus, bet viņiem par to nemaksā. Tādās skolās grūti cerēt uz labu izglītības kvalitāti.
Skolotāja padoms un atbalsts būs pieejams ne tikai mācību stundā. Skolotājiem būs 36 stundu darba nedēļa un daudzveidīgāki pienākumi. Skolotāji sniegs individuālās konsultācijas un strādās ar vecākiem, viņi palīdzēs attīstīt skolu un ciešāk sekos skolēnu attīstībai un problēmām. Paldies skolām un skolotājiem, kas to dara jau tagad! Taču tā nav visur - Latvijā ir skolas, kurās "viesskolotāji" ieskrien novadīt stundu un dodas tālāk, skolas, kurās paredzētas tikai stundas, bet nav atbalsta, un tādas, kurās skolotāji dara šos papildus darbus, bet viņiem par to nemaksā. Tādās skolās grūti cerēt uz labu izglītības kvalitāti.
Pretarguments
Šos pienākumus skolotāji veikuši arī līdz šim. LIZDA nesaskata, ka jaunajā atalgojuma modelī tie tiktu apmaksāti vairāk. Skolotāji arī tagad strādā ar vecākiem, sniedz konsultācijas un veic citus ar mācību procesu saistošus papilddarbus. Ja skolotājam pamatdarbā nav pietiekami daudz stundu, lai nodrošinātu pilnu likmi, ar ko saskarsies vairāki skolotāji arī pēc jaunā modeļa ieviešanas, tad viņam jāmeklē darbs vēl citās skolās. Modelis esošajā redakcijā nespēs atrisināt problēmu, ka vairākiem skolotājiem nav iespējams nodrošināt 36 stundu darba dienu. 
2
Bērniem būs pieejami uz pusi vairāk logopēdu, divas reizes vairāk psihologu un daudzkārt - karjeras konsultantu. Labu izglītību nevar nodrošināt tikai ar mācību stundām, un mēs redzam, ka ar pašreizējo atbalstu nepietiek, tāpēc valsts ir gatava apmaksāt vairāk. Nākotnē šo skaitu vajadzētu vēl palielināt un tas jādara pakāpeniski - vienlaicīgi ar šo pedagogu sagatavošanu un pilnvērtīgu esošo noslogošanu.
Bērniem būs pieejami uz pusi vairāk logopēdu, divas reizes vairāk psihologu un daudzkārt - karjeras konsultantu. Labu izglītību nevar nodrošināt tikai ar mācību stundām, un mēs redzam, ka ar pašreizējo atbalstu nepietiek, tāpēc valsts ir gatava apmaksāt vairāk. Nākotnē šo skaitu vajadzētu vēl palielināt un tas jādara pakāpeniski - vienlaicīgi ar šo pedagogu sagatavošanu un pilnvērtīgu esošo noslogošanu.
Pretarguments
58 pašvaldībās nav paredzēts pat viens psihologs uz pilnu amata vienību, 97 pašvaldībās – neviens karjeras konsultants uz pilnu amata vienību. LIZDA modelī redz arī diskriminējošus elementus atbalsta personāla atalgojumā. Pedagogu atalgojuma jaunajā modelī tiek plānots izglītības psihologs: viena amata vienība uz 600 izglītojamajiem, proporcionāli izglītojamo skaitam pašvaldībā. Pēc VIIS datubāzes datiem (uz 02.10.2015.) ir 58 pašvaldības (no 119), kur kopējais izglītojamo skaits ir līdz 600. Tas nozīmē, ka šīm pašvaldībām nav paredzēts pat viens psihologs uz pilnu amata vienību. Lai gan tas ir vairāk, kā tika apmaksāts līdz šim finansēšanas modelī “Nauda seko skolēnam”, tas nerisina problēmu, ka skolēniem nevar nodrošināt sekmīgam mācību procesam tik ļoti svarīgo atbalsta personālu. Piemēram, izglītības iestādes bibliotekārs tiek plānots: viena amata vienība uz 500 izglītojamiem proporcionāli izglītojamo skaitam iestādē.
Latvijā ir 608 vispārizglītojošās izglītības iestādes, kur izglītojamo skaits ir zem 500, no tām 271 vispārizglītojošā izglītības iestāde, kur izglītojamo skaits ir līdz 100 – šajās izglītības iestādes bibliotekārs tiek plānots uz slodzi 0,2. Noteiktais atalgojums bibliotekāriem par pilnu slodzi – 550 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šāda darba samaksa ir nesamērīgi zema ar veicamajiem pienākumiem un netaisnīga attiecībā pret pārējiem pedagogiem noteikto atalgojumu. Šo profesiju pārstāvjiem ir tādas pašas prasības nepieciešamajai izglītībai (MK noteikumi Nr. 662) kā pārējiem pedagogiem. Piemēram, bibliotekāram, tāpat kā visiem pārējiem skolotājiem, ir augstākā pedagoģiskā izglītība, bet vēl ir nepieciešama papildus B programmu apguve un regulāra profesionālā pilnveide maksas kursos, kurus izglītības iestādes spēj apmaksāt tikai daļēji. Līdzīga situācija ar pedagogiem, karjeras konsultantiem: viena amata vienība uz 2000 izglītojamajiem proporcionāli izglītojamo skaitam pašvaldībā. Pēc VIIS datubāzes datiem (uz 02.10.2015.) ir 97 pašvaldības (no 119), kur kopējais izglītojamo skaits ir līdz 2000. Tas nozīmē, ka šīm pašvaldībām nav paredzēts pat viens karjeras konsultants uz pilnu amata vienību. LIZDA uzskata, ka atbalsta personālam jaunajā modelī jāparedz vienāds izglītojamo apjoms uz vienu speciālistu – 1:300. Šī prasība ir vērsta uz kompromisu. Pakāpeniska proporcijas – atbalsta personāls attiecībā pret izglītojamo skaitu – samazināšana jāparedz grafikā.
*Pēc LLA datiem, pieaug skolēnu skaits ar mācīšanās grūtībām, mācīšanās traucējumiem un uzvedības problēmām, bilingvālo, reemigrējušo bērnu skaits, kam izteiktas grūtības apgūt mācību programmu latviešu valodā. Pēdējos gados pieaug bērnu skaits ar valodas traucējumiem, valodas ritma un tempa traucējumiem, disleksijas risku, kā arī kognitīvo procesu un komunikatīvo funkciju traucējumiem.
3
Skolotājiem būs skaidra atalgojuma sistēma - 760 eiro mazā klasē, tad - 830, 940 un 1000 eiro lielās klasēs. Tikai tad mēs varam cerēt, ka skolās ienāks jaunā paaudze un viņi strādās reģionos. Pašlaik katrā pašvaldībā un skolā algas ir pilnīgi citādākas un pat vienā skola var atšķirties divas reizes. Varētu domāt - tas tādēļ, ka dažās skolās strādā labāk un kvalitatīvāk vai arī pašvaldības tās atbalsta. Nē, esošajā sistēmā dažās pašvaldības saņem vairāk naudas nekā tām būtu nepieciešams un dažas - daudz mazāk, tāpēc arī tāda negodīga algu starpība. Turklāt kopējais finansējums skolotāju algām pieaugs par 8%.
