Izvēlies autorizācijas veidu

IR

QUO
Ir jautājumi, uz kuriem atbilde "jā" vai "nē" izmaina pasauli. Svarīgi, lai šādos
jautājumos gudrā strīdā uzvar spēcīgākie argumenti. Pievienojies diskusijai!
debašu arhīvs
8%
92%
Evita Puriņa
moderators
Vai jāliedz nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas?
Patlaban saskaņā ar likumu olšūnas var ziedot jebkura vesela sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem, taču ceturtdien Saeimā paredzēts šo regulējumu mainīt.
Ja nu jau demisionējušā veselības ministra Gunta Belēviča ierosinājums gūs vairākuma atbalstu Saeimā, nedzemdējušām sievietēm neatkarīgi no vecuma tas būs liegts. 
No visiem sagatavotajiem grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā tieši šis ierobežojums raisījis lielāko pretestību sabiedrībā. Ideja tika noslīpēta vairāk nekā pirms gada speciāli sarīkotā Veselības ministrijas diskusijā. 
Pēc tās Belēvičs priekšlikumu pavadošajā vēstulē Saeimai rakstīja, ka ņemti vērā gan medicīniskie, gan psiholoģiskie faktori. Proti, nedzemdējušas sievietes nevarot ar pilnnvērtīgu motivāciju ziedot dzimumšūnas citai sievietei, turklāt pastāvot risks, ka, to darot, ziedotāja var zaudēt spēju pati apaugļoties.
Vēlāk gan izrādījās, ka tās ir bažas un nav pētījumu, kas apstiprinātu šādus pieņēmumus.
To uzsver arī oponenti, iebilstot pret nepamatotu ierobežojumu sievietei pašai pieņemt lēmumus. Turklāt patlaban Latvijā nav likumā prasītā dzimumšūna donoru reģistra, kas ļautu kontrolēt, kas un cik reižu olšūnas ziedo. 
Tomēr Saeimā priekšlikums bez izmaiņām nonācis līdz pat trešajam lasījumam. Gala lēmumu paredzēts pieņemt šoceturtdien.
Ir.lv debatēs piedalās Saeimas deputāte Inga Bite (Latvijas Reģionu apvienība) un juriste, ManaBalss.lv iniciatīvas "Par sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni"  pārstāve Katrīna Kaktiņa
Balso un izsaki viedokli, vai šāds ierobežojums vajadzīgs!
lasīt vairāk

QUO tu domā pirms debates?

PAR
PRET
77 balsojumi

9%

91%

Inga Bite
Juriste, 12.Saeimas deputāte

Argumenti par

1
Pastāvošā olšūnu ziedošanas prakse ir apšaubāma no spēkā esošā likuma viedokļa. Pirmkārt, likuma “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” 18.panta pirmā daļa aizliedz izmantot cilvēka audus un orgānus komercdarījumiem. Šī norma arī nosaka, ka cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana pieļaujama vienīgi bezpeļņas nolūkā. 
Pastāvošā olšūnu ziedošanas prakse ir apšaubāma no spēkā esošā likuma viedokļa. Pirmkārt, likuma “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” 18.panta pirmā daļa aizliedz izmantot cilvēka audus un orgānus komercdarījumiem. Šī norma arī nosaka, ka cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana pieļaujama vienīgi bezpeļņas nolūkā. 
Ir zināms, ka medicīniskās apaugļošanas klīnikas, kurās tiek veikta medicīniskā apaugļošana ar donoru dzimumšūnām, ir komercsabiedrības, kuras darbojas saskaņā ar Komerclikumu un kurām ir peļņas gūšanas nolūks. 
Tāpat ir zināms, ka olšūnu donores par savu dzimumšūnu ziedošanu saņem ievērojamu atlīdzību. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju tā sasniedz pat 900 EUR. Turklāt šāda informācija iegūstama vienīgi interneta forumos, piemēram, te vai te vai personīgi interesējoties klīnikās. Klīniku mājas lapās atlīdzības apmērs vispār netiek norādīts saprotamu iemeslu dēļ – kompensāciju 500 – 900 EUR apmērā grūti nosaukt par “bezpeļņas”.
Otrkārt, augstāk minētā likuma 13.panta otrā daļa noteic: “No dzīva donora var ņemt tikai atjaunoties spējīgus audus. Izņēmuma gadījumos pieļaujama vienas nieres izņemšana transplantācijas nolūkiem.”
Olšūnu aizmetņi meitenītei veidojas vēl embrionālās attīstības laikā jeb laikā, kad viņa pati vēl aug savas mammas vēderā. Šīs šūnas atrodas meitenītes olnīcās jau piedzimšanas brīdī, un dzīves laikā tās neveidojas no jauna un neatjaunojas. 
 
