Izvēlies autorizācijas veidu

IR

QUO
Ir jautājumi, uz kuriem atbilde "jā" vai "nē" izmaina pasauli. Svarīgi, lai šādos
jautājumos gudrā strīdā uzvar spēcīgākie argumenti. Pievienojies diskusijai!
debašu arhīvs
34%
66%
Māra Miķelsone
moderators
Vai Latvijas valsts spēj integrēt imigrantus?
Eiropa ir liela pārbaudījuma priekšā – uzņemt ES dalībvalstīs ap 160 000 migrantu un bēgļu no Sīrijas, Irākas, Afganistānas un Āfrikas valstīm. Kā šādu skaitu cilvēku integrēt Eiropā, vai tas apdraud pamatnāciju pastāvēšanu un Eiropas “sejas” maiņu nākotnē? Vai to vispār ir iespējams izdarīt?
Latvija ar patvēruma meklētāju integrāciju nopietni saskaras šogad. Kopš 1998.gada bēgļa statusu Latvija piešķīrusi tikai 64 cilvēkiem, bet alternatīvo statusu - 137 cilvēkiem. Kopumā aizsardzības statusu ieguvuši 14% no visiem patvēruma meklētājiem, pārējie saņēmuši atteikumu. Latvijai, pēc EK priekšlikuma, būtu jāuzņem kopumā vismaz 776 bēgļi no lielās migrantu plūsmas.
Kā vislabāk integrēt Latvijas sabiedrībā šos cilvēkus? Vai Latvijai ir sava integrācijas politika un kā tai veicies ar integrāciju līdz šim, Irir.lv jaunajā diskusijā Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska un Komunikācijas konsultante ar starptautisku humanitārās krīzes un tranzīta valstu pieredzi kopš 1995. gada Rita Eva Našeniece.
Kā domājat jūs? Piedalieties, izsakot viedokli un iesaistoties debatēs! 
lasīt vairāk

QUO tu domā pirms debates?

PAR
PRET
130 balsojumi

38%

62%

Anhelita Kamenska
Latvijas Cilvēktiesību centra direktore

Argumenti par

Latvijas Cilvēktiesību centrs kopš 2009.gada sniedz juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem. Pēc palīdzības LCC ir griezušies ap 380 patvēruma meklētāju, no kuriem 250 ir sniegtas juridiska palīdzība, t.sk. pārstāvība tiesā, bet ap 60 ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss. LCC ir iesaistījies tiesvedībās, kas skar bēgļu/alternatīvo statusu ieguvušo personu pilsoniskās/politiskās un sociālekonomiskās tiesības, kā arī veicis pētījumus par patvēruma meklētāju un bēgļu situāciju. LCC ir īstenojis vairākus projektus trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomā.
Latvijas Cilvēktiesību centrs kopš 2009.gada sniedz juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem. Pēc palīdzības LCC ir griezušies ap 380 patvēruma meklētāju, no kuriem 250 ir sniegtas juridiska palīdzība, t.sk. pārstāvība tiesā, bet ap 60 ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss. LCC ir iesaistījies tiesvedībās, kas skar bēgļu/alternatīvo statusu ieguvušo personu pilsoniskās/politiskās un sociālekonomiskās tiesības, kā arī veicis pētījumus par patvēruma meklētāju un bēgļu situāciju. LCC ir īstenojis vairākus projektus trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomā.
1
Jaunpienācēji ir atšķirīgi. Diskusijās par jaunpienācējiem ir jānošķir bēgļu jautājumi no imigrantu jautājuma.
Jaunpienācēji ir atšķirīgi. Diskusijās par jaunpienācējiem ir jānošķir bēgļu jautājumi no imigrantu jautājuma.
Patvēruma meklētāju/bēgļu uzņemšanu valstij uzliek starptautiskās saistības (regulārā kārtībā robežpunktos vai valsts teritorijā) un šī brīža ārkārtas situācija. ES tiesību normas uzliek pienākumu dalībvalstīm nodrošināt augstus uzņemšanas standartus patvēruma meklētājiem un integrācijas programmas/pasākumus bēgļiem un personām, kam piešķirts alternatīvais statuss).
Migrācijas politiku izstrādā konkrēta valsts, atbilstīgi tās ekonomiskajām vajadzībām, bet ņemot vērā arī citus faktorus, piemēram, ģimeņu apvienošanos vai citus apstākļus, uz kā pamata piešķir vīzu vai uzturēšanas atļauju, utt. Par imigrācijas veicināšanas nepieciešamību arvien biežāk izsakās demogrāfijas speciālisti un ekonomisti, jo Latvijas iedzīvotāji noveco, desmit gadu laikā jauniešu skaits ir krities no 20%-15%, darba tirgū nākamajos desmit gados ienāks ievērojami mazāk darbspējīgo vecuma iedzīvotāju kā aizies). Visaptveroši ekonomiskās attīstības rādītāji un prognozes ir pieejami šeit.
Integrācijas vajadzības bēgļiem/migrantiem ir gan atšķirīgas, gan kopīgas. Piemēram, bēgļi, kas tikuši pakļauti vajāšanām, bieži cieš no post-traumatiskā stresa sindroma, un, nesaņemot attiecīgu palīdzību, tas var apgrūtināt viņu integrāciju.
Pretarguments
Jaunpienācēji ir atšķirīgi autore neatbild uz diskusijas jautājumu.
Jaunpienācēji var būt vienādi vai atšķirīgi, migranti vai patvēruma meklētāji, Latvijas valsts šo integrācijas spēju patlaban nav nodrošinājusi. Tas, ka jauniešu skaits ir krities vai cēlies nav pro vai contra arguments diskusijā. Autore ir ģenerējusi frāzes, kas neatbild uz uzstādīto jautājumu. Piemēram, “patvēruma meklētāju/bēgļu uzņemšanu valstij uzliek starptautiskās saistības (regulārā kārtībā robežpunktos vai valsts teritorijā) un šī brīža ārkārtas situācija”. Jautājums bija: “Vai Latvijas valsts spēj integrēt imigrantus?” Nevis – cik precīzi mēs izpildām un pārpildām ES normas.
2
Latviešu valodas apmācībā ir labi panākumi. Latviešu valodas aģentūra (pirmsākumos – Latviešu valodas apguves valsts programma) ir uzkrājusi milzīgu pieredzi latviešu valodas mācīšanas metodikas, mācību materiālu izstrādē dažādām mērķgrupām, kursu skolotājiem organizēšanā. LVA ir ļoti labi resursi internetā http://www.valoda.lv/  Materiāli ir izstrādāti gan mazākumtautību pārstāvjiem, gan tām personām, kas nāk no trešajām valstīm, tos var izmantot skolas, dažādas organizācijas, kā arī mācoties privāti. LVA ir nepieciešams sniegt atbalstu turpināt šo darbu, lai pielāgotu materiālus jaunu valodu grupu pārstāvju vajadzībām. Ja 1989.gadā tikai ap 20% mazākumtautību pārstāvju zināja latviešu valodu, tad 2014.gadā latviešu valodu zināmā līmenī pārvalda 94% mazākumtautību pārstāvju (augstāks īpatsvars ir jauniešiem, zemāks gados vecākiem cilvēkiem), tad tas ir milzīgs panākums.
Latviešu valodas apmācībā ir labi panākumi. Latviešu valodas aģentūra (pirmsākumos – Latviešu valodas apguves valsts programma) ir uzkrājusi milzīgu pieredzi latviešu valodas mācīšanas metodikas, mācību materiālu izstrādē dažādām mērķgrupām, kursu skolotājiem organizēšanā. LVA ir ļoti labi resursi internetā http://www.valoda.lv/  Materiāli ir izstrādāti gan mazākumtautību pārstāvjiem, gan tām personām, kas nāk no trešajām valstīm, tos var izmantot skolas, dažādas organizācijas, kā arī mācoties privāti. LVA ir nepieciešams sniegt atbalstu turpināt šo darbu, lai pielāgotu materiālus jaunu valodu grupu pārstāvju vajadzībām. Ja 1989.gadā tikai ap 20% mazākumtautību pārstāvju zināja latviešu valodu, tad 2014.gadā latviešu valodu zināmā līmenī pārvalda 94% mazākumtautību pārstāvju (augstāks īpatsvars ir jauniešiem, zemāks gados vecākiem cilvēkiem), tad tas ir milzīgs panākums.
Pretarguments
Latviešu valodas apmācībā ir labi panākumi” – tikai nav vēlmes tajā runāt, vai ne?
Valodas mācīšana segregētā, ideoloģiski pretrunīgā sistēmā neatrisina problēmu. Ir radīta stikla siena, kas padara karjerpotenciālus darbus ārpus valsts sektora esošajiem jaunajiem latviešiem grūti pieejamus. Ārpus mediju, izglītības, kultūras un nelielā valsts darba tirgus latviešu jaunietim iegūt darba iespējas ir niecīgas. Tas ir kā ledus gabals no noveles ''Nāves ēnā" - tas kūst aizvien mazāks.
Krievu valodas prasība darbavietās visbiežāk nav saistīta ar darba raksturu. Tā ir etniskās komforta zonas saglabāšanas prasība. Cilvēki savu skolā pierasto etniski sadalīto vidi turpina tālāk savās darbavietās. Latviešu valodas zināšanas nenozīmē spēju sadarboties un runāt šajā valodā. Krievu skolas ir bagātīgi appludinātas ar Krievijā izdotām mācību, vispirms jau vēstures, grāmatām. Jaunie latvieši ir spiesti pamest valsti pārkrievotā darba tirgus dēļ.
3
Ir ievērojama NVO sektora pieredze un interese integrācijas sekmēšanā. Daudzās citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs salīdzinājumā ar Latviju trešo valstu valstspiederīgo integrācijas pasākumi vēl tikai veidojas, kamēr šeit ilgākā laika periodā bija pieejami dažādu integrācijas fondu līdzekļi. Latvijā liela pieredze un interese integrācijas veicināšanā ir NVO. Ir sagatavotas dažādas integrācijas programmas (gan valodas apguve, gan savstarpējās saskarsmes veicināšana, gan vēstures, sabiedrības un institūciju pamatu apguve (iedīgļi t.s. integrācijas ievada programmām), kas var kalpot par pamatu vienotas programmas izstrādei un apmācību nodrošināšanai. Latvijā ilgstoša pieredze ir NVO Patvērums – Drošā māja, kura ir sniegusi dažādus pakalpojumus bēgļiem un personām alternatīvo statusu. Latvijā ir arī atsevišķas migrantu organizācijas - arābu kultūras centrs, sīriešu, irākiešu, nigēriešu biedrības, Afrolat, to kapacitāti stiprinot, šīs organizācijas var kalpot kā tilts starp atsevišķām bēgļu grupām un valsts, pašvaldību iestādēm, t.sk. nodrošinot tulkošanu, u.tml.