Skolotājiem būs skaidra atalgojuma sistēma - 760 eiro mazā klasē, tad - 830, 940 un 1000 eiro lielās klasēs. Tikai tad mēs varam cerēt, ka skolās ienāks jaunā paaudze un viņi strādās reģionos. Pašlaik katrā pašvaldībā un skolā algas ir pilnīgi citādākas un pat vienā skola var atšķirties divas reizes. Varētu domāt - tas tādēļ, ka dažās skolās strādā labāk un kvalitatīvāk vai arī pašvaldības tās atbalsta. Nē, esošajā sistēmā dažās pašvaldības saņem vairāk naudas nekā tām būtu nepieciešams un dažas - daudz mazāk, tāpēc arī tāda negodīga algu starpība. Turklāt kopējais finansējums skolotāju algām pieaugs par 8%.
Pretarguments
Samazinātas algas skolotājiem ar augstu profesionālo līmeni un tādiem pašiem veicamajiem pienākumiem kā līdz šim, lai palielinātu pedagogu zemākās algas, nevar uzskatīt par normu un izglītības kvalitātes veicinošu faktoru.
Jau iepazīstoties ar pirmajām MK noteikumu projekta versijām par atalgojuma modeli, LIZDA uzsvēra, ka nav pieļaujama situācija, kurā algas tiek izlīdzinātas, samazinot atalgojumu lielo skolu skolotājiem un palielinot mazo skolo skolotājiem. LIZDA uzskata, ka ar šādu vienlīdzības veicināšanas metodi tiek sanaidoti nozares pārstāvji. Tas, ka salīdzinoši daudziem pedagogiem nāksies saskarties ar algas samazinājumu, ir modeļa viena no būtiskākajām un riskantākajām nepilnībām. Ir skaidri redzams, ka kvalitatīva modeļa ieviešanai nav piešķirts atbilstošs finansējums, citādāk principu izlīdzināt algas, kādam samazinot un kādam pieliekot, var uzskatīt tikai un vienīgi par dīvainu un nepamatotu, un ar izglītības kvalitātes celšanu tam ir maz saistības. 
4
Nosakām, cik skolotājiem jābūt skolā, lai varētu pilnvērtīgi nodrošināt mācību procesu. It kā pašvaldībām un skolu direktoriem to vajadzētu zināt labāk, tomēr redzam, ka tā nav. Latvijā ir daudz skolu, kurās ar skolotāju skaitu knapi pietiek, lai varētu novadīt stundas, taču nav paredzēts nekāds atbalsts, un kvalitatīvu izglītību tur nesagaidīt. Tāpat ir skolas, kurās ir otrādi - nedaudz bērnu māca nesamērīgi daudz skolotāju un ir paralēlās programmas ar pāris bērniem katrā klasē - sabiedrības resursi tiek nelietderīgi izmantoti. Ir pašvaldības, kurās mazās skolas atņem resursus lielajām skolām, un tādas, kur notiek otrādi. Pārmērības vai trūkumu veicina arī neprecīzā un negodīgā finansējuma sadalīšana starp pašvaldībām.
Nosakām, cik skolotājiem jābūt skolā, lai varētu pilnvērtīgi nodrošināt mācību procesu. It kā pašvaldībām un skolu direktoriem to vajadzētu zināt labāk, tomēr redzam, ka tā nav. Latvijā ir daudz skolu, kurās ar skolotāju skaitu knapi pietiek, lai varētu novadīt stundas, taču nav paredzēts nekāds atbalsts, un kvalitatīvu izglītību tur nesagaidīt. Tāpat ir skolas, kurās ir otrādi - nedaudz bērnu māca nesamērīgi daudz skolotāju un ir paralēlās programmas ar pāris bērniem katrā klasē - sabiedrības resursi tiek nelietderīgi izmantoti. Ir pašvaldības, kurās mazās skolas atņem resursus lielajām skolām, un tādas, kur notiek otrādi. Pārmērības vai trūkumu veicina arī neprecīzā un negodīgā finansējuma sadalīšana starp pašvaldībām.
Pretarguments
Vairākās izglītības iestādēs nevarēs īstenot mācību plānu.Cik skolotājiem ir jābūt skolā, nosaka mācību plāns un no mācību plāna izrietošie papilddarbi. Pēc IZM patlaban izglītības iestādēm iedalītā amatu vienību skaita, vairākas izglītības iestādes nevar īstenot mācību plānu, jo tās ir nepietiekošas. Aprēķinot amata vienību skaitu, jaunajā modelī netiek rēķinātas klāt pagarinātās dienas grupas, kas tika apmaksātas finansēšanas modelī “Nauda seko skolēnam” 1.- 4. klasei un, ja atļāva finansējums, tad līdz 6. klasei.
Kopsavilkumā Prieks redzēt, ka sakrīt ministrijas un arodbiedrības viedokļi par būtiskākajām izglītības sistēmas problēmām, tāpēc ticu, ka ir iespējams tās risināt konstruktīvā dialogā. Mūs abus uzstrauc skolotāju algu un darba apjoma nevienlīdzība, nespēja mazajās skolās nodrošināt pietiekami daudz darba visiem pedagogiem un nepieciešamība sniegt bērniem vairāk atbalsta un individualizētos izglītības pakalpojumus.
Kopsavilkumā Prieks redzēt, ka sakrīt ministrijas un arodbiedrības viedokļi par būtiskākajām izglītības sistēmas problēmām, tāpēc ticu, ka ir iespējams tās risināt konstruktīvā dialogā. Mūs abus uzstrauc skolotāju algu un darba apjoma nevienlīdzība, nespēja mazajās skolās nodrošināt pietiekami daudz darba visiem pedagogiem un nepieciešamība sniegt bērniem vairāk atbalsta un individualizētos izglītības pakalpojumus.
Tomēr šīs problēmas nevar risināt ar mehānisku finansējuma palielināšanu, jo Latvijas sabiedrība skolām jau tagad tērē Eiropas vidējiem tuvu kopprodukta daļu, arī skolotāju ieņēmumi ir ap vidējo algu, kas nav slikts rādītājs ne Eiropas, ne pasaules līmenī. Tāpēc paredzētais 30 miljonu euro pieaugums ir būtisks, un ar to saistītā reforma orientēta uz divu kritiskāko strukturālo problēmu risināšanu. Pirmkārt, mazinām nevienlīdzību starp skolotāju algām, kuru pašlaik rada neprecīzi piešķirtās dotācijas. Otrkārt, rūpējamies, lai neatkarīgi no skolas atrašanās vietas būtu nodrošināts nepieciešamais skaits pedagogu un atbalsta pakalpojumu. Valsts apmaksā šo izglītības pakalpojumu pamata līmeni, un tam visā valstī jābūt vienādam. Lai skolas varētu sniegt vairāk pakalpojumu nekā valsts nodrošinātais pamats, tas ir katras pašvaldības pienākums.
Protams, šo abu problēmu risināšana uzreiz neizveidos ideālo sistēmu, tāpēc mums kopīgi jādomā, kā Latvijas izglītību attīstīt turpmāk. Jāņem vērā gan sabiedrības spēja samaksāt par izglītības pakalpojumiem, gan iespēja izmantot sistēmā esošās rezerves. Tāpēc mums ir būtiski vienoties nevis par ideālo, bet par reālo - kuri pasākumi ir prioritāri, kam turpmāk izmantot finansējumu, kādi pārkārtojumi veicami bez papildus naudas, un kuri ir ekonomiski pamatoti. Latvija vispārējai izglītībai tērē tuvu Eiropas vidējam līmenim, tāpēc par šo summu sabiedrība ir pelnījusi iegūt labas kvalitātes izglītību.
Ilze Priževoite
LIZDA eksperte sociāli ekonomiskajos jautājumos

