Izvēlies autorizācijas veidu

IR

QUO
Ir jautājumi, uz kuriem atbilde "jā" vai "nē" izmaina pasauli. Svarīgi, lai šādos
jautājumos gudrā strīdā uzvar spēcīgākie argumenti. Pievienojies diskusijai!
debašu arhīvs
20%
80%
Evita Puriņa
moderators
Vai jāatvieglo nepilsoņiem pilsonības iegūšana?
Latvijā ir aptuveni 250 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju, kuriem nav ne Latvijas, ne kādas citas valsts pilsonības. Taču interese par pilsonības iegūšanu ir izteikti zema - pērn naturalizācijas kārtībā to ieguvis tikai 971 cilvēks.
Pēdējās nedēļās atkal aktualizēts jautājums par iespēju padarīt naturalizācijas procesu vēl vieglāku. Lai gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis noliedzis jebkādu priekšlikumu gatavošanu, šī tēma tikusi skarta Simtgades padomē. Tajā tiekas valsts augstākās amatpersonas un bijušie Valsts prezidenti. Uzmanību pievērsis arī "Saskaņas" priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs, sūdzoties vēstulē ASV prezidentam Barakam Obamam. 
Kopš naturalizācijas sākuma process jau ticis atvieglots. 1999.gadā tika padarīts vieglāks naturalizācijas eksāmens, kurā pārbauda latviešu valodas prasmi un Latvijas vēstures zināšanas. Savukārt 2013.gadā tika vienkāršota nepilsoņu bērnu reģistrēšana par pilsoņiem.
Tomēr nepilsoņi pēc pilsoņa statusa neraujas. Pirms 20 gadiem Latvijā nepilsoņu bija trīsreiz vairāk, un viņi veidoja 29% no iedzīvotāju kopskaita. Patlaban tie ir 12%, taču naturalizācijas process ir teju apstājies. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas pārvaldes (PMLP) datiem pērn  tādā veidā par pilsoņiem kļuva tikai nepilns tūkstotis cilvēku. Lielākais skaits viena gada laikā bija vairāk nekā 19 tūkstoši 2005.gadā.
Vai problēma patiesi ir nepietiekama valodas prasme vai pārlieku grūti jautājumi vēsturē? Pirms diviem gadiem 22 procenti PMLP aptaujāto nepilsoņu atzina, ka nevarētu nokārtot eksāmenu, vēl 17% gaida atvieglojumus. 19% uzskata, ka pilsonība viņiem pienākas automātiski, 13% atzinuši, ka ar nepilsoņa pasi vieglāk braukt uz NVS valstīm, bet pārējie minējuši laika trūkumu, nevēlēšanos un citus iemeslus.
Vienlaikus nepilsoņu skaits samazinās ne tikai naturalizācijas dēļ. Viņi pieņem arī citu valstu pilsonību, visbiežāk Krievijas, ar mērķi iegūt Krievijas nodrošinātās vecuma pensijas, 2014.gada pētījumā rakstīja Baltijas Sociālo zinātņu centrs.
Vai valstij būtu vēl vairāk jānāk pretim saviem nepilsoņiem? Vai kaut kas jāmaina naturalizācijas procesā? Par to debatē Saeimas deputāti Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība), kurš vada Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju, un Boriss Cilevičs (“Saskaņa”).
Kā domājat jūs? Piedalieties, balsojiet un komentējiet šeit!
lasīt vairāk

QUO tu domā pirms debates?