Ir ievērojama NVO sektora pieredze un interese integrācijas sekmēšanā. Daudzās citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs salīdzinājumā ar Latviju trešo valstu valstspiederīgo integrācijas pasākumi vēl tikai veidojas, kamēr šeit ilgākā laika periodā bija pieejami dažādu integrācijas fondu līdzekļi. Latvijā liela pieredze un interese integrācijas veicināšanā ir NVO. Ir sagatavotas dažādas integrācijas programmas (gan valodas apguve, gan savstarpējās saskarsmes veicināšana, gan vēstures, sabiedrības un institūciju pamatu apguve (iedīgļi t.s. integrācijas ievada programmām), kas var kalpot par pamatu vienotas programmas izstrādei un apmācību nodrošināšanai. Latvijā ilgstoša pieredze ir NVO Patvērums – Drošā māja, kura ir sniegusi dažādus pakalpojumus bēgļiem un personām alternatīvo statusu. Latvijā ir arī atsevišķas migrantu organizācijas - arābu kultūras centrs, sīriešu, irākiešu, nigēriešu biedrības, Afrolat, to kapacitāti stiprinot, šīs organizācijas var kalpot kā tilts starp atsevišķām bēgļu grupām un valsts, pašvaldību iestādēm, t.sk. nodrošinot tulkošanu, u.tml.
Pretarguments
Nemaz nešaubos par grantus patērējošo organizāciju spējām ražot dažādus projektus, bet kāds ir reālais rezultāts?
Mans Melnkalnes asistents – patlaban lielas starptautiskas organizācijas programmu vadītājs teica: “Tradicionālās nevalstiskās organizācijas šobrīd ir vai nu biznesa struktūras vai politiskas partijas.” Es nebūt nešaubos par NVO spējām saražot dažādu radošu projektu klāstu un vēl sekmīgāk saražot dažādus grantu pieteikumus ar sulīgām algām. Tomēr jautājumā par reālu integrāciju iznākumu nemēra projektu atskaitēs.
4
Jaunpienācēju skaits ir neliels. Lai arī patvēruma meklētāju kvota ir izraisījusi Latvijā lielu ažiotāžu, šis skaits uz 2 miljoniem iedzīvotāju ir mazs un neapdraud ne darba tirgu, ne nacionālo identitāti. Vairums Latvijas iedzīvotāju ar šiem cilvēkiem nenonāks kontaktā. Atšķirībā no regulārajā kārtībā ienākošajiem patvēruma meklētājiem, tiem, kas saistīti ar kvotām, līdzi nāk EK finansējums.
Jaunpienācēju skaits ir neliels. Lai arī patvēruma meklētāju kvota ir izraisījusi Latvijā lielu ažiotāžu, šis skaits uz 2 miljoniem iedzīvotāju ir mazs un neapdraud ne darba tirgu, ne nacionālo identitāti. Vairums Latvijas iedzīvotāju ar šiem cilvēkiem nenonāks kontaktā. Atšķirībā no regulārajā kārtībā ienākošajiem patvēruma meklētājiem, tiem, kas saistīti ar kvotām, līdzi nāk EK finansējums.
Latvijas pilsētas, un ne tikai, kļūst arvien daudzveidīgākas, līdz ar lielāku ārvalstu studentu skaitu un personām, kas ieguvušas uzturēšanās atļaujām. Lai arī pirms dažiem gadiem Latvijas iedzīvotāji tika biedēti ar Šanhajām, Latvijā dzīvojošie ķīnieši labi integrējas un iesaistās dažādos sabiedriskajos pasākumos.
Latvijai ir ilgstoša pieredze sadzīvot ar dažādām kultūrām, tautībām un reliģijām. Ir nepieciešams sabiedrību plašāk izglītot par patvēruma meklētāju izcelsmes valstīm, jo jau līdzšinējā pieredze ar personām, kas ieguvušas bēgļa vai alternatīvo statusu rāda, ka šie cilvēki ir tikpat daudzveidīgi kā Latvijas iedzīvotāji (augsti kvalificēti, bez kvalifikācijas, kristieši, musulmaņi u.c.). Lai arī būs jāsaskaras ar citu valstu iedzīvotāju kultūras savdabību, nevajadzētu pārspīlēti pievērsties tikai iespējamām radikālām izpausmēm. Jo ne visi Latvijas valstspiederīgie citās valstīs dedzina kūlu un apdraud citus līdzcilvēkus, braucot dzērumā.
Pretarguments
Nav saprotams, kas ir jaunpienācēji, autoresprāt? “Junkera bēgļi”, TUA/NĪ, nepilsoņi, pieminētie ķīnieši? Kas?
Citēju autori: “Latvijai ir ilgstoša pieredze sadzīvot ar dažādām kultūrām, tautībām un reliģijām. Ir nepieciešams sabiedrību plašāk izglītot par patvēruma meklētāju izcelsmes valstīm, jo jau līdzšinējā pieredze ar personām, kas ieguvušas bēgļa vai alternatīvo statusu rāda, ka šie cilvēki ir tikpat daudzveidīgi kā Latvijas iedzīvotāji (augsti kvalificēti, bez kvalifikācijas, kristieši, musulmaņi u.c.).”
Nav visai skaidrs, ko autore domā ar “sadzīvot”. Jā, latvieši ir galēji toleranta tauta. Neaizmirsīsim, ka esam vienīgā ES nacionālo valstu pamattauta, kuras skaits ir samazinājies pēdējo 100 gadu laikā. Tas, ka latvieši ir fiziski un morāli ļoti cietuši, nenozīmē, ka šo viņu vājumu ir lietderīgi izmantot arī turpmāk. Neviens nenoliedz, ka “jaunpienācēji ir daudzveidīgi”, vai kā citādāk apveltīti ar kādām labām īpašībām, un autorei par to nav jāpārliecina neviens. Jautājums ir cits – vai valsts ir spējusi šos cilvēkus patiesi integrēt? Prieks, ka autorei šķiet, ka īpašu priekšzīmi rāda ķīnieši. Man tādu datu nav, bet mūsu ielas ķīniešu veikalā viss notiek krieviski. Bet, protams, patīkami, ka autorei pazīstamie ķīnieši tomēr ir izvēlējušies iespēju integrēties.
5
Latvijai dažkārt ir nepieciešama pātaga. Jautājumos, kas saistīti ar integrācijas veicināšanu, Latvijas varas iestāžu reakcija nereti bijusi negribīga, kamēr bēgļu integrācijas politika/programma vispār politiski nav bijusi apspriesta. Ir jāapzinās, ka neatkarīgi no šī brīža migrācijas krīzes saasinājuma, Latviju agrāk vai vēlāk skartu globālie migrācijas procesi. Ir tuvredzīgi cerēt, ka ilgstoši saglabātos situācija, kad gadā bēgļa vai alternatīvo statusu piešķirtu tikai 20-30 cilvēkiem. Tāpēc, lai arī Latvijā ir pretestība ES obligātajām kvotām, tas valsti piespiedīs palīdzēt arī pašvaldībām sakārtot/pielāgot integrācijas infrastruktūru gan patvēruma meklētājiem un bēgļiem, gan potenciāliem imigrantiem. Integrācijas procesi ir jāvada un tiem jāpiešķir valsts finansējums, tie nevar balstīties pamatā uz NVO projektiem un Eiropas fondu finansējumu.
Latvijai dažkārt ir nepieciešama pātaga. Jautājumos, kas saistīti ar integrācijas veicināšanu, Latvijas varas iestāžu reakcija nereti bijusi negribīga, kamēr bēgļu integrācijas politika/programma vispār politiski nav bijusi apspriesta. Ir jāapzinās, ka neatkarīgi no šī brīža migrācijas krīzes saasinājuma, Latviju agrāk vai vēlāk skartu globālie migrācijas procesi. Ir tuvredzīgi cerēt, ka ilgstoši saglabātos situācija, kad gadā bēgļa vai alternatīvo statusu piešķirtu tikai 20-30 cilvēkiem. Tāpēc, lai arī Latvijā ir pretestība ES obligātajām kvotām, tas valsti piespiedīs palīdzēt arī pašvaldībām sakārtot/pielāgot integrācijas infrastruktūru gan patvēruma meklētājiem un bēgļiem, gan potenciāliem imigrantiem. Integrācijas procesi ir jāvada un tiem jāpiešķir valsts finansējums, tie nevar balstīties pamatā uz NVO projektiem un Eiropas fondu finansējumu.
Pretarguments
Integrācijas procesi tiešām ir jāvada. Nezinu vai ar pātagu, bet ar galvu noteikti.
Ja es maldīgi domātu, ka Latvijas politiķi ir godprātīgi, stratēģiski domājoši un drosmīgi, tad liktu priekšā sekojošus soļus:
Iekšpolitiski: ātri, efektīvi un pārliecinoši ieviest vienu, konsolidētu izglītības sistēmu valsts valodā.
Starptautiski: izskaidrot Latvijas etniskās disproporcijas un PSRS laikā ievesto migrantu masas klātbūtni – vienoties par izņēmumu (opt-out) esošajā ES līgumā (un fui! tiem, kas to nenoslēdza sakarīgi, Latvijai iestājoties Eiropā). Apvienotajai Karalistei un Dānijai ir šādas atrunas.
Atteikties no “Junkera bēgļiem”, balstoties uz racionālu pamatojumu par integrācijas kapacitāšu trūkumu (galu galā tas patiesi ir amorāls noziedzīgas starptautiskas cilvēktirdzniecības megaprojekts, un mazais puisītis smiltīs ir šo noziedznieku upuris).
Pagaidu “ātrā palīdzība”: ar likuma regulācijām un institucionāliem instrumentiem novērst latviešu valodā runājošo diskrimināciju darba tirgū, radīt iespēju viņu aizsardzībai etniskā mobinga situācijās.
Un pats svarīgākais – neklausīties politiskajās vaimanās no to puses, kuri praktiski ir izgāzuši reālu integrāciju. Viņi ir savu politisko pagātnes kļūdu vergi. Ir jāpavelk trekna sarkana svītra un jāsāk viss no jauna.
Kopsavilkumā Valstij daudz aktīvāk jāturpina skaidrot Latvijas sabiedrībai, kas ir bēgļi, kā tie atšķiras no migrantiem, kāda ir situācija tajās valstīs, no kurām bēg cilvēki, un kāpēc šādiem cilvēkiem ir paredzēta starptautiska aizsardzība. Valstij nevis jārada bailes no bēgļiem, bet jāveicina par tiem izpratne un par mūsu pienākumu viņiem palīdzēt. Daudz vairāk ir jārunā latviešiem, kuri paši, kuru vecāki un vecvecāki bija Otrā pasaules kara bēgļi un ko viņiem nozīmēja uzaugt brīvās un demokrātiskās valstīs.
Kopsavilkumā Valstij daudz aktīvāk jāturpina skaidrot Latvijas sabiedrībai, kas ir bēgļi, kā tie atšķiras no migrantiem, kāda ir situācija tajās valstīs, no kurām bēg cilvēki, un kāpēc šādiem cilvēkiem ir paredzēta starptautiska aizsardzība. Valstij nevis jārada bailes no bēgļiem, bet jāveicina par tiem izpratne un par mūsu pienākumu viņiem palīdzēt. Daudz vairāk ir jārunā latviešiem, kuri paši, kuru vecāki un vecvecāki bija Otrā pasaules kara bēgļi un ko viņiem nozīmēja uzaugt brīvās un demokrātiskās valstīs.
3 filmas, ko ieteiktu parādīt Ministru kabinetā, Saeimā un pēcāk - Latvijas TV
1. Turtles Can Fly (2004) – kurdu filma, par bērniem kurdu bēgļu nometnē uz Irākas-Turcijas robežas, kuri nodarbojas ar nesprāgušu mīnu atmīnēšanu un savākšanu, lai vēlāk tās varētu pārdot.
2. A Syrian Love Story (2015) – sīriešu ģimenes dokumentāls stāsts piecu gadu garumā, Sīrijas kara un bēgļa gaitu ietekme uz vienas sīriešu ģimenes dzīvi.
3. Trevligt Folk (Nice People) (2015) – zviedru filma par somāliešu bēgļiem Zviedrijas mazpilsētā un somāliešu bendija komandas ceļu uz pasaules čempionātu bendijā Sibīrijā, un kāda loma bēgļu integrācijā var būt sportam.
Un mums visiem, kam rūp, jāpierāda, ka LATVIJA VAR.
Rita Eva Našeniece
Komunikācijas konsultante ar starptautisku humanitārās krīzes un tranzīta valstu pieredzi kopš 1995. gada