Argumenti pret

Pirms modeļa izstrādes tika uzstādīti vairāki mērķi - mazināt nevienlīdzību, ko rada pedagogu saņemtā atalgojuma diference, novērst skolotāju pārslodzi, veicināt izglītības kvalitātes celšanos, kā arī piesaistīt jaunus strādāt gribošos izglītības iestādēs, jo nav noslēpums, ka Latvijā skolotāja vidējais vecums ir ap 47 gadiem, turklāt pedagogu – vīriešu skaits ir ļoti neliels.
Pirms modeļa izstrādes tika uzstādīti vairāki mērķi - mazināt nevienlīdzību, ko rada pedagogu saņemtā atalgojuma diference, novērst skolotāju pārslodzi, veicināt izglītības kvalitātes celšanos, kā arī piesaistīt jaunus strādāt gribošos izglītības iestādēs, jo nav noslēpums, ka Latvijā skolotāja vidējais vecums ir ap 47 gadiem, turklāt pedagogu – vīriešu skaits ir ļoti neliels.
LIZDA uzskata, ka ar šobrīd izstrādāto modeļa variantu sākotnēji izvirzītos mērķus sasniegt nav iespējams. Tik nozīmīgā algu reforma ir izstrādāta nepilnīgi, kā arī valsts budžetā nav ieplānots papildus nepieciešamais finansējums. Ja modeli ieviesīs – tam jābūt ilgtspējīgam, tagad tas tāds nav. Vai ir jāievieš atalgojuma modelis, kas tuvākajā nākotnē vairākiem pedagogiem spēs nodrošināt, visdrīzāk, tik vien kā galvassāpes? 
1
Pirmais, kādēļ nevar ieviest modeli esošajā versijā – vairāki pedagogi pēc modeļa ieviešanas saskarsies ar algas samazinājumu, turpinot veikt tādus pašus pienākumus kā līdz šim.
Pirmais, kādēļ nevar ieviest modeli esošajā versijā – vairāki pedagogi pēc modeļa ieviešanas saskarsies ar algas samazinājumu, turpinot veikt tādus pašus pienākumus kā līdz šim.
Varētu vēl pievērt acis uz tām pāris IZM tik ļoti uzsvērtajām lielajām algām (ap 1700 – 2000 eiro), kuras saņem nepilns procents pedagogu Latvijā, taču algu samazinājumu jutīs arī tie pedagogi, kuri patlaban saņem labu, konkurētspējīgu un šābrīža ekonomiskajai situācijai atbilstošu algu par saviem veicamajiem pienākumiem. Piemēram, skolotājs, kurš strādā Valsts ģimnāzijā, kurā ir augsti kvalitātes kritēriji, līdz ar to, pedagogam jābūt patiešām izcilam – daudz jāpilnveidojas, jāgatavojas stundām, jāvelta uzmanība katram izglītojamajam, lai noturētu skolas labos mācību rādītājus, saņem algu, piemēram, 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tā ir adekvāta alga cilvēkam ar vairāku gadu stāžu savā amatā, augstāko izglītību un nozīmīgo atbildību sabiedrības priekšā. Iespējams, ka šis skolotājs jau iepriekš saskāries ar algu samazinājumu krīzes laikā, taču tagad, kad valstī ir ekonomiskā izaugsme, skolotājs savā maciņā jutīs nevis algas paaugstinājumu, bet samazinājumu. Iemesls nav ne atvieglota slodze, ne mazāks izglītojamo skaits, ne sliktāki darba rādītāji, bet gan gluži vienkārši jauna algu reforma it kā izglītības kvalitātes veicināšanai.
Arī mazākās amata algas ievērojams paaugstinājums daudzos gadījumos ir tikai ilūzija, jo tas, ko daudzi varbūt nav pamanījuši, - jaunais modelis nosaka lielāku kontaktstundu skaitu nekā līdz šim.
Piemēram, tagad skolotāju zemākā mēneša darba algas likme (21 darba stunda) ar darba stāžu, kas lielāks par 10 gadiem, ir 420 eiro (5 eiro par vienu darba stundu). Par 36 darba stundu nedēļu kā minimums tagad tas būtu 720 eiro (5,27 eiro par vienu darba stundu).
Jaunajā MK noteikumu projektā izglītības iestādēm, kas atrodas 1.grupā, tiek plānota amata alga 760 eiro. Kā zināms, pie pašreizējā finansēšanas modeļa darba samaksa par pedagoģisko likmi katrā izglītības iestādē ir dažāda. Pēc VIIS datiem, 50% skolotāju vidējais atalgojums par likmi vispārizglītojošajās izglītības iestādēs 2015./2016.m.g. ir no 420 – 500 eiro, kas nozīmē, ka skolotājiem, kam darba algas likme ir virs 445 eiro, darba alga samazināsies, ja izglītības iestāde atrodas 1.grupā, bet tiem skolotājiem, kam darba algas likme ir zem 445 eiro, darba alga palielināsies tikai par 0,27 centiem. 42% skolotāju vidējais atalgojums par likmi ir no 501 – 600 eiro, savukārt 8% skolotāju vidējais atalgojums par likmi ir no 601 – 1000 eiro. Tas nozīmē, ka šiem skolotājiem darba samaksa samazināsies.
Pretarguments
Finansējums skolotāju algām pieaug par aptuveni 30 miljoniem eiro gadā, ļaujot pacelt ienākumus lielākajai daļai skolotāju. 
Turklāt bieži minētās amata algas ir tikai daļa no skolotāju ieņēmumiem, un tām papildus nāk, piemēram, kvalitātes piemaksas, kas saglabāsies. Līdz ar to pēc jaunā modeļa lielā skolā skolotāja ienākumi droši var saniegt 1300 eiro mēnesī par pilnu darba nedēļu. Labiem skolotājiem pašvaldības bieži piemaksā, un tas nāktu vēl papildus. Ja skolai atliek līdzekļi, var vēl piemaksāt.
Taču vai ir godīgi, ka pašlaik skolotāji lielā Rīgas skolā saņem par 30% mazāku valsts finansējumu nekā tikpat ielā Pierīgas skolā? Ne tādēļ, ka viņi sliktāk strādātu, bet tāpēc, ka Pierīgas skola saņem tikpat daudz naudas, kā maza lauku skoliņa reti apdzīvotā reģionā. Vai iegūst bērni, ja patlaban vairākas skolas samazina darba stundu skaitu un uz tā rēķina paceļ algas? Mūsuprāt, tās ir esošās sistēmas kļūdas, kuras jaunais modelis labo. Taču, lai nodrošinātu esošās algas tiem, kuriem pašreizējā sistēma ir bijusi ļoti izdevīga, vajadzētu vēl vairākus miljonus.
2
Otrs – procentuālais sadalījums, kas nosaka paredzēto laiku mācību procesam - stundu vadīšanai, sagatavošanai un apmaksāto stundu skaits atbalsta pasākumiem - darbam ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību stundām, nerisina pedagogu pārslogotības jautājumu, turklāt pēc modelī iestrādātajiem nosacījumiem daudziem skolotājiem mazajās izglītības iestādēs, sākumskolā un atsevišķos mācību priekšmetos nebūs iespēja nodrošināt pilnu slodzi, kas būtiski ietekmēs viņu atalgojumu un veicinās līdzšinējo nereti sastopamo praksi, ka skolotājam jāstrādā vairākos darbos, lai nodrošinātu sev atalgojumu normālam dzīves līmenim.
Otrs – procentuālais sadalījums, kas nosaka paredzēto laiku mācību procesam - stundu vadīšanai, sagatavošanai un apmaksāto stundu skaits atbalsta pasākumiem - darbam ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību stundām, nerisina pedagogu pārslogotības jautājumu, turklāt pēc modelī iestrādātajiem nosacījumiem daudziem skolotājiem mazajās izglītības iestādēs, sākumskolā un atsevišķos mācību priekšmetos nebūs iespēja nodrošināt pilnu slodzi, kas būtiski ietekmēs viņu atalgojumu un veicinās līdzšinējo nereti sastopamo praksi, ka skolotājam jāstrādā vairākos darbos, lai nodrošinātu sev atalgojumu normālam dzīves līmenim.
Arodbiedrība arī uzsver, ka pēc modelī iestrādātās formulas izglītības iestādēs, kurās patlaban papildus kontaktstundām tiek pilnībā nodrošināta pārējo skolotāju pienākumu apmaksa – pēc jaunā modeļa kontaktstundu skaits palielināsies, pārējo pienākumu apmaksāto stundu skaits samazināsies, kā arī netiks nosegti starpbrīži, kas realitātē skolotājiem nereti tiek aizpildīti, ievadot informāciju e-klasē, gatavojoties nākamajai stundai vai, piemēram, pārrunājot neskaidros jautājumus ar kādu skolēnu, kas tiešā veidā izpaužas kā skolotāja darba pienākumu izpilde. 