PAR
PRET
52 balsojumi

21%

79%

Boriss Cilevičs
12.Saeimas deputāts, Saskaņa

Argumenti par

1
Demokrātijas efektivitāte. Ja ievērojama daļa pastāvīgo iedzīvotāju un nodokļu maksātāju ir izslēgta no lēmumu pieņemšanas procesa, turklāt pat pašvaldību līmenī, tas iedragā demokrātiskās līdzdalības mehānismus - neatkarīgi no šādas situācijas cēloņiem.
Demokrātijas efektivitāte. Ja ievērojama daļa pastāvīgo iedzīvotāju un nodokļu maksātāju ir izslēgta no lēmumu pieņemšanas procesa, turklāt pat pašvaldību līmenī, tas iedragā demokrātiskās līdzdalības mehānismus - neatkarīgi no šādas situācijas cēloņiem.
Pretarguments
Demokrātija ir iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Nepilsoņiem ir visas iespējas kļūt par pilsoņiem un piedalīties lēmumu pieņemšanā.
2
Valsts starptautiskā reputācija. Visas starptautiskās organizācijas, kā arī Latvijas sabiedrotie uzskata nepilsoņus par bezvalstniekiem un konsekventi un uzstājīgi iesaka atrisināt šo problēmu. Nespēja rast risinājumu 25 gadu garumā liek apšaubīt Latvijas kā rīcībspējīgas valsts reputāciju.
Valsts starptautiskā reputācija. Visas starptautiskās organizācijas, kā arī Latvijas sabiedrotie uzskata nepilsoņus par bezvalstniekiem un konsekventi un uzstājīgi iesaka atrisināt šo problēmu. Nespēja rast risinājumu 25 gadu garumā liek apšaubīt Latvijas kā rīcībspējīgas valsts reputāciju.
Pretarguments
Nepilsoņu problēmai ir 50 gadu ilga padomju okupācijas un migrācijas politikas priekšvēsture. Ir tikai pašsaprotami, ka arī 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas mums jārēķinās ar padomju mantojuma problēmām. Ja ir vēlme iedziļināties jautājuma būtībā, tad arī no starptautiskā skatījuma viss ir saprotams.
3
Nacionālā drošība. Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kur neatkarības gados nav bijuši vardarbīgi etniski konflikti vai mēģinājumi aizstāvēt minoritāšu intereses, izmantojot vardarbību. Šobrīd, 12 gadus pēc iestāšanās ES un NATO, nav pamata uzskatīt tiesību piešķiršanu nepilsoņiem par apdraudējumu. Daudz bīstamāka ir potenciāla simtiem tūkstošu Krievijas pilsoņu parādīšanās Latvijā. Pagaidām Krievijas pilsonības pieņemšana nav pārāk populāra nepilsoņu vidū, bet tas var mainīties ļoti ātri – gan iekšējo, gan ārējo faktoru ietekmē.
Nacionālā drošība. Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kur neatkarības gados nav bijuši vardarbīgi etniski konflikti vai mēģinājumi aizstāvēt minoritāšu intereses, izmantojot vardarbību. Šobrīd, 12 gadus pēc iestāšanās ES un NATO, nav pamata uzskatīt tiesību piešķiršanu nepilsoņiem par apdraudējumu. Daudz bīstamāka ir potenciāla simtiem tūkstošu Krievijas pilsoņu parādīšanās Latvijā. Pagaidām Krievijas pilsonības pieņemšana nav pārāk populāra nepilsoņu vidū, bet tas var mainīties ļoti ātri – gan iekšējo, gan ārējo faktoru ietekmē.