Pretarguments
 Pirmkārt, visproblemātiskākais aspekts šeit ir tieši nedzemdējošu sieviešu ierobežošana, jo dzemdējošas sievietes, gan 18 gadīgas, gan 35 gadīgas, joprojām varēs olšūnas ziedot, balstoties uz pastāvošo likuma regulējumu un praksē ieviesušos kārtību. Līdz ar to šie likuma grozījumi - aizliedzot nedzemdējušām sievietēm ziedot - nekādā veidā nesakārtos kompensācijas apmēra jautājumu.
Kā minēja Veselības ministrijas pārstāve A.Valdmane Saeimas Sabiedriskās veselības apakškomisijas sēdē 2016.gada 3.maijā: "Pēdējā laikā aktualizēts šis jautājums saistībā ar kompensāciju, kas ir šiem donoriem, un jāpiemin ir šeit vēl ļoti sen nepieminētas direktīvas, kas ir saistītas ar audu un šūnu nodošanu, un izmantošanas kārtību. Mums ir noteikumi, kuri šogad tiks vērti vaļā, lai pārņemtu vēl divas jaunas Eiropas Savienības direktīvas, un kur mēs esam plānojuši realizēt direktīvās noteikto, ka dalībvalstis nosaka šos griestus, kompensācijas griestus donoriem - gan vīriešiem, gan sievietēm. Līdz ar to mēs mēģināsim to realizēt caur noteikumiem, noteikt šos kompensācijas griestus. Vai tas ir par darba nespējas dienu, vai tas ir par, es šobrīd nevaru to konkrēti jums noteikt, bet mēs pie tā esam plānojuši šajos noteikumos strādāt." No tā mēs secinām, ka ir citi veidi, kā plānots sakārtot kompensācijas jautājumu Latvijā. 
Otrkārt, ir nekorekti runāt par klīniku peļņu, ja tās sniedz pakalpojumu, kas Latvijas iedzīvotājiem, ņemot vērā neauglīgo ģimeņu skaitu, ir vitāli nepieciešams. Pieprasījums ir milzīgs, un šobrīd, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, krietni pārsniedz piedāvājumu attiecībā uz dzimumšūnu donoru pieejamo materiālu. Kā zināms, šī iemesla dēļ ar šo pašu likumprojektu tiks atvērts dzimumšūnu importa tirgus - vai šeit mēs nevaram runāt par biznesu un to, kuram tad tāds īsti ir izdevīgs? No vienas puses, visloģiskāk būtu secināt, ka tas ir izdevīgi Latvijas neauglīgajām ģimenēm. No otras puses - grozījumu izstrādē par aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot, kas samazinās olšūnu donoru skaitu Latvijā, piedalījās tikai vienas reproduktīvās veselības pakalpojumus sniedzošas privātklīnikas pārstāvji. Vai šai klīnikai ir padomā kāds īpaši izdevīgs importa tirgus, ar kuru aizpildīt jau tā katastrofālo ziedoto dzimumšūnu trūkumu Latvijā? Grūti iedomāties, ka importa olšūnas samazinātu pakaplojuma cenas, salīdzinot ar šībrīža cenām Latvijā, jo dzimumšūnu transportēšanas izmaksas vien sastāda krietnu daļu procedūras izmaksu.
Treškārt, attiecībā uz olšūnu skaitu sievietei, kā skaidro ginekologs-reproduktologs J.Ļakutins: "Ņemot vērā olšūnu skaitu, kas dzīves laikā attīstās sievietes organismā no menstruāciju sākuma, sievietes mūžā netiek patērēts vairāk par ~3.5% no to kopējā skaita. Sievietei olnīcu stimulācijas rezultātā nevar izveidoties neauglība." Šādi paši skaitļi atrodami citu ārstu publiski pieejamos skaidrojumos, tos apstiprina bioloģiski un medicīniski fakti.
2
Latvijā nepastāv dzimumšūnu donoru reģistrs. Lai arī likums paredz vairākus ierobežojumus dzimumšūnu donoriem un ziedoto dzimumšūnu izmantotājiem, Veselības ministrija joprojām nav izveidojusi dzimumšūnu donoru reģistru, kā rezultātā praktiski nav iespējams ievērot Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 5.panta trešo daļu un 19.pantu, kas paredz, ka medicīniskās apaugļošanas rezultātā no viena dzimumšūnu donora dzimumšūnām dzimušo bērnu valstī nedrīkst būt vairāk par trim, izņemot daudzaugļu grūtniecības gadījumus.
Latvijā nepastāv dzimumšūnu donoru reģistrs. Lai arī likums paredz vairākus ierobežojumus dzimumšūnu donoriem un ziedoto dzimumšūnu izmantotājiem, Veselības ministrija joprojām nav izveidojusi dzimumšūnu donoru reģistru, kā rezultātā praktiski nav iespējams ievērot Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 5.panta trešo daļu un 19.pantu, kas paredz, ka medicīniskās apaugļošanas rezultātā no viena dzimumšūnu donora dzimumšūnām dzimušo bērnu valstī nedrīkst būt vairāk par trim, izņemot daudzaugļu grūtniecības gadījumus.
Rezultātā ievērojami palielinās incesta un ar to saistītu ģenētisku mutāciju risks, jo nav iespējams noskaidrot, cik vietās viens donors ir ziedojis savas dzimumšūnas. Ir iespējama situācija, kurā trīs viena donora bērni tiek izveidoti katrā no Latvijā strādājošajām mākslīgās apaugļošanas klīnikām.