Pretarguments
Jaunajā modelī pret katru mācību stundu paredzēts vairāk laika citiem skolotāja pienākumiem.
Pašlaik par 21 mācību stundu valsts apmaksā 29,4 darba stundas, kurās būtu jāiekļauj gan gatavošanos mācību stundām, skolēnu konsultēšanu starpbrīžos, atbalstu pēc stundām, gan sadarbību ar kolēģiem. Tomēr ir pašvaldības, kuras nodrošina tikai mācību stundas, un nemaz neparedz apmaksu konsultācijām, stundu gatavošanai un darbu labošanai. Jaunajā modelī valsts apmaksās vairāk - par vidēji 22 mācību stundām valsts finansēs 36 skolotāja darba stundas. Turklāt skolotāju darba laiks ir izlīdzināts gada garumā, ļaujot mācību laikā vairāk pievērsties stundu gatavošanai, bet nedēļās, kad stundu nav, - citiem skolotāju pienākumiem.
Ar LIZDA esam vienprātīgi, ka esošā situācija - skolas ar 17 skolēniem un 10 skolotājiem - nav apmierinoša, jo šādās skolās skolotāji strādā nepilnu darba nedēļu un tāpēc nevar saņemt pilnvērtīgu algu. Modelī skolotāju amata vienību skaits ir atkarīgs no skolas lieluma. Piemēram, viens skolotājs uz sešiem bērniem mazajās skolās un viens skolotājs uz 16 bērniem lielās skolās. Lai īstenotu principu “sākumskola pēc iespējas tuvu mājām”, nodrošinām finansējumu pedagogu algām mācību programmas īstenošanai visās skolās, taču skolā ar nedaudz skolēniem skolotājiem būs jāmāca vairāki mācību priekšmeti, lai nodrošinātu pilnu slodzi. Tādā veidā strādā arī daudz slavētajās Somijas attālajos valsts reģionos.
Latvijā ir skolas, kurās strādā 1 skolotājs uz 3 bērniem, un to neviena valsts nevar atļauties finansēt. Vienlaicīgi ar atalgojuma modeļa izstrādi esam sākuši diskusiju par to, kā veidot tādu Latvijas skolu tīklu, kas var nodrošināt kvalitatīvu izglītību un pilnvērtīgi izmantotu mūsu resursus - naudu, cilvēkus un infrastruktūru.
3
Trešais – nepietiekams atbalsta personāls izglītības iestādēs. Lai gan pēc jaunā modeļa IZM plānojusi vairāk amata vienību apmaksāt no valsts finansējuma nekā patlaban esošajā finansēšanas modelī Nauda seko skolēnam, LIZDA norāda, ka atbalsta personāls joprojām ir nepietiekams. Piemēram, tagad IZM izstrādātajā modelī noteikts – 1 psihologs uz 600 izglītojamajiem. Latvijas Skolu psihologu asociācijas dati rāda, ka ievērojami pieaug izglītojamo skaits ar mācību grūtībām, mācīšanās un uzvedības traucējumiem, mācību motivācijas problēmām. Nosakot šādu amata vienību uz izglītojamo skaitu, ir skaidrs, ka daudzās mazajās izglītības iestādēs būs jāiztiek vispār bez atbalsta personāla, savukārt mācību iestādēs ar lielāku izglītojamo skaitu, atbalsta personālam būs jāsaskaras ar lielu noslogotību. Nepietiekams atbalsta personāls nozīmē to, ka bērni, kuriem ir kādas psiholoģiskas vai emocionālas dabas problēmas, nevarēs saņemt pilnvērtīgu palīdzību, un tas tiešā veidā var ietekmēt mācīšanās procesu, līdz ar to mērķis “veicināt izglītības kvalitāti” netiek sasniegts.
Trešais – nepietiekams atbalsta personāls izglītības iestādēs. Lai gan pēc jaunā modeļa IZM plānojusi vairāk amata vienību apmaksāt no valsts finansējuma nekā patlaban esošajā finansēšanas modelī Nauda seko skolēnam, LIZDA norāda, ka atbalsta personāls joprojām ir nepietiekams. Piemēram, tagad IZM izstrādātajā modelī noteikts – 1 psihologs uz 600 izglītojamajiem. Latvijas Skolu psihologu asociācijas dati rāda, ka ievērojami pieaug izglītojamo skaits ar mācību grūtībām, mācīšanās un uzvedības traucējumiem, mācību motivācijas problēmām. Nosakot šādu amata vienību uz izglītojamo skaitu, ir skaidrs, ka daudzās mazajās izglītības iestādēs būs jāiztiek vispār bez atbalsta personāla, savukārt mācību iestādēs ar lielāku izglītojamo skaitu, atbalsta personālam būs jāsaskaras ar lielu noslogotību. Nepietiekams atbalsta personāls nozīmē to, ka bērni, kuriem ir kādas psiholoģiskas vai emocionālas dabas problēmas, nevarēs saņemt pilnvērtīgu palīdzību, un tas tiešā veidā var ietekmēt mācīšanās procesu, līdz ar to mērķis “veicināt izglītības kvalitāti” netiek sasniegts.
Pretarguments
Jau minēju, ka jaunajā modelī bērniem būs pieejams ievērojami vairāk valsts apmaksātu atbalsta pakalpojumu nekā pašlaik, jo būtiski palielinām apmaksāto speciālistu skaitu. Tā ir tikai valsts daļa - pašvaldības algo vēl aptuveni trešdaļu, līdz ar to LIZDA prasītais gandrīz ir sasniegts, ja pašvaldības saglabās savu atlīdzības daļu. 
Tikpat būtiski ir atbildēt uz jautājumu -  vai līdz 2016.gada 1.septembrim varēsim atrast divas reizes vairāk psihologu un četras reizes vairāk karjeras konsultantu? Tik daudz speciālistu vajadzēs, lai izpildītu modelī noteikto. Grafiks, ilglaicīgāks plāns atbalsta palielināšanai nākotnē jāgatavo, ņemot vērā pieejamo speciālistu skaitu - nevar vienkārši ierakstīt skaistus ciparus.
Kā atbalsta personālu sadalīt starp skolām, ir pašvaldību atbildība, ņemot vērā konkrētās pašvaldības skolēnu vajadzības. Katrai pašvaldībai pieeja un vajadzības savādākas, tāpēc to neregulējam, - dažas organizēs atbalstu katrā skolā, citas - centralizēti. Tomēr uzskatām, ka ieguvējiem no atbalsta personāla pieauguma jābūt visiem skolēniem pašvaldībā.
4
Ceturtais – nav noteikts atbilstošs atalgojums pirmsskolu, augstskolu un koledžu pedagogiem. LIZDA uzskata, ka noteiktais atalgojums ir nesamērīgi zems ar veicamo darbu un netaisnīgs pret pārējiem pedagogiem noteikto atalgojumu. Darba samaksai ir jābūt vienādai visās izglītības pakāpēs, jo kvalifikācijas prasības visiem skolotājiem ir vienādas.
Ceturtais – nav noteikts atbilstošs atalgojums pirmsskolu, augstskolu un koledžu pedagogiem. LIZDA uzskata, ka noteiktais atalgojums ir nesamērīgi zems ar veicamo darbu un netaisnīgs pret pārējiem pedagogiem noteikto atalgojumu. Darba samaksai ir jābūt vienādai visās izglītības pakāpēs, jo kvalifikācijas prasības visiem skolotājiem ir vienādas.
Patlaban pirmsskolu pedagogu atalgojuma jautājums ir viens no sarežģītākajiem, jo no 2002.gada pirmsskolas tika pārtrauktas finansēt no valsts budžeta, nododot rūpes par pirmsskolu pedagogu algām pašvaldību rokās, valstī tikai nosakot minimālo atalgojumu. Skaidrs, ka ļoti daudzi pirmsskolu pedagogi līdz šim saņēmuši mazu un nesamērīgu atalgojumu, salīdzinot ar vispārizglītojošo mācību iestāžu pedagogiem un turīgāku pašvaldību pirmsskolu pedagogiem. Lai pildītu vienu no modeļa noteiktajiem mērķiem – mazināt nevienlīdzību, pirmsskolu pedagogu atalgojums būtu jāpietuvina līdzvērtīgam vispārizglītojošo izglītības iestāžu pedagogu atalgojumam, taču šis nosacījums netiek pildīts. Esošajā modeļa versijā algu paaugstinājumu pirmsskolu skolotāji var sagaidīt tikai no 2018. gada. Ņemot vērā, ka minimālajai algai valstī ir tendence augt, situācija, ka, piemēram, bērnudārza auklīte un sētnieks pelnīs vairāk kā pirmsskolas pedagogs, kuram ir tāda pati iegūtā izglītība kā vispārizglītojošo skolu pedagogiem, ir pavisam reāla.