Argumenti pret

Patvēruma meklētāju pieņemšana satraukusi Latviju tik lielā mērā, ka aizēnojusi pat kārtējās rudens budžeta batālijas, kas tuvojas. Ir uzaudzis ķekars ar niezošiem jautājumiem, uz kuriem vēl neviens nav atbildējis. Tas izraisa domas par plašāku šā jautājuma kontekstu, proti, Latvijas spēju norīt rīklē iesprūdušo (jebkādas) integrācijas hroniski ieskābušās tortes gabalu.
Patvēruma meklētāju pieņemšana satraukusi Latviju tik lielā mērā, ka aizēnojusi pat kārtējās rudens budžeta batālijas, kas tuvojas. Ir uzaudzis ķekars ar niezošiem jautājumiem, uz kuriem vēl neviens nav atbildējis. Tas izraisa domas par plašāku šā jautājuma kontekstu, proti, Latvijas spēju norīt rīklē iesprūdušo (jebkādas) integrācijas hroniski ieskābušās tortes gabalu.
Šeit mani argumenti, kādēļ apšaubu valsts spēju tikt galā ar integrācijas uzdevumu.
1
Atjaunotā Latvijas valsts līdz šim nav spējusi integrēt nelatviešus. Pierādījuma valsts sekmīgai integrācijas spējai nav, kas rada pamatotas bažas par to, vai tā pēkšņi un lēkmjveidīgi parādīsies šajā konkrētajā patvēruma meklētāju gadījumā. Šeit es nerunāju par atsevišķiem indivīdiem, kas paši ir izdarījuši integrācijas lēmumu (milzīgs paldies viņiem!), bet par valsts politiku.
Atjaunotā Latvijas valsts līdz šim nav spējusi integrēt nelatviešus. Pierādījuma valsts sekmīgai integrācijas spējai nav, kas rada pamatotas bažas par to, vai tā pēkšņi un lēkmjveidīgi parādīsies šajā konkrētajā patvēruma meklētāju gadījumā. Šeit es nerunāju par atsevišķiem indivīdiem, kas paši ir izdarījuši integrācijas lēmumu (milzīgs paldies viņiem!), bet par valsts politiku.
Paskatīsimies un esošo stāvokli plašāk. Lai notiktu integrācija, integrējamā cilvēkresursu masa nevar pārsniegt integrētājsistēmas absorbcijas spējas. PSRS laikā Latvija tika smagi un metodiski invadēta ar kolonistiem. Tas ir vispārzināms, viegli pierādāms fakts, kas rada Latvijas objektīvo integrācijas risku.
Atrodoties šādā – integrācijas iespēju pārslodzes stāvoklī, politiķiem jābūt pie samaņas un vesela saprāta tiktāl, lai saprastu, ka eksperimenti ar sabiedrības etniskā sastāva maiņu ir ļoti bīstami valsts asinsritei.
Tā vietā politiķi, Burkā kundzes stilā darbojoties un paklausīgi izpildot nekustamā īpašuma lobija prasības, 2010.gadā, Imigrācijas likumā ietvēra termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu par “investīcijām”. TUA programmas gaitā izgaismojās skaidra tendence: vairāk nekā 80% atļauju iegūtas saistībā ar investīcijām nekustamajā īpašumā, bet valstij tik ļoti kārotie ieguldījumi uzņēmējdarbībā – tikai 5%, kredītiestādēs – 13%. 90% iebraukušo – no bijušās PSRS, 70% - no Krievijas. Ar darba atļaujām savukārt tika ievestas jaunas migrantu masas. Latvijas migrācijas politiku noteica Ekonomikas ministrija, acīmredzot, lobija ietekme, kas saistīts ar nekustamā īpašuma sektoru un bankām, kuras uztreknējušas par nerezidentu kapitālu. Latvija krieviskojās un anklavizējās vēl straujāk.
Likumu pavadīja melīga propaganda par “bēgļiem” un disidentiem, kuri ieradīsies Latvijā, kas nav izrādījusies patiesa. Vienlaicīgi ar to būtiski pastiprinās darba tirgus pārkrievošana, kas jau sistēmiski vēršas pret jaunajiem latviešiem, kam būtu jāienāk darba tirgū.
Pretarguments
Atjaunotai Latvijas valstij integrācijas jomā ir panākumi, bet ir arī daudzi uzdevumi nākotnē.
Ir grūti piekrist R.Našenieces vispārinājumiem, jo situācija nav ne tuvu melnbalta. Ja tāda tā būtu, tad Latvijā šobrīd būtu daudz nopietnākas problēmas.
Ir virkne rādītāju, kas apliecina, ka Latvijai ir panākumi integrācijā, ņemot vērā sarežģīto situāciju 90. gadu sākumā. Manuprāt, to labi atspoguļo Pārskats par tautas attīstību 2012./2013, kur integrācijas jomā konstatēti lielākie sasniegumi, nopietnākās problēmas un svarīgākie uzdevumi. Kopējā integrācijas debašu kontekstā ir arī ļoti interesants salīdzinājums ar Igauniju, kur atsevišķās jomās esam vairāk iespējuši nekā kaimiņi, kamēr citās iepalikuši (LU Sociālo un politisko pētījumu institūts (2013). Ilgtspējīga nācija. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2012/2013, 55.-65.lpp., pieejams).
2
Latvijas valsts ir caurkritusi integrācijas pamatnosacījumā – vienotā izglītībā valsts valodā. Iemīļotā Burkā kundzes seriāla nosaukums angļu valodā ir – Keeping up appearances – tas nozīmē izlikšanos, tā tēlošanu, kas tu neesi. “Keeping up appearances” ir tas, ar ko nodarbojās naudu patērējošā valsts integrācijas industrija – Integrācijas ministrija, pēc tam atbildīgais departaments Kultūras ministrijā. Caur šīm iestādēm ir izplūdusi ES integrācijas investīciju Niagāra. Projektu klāsts ir bijis ekscentrisks kā vienmēr – plūsma uz grantus patērējošām organizācijām un latviešu tautas rotaļu apmācīšana Brīvdabas muzejā.
Latvijas valsts ir caurkritusi integrācijas pamatnosacījumā – vienotā izglītībā valsts valodā. Iemīļotā Burkā kundzes seriāla nosaukums angļu valodā ir – Keeping up appearances – tas nozīmē izlikšanos, tā tēlošanu, kas tu neesi. “Keeping up appearances” ir tas, ar ko nodarbojās naudu patērējošā valsts integrācijas industrija – Integrācijas ministrija, pēc tam atbildīgais departaments Kultūras ministrijā. Caur šīm iestādēm ir izplūdusi ES integrācijas investīciju Niagāra. Projektu klāsts ir bijis ekscentrisks kā vienmēr – plūsma uz grantus patērējošām organizācijām un latviešu tautas rotaļu apmācīšana Brīvdabas muzejā.
Tomēr neviens nepievērsās problēmas risināšanai pēc būtības – vienotai skolu sistēmai valsts valodā. Latvija izvēlējās nodrošināt valsts apmaksātu izglītību ne tikai bijušajai valdošajai nācijai, bet veselam sarakstam citu minoritāšu. Tas bija neparasti Eiropai un segregējoši. Gravitācijas mehānisms saglabājās un šo skolu beidzēji ārpus skolas un ģimenes vides pievienojas krievvalodīgajai pasaulei.
Patlaban Mucenieku patvēruma centra bērni apmeklē tuvāko krievu skolu, par ko parūpējusies centra vadītāja. Varu iedomāties, cik motivēti latviešu valodu mācīties ir vecāki, kuru bērni mācās krieviski.
Tā ka zināmā mērā integrācija notiek, bet noteikti ne uz latvisko pusi. Izļurkātās pseidoliberālās sistēmās vienmēr uzvar konservatīvākā un agresīvāk savas tiesības aizstāvošā grupa.
Pretarguments
Latvija ir nostiprinājusi bilingvālo izglītību, un nevajadzētu atkārtot pašu kļūdas.
Par patvēruma meklētāju bērniem un skolu. Kad Latvija sāka uzņemt pirmos bērnus -patvēruma meklētājus, apzinoties, ka nevienai skolai līdz tam laikam nebija nekāda pieredze darbā ar patvēruma meklētājiem, primārais bija skolas gatavība uzņemt bērnus. Latviešu skola, kurai tas tika piedāvāts, no tā vairākkārt atteicās. No skolas gatavības uzņemt bērnu atrašanās tuvumā “Muceniekiem” viedokļa, bērni tika nosūtīti uz tuvējo mazākumtautību skolu.
Nav noslēpums, ka mazākumtautību skolas līdz nesenam laikam izrādījušas lielāku gatavību uzņemt patvēruma meklētāju un bēgļu bērnus, jo tām ir pieredze gan ar bilingvālo izglītību, gan daudzveidīgu vidi. Tāpēc pārmest “Mucenieku” vadītājai ir nevietā, drīzāk jautājumi būtu jāuzdod vienai otrai latviešu mācību valodas skolai. Saskaņā ar IZM datiem, patlaban 8 skolām ir pieredze darbā ar patvēruma meklētāju bērniem.
Latvijā ir vienota izglītības sistēma, kuras ietvaros tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Prasības satura ziņā un eksāmenos visām skolām ir vienādas.
Latvijai ir bēdīga pieredze ar nepārdomātiem un nesagatavotiem politiskiem lēmumiem izglītības jomā un būtu jāmācās no pašu kļūdām. 1998.gadā organizēju Latvijā pirmo konferenci par atsevišķu priekšmetu mācīšanu latviešu valodā mazākumtautību skolās, jo Izglītības ministrijā, kurai tajā gadā tas bija jānodrošina un kuru vadīja TB/LNNK ministrs M.Grīnblats, valdīja haoss, bet skolās – absolūta neziņa. Pateicoties Latviešu valodas apguves valsts programmai, kas tolaik saņēma lielu ārvalstu donoru palīdzību, izdevās palīdzēt skolām to pakāpeniski sākt ieviest. IZM normāli turpināja darbu, taču situāciju satricināja agrāk Saeimas pieņemtais lēmums par mazākumtautību skolu pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā 2004.gadā, kas noveda pie nepieredzētiem protestiem. Satversmes tiesa vēlāk atzina, ka kompromiss 60% (latviešu) un 40% priekšmetu mazākumtautību valodā atbilst gan integrācijas interesēm, gan personu, kas pieder pie mazākumtautībām, tiesībām saglabāt savu identitāti. Eksāmenu rezultāti neliecina, ka būtu lielas atšķirības starp latviešu/nelatviešu jauniešiem un viņu iespējām iestāties augstskolās.
3
Par aktuālo: Latvijas valsts nav bijusi gatava patvēruma meklētāju uzņemšanai šī brīža krīzes laikā. Par šo argumentu neizplūdīšu, jo pats par sevi tas ir pietiekami šokējošs, zinot, ka iespējamība par šo cilvēku uzņemšanu bija skaidra pietiekami laicīgi. Varu tikai paust izbrīnu, ka par patvēruma meklētāju uzņemšanu ir nobalsots Saeimā, bet informācijas par to, kas ar uzņemtajiem notiks tālāk, ne kur viņi paliks, ne kādi būs pabalsti un sociālā palīdzība, ne tas, kā reāli tiks nodrošināta viņu valodas apmācība, kur un vai tiešām viņi “sāks strādāt no pirmās dienas”, nav. Sabiedrība nezina, kas būs šie cilvēki un no kurienes viņi ieradīsies.
Par aktuālo: Latvijas valsts nav bijusi gatava patvēruma meklētāju uzņemšanai šī brīža krīzes laikā. Par šo argumentu neizplūdīšu, jo pats par sevi tas ir pietiekami šokējošs, zinot, ka iespējamība par šo cilvēku uzņemšanu bija skaidra pietiekami laicīgi. Varu tikai paust izbrīnu, ka par patvēruma meklētāju uzņemšanu ir nobalsots Saeimā, bet informācijas par to, kas ar uzņemtajiem notiks tālāk, ne kur viņi paliks, ne kādi būs pabalsti un sociālā palīdzība, ne tas, kā reāli tiks nodrošināta viņu valodas apmācība, kur un vai tiešām viņi “sāks strādāt no pirmās dienas”, nav. Sabiedrība nezina, kas būs šie cilvēki un no kurienes viņi ieradīsies.
Pieņemu, ka atbildīgā darba grupa vēl nav spējusi sakārtot pat tehnisko patvēruma meklētāju uzņemšanas daļu. Tādēļ man grūti noticēt, ka piepeša apskaidrība darba grupu būtu pārņēmusi daudz grūtākajā – integrācijas - plāna daļā.
Pretarguments
Latvijas valdība lēni, bet, cerams, ka pamatīgi, izvērtē visas vajadzības un iespējas bēgļu uzņemšanai.
Valdība varēja sākt strādāt ātrāk un arī daudz veiksmīgāk komunicēt ar sabiedrību, neatstājot lielāko atbildību amatpersonai - Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei, kura sabiedrības informēšanā bijusi izcili konstruktīva. Valdības darba grupas pirmais starpziņojums ir paredzēts 30.septembrī, tad arī varēsim vairāk spriest par izdarīto.
Jāsaka, ka arī Saeima, kurai līdz 20.jūlijam bija jāpieņem Patvēruma likuma grozījumi, lai pārņemtu divu jauno ES direktīvu prasības (t.s. Patvēruma procedūras/Uzņemšanas apstākļu), kas ieviesīs virkni nozīmīgu izmaiņu, ir ar termiņiem aizkavējusies.
4
Latvijas valsts aparāts un politiķi ir vāji piemēroti risku analīzei un ilgtermiņa domāšanai. Dānija tagad ir atteikusies no “Junkera bēgļiem”, pamatojoties uz izsmeltajām integrācijas kapacitātēm. Tas bija iespējams Dānijas Eiropas Savienības iestāšanās līguma dēļ, kurā sarunu rezultātā tika iekļauti izņēmumi par imigrācijas politiku. Šāda situācija ļauj valstī pieņemamā tempā un apjomā kontrolēt migrācijas plūsmu, nodrošinot reālu integrācijas minimumu. Tas Dāniju izdevīgi pozicionē iepretim Zviedrijai, kur masveidīga imigrācija beigusies ar tikpat masveidīgu anklavizāciju un tai raksturīgajām problēmām. Neskatoties uz Eiropā vistraģiskāko procentuālo pamattautas daļu iedzīvotāju kopskaitā, Latvijas ES līgumā šāda izņēmuma punkta nav.
Latvijas valsts aparāts un politiķi ir vāji piemēroti risku analīzei un ilgtermiņa domāšanai. Dānija tagad ir atteikusies no “Junkera bēgļiem”, pamatojoties uz izsmeltajām integrācijas kapacitātēm. Tas bija iespējams Dānijas Eiropas Savienības iestāšanās līguma dēļ, kurā sarunu rezultātā tika iekļauti izņēmumi par imigrācijas politiku. Šāda situācija ļauj valstī pieņemamā tempā un apjomā kontrolēt migrācijas plūsmu, nodrošinot reālu integrācijas minimumu. Tas Dāniju izdevīgi pozicionē iepretim Zviedrijai, kur masveidīga imigrācija beigusies ar tikpat masveidīgu anklavizāciju un tai raksturīgajām problēmām. Neskatoties uz Eiropā vistraģiskāko procentuālo pamattautas daļu iedzīvotāju kopskaitā, Latvijas ES līgumā šāda izņēmuma punkta nav.
Integrācija nav Sibīrijas mēris, kas pielīp kontakta rezultātā. Integrācija ir garš un komplicēts process, kurā ir dažādi elementi. To nevar īstenot pie pastāvīgas līdz kājai atvērto durvju politikas.
Arī jau augšminēto, eksistējošo etniski segregēto izglītību var pieskaitīt kā skumju piemēru stratēģiskās domāšanas un risku analīzes trūkumam. Holistiska, aptveroša analīze nav valsts aparāta stiprā puse, vēl jo vairāk spēja veidot reālu ilgtermiņa darbības plānu.
Pretarguments
Dānijas nostāja – nav pieejami Eiropas Bēgļu fonda līdzekļi.
Dānija ir vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas tieši Eiropas Savienības iestāšanās līguma izņēmuma dēļ no 2000.-2013. gadam nesaņēma Eiropas Savienības Bēgļu fonda līdzekļus. Pateicoties tieši šim fondam, Latvija vairāku gadu garumā ir varējusi novirzīt līdzekļus gan apstākļu uzlabošanai “Muceniekos,” gan robežsardzes un PMLP, gan citu valsts iestāžu pārstāvju apmācībai, gan NVO kapacitātes stiprināšanai juridiskās palīdzības sniegšanai patvēruma meklētājiem, sociālās integrācijas pasākumiem bēgļiem un alternatīvā statusa ieguvējiem, u.c. Tāpat 17.septembrī Dānijas premjers L.L.Rasmusens paziņoja, ka Dānijas valdība šogad un nākamgad piešķirs 100 miljonus eiro bēgļu krīzes risināšanai, t.sk. palīdzībai Sīrijas kaimiņvalstīm, kas uzņēmušas lielāko bēgļu skaitu. Dānija ir arī brīvprātīgi piekritusi uzņemt 1000 bēgļus. Lai arī Dānijā ir daudz labāka pieredze un infrastruktūra bēgļu uzņemšanai nekā Latvijā, tā netiek uzskatīta par veiksmīgāko modeli bēgļu integrācijā ES un šai ziņā atpaliek no Zviedrijas.
5
Valsts ir vāja, politiskie lobiji un naudas plūsmas aiz tām – stipras. Ir ļoti skaidri redzams, ka migrācijas politika nav politisko partiju (izņēmums ir NA) fokusā visdažādāko iemeslu dēļ. SC cer uz bagātīgām ar Krievijas kapitālu saistītām naudas plūsmām un (kas ir ļoti tālredzīgi) uz elektorāta importu, kas, visdrīzāk, naturalizācijas veidā būs iespējams tuvākās desmitgades laikā uz TUA sākumbāzes. Citi ir saistīti ar nekustamā īpašuma un banku lobija ziedotājiem, kas novedis viņus vispārējā pretrunīgu lēmumu šizofrēnijā. Tā vislabāk izpaudās Ukrainas krīzes laikā ar vaimanām par drošību un vienlaicīgu TUA, būtībā Krievijai domātās programmas turpināšanu.
Valsts ir vāja, politiskie lobiji un naudas plūsmas aiz tām – stipras. Ir ļoti skaidri redzams, ka migrācijas politika nav politisko partiju (izņēmums ir NA) fokusā visdažādāko iemeslu dēļ. SC cer uz bagātīgām ar Krievijas kapitālu saistītām naudas plūsmām un (kas ir ļoti tālredzīgi) uz elektorāta importu, kas, visdrīzāk, naturalizācijas veidā būs iespējams tuvākās desmitgades laikā uz TUA sākumbāzes. Citi ir saistīti ar nekustamā īpašuma un banku lobija ziedotājiem, kas novedis viņus vispārējā pretrunīgu lēmumu šizofrēnijā. Tā vislabāk izpaudās Ukrainas krīzes laikā ar vaimanām par drošību un vienlaicīgu TUA, būtībā Krievijai domātās programmas turpināšanu.
Nobeigumā (ārpus argumentiem): Vēlreiz par karsto jautājumu - sekmīgu integrācijas politiku jauno patvēruma meklētāju sakarā. Runājot līdzībās - Latvija nav iemācījusies Tūdaliņ, tagadiņ, bet jau pieteikusies dejot Zobenu deju. Un ar īstiem, nevis spēļu zobeniem.
Pretarguments
Migrācijas un bēgļu politika būs jāizstrādā.
Lai arī kādas būtu atsevišķu partiju un valdību nostājas par migrācijas politiku, Latvijas demogrāfiskā un ekonomiskā situācija diktē nepieciešamību pēc tās izstrādes tuvākajā laikā. Par to vislabāk runā fakti LDDK blogā, kurus jau minēju: http://www.lddk.lv/lapa/ekonomista-blogs/
Kopsavilkumā Integrācijas priekšnosacījumi:
Kopsavilkumā Integrācijas priekšnosacījumi:
(a) nepārprotama nacionālas valsts politika. Integrēties cilvēki vēlas stiprā etniskā un valstiskā komponentē - valstī, kas aizstāv savus cilvēkus, kas pārliecinoši un bez izņēmumiem realizē stingru valodas lietošanas politiku, kuras amatpersonas ir pārliecinošas savā nacionālajā politikā. Nepieciešama aizsardzība pret valsts valodā runājošo diskrimināciju darba tirgū;
(b) vienota Eiropas standarta izglītības sistēma valsts valodā. Lingvistiski un ideoloģiski segregēta skola rada un uztur tādu pašu valsti;
(c) sakārtota imigrācijas politika. Pamatprincips – pieņemam tik, cik valsts spēj absorbēt. Sarunas par izņēmumu iekļaušanu ES līgumā pēc Dānijas un Apvienotās Karalistes parauga, kurus var lietot īpašos gadījumos. Bēgļi ir jāuzņem starptautisko konvencijas ietvaros, jābūt skaidram uzturēšanās un atgriešanas mehānismam pēc militārā konflikta beigām;
(d) tehnoloģisks priekšlikums – iespējams, ir vērts pārskatīt integrācijas jomas deleģējumu KM un veidot funkcionālu pārresorisku mehānismu. Protams, ja tas negrauj budžetu. Šobrīd sajūta, ka koordinācija KM-IzM, IzM-IeM un citās kombinācijās ļoti neproduktīva.
Pateicos Anhelitai Kamenskai par diskusiju, domāju, ka varētu būt tēmas, kurās jūtamies tuvākas. Šajā gadījumā tā nebija, bet jebkura diskusija ir svētīga. Paldies ir.lv par iespēju!