Pretarguments
Šis arguments ir balstīts pieņēmumā, ka Krievija mums ir bīstams apdraudējums. Ja tā, tad nav nekādas nozīmes, vai viens un tas pats indivīds ir Krievijas pilsonis vai nepilsonis. Ja nevarēs “piekasīties” par saviem pilsoņiem, tad varēs par saviem tautiešiem.
4
Sabiedrības saliedētība. Juridiski nepilsoņi ir Latvijas valstspiederīgie. Viņiem nav citas dzimtenes vai valsts, kas par viņiem būtu atbildīga. Patīk tas kādam vai nē, nepilsoņi ir Latvijas neatņemama sastāvdaļa. Absolūts vairākums nepilsoņu uzskata, ka esoša kārtība ir netaisnīga un pārkāpj LTF solījumus (to es varu apliecināt kā 1990.gada LTF vēlēšanu kampaņas dalībnieks). Esošo nepilsoņu izmiršana problēmu neatrisinās, jo netaisnīguma un aizvainojuma sajūtu iemanto viņu bērni – pilsoņi, kas brīvi runā latviski un domā eiropeiski, bet uzskata, ka viņi vecāki tika nepelnīti aizvainoti un padarīti par grēkāžiem. Visi eksperti, kā arī starptautiskās organizācijas apgalvo, ka sadarbība un iesaistīšana demokrātiskos procesos ir vislabākais veids, kā pārvarēt abpusējo neuzticību un veicināt integrāciju, piederības izjūtu un patriotismu.
Sabiedrības saliedētība. Juridiski nepilsoņi ir Latvijas valstspiederīgie. Viņiem nav citas dzimtenes vai valsts, kas par viņiem būtu atbildīga. Patīk tas kādam vai nē, nepilsoņi ir Latvijas neatņemama sastāvdaļa. Absolūts vairākums nepilsoņu uzskata, ka esoša kārtība ir netaisnīga un pārkāpj LTF solījumus (to es varu apliecināt kā 1990.gada LTF vēlēšanu kampaņas dalībnieks). Esošo nepilsoņu izmiršana problēmu neatrisinās, jo netaisnīguma un aizvainojuma sajūtu iemanto viņu bērni – pilsoņi, kas brīvi runā latviski un domā eiropeiski, bet uzskata, ka viņi vecāki tika nepelnīti aizvainoti un padarīti par grēkāžiem. Visi eksperti, kā arī starptautiskās organizācijas apgalvo, ka sadarbība un iesaistīšana demokrātiskos procesos ir vislabākais veids, kā pārvarēt abpusējo neuzticību un veicināt integrāciju, piederības izjūtu un patriotismu.
Pretarguments
Šī argumentācija ir konstruēta no vairākiem subjektīviem apgalvojumiem. Mums nav vienotas “oficiālās” aptaujas par nepilsoņu absolūtā vairākuma viedokli. Tāpat subjektīva ir atsauce uz LTF kādiem solījumiem. Pat ja tas būtu LTF programmatisks dokuments, runa būtu par vienas organizācijas nostāju konkrētā vēsturiskā situācijā, kas tajās dienās ļoti radikāli mainījās. Pilsoņu komitejām bija pavisam cita nostāja. 1991.gada 3.martā notika tautas aptauja par Latvijas neatkarību. Vairāk nekā 400 000 Latvijas iedzīvotāju bija pret neatkarību. Būtībā viņi pateica: mums nav vajadzīga nekāda neatkarība ar visu jūsu pilsonību! Bet tā ir tikai pretspēle subjektīviem argumentiem par solījumiem un aizvainojumiem.
Ilmārs Latkovskis
12.Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība

Argumenti pret

1
Ko vēl atvieglot? Nav nekāda pamata 25 gadus pēc valsts neatkarības atgūšanās uzsākt pilsonības dāvāšanu. Nevaru iedomāties, ko vēl tur atvieglot. Nepilsoņiem ir tiesības un nav nepārvaramu nosacījumu naturalizēties. Bez tam pensionāriem jau tagad ir papildu atlaides attiecībā uz valodas pārbaudi un valsts nodevu.
Ko vēl atvieglot? Nav nekāda pamata 25 gadus pēc valsts neatkarības atgūšanās uzsākt pilsonības dāvāšanu. Nevaru iedomāties, ko vēl tur atvieglot. Nepilsoņiem ir tiesības un nav nepārvaramu nosacījumu naturalizēties. Bez tam pensionāriem jau tagad ir papildu atlaides attiecībā uz valodas pārbaudi un valsts nodevu.
Pretarguments
Problēma ar esošo naturalizācijas kārtību ir vienkārša: tā nedarbojas. Ar katru gadu naturalizējas arvien mazāk nepilsoņu, turklāt lielākā daļa no tiem – lai vieglāk aizbrauktu uz ES valstīm. Ja esoša situācija mūs apmierina, tad tiešām nekas nav jāmaina.
2
Tālākas atlaides valodas zināšanām nav pieļaujamas. Kā gan cilvēks bez valodas  saprašanas var piedalīties valsts politiskajā dzīvē, jo īpaši, ja viņa informācijas un uzskatu veidošanās avots būs vienīgi krievu mediji? 
Tālākas atlaides valodas zināšanām nav pieļaujamas. Kā gan cilvēks bez valodas  saprašanas var piedalīties valsts politiskajā dzīvē, jo īpaši, ja viņa informācijas un uzskatu veidošanās avots būs vienīgi krievu mediji? 
Pretarguments
Latvija vienmēr bijusi valsts ar ievērojamu minoritāšu klātbūtni, un tajā tikušas plaši lietotas vairākas valodas. Kultūra un valodu daudzveidība jāņem vērā arī valsts pārvaldē saskaņā ar Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību normām. Un – kā būs ar Latvijas pilsoņiem, kuri ir pilsoņu pirms 1940.gada pēcteči, viņu vidū arī ir personas ar vājām valsts valodas zināšanām – atņemsim pilsonību vai neļausim balsot?
3
Pilsonībā ļoti būtisks ir arī motivācijas jautājums. Tāpēc arī nepieciešama saņemšanās nokārtot nepieciešamās naturalizācijas formalitātes un nav jāpadodas subjektīvai aizvainojuma sajūtai, kas bieži vien tiek piespēlēta no malas.
Pilsonībā ļoti būtisks ir arī motivācijas jautājums. Tāpēc arī nepieciešama saņemšanās nokārtot nepieciešamās naturalizācijas formalitātes un nav jāpadodas subjektīvai aizvainojuma sajūtai, kas bieži vien tiek piespēlēta no malas.
Pretarguments
Nevajag uzdot esošo par vēlamo. Kārtēja sazvērestības teorija, atkal Krievija vainīga, jo “piespēle no malas... subjektīvu aizvainojuma sajūtu“... Diemžēl, šis plaši izplatītas emocijas ir reakcija uz mūsu pašu rīcību. Krievija tās aktīvi izmanto, bet veidojām mēs paši.
4
Paši neuzskata par lielu problēmu. Pēdējo piecu gadu laikā esmu iepazinies ar nepilsoņu aptauju rezultātiem. Viņu pašu vērtējumā nepilsoņa statuss nav tik liela problēma, par kādu to mēdz iztēloties atsevišķi ieinteresēti politiķi un mediji. Daudzi dod priekšroku esošajam nepilsoņa statusam.
Paši neuzskata par lielu problēmu. Pēdējo piecu gadu laikā esmu iepazinies ar nepilsoņu aptauju rezultātiem. Viņu pašu vērtējumā nepilsoņa statuss nav tik liela problēma, par kādu to mēdz iztēloties atsevišķi ieinteresēti politiķi un mediji. Daudzi dod priekšroku esošajam nepilsoņa statusam.
Pretarguments
Aptauju rezultāti ir ļoti dažādi, un, lai saprastu procesus sabiedrībā, nepietiek „iepazīties ar aptauju rezultātiem… pēdējo piecu gadu laikā“. Liels nepilsoņu skaits ir nevis viņu pašu, bet visas valsts problēma  – Latvijas demokrātijas, drošības, sabiedrības saliedētības, starptautiskās reputācijas problēma (to es minēju savos argumentos).

QUO tu domā tagad?

PAR
PRET
50 balsojumi

20%

80%

Komentāri (7)