Arodbiedrība uzskata, ka tā ir morāla pazemošana, un šis jautājums ir jārisina nekavējoties. Ar nesamērīgu atalgojumu jaunajā modelī jāsaskaras arī, piemēram, augstskolas rektoram, kura minimalais atalgojums noteikts – 602 eiro, kamēr vispārizglītojošās izglītības iestādes pedagogam pirmajā grupā – 760 eiro.
Šie nav visi arodbiedrības argumenti, taču vieni no būtiskākajiem. LIZDA uzskata, ka izstrādātais pedagogu darba samaksas modelis ir nekvalitatīvs un draud būtiski pasliktināt situāciju vairākiem izglītības nozarē strādājošajiem. Pastāv liela iespējamība, ka no tā cietīs arī izglītības kvalitāte, un jauno pedagogu plūsma izglītības sistēmā nebūs sagaidāma, ja atalgojuma reforma neparedz pat pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, kas kalpotu kā garants stabilitātei nākotnē.
Pretarguments
Nosakot augstākas algas pirmsskolā, mēs palielinām izdevumus no svešiem maciņiem, jo bērnudārzu pedagogiem algas maksā pašvaldības. Ja valsts pieprasa pacelt viņu minimālās algas, jābūt pārliecinātiem, ka pašvaldības varēs tās samaksāt. Tomēr mēs atbalstām, ka arī pirmsskolas pedagogu algām būtu jābūt lielākām, tāpēc ar pašvaldībām pārrunājam iespēju tās palielināt par 15-20%. Tas būtu daudz vairāk nekā vidējais pieaugums, taču vienošanās pašlaik nav panākta.
Kopsavilkumā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir bijusi klāt pie modeļa izstrādes jau no pašiem pirmsākumiem. Iepazīstoties ar pirmajām noteikumu projekta versijām LIZDA secināja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātā modeļa uzbūve un pamatprincipi kopumā atbilst pašreizējās sistēmas nepilnību maiņai, taču jau sākotnēji LIZDA pamanīja un izcēla vairākus neskaidros jautājumus – pedagogu atalgojums, pirmsskolu pedagogu atalgojums, atbalsta personāla noslogotība, lielais kontaktstundu skaits mācību procesa nodrošinājuma blokā, neiekļautā 10% piemaksa Valsts ģimnāzijām, nepietiekams finansējuma apjoms speciālās izglītības iestādēs un internātskolās un vēl daudzus citus. 2015.gada marta mēnesī LIZDA pieprasīja IZM līdz maijam iepazīstināt arodbiedrību ar pedagogu darba samaksas jaunā modeļa gala variantu un tā ieviešanas izmaksām. LIZDA padome pieprasīja valdības apliecinājumu par nepieciešamā finansējuma nodrošinājumu 2016.gada un 2017.gada valsts budžetā, kā arī valdībā apstiprinātu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku turpmākajiem pieciem gadiem. Toreiz IZM LIZDA padomes sēdē solīja, ka jaunajā modelī visiem pedagogiem algas palielināsies, izņemot tos, kuri patlaban strādā ar lielu pārslodzi. Tāpat uzsverot, ka ministrijai esot skaidrs, cik liels papildus finansējums nepieciešams un kādā veidā IZM to valdībā pieprasīs. Ja IZM viss bija skaidrs, tad pedagogiem joprojām bija daudz jautājumu par plānoto modeli. LIZDA aicināja IZM uzlabot pārmaiņu komunikāciju un vairāk skaidrot tos jautājumus, kurus izcēla iesaistītās puses – arodbiedrība, pārstāvji no Valsts ģimnāzijām, atbalsta personāla, pirmsskolām, augstskolām, speciālās izglītības skolām u.c.
Kopsavilkumā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir bijusi klāt pie modeļa izstrādes jau no pašiem pirmsākumiem. Iepazīstoties ar pirmajām noteikumu projekta versijām LIZDA secināja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātā modeļa uzbūve un pamatprincipi kopumā atbilst pašreizējās sistēmas nepilnību maiņai, taču jau sākotnēji LIZDA pamanīja un izcēla vairākus neskaidros jautājumus – pedagogu atalgojums, pirmsskolu pedagogu atalgojums, atbalsta personāla noslogotība, lielais kontaktstundu skaits mācību procesa nodrošinājuma blokā, neiekļautā 10% piemaksa Valsts ģimnāzijām, nepietiekams finansējuma apjoms speciālās izglītības iestādēs un internātskolās un vēl daudzus citus. 2015.gada marta mēnesī LIZDA pieprasīja IZM līdz maijam iepazīstināt arodbiedrību ar pedagogu darba samaksas jaunā modeļa gala variantu un tā ieviešanas izmaksām. LIZDA padome pieprasīja valdības apliecinājumu par nepieciešamā finansējuma nodrošinājumu 2016.gada un 2017.gada valsts budžetā, kā arī valdībā apstiprinātu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku turpmākajiem pieciem gadiem. Toreiz IZM LIZDA padomes sēdē solīja, ka jaunajā modelī visiem pedagogiem algas palielināsies, izņemot tos, kuri patlaban strādā ar lielu pārslodzi. Tāpat uzsverot, ka ministrijai esot skaidrs, cik liels papildus finansējums nepieciešams un kādā veidā IZM to valdībā pieprasīs. Ja IZM viss bija skaidrs, tad pedagogiem joprojām bija daudz jautājumu par plānoto modeli. LIZDA aicināja IZM uzlabot pārmaiņu komunikāciju un vairāk skaidrot tos jautājumus, kurus izcēla iesaistītās puses – arodbiedrība, pārstāvji no Valsts ģimnāzijām, atbalsta personāla, pirmsskolām, augstskolām, speciālās izglītības skolām u.c.
LIZDA apzinājās, lai izpildītu arodbiedrības prasības, ir nepieciešams vēl papildus finansējums modeļa ieviešanai, tāpēc savlaicīgi lūdza IZM veikt aprēķinus katrai LIZDA prasībai, lai vēlāk varētu diskutēt par iespējamajiem kompromisiem un lai būtu skaidrs, kādu finansējuma apmēru nozares ministrijai prasīt valsts budžeta projekta izstrādes laikā. Ministrijas veiktos aprēķinus LIZDA saņēma tikai septembra beigās. Saasinoties modeļa ieviešanas jautājumam, procesa vadību pārņēma Ministru prezidente Laimdota Straujuma, solot, ka neskaidrie jautājumi tiks atrisināti mēneša laikā. Atrisinājumu tā arī nesagaidījām – vien apkopotus 119 pašvaldību iebildumus, kuri lielā mērā sakrīt ar arodbiedrības izteiktajiem.
Tagad esam tur, kur esam – līdz valsts budžeta apstiprināšanai atlicis pavisam ierobežots laiks. Modelis tapis ievērojami daudzās versijās – tajās atkal un atkal uzrādījās tās nepilnības, par kurām LIZDA jau vairākkārt bija iebildusi. Daudzi pedagogi vēl līdz šim nav sapratuši – kā veidosies viņu alga, un kas viņus sagaidīs pēc modeļa ieviešanas. LIZDA uzskata, ka nav pieļaujams ieviest modeli, kamēr tajā ir tik daudz nesaskaņotu jautājumu ar sociālajiem partneriem un tik daudzi nozares pārstāvji ir pauduši bažas un neapmierinātību par izmaiņām, kuras radītu šī algu reforma.
Ministru prezidente publiski pauž viedokli, ka protesta akcijas neko neatrisinās, esot jāturpina diskusijas un darbs pie modeļa. LIZDA uzskata, ka ir darījusi maksimālo – piedalījusies darba grupās, uzrunājusi finanšu ministriju, tiesībsargu, visas Saeimas koalīcijas partijas, sadarbojusies ar Latvijas Bibliotekāru biedrību, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju un daudzām citām iesaistīto pušu pārstāvniecībām, kuras atbalsta LIZDA pozīciju. Ja gaidāmajā izlīgšanas komisijas sēdē IZM nebūs veikusi būtiskus labojumus atalgojuma modelī, LIZDA noteikti lems par streiku, jo tas jau ir attieksmes jautājums.
Pēc šīm debatēm LIZDA ir secinājusi, ka IZM nav gatavi atzīt, ka modelī ir daudzas būtiskas nepilnības. Argumenti “PAR” ir ļoti pozitīvi un atbalstāmi, tomēr zem katra no šī argumenta modelī slēpjas kāds zemūdens akmens, kurš netiek atklāts un skaidrots.