QUO tu domā tagad?

PAR
PRET
113 balsojumi

34%

66%

Komentāri (90)

Tavs viedoklis

Atzīmē, kāda tagad ir tava pozīcija.
Bite23/09/2015. 22:08
Biedre Kamenska lepni paziņo, ka „latviešu valodas apmācībā ir labi panākumi” un „latviešu valodu zināmā līmenī pārvalda 94% mazākumtautību pārstāvju”. Taču valodas zināšana vēl nav integrācija! To jums ļoti labi varētu pastāstīt šīs nelielās filmas veidotāji no vācu ZDF telekanāla: https://www.youtube.com/watch?t=87&v=KVWAIKoatWM
Galvenā problēma jau nav valoda (Vācijā musulmaņu bērni iet vācu skolās un ļoti labi runā vāciski), bet gan geto. Šos veidojumus vispār vajadzētu aizliegt kā šķiru! Nu, kā, piemēram, Daugavpils krievs varētu integrēties, pat ja gribētu? Nav jau ‘iekš kā’ integrēties. Tādi paši krievvalodīgo geto ir praktiski visas Latvijas lielākās pilsētas, pa pēdām seko Salaspils, Vangaži, Jaunogre... Nu labi, tā bija PSRS politika, bet kas liedz mums tagad, uzņemot šos bēgļus, NEKĀDĀ GADĪJUMĀ nepieļaut šādu geto veidošanos. Laba doma – sadalīt viņus pa ģimenēm vai reģioniem. Tikai – vai pietiks ģimeņu un/vai reģionu?
+2
atbildēt
gustaps23/09/2015. 21:03
Izskatās, ka imigranti būs. Viņu attieksmi pret mūsu valsti noteikti ietekmēs mūsu valsts (un cilvēku) attieksme pret viņiem. Aksioma, vai ne?
Šajā sakarībā ir bažas, ka Latvijas iesaistīto iestāžu darbinieki varētu nebūt vēsi profesionāļi. Arī dedzīgie nācijas un rases fani strādā valsts iestādēs. Pieļauju, ka viņi varētu izmantot dienesta stāvokli, lai veicinātu migrantu aizvākšanos no mūsu mīļās zemītes.
Un rezultāts - ko sēsi, to pļausi.
-1
atbildēt
Ēriks24/09/2015. 00:30
Nu bet kur tad mēs dabūsim tik daudz bēgļmīļu?Latvijā tādu ir maz,bet rietumnieki pie mums nebrauks,algas par zemu.Atliek cerēt uz kādu integrātoru kraviņu humānās palīdzības veidā.
Andris23/09/2015. 10:07
Eiropā integrācija ir izgāzusies un to atzīst gan Merķele gan Kemerons un citi! Kara bēgļi ir tie,kuri bēg no kara,bet vai Francijā,Austrijā,Itālijā, Grieķijā un pat Dānijā ir karš?
Protams "ētikas skolotāji" saka ka bēgļu jautājums iezīmē ksenofobiju,tad gribas teikt,lai paskatās par ko pārvērtušās Parīzes un citas Eiropas pilsētas un priekšpilsētas kā mainās reģionālās tradīcijas un iezīmes!
Ja Vācijai vajag darba spēku, tad lai saka skaidru valodu nevis slēpties aiz humānisma idejām . Protams ka ir patiesie kara bēgļi un viņiem ir jāpalīdz, bet ir jābūt skaidrai atgriešanas politikai ja persona nav varējusi integrēties sabiedrībā un sēž tikai uz balstiem!
Bēgļu jautājums ir Eiropas drošības,identitātes un uzticības jautājums.Nedrīkst šim jautājumam pieiet no populisma un politiskā labuma puses!
+1
atbildēt
a_urdze22/09/2015. 15:18
Derētu ar sirdi ieklausīties tieši šodienas, 22. septembra, Brāļu draudzes lozungā:
"Nabagu un bezpajumtnieku Tu ieved namā." (Jes 58:7)
"Es biju svešinieks, un jūs mani uzņēmāt. Es biju kails, un jūs mani apģērbāt, es biju slims, un jūs mani apraudzījāt."
+2
atbildēt
Viedoklis_lv22/09/2015. 19:16
"Un tad jūs izvaroju grupveidā:"
https://youtu.be/u6k9P7L3tYk
+1
Dzintra Regina Jansone22/09/2015. 11:56
Kad jūs ceļojat pa musulmaļu valstīm, jums saka: Jaievēro šo valstu tradīcijas un jānēsā lakatiņš, ja esat sieviete, tad man, kā cilvēkam, kurš ciena citu valstu tradīcijas, tas neizsauc ne mazāko protestu. Vēl jo vairāk, ja pie mums atbrauc musulmanietes, ietītas paranžā – tā ir viņu privāta lieta, BET, kad bēgļu aizsegā pie jums ierodas citu kultūru vai ticības ļaudis, par kuriem jūs maksājat pabalstus no savas kabatas, BET pec kāda laika, šie “ pateicīgie” jums sāk uzspiest ne tikai savas tradīcijas, bet arī reliģiju – na mazākā mērā neizrādot interesi par jūsu kultūru vai tradīcijām – jūsu paša valstī, tad par to nopietni jāpadomā.
Jebkura ekstrēmisma mērķis ir – pakļaut visu pasauli savām vajadzībām, savām interesēm, savai reliģijai un kultūrai.
Nacistiem tā bija visu nepilnvērtīgo rasu pakļaušana un to pārvēršana par augstākās rases vergiem. Komunistiem tas bija – komunisms visā pasaulē. Musulmaņiem – šariata likumi visā pasaulē!
Briti – viena no vistolerantākajām nācijām.
Bet te smags piemērs: Musulmaņu protesta gājiens britu pilsētiņā Lautonā, netālu no Londonas.
Vai tie, kuri elš un pūš par bēgļiem, nesaskata tos draudus, kādi nāk līdzi šādai masu pārceļošanai, kuras mērķis ir sagraut to valstu valstiskumu un tradīcijas, kuras viņus pieņem!? Šajā pilsētiņā jau IR uzceltas 30 mošejas!
Allahs ir varens! Lai sadeg angļi elles ugunīs! Angļu policiju – ellē! Rokas nost no musulmaņiem! Tādēļ, ka tika arestēta tā ekstrēmista sieva, kurš uzstādīja bumbu Stokholmā 2010.gadā.
Korānā netiek runāts, ka jāievēro to valstu trdīcijas, kurās dzīvo, saka musulmaņi. Drausmīgākais ir tas, ka viņu bērniem nav izvēles. Viņi tiks audzināti tieši un tikai tāpat. Ja likumi ir musulmaņu, mēs tiem pakļausimies, ja likumi nepakļaujas islāmam, tad lai visi iet ellē – Korans, 33. Nodaļas 1 dzejolis. Deivids Kemerons ir neticīgais un mēs viņam nepakļausimies! Tatad – visus ellē, ieskaitot visus britu līderus!
Visus, kuri nav musulmaņi – uz elli!
Jautājums: Vai kāds no politiķiem man spēs apgalvot, ka Latvija izturēs šādu spiedienu!?
+5
atbildēt
ARTs21/09/2015. 23:54
Galvenā patiesība, ko neviens nevar noliegt - mums Latvijā NAV veicies ar krievvalodīgo integrāciju. Attiecīgi, ja prognozes balstam uz faktiem un pierādījumiem, nevis fantāzijām, tad absolūti loģiski ir prognozēt arī 770 uzspiesto imigrantu integrācijas izgāšanos. Kamenskas minētie "latviešu valodas apmācības panākumi" ir mēnessērdzīgi murgi, jo jēga nav latviešu valodas zināšanā - jēga ir latviešu valodas LIETOŠANĀ. Nav brīnums, ka minētais cilvēktiesību oligofrēns ne ar pusvārdu nepiemin reālo valodas situāciju - lingvistisko mobingu ne tikai privātajā biznesā, bet nu jau arī Rīgas pasvaldības struktūrās.

Nopietni runāt par imigrantu iespējām integrēties varēs, ja būs izpildīti vismaz 2, vēl labāk - 3 priekšnoteikumi :
1) būs pieņemts principiāls lēmums par vienotu izglītības sistēmu no 2017-2018. m.g. ;
2) būs radikāli pārstrādāts Valodas likums, nosakot TIKAI IZŅĒMUMA gadījumus, kad Latvijas pilsoņa tiesības lietot latviešu valodu var tikt ierobežotas, visus pārējos ierobežojumus (vienalga publiskajā vai privātajā telpā) pielīdzinot cilvēktiesību pārkāpumam ar attiecīgiem sodiem ;
3) būs beidzot nojaukts karātavu stabs Pārdaugavā.

Tad vē būtu gatavs ticēt mūsu spējai aizstāvēt savu nacionālo telpu (precizējums - "nacionālā" manā izpratnē jau sen ir politiski nacionālā, nevis etniski nacionālā telpa, tapēc visu nokrāsu melndiegabikši var atslābināties)
+8
atbildēt
Kārlis Blūmentāls21/09/2015. 23:45
Piekrītu, ka jāmēģina izrādīt zināma solidaritāte savu iespēju robežās un šie 776 patvēruma meklētāji būtu jāmēģina uzņemt. Tas varētu būt arī labs "treniņš" integrācijas jautājumos.

Lai arī par šo cilvēku integrācijas rezultātiem ir pāragri spriest, pozitīvie argumenti par diskusiju nepieciešamību, pātagas nepieciešamību un labiem valodas apmācības panākumiem, diemžēl nekādā veidā nepārliecina par Latvijas spēju integrēt.

Savukārt atspēkojošās pozīcijas argumenti par neveiksmīgo pieredzi ar nepilsoņiem, par negatavību risināt šo problēmu un par integrācijas plāna neesamību diezgan labi pārliecina, ka integrācija ir kaut kas tāds, kas mums vēl jāapgūst, jo neesam gatavi.

Manuprāt ir jāmēģina un ir jāizmanto šī pirmā "porcija" pieredzes uzkrāšanai. Noteikti būs kļūdas, noteikti iegūsim pieredzi. Vai integrācija būs veiksmīga? Iespējams, ka nē. Vai veidosies kādas īpaši smagas sekas? Visdrīzāk, ka nē.