Tavs viedoklis

Atzīmē, kāda tagad ir tava pozīcija.
Aldis Kreislers01/06/2016. 10:16
Nu man paliek skaidrs - Latvijā vēl ilgi šis jautājums netiks atrisināts - publika vienkārši nevēlas neko darīt - sak ir kārtība, kārtojiet eksāmenu un viss notiks! Ja tā, tas nozīmē arī Saeimā neradīsies kādi cilvēki, kas būtu gatavi šo jautājumu risināt - kurš tad gribēs būt izbalsotam vēlēšanās? Bet jautājums jau būs tas pats arī pēc 10 gadiem: ko darīsim ar tādu armiju nepilsoņu? Ir kādam idejas? Deportēsim uz kaimiņzemēm? Pārcelsim uz atsevišķu vietu Latgalē?Aizliegsim runāt citā valodā nekā latviešu? Es pagaidām neredzu no valdošās politiskās elites jelkādu sakarīgu risinājumu. Atceraties - ja nerisināsim mēs, tad agri vai vēlu mūs piespiedīs ES šo jautājumu risināt!
atbildēt
Edmunds Ķiploks01/06/2016. 00:13
Nepilsoņu nodoklis - tas ir risinājums!
Likme ar jau iezīmēta - ne tik daudz kā par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu, bet ne mazāk kā par Rīdzinieka karti.
+2
atbildēt
Aldis Kreislers31/05/2016. 16:45
Redz, dienas laikā esmu saņēmis jau 11 mīnusus... Skaidrs, ka mīnusus man salika latvieši. Un te ir skaidrojums - sabiedrība NEVĒLAS risināt šo jautājumu - sak ir likums, iemācieties valodu, nolieciet eksāmenu un viss notiks! BET! Mēs tomēr esam divkosīga tauta - ikdienas dzīvē mēs tīri labi sadzīvojam ar kaimiņiem krievvalodīgajiem, mums ir draugi un paziņas krievvalodīgie, kolēģi darbā... Ko tad mēs ikdienas dzīvē esam tik toleranti un pielaidīgi, bet tiklīdz jautājums skar valstisko līmeni - uzreiz kažoks uz citu pusi un esam par 180 grādiem mainījuši viedokli... Ko tad mēs ikdienā nebakstām nepilsoņiem degunā par valodas nelietošanu un esību nepilsonībā???
-3
atbildēt
Janis Freimanis31/05/2016. 15:23
cik gadījies runāt gan ar pilsoņiem, gan nepilsoņiem par šo, man kā latvietim liekas, ka lai arī valsts institucionālā līmenī viss ir sakārtots ņemot vērā abu grupu intereses. tomēr tas, ka krievu pusē ir zināms aizvainojums par esošo situāciju, ir fakts, un tas noteikti integrāciju neveicina. es domāju, ka šis viss reducējams uz valodas jautājumu. integrāciju neveicina daudzu latviešu nespēja iedziļināties un šo saprast, nespēja PRINCIPIĀLI un bez izņēmuma Latvijā runāt tikai latviski (neuzskatu to par aroganci, bet gan par dabīgu krievu auditorijas izglītošanas procesu), kā arī motivācijas trūkums latviešu valodu apgūt krievu pusē. pēdējais, manuprāt, ir svarīgākais jautājums. nezinu, kā jums, bet abstrahējoties no savas nacionālās piederības, es īpaši daudz motīvu neredzu. man ir aizdomas, ka tīri teorētiski angļu, vācu, spāņu, franču valoda ES noder daudz vairāk. es domāju, ka latviešu pusei tai vietā, lai nepārtraukti domātu par konfrontāciju ar krieviem (ko ļoti labi izmanto gan vietēji "politiķi" no labajām, gan kreisajām partijām), būtu jāpieliek vairāk pūļu tajā, padomājot, kā ieinteresēt otru pusi šo pasaules mērogā nelielo, bet mums katram tik nozīmīgo valodu saglabāt un attīstīt.
-2
atbildēt
Aldis Kreislers31/05/2016. 10:11
25 gadi pēc neatkarības atjaunošanas tiešām ir ilgs posms, kurā šis jautājums bija jāsakārto! Mēs te varam bezgalīgi stāstīt un plātīties, ka pilsonību iegūt ir tik vienkārši, bet rezultāts būs tāds pats - gribam to vai nē! Tāpēc būtu šī pilsonības iegūšanas lieta jāatvieglo. Bērniem, kas dzimuši pēc neatkarības atjaunošanas būtu jāpiešķir uzreiz un bez vecāku vēlmes/nevēlmes ņemšanas vērā. Katra nepilsoņa lieta varbūt būtu jāskata individuāli - kas ir par iemeslu, kas attur no pilsonības un kādas atlaides varētu šinī jautājumā piešķirt. Ir jāatņem Krievijai viens no būtiskiem ieročiem informatīvajā karā!
-15
atbildēt
Signe bardainais31/05/2016. 10:45
Varbūt katram nepilsonim vēl trīszvaigžņu ordeni piešķirt,lai šie kļūtu lojāli Latvijas pilsoņi?
+11
GaumīgsJoks31/05/2016. 18:57
Atņemsim ieroci informatīvajā karā un iedosim papildus 10-15 vietas Saeimā? Tā gan būs uzvara! Kremļa uzvara!
+1