QUO tu domā tagad?

PAR
PRET
114 balsojumi

33%

67%

Komentāri (23)

Tavs viedoklis

Atzīmē, kāda tagad ir tava pozīcija.
Gribu Zināt28/10/2015. 11:48
Kvalitatīvas maizes cepšanas ilgums vienmēr ir īsāks par mīklas sagatavošanas procesu.Tāpat ir ar kvalitatīvu gatavošanos stundai un tiešo kontaktstundu. Ja skolotāja gatavošanās mācību stundai tiek novērtēta tik niecīgi kā jaunajā modelī, tad tas ir tikai kārtējais ziepju "burbulis".
atbildēt
kolobok23/10/2015. 09:59
Viens no premjeres Straujumas vadītās darba grupas priekšlikumiem ir atteikties no speciālajām skolām, īstenojot iekļaujošo izglītību.
Otrs, nedaudz atšķirīgs darba grupas priekšlikums - saglabāt vienu internātskolu un vienu speciālo skolu uz vairākiem novadiem.
Ja speciālajā skolā mācās 130 izglītojamo (viena no lielākajām valstī) un pedagogu skaits ir 115, neskaitot tehniskos darbiniekus, vai tas nav tā kā par daudz? Vairāk kā 60 speciālās skolas Latvijā, ja kopējais bērnu skaits, kas mācās speciālajās skolās ir nedaudz virs 5000, vai tas ir normāli? 6 direktora vietnieki uz 60-80 skolēniem - vai tam ir pamatojums?
Šobrīd pēc IZM datiem vairāk kā puse bērnu ar speciālām vajadzībām mācās vispārizglītojošās skolās. daudzi bērnu vecāki ir pārliecināti, ka speciālās internātskolas, tā ir segregācija.
Pievienojos profesoram O.Skudram (komentāru sadaļā) - jāskatās nākotnē, vismaz 10-15 gadus uz priekšu.
+1
atbildēt
Vladis23/10/2015. 14:00
"Visu izšķir kadri!" - lai kā mums nepatiktu pieminēt šī spārnotā teiciena autoru, viņam taisnība. Un sameklēt gudru, domājošu speciālo pedagogu, ir daudz sarežģītāk ne kā pirms 5 gadiem! Vecie aiziet pensijā, bet jauno sagatavotības līmenis (atvainojiet, LU!) ir ....
+2
Ina Evardsone22/10/2015. 21:27
Pašreizējais algu aprēķināšanas modelis esot tik sarežģīts, ka to esot jāmaina. Šaubos, ka jaunais būs vienkāršāks un saprotamāks, ja jau ministrijas algu reformas modeļa autori tā arī nav spējuši arodbiedrības pārstāvjiem izskaidrot, kāpēc viņu un arodbiedrības speciālistu aprēķini tik būtiski atšķiras. Inga Vanaga apgalvo, ka viņa nespēj atrast ministrijas nākamā gada budžetā naudas summu, kas ir rezervēta skolotāju algu palielināšanai. Izskatās, ka tiek plānota nolīdzinoša naudas pārdale. Vieniem nedaudz pieliksim, bet nedaudziem krietni atņemsim. Turklāt darba slodzi visiem palielināsim, lai par to pašu naudu varētu algot krietni mazāku skolotāju skaitu. Acīm redzot, tāpēc reformatori arī nespēj izskaidrot savu modeli, jo šādu rūgtu patiesību neviens neuzdrošinās skaļi pateikt. Labi, pieņemsim, ka tas tiek plānots tikai un vienīgi izglītības kvalitātes vārdā. Cienījamie vecāki, vai tiešām Jūs ticat, ka strādājot ar lielāku darba noslodzi un saņemot par to mazāku atalgojumu, Jūsu bērnu skolotāji tiem sniegs kvalitatīvāku izglītību?
+3
atbildēt
Laura Lauberga Nikolova21/10/2015. 21:23
Ja skolotāju prasība ir palielināt algas, tad kā var izdomāt modeli, kas tās algas lielai daļai samazinās?! Ja ierēdņa atbilde ir "ideāli nebūs nekad", tad, diemžēl, šis cilvēks neatrodas īstajā vietā! Pašreizējo modeli ir nevis visu laiku jāpārstrādā, bet jāatzīst, ka tas ir brāķis, un jātaisa jauns, reālai situācijai atbilstošs. Kļūdīties ir cilvēcīgi un tas, ka ierēdņi kļūdās, jau sen ir norma šajā valstī.
atbildēt
Normunds Dzintars20/10/2015. 22:39
Nevar veidot modeli, kur jau azināti ir iekļauts nosacījums, ka lielajām skolām tiek samazinātas algas. Neiztur kritiku arguments, ka tad, ja ieviesīs, tad nu skolotājs pēkšņi vairāk strādās ar skolēniem un vecākiem. To jau dara arī tagad. tas jau ir darba pienākums. Nepareizi ir veidota proporcija darba stundām. Ja jau vairāk uzmanības skolēnam jāpievērš, tad nevar būt tā, ka jāstrādā ap 24-28 kontaktstundām. Tad jau ir jāsamazina kontaktstundu skaits, bet modelī nez kādēļ ir greizi salikts. Nepietiekams laiks atvēlēts darbu labošanai, kas ir viens no kvalitātes veicinātājiem - ir jādod darbi, darbi ir jālabo. Jo biežāk raksta, jo biežāk saņem atgriezenisko saikni.
Amata vienību skaits - ir skolas, kurās tai vienai amata vienībai nepieciešamo stundu skaitu neizdosies "sakasīt". Lai jauns modelis darbotos, tam jābūt pietiekami finansētam. Tas nozīmē, ka lielo skolu grupā amatalga nedrīkst būt zem 1500 eiro, jo lielajās klasēs arī ir vairāk darba. Mazajās skolās tad lieciet 1000, un būs labi. Tagad sanāk, ka lielākajai daļai vienkārši samazinās atalgojums.
+3
atbildēt
Skaidra20/10/2015. 16:49
1) PAR PEDAGOGU ALGĀM.
Kad runā par iespējamo algu apmēru, ieviešot pedagogu jauno algu modeli, taktiski tiek norādīts, ka netiek diskutēts par skolu direktoru (tātad, arī direktoru vietnieku - alga proporcionāla direktoru algai - 70 vai 80%) un speciālo skolu skolotāju algām. Kad no visaugstākajām tribīnēm un masu medijos runā par patreizējām pedagogu algām, tad visi gudri min ciparu - vairāk kā 2000 EUR par likmi. Pazīstu skolotājus, kuri par savu darbu vairākās skolās (praktiski vairāk kā 40 stundas jeb gandrīz 2 slodzes) + dalību starptautiskos projektos saņem bruto 1400 EUR, līdzīga maksimālā summa izskan arī TV intervijās. 1400, bet ne vairāk kā 2000. Pieļauju iespēju, ka tās ir skolu direktoru algas, jo skolas direktors = pedagogs.