Tomēr. Manuprāt, mēs esam pilnīgi nesagatavoti bezlimita bēgļu kvotu sistēmas ieviešanai un daudzu tūkstošu bēgļu integrācijas mēģinājumi saistās ar būtiskiem riskiem un var Latvijai radīt nepatīkamas sekas.
+9
atbildēt
aivarsk22/09/2015. 16:08
Ja mēs saprotam, ka tabakas dūmi ir kaitīgi un smēķētāji mirst jauni, tad ir absurdi apgalvot, ka paciņa dienā (vai cigarete dienā) ir labs treniņš...
guna21/09/2015. 23:34
Atmodas laikā tagadējā eirodeputāte Sandra Kalniete skaidri un gaiši pateica – Latvijā nedrīkst ielaist vairāk nevienu imigrantu, jo tās būs mūsu tautas beigas. Protams, tagad viņa runā pavisam citādi, bet nekas daudz nav mainījies. Papildus vēl daudzi tūkstoši tautiešu ir izbraukuši. Mūsu tauta vienkārši vairs nespēj absorbēt tik milzīgu imigrantu daudzumu, ko gatavojas piespēlēt Eiropa, un nav runa par to, ka esam neiejūtīgi vai negribam palīdzēt. Mums jāatrod citi veidi, kā palīdzēt risināt bēgļu krīzi, bet ne uz mūsu pašu iznīkšanas rēķina.
+6
atbildēt
Ingvilda21/09/2015. 22:48
OK, OK - mēs esam mazie nabadziņi, kuri visiem jāžēlo un kuri nav spējīgi uzņemties nekādu atbildību, BET vai Grieķija, pār kuru gāžas bēgļu straumes, ir daudz spēcīgāka valsts nekā Latvija? Ar visiem populistiem pie varas, budžeta krīzi, milzīgo bezdarbu un pensiju sistēmas "īpatnībām". Un ja grieķi ar to cīnās, vai mēs patiešām esam vārgāki? Vienīgi - var piekrist tam, ka gribētos redzēt/dzirdēt precīzus plānus, kas notiks ar tiem patvēruma meklētājiem, kas galu galā kaut kādā veidā nonāks Latvijā? Precīzas shēmas: valoda, darbs, medicīna, izglītība, iesaiste sabiedrībā, u.t.t. Un vēl - ja notiks brīnums un izdodtos radīt pietiekami labas integrācijas shēmas, iespējas, kaut kas no to atziņām noderētu arī iepriekšējo integrācijas kļūdu labošanai.
-7
atbildēt
aivarsk22/09/2015. 16:11
Arī Grieķijai nav jāuzņem neviens migrants! Jāsargā ES ārējā robeža un, kas tuvojas bez vīzas un nelikumīgi, jādeportē nekavējoties atpakaļ uz turieni, no kurienes nākuši!
jali21/09/2015. 20:19
Kāpēc itin neviens nejautā- KĀPĒC Eiropai ir jāuzņem bēgļi ? Kāds ir iemesls uzņemšanai? Vai mums nav melnā darba veicēju. Vai varbūt nevaram paši pavairoties pietiekamā daudzumā. NEVIENAI valstij pasaulē nav pozitīvas pieredzes tik lielu svešas kultūras masu integrēšanā. Arī Latvijas valstij nav izdevies asimilēt sovjetu miljonu ordu. Kāpēc mums ir nepieciešami tieši 770 bēgļi?
+5
atbildēt
klusais21/09/2015. 20:48
Es jautāju - kapēc mēs paši nevaram pavairoties pietiekamā daudzumā ? Varbūt ir atbilde kā to izdarīt ? :)
aivarsk21/09/2015. 21:56
Klusajam - diemžēl, vai par laimi Latvijas kultūrai raksturīga dzimstības tieša korelācija ar ienākumu pieaugumu un drošības par nākotni sajūtu. Migrantu klātbūtne latviešu dzimstību neveicinās.
+4
klusais21/09/2015. 23:10
aivarsk - par korelāciju ... un drošības par nākotni sajūtu ...
dzimstība Latvijā :
1942 37219
1952 32278
1962 35061
1972 35007
1982 37477
1992 31569
2002 20044
2012 19520
Vari filosofēt par drošību par nākotni un ienākumu pieaugumu ... Vēlu veiksmi Gorski kungs :)
+3
lno21/09/2015. 19:48
klusais. Krastu parasti stiprināja pavasarī, ne rudenī /ja kas/. Tomēr kā tad ar to latviešu bēgļu nosodīšanu?:)
atbildēt
klusais21/09/2015. 19:52
lno - velkam zināmas paralēles , bet nu es ar sapratni :)
-1
gundega1321/09/2015. 19:34
Ja cilvēkus neuztrauc valsts pastāvēšanas nepieciešamība ( par tās stiprināšanu debates bēgļu jautājuma spektrā vispār izpaliek), varbūt vērts apdomāt Latvijas pielīdzināšanu rezervātam. Pamācošie pretējo nometņu tekstiņi - "ir jāsaprot", "jāņem vērā", "pareiza pieeja"utt. - pāvisms, ne rūpes par notiekošo. Nepiepildīto dzīvju rūgtums šļācas sejā pavisam ne tiem, kas to būtu pelnījuši. par to žēl- ka šādi izniekoti tiek pārpalikušie Latvijas cilvēki. Tas, ka tik viegli var izčakarēt sabiedrību, liek sliekties uz riebīgām domām, ka esmu kļuvusi par kāda sveša plāna sastāvdaļu. Zaudē valsti, mīli cilvēku - tā nav godīga retorika. Tādas izvēles mani nepiespiedīs veikt. Ir javar gan nezudēt, gan mīlēt. Un par to rūpēšos personiski, jo valsts vadītāju smadzeņu un sirdsspējai neticu. Drebelīgs un kalpotkārs aitu bariņš.
+9
atbildēt
ex-iedzivotajs21/09/2015. 19:26
Imigrantus protams vajag lai uzlabotu genofondu- bet kā ķīniešus, , ruandiešusm, vjetnamiešus vai indiešus. Godīgi jāatzīt ka problēma šijā gadījumā nav ar imigrantu ādas krāsu, bet gan ar viņu reliģiju. Šī reliģija tik agresīva ka jebkura cerība viņus asimilēt pat n-tajā paudzē ir pašapmāns, jo nekur pasaulē tas nav izdevies. Šijā gadījumā vietā ir paruna par vilku kuru baro, bet tas tik un tā uz mežu skatās. Ne par velti pašlaik ir paradokss ka emigrējušie latvieši (kuriem ir šī pieredze) visskaļāk iestājas pret šādu imigrantu uzņemšanu Latvijā. Tie kas domā ka klimats aizbaidīs lai paskatās uz Somiju, Zviedriju vai Mineapoli. Tie kas domā ka grutā dzīve Latvijā atbaidīs lai padzīvo kalnu kišlakā bez ūdens, elektrības, bet ar dienišķo bombardēšanu,
+4
atbildēt
aivarsk21/09/2015. 19:43
Kišlaks ir viena lieta, bet kurš tad bombardē Āfriku?
+6
aivarsk21/09/2015. 21:59
Bez tam, mūsu genofonds ir tik "uzlabots", ka "tīrasiņu"latvietis dabā neeksistē!
ilze_polakova22/09/2015. 02:00
Ne jau Islams pēc būtības ir agresīvs, toties jāatzīst, ka mūsdienās pastāv vairāki tā ekstrēmi paveidi. Žēl, ka grūti ir saprast, ka ne jau teroristi bēg no kara. Tāpat arī apgalvojums, ka tieši emigrējošie latviešie īpaši iestājās pret imigrantiem Latvijā, ir no plika gaisa tverts. Iespējams, ka emigrējošiem latviešiem visvairāk ir pieredze tajā cik grūti ir nosargāt valodu un identitati ārvalstīs. Ja apkārt ir cita valoda un kultūra, tad gribot negribot tu laika gaitā mainies un tam nav jāgiada paaudzes. Tieši tādēļ nebūtu gudri novietot visus tos 700 imigrantuns vienā pūlī un gaidīt kad tie integrēsies, bet gan sadalīt - viena ģimene katrā ciemā. Tādā veidā neveidosies minoritātes bez kontaktiem ar vietējiem.
+2
ex-iedzivotajs22/09/2015. 21:57
ilze_polakova - precīzu datu lai pierādītu emigrējošo latviešu uzskatus tiešām nav - es šo protams redzu caur savu emigranta prizmu un savu Facebook draugu uzskatiem. Līdzīgi Tev nav pierādījuma ka pat pa vienai musulmaņu ģimenei izvietoti bēgļi mainās gados. Parādi man zemi kur viņi ir integrējušies, pieņēmuši vietējās zemes kultūru un nemēģina uzspiest šariatu. Latvānis pat iestādīts dārzā nepārvērtīsies par ķimeni.
+1
Arturs Pērkons21/09/2015. 19:11
Lūk, Latvijas Cilvēktiesību centra direktore runā pareizi kā kārtīgam ierēdnim pienākas - viss ir jauki, bēgļi maz, visi labi mācīsies, ir brīnišķīgas iestrādes integrācijā un, ja kādam kas nepatīk, viņš var doties pats zina kur.

Toties Rita Eva, lūk, sadomājusi, ka var atļauties nepiedalīties kopējā proimigrācijas korī (kas taisnībai par godu jāsaka - nav laba diriģenta rokās trāpījies).
Rita uzdrošinās vilkt pavisam citu meldiņu - tas nav labi un šis nav labi. Laikam Ritai nav uzklausījusi pareizos darbaaudzinātājus, kas būtu paskaidrojuši, ka vispirms ir jāsaņem instrukcijas no Briselei pietuvinātām personām (lai viņām visām laba veselība, lielo € aldziņu pārskaitot).
Bet nē, Rita sper vaļā kas vien ienāk prātā un rezultātā sačakarē pasākumu, kurš jau sākumā nemaz tik raiti negāja (kā es jau iepriekš minēju - neprasmīgā diriģenta dēļ).
Es vēl izsaku cerību, ka Ritas kundze labosies un atsauks savu, nu šito nesaskaņoto solo partiju. :)
+5
atbildēt
klusais21/09/2015. 19:24
Man domāt , ka instrukcijas korim nāk no Berlīnes , ne Briseles :)
+2
Arturs Pērkons21/09/2015. 19:41
Klusais
Tu saki?
+3
klusais21/09/2015. 19:44
Es domāju :)
-1
Viedoklis_lv21/09/2015. 18:50
Tā ir klaja demagoģija mēģināt vienādot sīriešu, afgāņu, irākiešu nelegalos imigrantus ar latviešu imigrantiem otrā pasaules kara laikā.
Latvieši integrējās tajā valstī kura ieceļoja: apguva valodu, cienīja tās valsts likumus un sabiedrības normas, ieguva izglītību, deva savu pienesmumu valsts ekonomikai, utt.

Taču neko no tā nedara šie nelegālie imigranti:
https://youtu.be/xoiCYwoJKrE
https://youtu.be/9up0CLLPPpo
Tie ne tikai neintegrējas, bet parazitē uz tās valsts iedzīvotājiem kurus tie neciena tik ļoti, ka pat grupveidā izvaro un tas notiek nevis kā rets gadījums bet masīvi - kā liels vilnis.

Tas ir pretīgi salīdziāt latviešu imigrantus ar šiem...
+7
atbildēt
klusais21/09/2015. 18:55
Es pret Tevi izturos ar sapratni ...
+1
Space0Writer21/09/2015. 18:47
"Kopš 1998.gada bēgļa statusu Latvija piešķīrusi tikai 64 cilvēkiem, bet alternatīvo statusu - 137 cilvēkiem. Kopumā aizsardzības statusu ieguvuši 14% no visiem patvēruma meklētājiem, pārējie saņēmuši atteikumu."
Atgādināšu, ka Latvijas valsts jau 2009.gadā viltīgi izvairījās no iespējas palīdzēt patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros: http://bit.ly/1NH3SPw
Protams, ir atstāta opcija - valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība *apelācijas* procedūrās (tikai tāpēc, ka to pieprasa Latvijai saistošie starptautiskie līgumi) -, taču tad ir jau par vēlu: http://bit.ly/1NH3ssz Administratīvā procesa likuma 294.panta pirmā daļa nepārprotami noteic: "Apelācijas sūdzībā nedrīkst grozīt pieteikuma priekšmetu vai pamatu, ietvert jaunus prasījumus, kas nav pieteikti pirmās instances tiesā." Tā ka, atbildot uz jautājumu "Vai Latvijas valsts spēj integrēt imigrantus?", diemžēl jāsniedz noraidoša atbilde.
+4
atbildēt
lno21/09/2015. 18:24
Varu tikai atkārtot tikai to, ko esmu vairākkārt teicis: Tikko bēglis no Turcijas, Jordānijas vai citas bēgļu nometnes iesēžas laivā, lai dotos uz Eiropu ,viņš kļūst par ekonomisko migrantu, tā kā bēgļu šajā lavīnā, kas pārrauj robežas, ir gaužām maz. Žēlojiet mūsu bērnus, savus vecos cilvēkus un invalīdus, kam vajadzīga palīdzība, domājiet kā palīdzēt jaunajām ģimenēm, lai tās nepamestu dzimteni un tikai pēc tam varat just līdzi bagātajai Vācijai, kura liek mums maksāt par tās savtību un tagad arī muļķību.
+11
atbildēt
klusais21/09/2015. 18:38
Tad jau arī vajadzētu nosodīt tos latviešus , kas pēc kara no Vācijas nometnēm izklīda pa pasauli un nepalika Vācijā ...
-8
lno21/09/2015. 19:29
klusais. Ja salīdzini latviešu bēgļus ar tiem, kuri tagad ieradušies Eiropā, tad jau varēsi nosaukt valsti, kuras robežu ar spēku pārrāvuši latvieši?:) Latvieši bēgļu nometnēs pavadīja 5 - 7 gadus, pēc tam nometnēs ieradās vervētāji. Izglītotākos un fiziski spēcīgākos pievāca ASV, Austrālija. Mani attālie radi ASV dzīvi sāka cukurniedru plantācijās, par darbu saņemot nabaga grašus. Kad viņi uzteica darbu, saimnieks brīnījās, ka viņi vēl spējuši iekrāt ceļam. Ja es vēl stāstītu, ko viņi sanieguši, tad Tu mani nomocītu ar saviem apnicīgajiem jautājumiem kā toreiz, kad apgalvoju, ka mans kursa biedrs katru gadu RO stiprināja krastu:):):)
+7
klusais21/09/2015. 19:37
lno. Pārdomas bija filosofiskas kā ceru saprati... Es ar varētu pastāstīt par radiem ASV , Austrālijā un arī Vācijā ... varam arī par sasniegumiem stāstīt ...
Laiks nebija parasts ... un manas sievas tēvs ar māti piemēram atgriezās no Vācijas , kaut gan pārējie radi ASV ... tā kā kustība nebija vienvirziena.
Bet par krasta stiprināšanu - sestdien baudīju atvasaru un konstatēju ,ka laiks atkal stiprināt :)
-4
Dmitrijs Golubevs21/09/2015. 18:12
Ļoti sarūgtina "pret" argumenti: visi kā viens ir no "Failed State" sērijas: Latvija ir vāja, caurkritusi, nespējīga, nabadzīga. Varbūt labāk pievērsīsimies tam, ko mēs varam izdarīt, un kā to izdarīt labāk, nekā kurnēsim, cik viss ir slikti un meklēsim ieganstus nekā nedarīt - nelabot to, kas jau ir slikti?
-5
atbildēt
aivarsk21/09/2015. 18:16
Un integrācija Skandināvijā, Vācijā, Francijā, UK gan ir izdevusies?
+9
Kalvis Apsītis21/09/2015. 22:40
Ir jau tādi paši arī daudzi "par" argumenti - sak, Latvijā visi esot rasisti, izmantojot pret bēgļiem dehumanizējošas metaforas, nepateicīgi par 2.pasaules kara bēgļiem, iedzīvotāji nejūtot solidaritāti ne vien ar patvēruma meklētājiem, bet pat ar pašu Vācijas kancleri nē. Pilns morālais pagrimums...