2) PAR SPECIĀLO SKOLU LIKTENI.
Varbūt kāds var paskaidrot - KĀDS BŪS SPECIĀLO SKOLU LIKTENIS ????? Publiskotā informācija par pedagogu jauno algu modeli neietver speciālo skolu skolotāju algas, LIZDA mājas lapā publikācijā "Kopsavilkums par L.Straujumas darba grupā pārrunāto" dažādu priekšlikumu un ierosinājumu vidū ir ierosinājums atteikties no speciālajām skolām Latvijā, īstenojot iekļaujošo izglītību vai arī ievērojami samazināt speciālo skolu un internātskolu skaitu. Šobrīd Latvijā ir vairāk kā 60 speciālās izglītības iestādes. Ja kāds zina, lūdzu, uzrakstiet! Varbūt kāds no LIZDaS lasa?
+6
atbildēt
Zanda Dubova20/10/2015. 16:32
Pret IZM argumentiem:
1. Šobrīd visās skolās vienādi ar MK noteikumiem noteikts atbalsts skolēniem - konsultācijas un pedagoga pienākumi. Ja kāds tos nepilda, tas nenozīmē, ka pēc reformas pildīs.
3. Arī tagad ir skaidra atalgojuma sistēma - 420 Eiro par likmi. Uzrakstītajiem cipariem pretī ir jānoliek arī precīzs izdarāmā darba apjoms - diemžēl pašreizējā modeļa redakcijā es kā skolotāja nesaprotu - cik stundas man būs kontakstundas, cik stundas jāpilda citi pienākumi - pie tam - pēc kādiem kritērijiem mācību gada sākumā noteiks manu nostrādāto stundu apjomu visam turpmākajam gadam?
IZM - pasakiet skaidri un gaiši sabiedrībai - skolotājiem algas NECELS, tikai nedaudz sakārtos pienākumu aprakstus. Lai skolotājs saņemtu nosaukto algu, viņam būs jāstrādā 1,5 reizes vairāk (un arī alga proporcionāli pusotras reizes lielāka.....).
+7
atbildēt
Skudra20/10/2015. 15:33
Samazinoties iedzīvotāju skaitam,izglītības sistēma ir obligāti jāreformē.Un ar domu par to, kā situācija attīstīsies tālāko 10-15 gadu robežās, lai ik pēc 5 gadiem nav jāveic jaunas reformas.
O.Skudra
+13
atbildēt
Viedoklis20/10/2015. 13:25
IZM piedāvātais variants un ko runā daudzi citi par skolu samazināšanu laukos ir īstermiņa domāšana. Tā varbūt īstermiņā atrisinās vienu jautājumu par izmaksu samazināšanu, taču tā neatrisinās to, ka laukos tās skolas, kas paliks, būs ar zemāku līmenī kā pilstētās. Mans piedāvātais variants, kur pilsētu skolotāji, lai mazinātu savu slodzi nodod ārpakalpojumā uz lauku skolām attālināti veicamus darbus - to atrisina. Jo tad visi skolotāji neatkarīgi no atrašānās vietas - būs jāuztur vienāda kompetence.

IZM piedāvātais variants ir īstermiņā arī tāpēc, ka tas paredz tālāku lauku degredāciju un valsts pakalpojumu klāsta samazināšanu tajos. Tas nozīmē, ka turpināsies esošā tendence - pamet reģionus un iet uz lielām pilsētām. Tā neattīstās veiksmīgas valstis kā Šveice, Somijia, utt. Visai valstij kopumā vienmērīgi jāatīstas un visiem cilvēkiem neatkarīgi no to atrašānās vietas - ir jānodrošina valsts pakalpojumi, lai reģioni nevis degradētos bet uzplauktu. Un tad kad tas notiks, tad arī ekonomika tajos attīstīsies un būs vairāk gan bērnu, gan skolēnu. Un tad jau arī skolas būs savās vietas un lauku skolām tiks mazāk darba nodots ārpakalpojumā no pilsētām, jo slodzes būs vairāk izlīdzinājušās - taču kompetence tiks saglabāta vienādi augsta vēl ar vien.
+5
atbildēt
mikelisegle20/10/2015. 13:10
Par 1.iebildi:
Kopumā jaunais modelis prasa no valsts budžeta par 30 miljoniem gadā vairāk, nekā esošais. Turklāt, samazināsies saņēmēju skaits.
Līdz ar to vidējais atalgojums pieaugs.
Par 2.iebildi:
Procentuālais sadalījums, kas nosaka paredzēto laiku mācību procesam un atbalsta pasākumiem - nekad nebūs ideāls. Kāds no tā iegūs, kāds zaudēs. Bet kopumā sadalītās naudas daudzums sākotnēji pieaugs par 30 miljoniem gadā.
Par 3.iebildi:
atbalsta personāls izglītības iestādēs vienmēr būs nepietiekams. Iespējams, to var palielināt, bet tad ir jārēķinās, ka daļa no nepieciešamā finansējuma tiks paņemta no pedagogiem novirzāmās naudas.
Par 4.iebildi:
Pirmsskolu pedagogi (un viņu darba laiks) ir dalāmi divās lielās grupās:
1.pedagogi, kas īsteno vispārējo izglītības programmu
2.pedagogi, kas nodrošina bērnu izglītošanu aprūpes pakalpojuma ietvaros.
Pirmā grupa (vai šī pakalpojuma nodrošināšanai veltītais darba laiks) ir jāfinansē no valsts pamatbudžeta (un līdz ar to tā ir jāregulē no valsts puses), savukārt otrā grupa ir jāfinansē no dibinātāja (attiecīgās pašvaldības vai privātā pakalpojumu sniedzēja) budžeta (un līdz ar to tā ir jāregulē dibinātājam).
Arī atalgojums augstskolu un koledžu pedagogiem jāregulē dibinātājam.
+3
atbildēt
Uldis Paeglis20/10/2015. 13:02
Neviens nedomā par metodiskā darba apmaksu izglītības iestādēs (izņemot Valsts ģimnāzijas, kas % pret visām skolām ir "piliens jūrā") - precīzi organizēts metodiskais darbs ir izglītības kvalitātes garants! Nu nespēj tās nabaga lauku pašvaldības apmaksāt, jo pirmskolas pedagogu finansēšana (izņemot 5 - 6gadīgos) joprojām jāveic pašvaldībām.
+4
atbildēt
Inga Zeltina20/10/2015. 12:55
Skolotāji nav informēti, kā reforma ietekmēs viņu algu. Kā lai piekrīt kaut kam, kas nav izskaidrots?