Varbūt vajag visu diskusijas tēmu pabīdīt vienu lauciņu tālāk - apspriest kādu konkrētu jautājumu (teiksim, ko darīt ar patvēruma meklētājiem, kuriem nepienākas statuss; kā risināt izglītības, nodarbinātības jautāumus). Tad cilvēki būs spiesti iziet no "failed state" apziņas.
+6
Dmitrijs Golubevs21/09/2015. 22:59
Kalvi, es vienmēr esmu iestājies par konstruktīvu šīs problēmas risināšanu. Ir skarba realitāte, ka bēgļi Latvijā bija, ir un būs - jau esam uzņēmuši ap 200. Pat ja abstrahēties no tiem 776, tāpat ir skaidrs, ka pie mūsu robežām, gan Ukrainas, gan Tuvo Austrumu situācijai pasliktinoties, būs aizvien vairāk. Bet plāns masveidīgākai iekļaušanai nav - to torpedē NA un vēl dažādi populisti. Torpedē arī vnk brutāli neierodoties uz Saeimas sēdēm - normās darbadevējs jau būtu atlaidis šādus ākstus no darba!

Tad vēl arī tā problēma, ko jau esi drusku iezīmējis: mūsu dramatiskie dzimstības rādītāji. Tā visam turpinoties, mums būs nevis jābaidās no bēgļiem, bet aktīvi viņi jāsauc, jo pēc 20 gadiem nebūs kas maksās mūsu pensionāriem pensijas
-1
ARTs22/09/2015. 00:06
Dmitrij, nosauc lūdzu kaut vienu vidēja un liela izmēra vienkāršā darba darītāju uzņēmumu, kurā darba valoda praksē ir latviešu ?

RIMI, Maxima, Latvijas Dzelceļš, Liepājas Metalurgs, Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, RVR, Rīgas taksometru kompānijas, Dzintars ... nu ?
+2
klusais21/09/2015. 18:08
Manuprāt pirmais , kas saistībā ar bēglīem ir jāizdara - ir strikti jānodefinē viņu tiesības un pienākumus . Un ja viņi neievēro savus pienākumus, tad pēc maksimālās stingrības jāpieņem mēri ... un tur nevajag auklēties.
Esot optimists pēc dabas , ticu , ka ne visi bēgļi ir pašlabuma meklētāji un slinķi , tapēc ceru ,ka daļa spēs integrēties sabiedrībā un nest tai labumu , bet tam vajag radīt priekšnoteikumus.
Un vēl ... mēs visi zinām kāda ir demogrāfiskā situācija Latvijā ... diemžēl uzskatu, ka dzimstību veicinošie pasākumi patreizējā situācijā , lai kādi tie būtu , nespēs normalizēt situāciju , un kaut kāds risinājums būs nepieciešams ... varbūt šī ir iespēja , pareizi un gudri rīkojoties kaut kā risināt šo problēmu.
+4
atbildēt
aivarsk21/09/2015. 18:15
Protams - ielaist kūtī tīģeri un noteikt viņam striktus noteikumus! Un tad, kad govs būs apēsta, izdzīt to tīģeri bez žēlastības un auklēšanās! Uz citu kūti.
+6
klusais21/09/2015. 18:20
aivarsk - cik atceros , tad Tev bija slepenais biznesa plāns , kuru nevienam nestāstīji ... nevari vismaz atklāt mazu, mazu noslēpumu , kas strādās pie tā plāna realizācijas ? Varbūt Tev ir Dižģimene ar 10 bērniem un tas būs ģimenes uzņēmums ? :)
-4
aivarsk21/09/2015. 22:09
Tas jau ir ģimenes uzņēmums un Tev, kā biznesa cilvēkam būtu jāsaprot, ka Latvijā laukos ir par daudz lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku, jo ar CLAAS viens mehanizators nokuļ 6-7 reizes vairāk, nekā ar ņivu. Ja nezini, tad sūdus ar dakšām arī vairs nemēžam un studentu&kantoržurku palīdzību "glābt ražu" neprasām.
+3
klusais21/09/2015. 23:00
aivarsk - neko nezinu , tapēc izturos pret Tevi ar sapratni :)
-1
Kalvis Apsītis22/09/2015. 13:20
Vāji definēti spēles noteikumi un nesaprotamas procedūras ir nopietna problēma. Var atcerēties neseno gadījumu, kur kāds eritrejietis nogalināja divus zviedrus IKEA veikalā - it kā īsi pēc tam, kad viņam bija atteikts bēgļa statuss un piesolīts viņu deportēt atpakaļ uz ... Itāliju. Manuprāt, visam jābūt ļoti skaidram - lai viennozīmīgi zināms ko, kā un pēc kādas procedūras deportēt, ja bēgļa/alternatīvais statuss nepienākas, ja imigrācijas iestādēm sniegtas nepatiesas ziņas vai pārkāpti citi noteikumi.

Cita lieta - patvēruma meklētāji diez vai atrisinās mūsu demogrāfisko situāciju. Pirmkārt, diez vai cilvēku skaita mērena samazināšanās tiešām ir tik šausmīga lieta: Islandē dzīvo kādi 300 tūkstoši cilvēku, arī viņiem ir sava augstskola, sava kultūras dzīve un pašpietiekama valodas vide. Latvijas problēma drīzāk ir novecošanās un "dependency ratio" (demogrāfiskās slodzes) izmaiņas. Ja vien imigranti nedzīvo kaut kādos īpašos apstākļos (ja viņiem neizveido "Gazas sektoru", kur bērnu audzināšana ir vienīgā jēdzīgā nodarbošanās), tad drīz vien arī iebraucēju dzimstība būs tik pat zema kā visiem citiem. Arī viņi novecosies un arī viņiem vajadzēs pensijas.

Tas viss jau ir redzēts. Pēckara gados PSRS okupācijas vara nolēma neveicināt dzimstību (Latvijas PSR tā bija teju viszemākā visā PSRS), dzīvokļus dot iebraucējiem un priecāties, kā var "par brīvu" dabūt darbaspēku: jaunus cilvēkus, kas nav pašiem jāskolo, ko var uzreiz likt pie darba. Tagad (apskatot PMLP statistiku - iedzīvotāju sadalījums pēc valstspiederības un dzimšanas gada) izrādās, ka pensionāru vidū PSRS laiku imigrantu ir īpaši daudz. Ko 1960-tajos gados ietaupīja, par to tagad ir jāmaksā ar uzviju.

T.i. nebūtu īsti pareizi, ja patvēruma meklētāju piesaisti mēs uztvertu kā surogātu dzimstības veicināšanai. Tās tomēr ir dažādas lietas - vienā gadījumā mēs palīdzam sīriešiem un citiem kara briesmu skartajiem, otrā gadījumā - ar augošu dzimstību pamazām atjaunojam līdzsvaru vecumu piramīdā, lai varētu izmaksāt pensijas.
+4
austra_reinis21/09/2015. 17:48
Cik es noprotu, tad sobrid daudz beglu no Sirijas parstav sabiedribas vidusskiru -- tatad tie ir augsti kvalificeti arsti, zobarsti, inzenieri, un citi profesionali. Ta ka Latvija krizes laikos ir zaudejusi dauzus izglitotus cilvekus, domaju, ka izglitoti Siriesi Latvijas ekonomikai varetu nakt par labu. Ja vien vini pec patveruma sanemsanas Latvija paliktu. Nav izslegts, ka vini no Latvijas driz aizietu uz Vaciju, vai citu Eiropas zemi, kur begliem tiek garanteti lielaki pabalsti.
-3
atbildēt
Viedoklis_lv21/09/2015. 18:07
Tie nav bēgļi, jo pie ES valstu robežām nav karš.
Vai šī ir tā inteliģentā vidusšķira?

https://youtu.be/xoiCYwoJKrE
https://youtu.be/9up0CLLPPpo
+6
kristīna blumberga21/09/2015. 19:14
Labvakar Austra. Kādā valodā Sīriešu vidušķira,kas ieradīsies LV,kā Tu saki -augsti kvalificeti arsti, zobarsti, inzenieri, un citi profesionali sarunāsies LV darba tirgū?!
+7
aivarsk21/09/2015. 22:15
Lūk, zobārsti, kas ir profesionāļi, labo zobus Ungārijas policistiem
https://www.youtube.com/watch?v=qL8Shtdnjck
Bet lūk, pilsētbūves inženieri pārbauda komunikāciju drošību
https://www.youtube.com/watch?v=fX73ggsMNEI
+3
morgenstern21/09/2015. 17:10
Par tēmu "integrācija un musulmaņi" ir lielisks piemērs ārpus Eiropas. Pakistāna un Indija. No 1951. gada procentuālais hinduistu daudzums Pakistānā samazinājies 10 (!) reižu. Musulmaņu procents Indijā pieaudzis 1,5 reizes.

Par kādu musulmaņu integrāciju var runāt Latvijā ar tās pamatiedzīvotāju dabisko pieaugumu???
+12
atbildēt
aivarsk21/09/2015. 16:57
Pirmkārt, parādiet man to pozitīvo piemēru, to Eiropā integrēto musulmaņu sabiedrību, nevis vienu vai divus indivīdus! Ja tas NEKUR Eiropā nav izdevies, kur ir pamats domāt, ka tas izdosies Latvijā? Es nepiekrītu Lasiņam, kas saka, ka tā ir latviešu īpatnība - nē, tā ir musulmaņu īpatnība, tā ir pārlieku lielā dažādība! Tas NEKUR nav izdevies! Ne nevar sakausēt viendabīgā masā koku un metālu, piemēram.
Baidos, ka jēdziens "integrācija" ir tik pat "zinātnisks", kā alķīmija vai perpettum mobile! Ir asimilācija un ir cīņa par dzīves telpu, bet integrācijas nav!
+9
atbildēt
Kalvis Apsītis22/09/2015. 12:08
Ir viens un pats galvenais integrēšanās kritērjis - iesaiste darba tirgū. ASV un Lielbritānijā tas ir izdevies itin labi (musulmaņu iebraucēji lielā skaitā ir uzņēmēji, ārsti, inženieri, restorānu īpašnieki, NĪ spekulanti), Vācijā un ziemeļvalstīs - viduvēji (līdzās labi adaptētiem musulmaņiem mēdz būt arī sociāli nelabvēlīgas kopienas un geto), bet Eiropas dienvidos - pavisam vāji.

Vienlaikus - Grieķijā, Itālijā, Spānijā, Portugālē ir arī augsts jauniešu bezdarbs (augstāks nekā Latvijā). Mana sieva strādā privātā bērnudārzā - un katru gadu turp brauc "praksē" kāda grieķu vai itāļu jauniete - ar pabeigtu bakalaura izglītību, kuras uzturēšanos daļēji sedz ES finansēti projekti. Nevis tādēļ, ka darbs ar latviešu mazuļiem ir dzīves aicinājums, bet dzimtenē nav nekāda darba un perspektīvu. T.i. grieķiem un itāļiem neizdodas "integrēt" darba tirgū pašiem savus jauniešus. Latvija ir kaut kur pa vidu. Nebūs tik labi kā Anglijā, bet ir cerības, ka būs labāk kā Itālijā. Jo kaut kādu darbu te tomēr var atrast - ja nav ļoti augstas prasības pret dzīvi.
+2
Ilze Poļakova21/09/2015. 16:03
Saujiņa bēgļu nāks vienīgi par labu Latvijas homofobijai un bailēm no nezināmā. Vispār nākotnē Latvijai jāmaina sava identitāte no patriotiskajiem tautiešiem, kas dzīvo noslēgtībā un bailēs aizmirst savas saknes uz pašpārliecinātiem, atvērtiem, radošiem un moderni domājošiem cilvēkiem, kuri neignorē procesus, kurus tāpat nevar apturēt. Vajag sākt darīt, nevis teikt, ka tāpat nekas līdz šim nav sanācis un arī nesanāks.

Bēgļi ir cilvēki, kas bēg no kara, nevis meklē lielo laimi. Latvijā tāpat viņus negaida nekāda zelta dzīve. Un pat ja šie bēgļi Latvijā jūtas labi un vēlas šeit dzīvot un strādāt, tad būtu jāpriecājas, par iedzīvotāju un darba spēku pieaugumu. Varbūt pieaugušajiem būs grutāk ar valodu, bet tā ir normāla imigrantu parādība. Toties bērni iemācīsies latviešu valodu, jo skolās viņiem citu iespēju taču nav. Un ja pēc gadiem mums Latvijā būs pāris cilvēku ar lieliskām latviešu un arābu valodu zināšanām, tas var ekonomiski būt vienīgi izdevīgi.
-12
atbildēt
aivarsk21/09/2015. 16:58
Tik pat saturīgs apgalvojums, kā tas, ka mērens aknu vēzis nāks par labu kāda aknām! Vinkārši nepamatots stulbums!
+7
aivarsk21/09/2015. 17:01
Islamticīgie gan plaši pazīstami ar savu toleranci pret homoseksuālismu un citādo :))))
+9
aivarsk21/09/2015. 17:21
Nu mums ir pāris cilvēku valstī ar lieliskām krievu valodas zināšanām, kā tas ir nācis par labu ekonomiskām saitēm ar krieviju?
+7
Viedoklis_lv21/09/2015. 18:05
Par kādām kara šausmās Turcijā iet runa? Sīrietis Turcijā ir kara bēglis, taču ja tas ceļo tālāk mekējot ekonomiskos labumus, kas tam nebija Turcijā - tas jau ir nelegālais imigrants.
+8
ilze_polakova22/09/2015. 18:22
Man nav ne jausmas, kopš kura mirkļa tēma ir kļuvusi Turcija, jo patreiz runāju par Latviju, bet laikam jau viegli ir izteikt vispārinātus salīdzinājumus un tajos ietvert vairākus lamuvārdus - tiešām kultivēti!