+7
atbildēt
Lauma Abramsone20/10/2015. 12:46
Kas notiks ar interešu izglītību? Pēc jaunā modeļa skolēniem bezmaksas pulciņi skolā vairs nebūs pieejami.....Vai tā būs "laba izglītības kvalitāte"?
+8
atbildēt
Pauls Ruža20/10/2015. 12:41
Lielākā problēma patreiz ir par daudz skolotāju un par daudz mazu skolu, kurām nevajadzētu būt. Ir jāskatās realitātei acīs, ka no laukiem aizplūst cilvēki, un lauku reģionos ir patiešām jāsāk veidot lielās skolas, nevis uzturēt mazas nerentablas skolas, jo ja esam atklāti, tad cik daudz cilvēki no mazajām skolām tiek pie labas izglītības?
-2
atbildēt
Ēriks22/10/2015. 12:30
Un kāpēc cilvēki no laukiem aizplūst?Varbūt ka viņus no laukiem aizpludina nepareiza valsts politika.Laikā,kad mūsu pārtika tiek arvien vairāk piedraņķēta ar ķīmiju.Tā arī ir realitāte,kurai jāskatās acīs.
+1
Dace Caune28/10/2015. 10:33
Daudzi lauku skolu absolventi piedalās valsts olimpiādēs un pasaules olimpiādēs, jo tad, kad viņi turpina izglītību vidusskolās, liela daļa vairs nav laucinieki un visi lauri tiek pilsētai. Augstmaņu bērni mācījās pie guvernantēm un guva ļoti labu izglītību. Kas ir to teicis, ka lielā barā izglītība ir kvalitatīvāka. Katrai ir sava specifika un pielietojamo metožu klāsts, tātad arī pievienotā vērtība.
Jesus General20/10/2015. 09:40
LIZDA ir piedalījusies pie šī modeļa izstrādes jau no paša sākuma, tāpēc tā saukšana par brāķi ir diezgan dīvaina. Šķiet, ka LIZDA dara visu, lai nekādas reformas izglītības nozarē nebūtu..
Darbojās labākajā gadījumā kā troļļi, bet brīžiem kā teroristi.. Pirms brīža galvenā un teju vai vienīgā problēma esot bijusi finansējums. Tagad, kad tas piešķirts, izrādās viss modelis ir brāķis..ļoti dīvaini..
+9
atbildēt
J.Biotops20/10/2015. 09:00
Tikai viena detaļa.
Tajā algu reformā starp citiem jaukumiem paredzēts īsti tautiskā garā iepriecināt skolu direktorus. Viņiem, nu liekēžiem tādiem, turpmāk tikšot atļauts 7 stundas mācīt klasē kādas gudrības, ko studējuši, pirms tikuši direktoros. Nu gluži kā vienkāršam skolotājam, tikai ar vienu niansi – algu saņemt par šo darbiņu nebūs brīv. Nav ko izlaisties, mīkstos krēslos tikuši, lai pastrādā par velti. Kaut kas kopš jaunības pazīstams.
+1
atbildēt
Viedoklis20/10/2015. 08:54
Tātad mazākā alga būs 760 EUR un lielākā būs 1000 EUR. Tā es sapratu no IZM pārstāvja argumenta. Ok. Bet cikt as ir samērīgi un taisnīgi? Ir skolas kurās tam skolotājam būs jāmāca kopumā 20 skolēniem un ir skolas kur būs jāmāca skolotājam 120 skolēniem. Atšķirība ir milzīga. Jā, abi tiks uzskaitīti it kā strādājam vienu stundu likmi nedēļā - 36 stundas. Bet realitātē tas reģiona skolotājs ar 20 skolēniem jau 14:00 dosies mājās, jo nebūs ko tam darīt. Kā tas ir jau šobrīd. Un tas ar 120 skolēniem apkrāvies skolotājs vēl ar vien netiks galā līdz plkst 17:00 un nesīs darbu uz mājām - tikai tagad par mazāku samaksu. Lai uzlabotu izglītību! Ja matemātikas skolotājam ir 20 skoleņi un uzliek ieskaiti ar 10 uzdevumiem tad jālabo ir 200 uzdevumi, taču ja ir 120 skolēni tad šādā ieskaitē jālabo ir nevis 200 uzdevumi bet gan 1 200 uzdevumi! Tas ir taisnīgi? Nedomāju.

Šāds samazinājums algā skolotājiem ar lielo skaitu skolēnu ir pieļaujams tikai tad, ja tiek samazināta tiem slodze un palielināta tiem reģionu skolotājiem. Kā? Realizējot informācijas sistēmu uzdevumu deleģēšanai starp skolotājiem. Tādā veidā skolotāji ar daudz skoleņiem varētu nodot ārpakalpojumā reģionu skolotājiem vairākus uzdevumus - gatavot ieskaišu uzdevumus, labot mājas darbus, labot ieskaites, nodrošināt attālinātas konsultācijas, utt.

Kāpēc nē? Ir IT tehnoloģiju gadsimts un tas ir iespējams ja vēlas pēc būtības atrisināt šo samilzušo problēmu izglītības sistēmā. Pie tam tas nodrošinātu, ka visas skolas mācās pēc vienas programmas, vienā līmenī, kas nozīmē, ka visiem skolotājiem būs jābūt vienādi augstā zināšanu līmenī un tātad neviens skolēns nedz laukos, nedz pilsētā - netiktu apdalīts.

Dariet ko lietderīgu beidzot!
+11
atbildēt
sniega_roze19/10/2015. 23:18
Skaidrs ir viens, ka labās lauku skolas jāsaglabā, pat ja tas prasa laukos piefinansēt vidusskolas klases, kurās ir tikai astoņi skolēni.
Tas pats ar pavisam mazām piecu skolēnu lielām pamatskolu klasēm laukos.
Un nav vis jāvadā skolēni, bet gan skolotāji, lai skolotāji brauc pie skolēniem uz mazajām skolām. To visu taču var modelēt un sarēķināt, bet rezultātus mērīt.
+9
atbildēt
Mārīte Lapiņa19/10/2015. 21:04
Šogad mūsu skolā palielinājās apvienoto klašu skaits. Skolotāji to izjūt uz savas ādas - ir ne vien daudz grūtāk strādā, bet arī ievērojami pieaug laiks, lai kvalitatīvi sagatavotos stundai. Ir jāgatavo materiāli, lai strādātu abas klases, ir jāgatavo individualizēti izdales materiāli ļoti spējīgajiem un tiem, kas ar grūtībām tiek ar uzdevumu galā. Ir ļoti jāpārdomā stundu plānojums. Man vajag vismaz 2 stundas vienai mācību stundai, lai sagatavotos darbam šajā klasē. Runāju ar kolēģēm - viņas saka to pašu.
+11
atbildēt
Ķīps19/10/2015. 17:01
Pievienoja viedokli pie raksta Kādu izglītību pērkam un pirksim turpmāk? 8.septembris 2015 13:12
"Modeli" uztaisīja, taču Straujuma vārdu neturēja un "modelim" naudu budžetā nepiešķīra.
Straujumai tagad nācās taisīt citu laika vilkšanas veidu- nu viņa vadīs "darba grupu".
Bez tam vajag paskatīties uz modeli principiāli: Manuprāt, tas ir greizs:
Pirmkārt tā ir doktrīnas maiņa - no principa "nauda seko skolēnam" tā mainās uz "nauda seko skolotājam" . Otrkārt, modelis paredz čaklāko skolotāju sodīšanu, tā iegūstot līdzekļus slinkāko apmaksai.., un faktiski seko sociālistiskās uravņilovkas principam - visiem maksāja maz, toties, apmēram, vienādi...

Īstenībā jau izeja ir ļoti vienkārša- jāslēdz tās 80 mazās skolas, lai cik sāpīgi tas nebūtu. Jāatlaiž to skolotāji. Lai slimnieks izveseļotos, ir vajadzīga sāpīga operācija. Skolotāja darbs nav ekvivalents pensijai, visu nodrošināšana ar darbu nav Latvijas izglītības sistēmas mērķis. Vismaz nevajadzētu būt. Mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Un to var veikt lielākās skolās, tie skolotāji, kuri būs spējuši uzvarēt konkurences cīņā- profesionāļi. Labs skolotājs darbu vienmēr atradīs. Slikts? Vai mums tas arī ir jāuztur? Atplestākajiem, jāizmaksā vairāku mēneši alga, piemēram, bet tas vienalga ilgākā laikā ļautu sakārtot apmaksas sistēmu. Administratīvie, saimnieciskie izdevumi, personāla algošana 80 skolās noteikti dos vajadzīgo summu...

Bet mēs jau esam humānisti- velkam tik visu neefektīvo sistēmu tālāk. Jo esam sociāli atbildīgi... Taisam modeļus, rosāmies,izliekamies, ka daram, bet viss paliek pa vecam...
-3
atbildēt