Tas, ka krievu valodas zināšanas Latvijas darba tirgū ir pat ir nepieciešamas, nav nekāds noslēpums, tāpat kā fakts, ka līdz Ukrainas krīzei vairāki uzņēmumi tirgojās galvenokārt ar Krieviju. Vai bizness ar Krieviju bija slikts - nepavisam! Tas, kas tas sagājis ir grīstē, tāpat kā visa politika, ir skumji.
Ēriks23/09/2015. 00:37
Latvijas kaimiņzemēs nenotiek karš,tātad bēgļus mēs varam dabūt tikai no valstīm,kur bēgļi jau ir patvērušies no kara.Nākošais punkts - ir jābūt abpusējai vēlmei-mūsu tautas gatavībai uzņemt un bēgļu vēlmei uzturēties Latvijā.Mēs nezinām cik bēgļu gribētu braukt dzīvot uz Latviju un integrēties vietējā sabiedrībā.Un arī Latvijas tautai neviens nav pajautājis,vai tā gatava uzņemt un mēģināt kādu te integrēt.
+1
Ēriks23/09/2015. 00:53
Vispār nākotnē Latvijai jāmaina sava identitāte no patriotiskajiem tautiešiem, kas dzīvo noslēgtībā un bailēs aizmirst savas saknes uz pašpārliecinātiem, atvērtiem, radošiem un moderni domājošiem cilvēkiem, kuri neignorē procesus, kurus tāpat nevar apturēt.
============
Patriotisms mazai tautai ir nepieciešams,lai neizšķīstu lielo tautu okeānā,tas nebūt netraucē būt radošiem un moderni domājošiem cilvēkiem,nepazaudējot savas saknes,kuras ir bāze,pamats,uz kura veidot jaunu, modernu domāšanu,pilnīga simtprocentīga atvērtība visiem pasaules vējiem ir neapšaubāms stulbums,jo moderns - tas nav sinonīms progresam un gudrībai,arī stulbums var būt moderns.Un ne jau visi procesi ir neapturami.
+1
Ingmars Lazdiņš21/09/2015. 15:27
Latvijas valsts un tās iedzīvotāji nav spējuši emocionāli re-integrēt savus pašu aizbraucējus. Par kādiem āfrikāņiem vai sīriešiem te vispār varētu būt runa.

Tas ir nacionālās mentalitātes jautājums.
+12
atbildēt
Edgars Strautins21/09/2015. 14:43
Ja mēs kā nācija vēlamies turpināt attīstīties gan sociāli, gan ekonomiski, mums būtu visiem pārējiem jāparāda piemērs un jāuzņem nevis "uzspiestie" 250, 776 vai cik tur, bet gan kādi vismaz 2000 un jādod viņiem iespēja kļūt par līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem - jāiemāca valoda, kāds arods, lai cilvēks var strādāt un maksāt nodokļus.

Bet tā ir utopija, jo vidējais Latvijas iedzīvotājs (un tā spogulis - Saeima) ir drausmīgs rasists, ksenofobs, kuru joprojām vajā padomju laika kultivētie aizspriedumi un fobijas un kuram pēdēja laikā vēl ir nākušas klāt paniskas bailes no musulmaņiem (kuri visi kā viens protams ir džihādisti ar AK-47 uz pleca un C4 jostiņu ap vidukli)...

Tautai laikam ir ļoti īsa atmiņa - cik tad latviešu devās bēgļu gaitās 1WW un 2WW laikā? Simti tūkstošu. Un ar dažiem izņēmumiem tos neviens atpakaļ drošā nāvē nesūtīja, kā te nospiedošais vairākums tagad grib darīt (es te visur runāju tikai par tiem cilvēkiem, kuri tagad bēg no teritorijām, kur slaktiņus veic Islāma valsts un tās atbalstītāji, nevis, piemēram, Serbijas bēgļiem). Nedrīkstam aizmirst, ka šie cilvēki, kurus uzņēma citās valstīs, spēlēja ļoti būtisku lomu latviskās kultūras saglabāšanā, tautas trešajā atmodā, neatkarības atgūšanā un arīdzan Latvijas ekonomiskajā attīstībā pēc neatkarības atgūšanas.
-12
atbildēt
Oskars Keišs21/09/2015. 14:38
Piekrītu, ka valsts līdz šim ir tēlojusi integrāciju.
Man uz ielas latviešu TV operators un žurnaliste negrib dzirdēt manu viedokli, ja es atsakos to paust krievu valodā - tas taču esot krievu televīzijas raidījums. Tajā pašā laikā "Panorāmā" intervē krievus krieviski un tulko latviski. Kādēļ mani nevar raidīt latviski un tulkot krieviski, ja jau ir krievu raidījums???
Un ko tad mēs vēl iesāksim ar bēgļiem? Piekrītu Vijai Vētrai, ka latviešu bēgļi pēc kaŗa bija izglītoti cilvēki, kas aizbrauca un daudzi Rietumos strādāja savai profesijai svešu melno darbu. Pašreizējo bēgļu izglītības līmenis nešķiet augsts un arī vēlme strādāt - ne. Būs tāpat kā ar mūsu sabiedrības to daļu, kas tikai gaida, ko valsts darīs viņu labā, bet paši ir aizmirsuši strādāt.
Kā tur bija ar to kartupeļu stādīšanu, ko piedāvāja krīzes laikā - pieteicās 1 vai 3 cilvēki. Pārējie gaidīja, kad kartupeļi kritīs no debesīm.
Un tam ir visai mazs sakars ar humanitāro krīzi. Cik cilvēku no tiem bēgļiem patiesībā ir ekonomiske bēgļi???
+18
atbildēt
aivarsk21/09/2015. 17:18
Latvijā 97 % iedzīvotāju vairāk vai mazāk saprotot latviski, tad kav vajag tulkot krieviski? Ja turpināsim divvalodību, nekāda progresa nebūs!
Tas ir tāpat, kā cerēt, ka bērns kaut ko iemācīsies, ja mēs visu laiku viņu vietā pildīsim mājas darbus!
+11
Jāna Jēruma-Grīnberga21/09/2015. 14:33
http://inthesetimes.com/article/18385/slavoj-zizek-european-refugee-crisis-and-global-capitalism - no sirds iesaku tiem, kuri daudzmaz angļu valodu pārvalda. Jo jautājums būtībā ir daudz tālākejošs; pasaule šķobas visos virzienos, un cilvēku staigāšana ir sākusies. Daudz faktoru, kas to iespaido - kari, globalizācija, klimata pārmaiņas un ar to saistītie resursu trūkumi un dezertifikācija, islāmticigo iekšējie konflikti, Rietumu lielo varu, Krievījas un Ķīnas iejaukšanās citu valstu iekšpolītikā un konfliktos un, nereti, citu zemju resursu izlaupīšana - kamēr tas viss netiek atrisināts, ar šādu cilvēku pārvietošanos mums, Eiropā, jārēķinās.
-1
atbildēt
aivarsk21/09/2015. 17:26
Jā, pasaule šķobās un mums ir iespēja to vēl mazliet paļurkāt, vai pašiem palikt stabiliem un to pašu pieprasīt no citiem!
+6
aivarsk21/09/2015. 17:26
Jā, pasaule šķobās un mums ir iespēja to vēl mazliet paļurkāt, vai pašiem palikt stabiliem un to pašu pieprasīt no citiem!
+1
Ieva Rozentale21/09/2015. 14:22
Patiesībā tas pat nav tikai Latvijas jautājums. Par to nopietni nav izdiskutēts arī Eiropā, to var secināt no visu valstu vadītāju pēkšņām viedokļu maiņām, pretrunīgas un neskaidras informācijas. Skaidrs, ka kara bēgļiem ir jāpalīdz. Nožēlojami ir tie, kas bļauj par mazajiem bērnu pabalstiem un pensijām - tad labāk rūpējieties par saviem bērniem un par saviem vecīšiem. Nevar kara postu mērīt salīdzināt ar šaurāku rocību. BET - jābūt skaidram, cik tad ilgi/cik tālu no savas zemes cilvēks ir kara bēglis. Kara bēglis parasti pabēg tik tālu, lai bumbas nekrīt uz galvas un bērniem ir, ko dot ēst. Un tad dodas atpakaļ atjaunot savu māju, ja vien tas ir iespējams. Baidos, ka visus miljonus, kas sliktākā scenārija gadījumā plūdīs pāri daudzām valstīm, uzņemt nebūs fiziski, finansiāli un visādi citādi iespējams. Bet tā vēl ir tikai stāsta viena puse - mani bažīgu dara tas, ka izskatās, ka Eiropas valstu robežas ir pilnīgi neaizsargātas. Jo robeža būtu tā vieta, kur bēgļi tiek saskaitīti, ja tā var izteikties, un sākas darbs/rūpes par viņiem. Kur aptuveni kļūst skaidrs, kurš ir bēglis, kurš vienkārši izmanto izdevību rast labākus dzīves apstākļus. To mēs neredzam, mēs redzam, ka cauru Eiropai nekontrolēti plūst milzīgas neapzinātas cilvēku masas. Un kas tad, ja šādi pat nāks ienaidnieka karaspēks? Izskatās pēc pilnīga fiasko... Kopumā presē diskusijas aizvien vēl nav - īpaši par to, kas un kā būtu jādara šādā gadījumā. Ir tikai pretējo viedokļu paziņojumi, daļa no tiem mūs kā tautu parāda ļoti nožēlojamā gaismā. Nepārprotama viedokļa man nav, jo informācijas ir pārāk maz. Diemžēl šeit var izvēlēties tikai par un pret.
+14
atbildēt
Pizza WWW21/09/2015. 14:04
Ta ir tik maza saujina patveruma mekletaju, ko Latvijai piedavats uznemt. Nesaskatu tur nekadas problemas.
-14
atbildēt
aivarsk21/09/2015. 17:33
Runa ir par principu, nevis par skaitu un tukšgalvjiem grūtības aptvert, ka nozagt 100 eiro it tāds pats noziegum, kā nozagt 10 000.
Tas, ko jūs sakāt ir - mazliet jau var...
+6
Andris Šimfs21/09/2015. 12:06
Šķiet, ka daļa sabiedrības (atļaušos piezīmēt - mazākā) lolo jocīgu ilūziju, par to, ka visi integrēsies, viss būs jauki utt. Bet realitāte rāda, ka tā nenotiek un nenotiks. Tiklīdz islāmticīgo kopiena būs pietiekami liela, neizbēgami izveidosies noslēgta vide tieši uz ticības/reliģijas pamata (šeit jāpaskaidro, ka neticu tam, ka ar šo 776 cilvēku uzņemšanu viss arī beigsies). Un ar laiku šai kopienai pieaugot un nostiprinoties neizbēgami, "cilvēktiesību" vārdā tiks izvirzītas dažādas prasības, tai skaitā mošeju būvniecība u.c.
Neskaitāmi piemēri acu/deguna priekšā vecajā "eiropā". Nudien neredzu it nekādu iemeslu, lai Latvijā tas būtu savādāk.
Un šī naivā ilūzija drīz vien izplēnes, vienīgi tad jau būs par vēlu ko darīt lietas labā. Un mūsu tēvzemē būs vēl viena "neintegrējama" kopiena vairāk, kas nenesīs itin neko labu. Interesanti ir tas, ka pati Merkele vairākus gadus atpakaļ skaļi paziņoja, ka multikulturālisms eiropā ir pilnīgi izgāzies, dzīvē tas nedarbojas. Kas viņas galvā notiek šobrīd - grūti pateikt.
+14
atbildēt
Daina Cine18/09/2015. 19:38
Naivi cerēt,ka mums izdosies tas,ko nav spējusi neviena ES valsts.Bezcerīgs pasākums!
+14
atbildēt
Kalvis Apsītis18/09/2015. 18:35
Latvijā trūkst pārdomātas cilvēkresursu attīstības - dzimstības veicināšanas pasākumi ir saraustīti; laba izglītība nav visā valstī pieejama - un pastāv skolu segregācija; bezdarbnieku apmācība ir novēlota un formāla; darba tirgū zeļ diskriminācija, tostarp arī krievu valodas neprašanas dēļ. Protams, papildu 776 patvēruma meklētāju uzņemšana, procesēšana (ieskaitot iespēju, ka daļa no viņiem paliks dzīvot Latvijā) ir nopietns izaicinājums dažādiem dienestiem. Vienlaikus - atstāt visu pa vecam nozīmētu atteikties no sen nobriedušām izmaiņām. Piemēram, ja skolās ar latviešu mācību valodu varēs apmācīt sīriešu bērnus (kuri ģimenē nerunā latviski), tad nebūs attaisnojuma tur nepielaist arī krieviski runājošos bērnus. Valsts iestādēs un pakalpojumu sniegšanā no PSRS laikiem mantoto latviešu-krievu divvalodību pakāpeniski aizstās latviešu-angļu divvalodība, kā tas ir vairumā Eiropas valstu.

Latvijā (atšķirībā no Eiropas dienvidiem) nepastāv pārmērīgi saregulēts darba tirgus - nebūs arodbiedrību ierobežojumu un līdzīgu birokrātisku šķēršļu, kuru dēļ imigranti var iegūt tikai vietējiem nevēlamus darbus. Atšķirībā no Dānijas un Zviedrijas varam arī nepieļaut patvēruma meklētāju koncentrēšanu noteiktos pilsētu rajonos. Tādēļ mums ir izredzes neatkārtot citu valstu kļūdas, kas radīja patvēruma meklētāju segregāciju un atsvešinātību, palielināja huligānisma un noziedzības riskus. Arī profesionāliem pabalstu saņēmējiem Latvijā nebūs ko meklēt - viņiem ir piemērotas turīgas valstis.

Minēto iemeslu dēļ esmu piesardzīgi optimistisks par papildu 776 patvēruma meklētāju uzņemšanu. Lielāku skaitu uzņemt nevar, jo jaundzimušo ir tikai ap 20 tūkstoši gadā; ja iebraucēju katru gadu būtu vairāk nekā daži simti - var būtiski izmainīties Latvijas trauslais etniskais sastāvs, it īpaši lielajās pilsētās.
+20
atbildēt
aivarsk21/09/2015. 17:29
Domā, ka viņi ieradušies darbu meklēt? Paraugi jebkuras rietumvalsts pabalstu statistiku, pirms rosini mums kāpt uz tā paša grābekļa, kur pieres apdauzījuši visi citi!
+5
aivarsk21/09/2015. 18:12
Kalvi, es zinu, ka Tu esi labs cilvēks, līdzjūtīgs, empātisks utt., bet tieši tādiem visātrāk uzkāpj uz galvas tie, kas tādi nav, tie, kas vēlās paplašināt savu dzīves telpu, savu "russkij mir (vai allahu akbar)" - nav jau principiālas starpības.
Tad ir vajadzīgi tādi, kā es, kas neļaus jūs izmantot un kāpt uz galvas ne jums, ne mums.
+3
Kalvis Apsītis21/09/2015. 18:18
Es atradu kaut ko tādu - "Statistics on migrants and benefits", ( http://researchbriefings.files.parliament.uk/documents/SN06955/SN06955.pdf ) - britu parlamenta sagatavotu izziņas materiālu. Tur ir teikts, ka ne-ES imigranti 2014.g. saņēma ap 7.4% no visiem pabalstiem; 2008.g. bija 5.6%. Tiesa, šie dati būtu jāsavieto ar attiecīgo imigrantu īpatsvaru visu iedzīvotāju vidū, viņu vecumstruktūru, utml. Tad varētu viennozīmīgi noskaidrot, vai kāds nepiekopj, kā okupācijas gados teica - "parazītisku dzīvesveidu". Ar šo Jūsu aicinājumu - pētīt statistiku - man negāja tik gludi kā pirmajā brīdī šķiet, jo šādi dati - pabalstu apjoms atkarībā no saņēmēja izcelsmes valsts par visām valstīm nemaz nav viegli pieejami - ir pārāk viegli izlikties, ka nekādu atšķirību nav un vispār - nav pieklājīgi interesēties par kaut ko tādu.

Mums ir jāiestājas par to, lai iebraucēju (un, protams, arī mūsu pašu) izglītības, nodarbinātības, pabalstu, noziedzības kā arī visi demogrāfiskie un ģeogrāfiskie parametri būtu sabiedrībai plaši zināmi un varētu korekti izdarīt salīdzinājumus - arī nepielietojot īpaši viltīgas datu atlases procedūras. Ja precīzas informācijas nav vai ir sajūta, ka tā tiek slēpta, tad ir tikai loģiski, ka cilvēki iedomājas visļaunāko.

Par sev interesējošiem jautājumiem, statistikas bildītes zīmēju regulāri - sk. http://www.demografija.lv/ . Man nav skaidrs, kādēļ to pašu nedara Saeimas deputāti, kuriem pieejams daudz vairāk informācijas no jebkuras valsts iestādes nekā parastam mirstīgajam.
+2
Kalvis Apsītis21/09/2015. 18:39
>>> bet tieši tādiem visātrāk uzkāpj uz galvas tie, kas tādi nav, tie, kas vēlās paplašināt savu dzīves telpu, savu "russkij mir (vai allahu akbar)" - nav jau principiālas starpības.
=======
Būtu jau labi, ja nebūtu nekādas starpības. Bet teju katru gadu Saeimā piedāvā, vai pareizticīgo ziemassvētkus nepadarīt par banku brīvdienu. Iedomājieties, kāds troksnis saceltos, ja piedāvātu (visiem obligāti) ievērot kaut kādus Šaria elementus vai musulmaņu mēness kalendāru...

Man nav vajadzīgi īpaši aizbildņi - esmu daudzus gadus pa pasauli maisījies un arī redzējis kā musulmaņu valstīs cilvēki strādā un kopā ar viņiem programmējis. Bet dumji var sanākt tad, ja politiķi - patvēruma meklētāju uzņemšanas pretinieki sataisīs svinīgu retoriku, bet neizpildīs minimumu, lai bēgļi nepārsteigtu mūs nesagatavotus. Ir brīži, kad noder "grandstanding" (nostāšanās principiālā pozā), un ir brīži, kad aši jāatbild uz pingponga servi - lai situācija neizietu no kontroles.
+3
aivarsk21/09/2015. 22:20
Kalvi, Kalvi! Pabalstu saņēmēji Nīderlandē pēc tautībām (Nīderlandes Centrālās statistikas pārvaldes dati)
http://www.cbs.nl/nl-NL/menu/themas/dossiers/allochtonen/publicaties/artikelen/archief/2015/zeven-van-de-tien-somaliers-in-de-bijstand.htm
aivarsk21/09/2015. 22:27
Cik % mums ir krievu un cik % Vācijā ir musulmaņu?
Prasības ir IDENTISKAS! Tikai viņu "kritiskā masa" ir daudz mazāka, nekā tiem pašiem krieveļiem!
http://www.spiegel.de/international/germany/community-leader-calls-for-muslim-holidays-a-891610.html
+1
ProBonoPublicoLatvia18/09/2015. 17:05
Nav pieļaujama obligāta imigrantu uzņemšanas politika no ES puses.Tas ir rupjš ES pamatprincipu pārkāpums. ES pamatprincipi ,līdz šim, noteica dalībvalstu brīvu izvēli lēmumu pieņemšanā. Ar imigrantu obligātu/piespiedu kārtā uzņemšanas precedentu tiek būtiski izmainīti ES dalībvalstu līdzās pastāvēšana,suverenitāte,neatkarība.
+19
atbildēt
Kristina Blumberga18/09/2015. 16:56
Lūk , šāds ir iedzīvotāju skaits imigrantu valstīs , kuri šobrīd masveidā , nekontrolēti ieplūst Eiropā . Nevienam no ES augstākās ierēdniecības NAV plāna , kā imigrantu plūsmu apturēt :

Sīrija - 23 miljoni ;

Afganistāna - 32 miljoni ;

Pakistāna - 209 miljoni ;

Nigērija - 170 miljoni ;

Eritreja - 100 miljoni ;

Ēģipte - 80 miljoni ;

Filipīna - 102 miljoni ;

Vjetnama - 90 miljoni ;

Mūsu Latvija , ar saviem nepilniem 2 ( diviem ) miljoniem iedzīvotāju , izšķīst milzīgo daudzmiljonu valstu iedzīvotāju okeānā . Jāņem vērā , ka no visiem Latvijas iedzīvotājiem tikai nedaudz vairāk kā 60% runā LATVIEŠU valodā . Ticu, ka iespējams , kādā no Āfrikas valstīm , vienas cilts iedzīvotāju skaits ir visas Latvijas valsts iedzīvotāju skaita apmērā. Uz šo daudzmiljonu iedzīvotāju fona LATVIEŠI ir kā viena cilts , kā viena ģimene ar savu valsti , savu neatkarību , savu zemi - savu Dievzemīti... , par kuru mūsu un mani senči ir atdevuši dārgāko , kas viņiem bija - savas Dzīves un Dzīvības... Neviens , pilnīgi neviens svešais necīnīsies , neuztrauksies , neinteresēsies par mūsu nācijas eksistenci , izdzīvošanu , pastāvēšanu . Tikai mēs paši .
+22
atbildēt
Kristina Blumberga18/09/2015. 16:55
Neviena no ES valstīm nav pārdzīvojusi tādu ekonomiskās krīzes kritienu kā Latvija. Un , pretēji valdības paustajam , pati tauta vēl nav atjēgusies no šī kritiena . Ir nepareizi , netaisnīgi , neloģiski un nepamatoti imigrantiem maksāt lielākus pabalstus kā pašu Latvijas bērniem , pašu valsts iedzīvotājiem .
+12
atbildēt
Jāna Jēruma-Grīnberga21/09/2015. 15:20
Tiešām neviena nav pārdzīvojusi tādu krīzi? Grieķija, Spānija, Īrija visas piedzīvojušas ilgstošāku un smagāku krīzi nekā Latvija. Īslande, lai gan nav ES dalībvalsts, ir labs piemērs; tai ir 10% no Latvijas iedzīvotājiem, piedzīvoja ne tikai krīzi bet valsts bankrotu; bet īslandieši gatavi būt viesmīlīgi pret bēgļiem. http://icelandreview.com/news/2015/09/17/majority-wants-welcome-refugees
-3
Kristina Blumberga18/09/2015. 16:54
Iekšlietu sistēmas impotence un totālā korumpētība nav spējīga aizstāvēt ,novērst Latvijas sabiedrību no iespējamiem terorisma /vardarbības draudiem. Ātri vien, imigranti, kuri palikuši dzīvi koruptīvām metodēm izpērkot savas dzīvības,dzīves izpratīs un iemanīsies sadzīvot LV korumpēto ierēdniecību,iekšliet,tieslietu sistēmu. Valsts sistēma nav gatava tādiem riskiem!
+13
atbildēt
Kristina Blumberga18/09/2015. 16:47
Latvijas ekonomiskā nestabilitāte iekšlietu ,tieslietu ,ierēdniecības sistēma nav gatava uzņemt liela apjoma imigrantus. Valsts pārvaldes kritiskā masa ir korumpēta un/vai vērsta uz sevis apkalpošanu,proti,nedarīt neko valsts labā,lai nekļudītos,neizceltos ,saglabāt savu krēslu,algu ir katra ieredņa primārais uzdevums. Lielu imigrantu ieplūdums valstī tikai vairos un baros korumpantu apetīti. Tā sabiedrības daļa, kuri nesavtīgi vēlas palīdzēt nelaimē nonāķušajiem , pld Dievam , nav saskārušies ne ar iekšlietu , tieslietu sistēmas impotenci,korupciju ne ar ierēdņu vienaldzību,apātiju. Valsts pati turas mata galā. Jaunas masu imigrantu problēmas paātrinas agoniju.
+13
atbildēt
StopPutinRegime18/09/2015. 16:40
Kas attiecas uz nelegālo ekonomisko imigrantu integrāciju Latvijā (vai citā ES dalībvalstī) - ja tā ir patiesi brīvprātīga (nevis kā tagad obligāti brīvprātīga) tad tai bija jābūt realizētai sekojoši:
1.) Jebkurš var pieteikties programmā uzņemt savā ģimenē šo nelegālo ekonomisko imigrantu
2.) Šo programmu līdzfinansē no ES fondiem
3.) Šis cilvēks vai ģimene, kas uzņem šos imigrantus tos iepazīstina ar Latvijas Republikas: kultūru, domāšanu, vērtībām, valodu, saziņu, normām un palīdz integrēties sabiedrībā
4.) Izmantojot ES fondus tiek nodrošināti valodu apmācību kursi, kurus var bezmaksas izmantot šie imigranti valodas apguvei. Tāpat ir īpaša nodaļa NVA kas strādā ar šiem imigrantiem, lai atrastu tiem darbu.

Papildus jābūt definētiem nosacījumiem pie kādiem imigrants var palikt valstī un pie kādiem sūtīts atpakaļ - tas motivācijai, lai vēlētos ātrāk integrēties. Šie nosacījumi būtu:
1.) 1 gada laikā apgūt pamatlīmenī latviešu valodu
2.) 5 gadu laikā nokārtot naturalizācijas eksāmenu un kļūt par LR pilsoni
3.) šo 5 gadu laikā nedrīkst būt neviens policijas ziņojums, kur imigrants būtu vainojams
4.) nekādas islāma galvas segas un lūgšanās uz ielām

Līdz ar to tie kas ir noskaņoti taisīt savas komūnas un neintegrēties LR, tie nemaz nepiekritīs šiem nosacījumiem un neņems dalību šai programmā - tātad šeit atbraukt tikai tie, kas patiesi vēlas mierīgi pavadīt dzīvi un integrēties LR. Pārējiem te nebūs vietas.
+7
atbildēt
Bite23/09/2015. 20:35
„JEBKURŠ var pieteikties programmā uzņemt savā ģimenē šo NELEGĀLO ekonomisko imigrantu.”
Man ir iebildumi pret šiem diviem vārdiem – ‘jebkurš’ un ‘nelegālo’.
Ja jau jebkurš, tātad, arī, piemēram, Ždanoka vai Lindermans? Tad nu gan sanāks jauka integrācija!
Un nelegālo vispār nekur nevajag uzņemt, pietiks jau ar legālajiem. Nelegālais lai brauc atpakaļ, no kurienes nācis.
StopPutinRegime18/09/2015. 16:28
1.) Latvijā var uzņemt bēgļus tikai tad, ja blakus valstī ir karš. Visi pārējie ir nelegālie ekonomiskie imigranti. Nevienam sīrietim dzīvība nav apdraudēta nedz Turcijā, nedz Serbijā, utt. Līdz ko Sīrijas bēglis Turcijā iekāpj laivā lai dotos uz Grieķiju - tas no bēgļa kļūst par nelegālo ekonomisko imigrantu, kas dodas pēc ES pabalstiem un citiem ekonomiskiem un sociāliem labumiem.

2.) Šengenas līguma doma un gars paredzēja atvērt robežas līdzīgām valstīm, tādējādi neviena no Šengenas līguma valstīm nebija apdraudēta ar kādiem nemieriem. Taču ja tikt uzņemti masīvi no Sīrijas un citām islāma valstīm nelegālie ekonomiskie imigranti - tad pazūd jēga šim Šengenas līgumam. Jo ES dalībvalstīm nav nekādas līdzības ar Sīriju, Irāku, Afganistanu, utt.

3.) Ir jāatzīst kļūdas, lai novērstu sekas un turpmāk nepiedzīvotu ko līdzīgu. Diemžēl ES dalībvalstis neatzīst kļūdas:
a.) Lībijas valdības gāšanu, kur nu valsts pārvērsta par islamistu kaujinieku treniņu nometni
b.) Sīrijas valdības gāšanas mēģinājumu (lai panāktu Kataras- Turcijas- ES gāzas vada izbūvi pret ko iebilda putina sabiedrotais Asads)
c.) "masu iznīcināšanas ieroču" meklēšana, kur ta arī neko neatrada jo tie bija meli (Sadams Huseins bija ilgus gadus sabiedrotais ASV - pat palīdzēja pielietot ķīmiskos ieročus pret Irānas armiju: http://foreignpolicy.com/2013/08/26/exclusive-cia-files-prove-america-helped-saddam-as-he-gassed-iran/ )

utt.

Tātad ja kļūda nav atzīta, ta netiek novērsta un sekas ne tikai turpināsies, bet vēl pasliktināsies.


+10
atbildēt