Pretarguments
Tieši par šo jautājumu ir arī PRET pēdējais arguments - ar šiem likuma grozījumiem donoru reģistrs netiek izveidots, tāpat kā nevarēs izkontrolēt arī ar šiem likuma grozījumiem paredzētos ierobežojumus.
3
Nerakstīts ierobežojums ziedot nedzemdējušām sievietēm pastāv jau šobrīd. Mākslīgās apaugļošanas klīniku pārstāvji gan Veselības ministrijā, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, gan arī publiski ir apliecinājuši, ka fakts, ka olšūnas donorei ir bērns un bērns ir vesels, ir viena no garantijām kvalitatīvai donores olšūnai. Turklāt, ņemot vērā, ka mākslīgā apaugļošana ir arī finansiāli ietilpīgs process, olšūnas kvalitātei ir ne tikai medicīniski un emocionāli, bet arī finansiāli svarīgi apsvērumi. Citiem vārdiem sakot, tas, vai olšūnu donorei ir savi bērni un vai tie ir veseli, jau šobrīd tiek ņemts vērā, pieņemot konkrētās donores šūnas.
Nerakstīts ierobežojums ziedot nedzemdējušām sievietēm pastāv jau šobrīd. Mākslīgās apaugļošanas klīniku pārstāvji gan Veselības ministrijā, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, gan arī publiski ir apliecinājuši, ka fakts, ka olšūnas donorei ir bērns un bērns ir vesels, ir viena no garantijām kvalitatīvai donores olšūnai. Turklāt, ņemot vērā, ka mākslīgā apaugļošana ir arī finansiāli ietilpīgs process, olšūnas kvalitātei ir ne tikai medicīniski un emocionāli, bet arī finansiāli svarīgi apsvērumi. Citiem vārdiem sakot, tas, vai olšūnu donorei ir savi bērni un vai tie ir veseli, jau šobrīd tiek ņemts vērā, pieņemot konkrētās donores šūnas.
Pretarguments
Mūsdienās donores auglība tiek noteikta ar medicīniskām un ģenētiskām, nevis arhaiskām metodēm, neņemot vērā otrreizējas neauglības iespējamību (tas, ka donorei jau ir bērni, nenozīmē, ka viņa joprojām ir auglīga arī olšūnas ziedošanas brīdī - skat., piemēram, te. To, kādēļ tiek izvēlētas donores ar bērniem, paskaidro klīnikas "Embrions"  ārsts Dr.E.Gasiņš: jo ziedoto olšūnu recipientes vēlas zināt, kādi [nevis vai un cik - K.K.] ir bērni.
Kā ir skaidrojusi Dr. Violeta Fodina, reproduktoloģe, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, “Pirms procedūras tiek veikti ļoti detalizēti izmeklējumi visām kandidātēm pie vairākiem speciālistiem: ginekologa, psihoterapeita un ģenētiķa. Līdz ar to veselības problēmas nevar būt, jo tiek izvērtēti riski gan potenciālajam donoram, gan arī potenciāli bērniņam, kas radīsies no donores ģenētiskā materiāla.”
4
Nepastāv tādas “tiesības ziedot” un “pienākums pieņemt ziedojumu”. Publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par olšūnu ziedošanu kontekstā ar sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni un savu reproduktīvo veselību. Vēlos norādīt, ka pilnībā neapšaubu sievietes tiesības lemt par savu ķermeni. Arī likumprojekts neierobežo sievietes tiesības lemt par savām olnīcām un olšūnām jebkādā veidā, ja vien sieviete to vēlas. Likumprojekts runā vienīgi par konkrētu šo šūnu izmantošanas veidu – ziedošanu medicīniskās apaugļošanas veikšanai.
Nepastāv tādas “tiesības ziedot” un “pienākums pieņemt ziedojumu”. Publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par olšūnu ziedošanu kontekstā ar sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni un savu reproduktīvo veselību. Vēlos norādīt, ka pilnībā neapšaubu sievietes tiesības lemt par savu ķermeni. Arī likumprojekts neierobežo sievietes tiesības lemt par savām olnīcām un olšūnām jebkādā veidā, ja vien sieviete to vēlas. Likumprojekts runā vienīgi par konkrētu šo šūnu izmantošanas veidu – ziedošanu medicīniskās apaugļošanas veikšanai.
Viens no plaši izplatītiem salīdzinājumiem, kas tiek izmantots, runājot par šūnu ziedošanu, ir asins šūnu ziedošana, kas tiek veicināta un atbalstīta. Taču arī asins donoriem ir normatīvi noteikti daudzi ierobežojumi, kas pēc savas būtības ir ievērojami plašāki par potenciālajām olšūnu donorēm nosakāmajiem. Varētu nosaukt vairākus ierobežojumus, kuru nepieciešamība ir, mazākais, apšaubāma, tomēr diskusiju par tiem nav. Arī atlīdzības apmērs par asins ziedošanu ir visiem viegli pieejams un nav salīdzināms. Iespējams, tas izskaidro, kāpēc aktīvās olšūnu ziedošanas aizstāves ar līdzīgu entuziasmu neiestājas par savām “tiesībām” ziedot asinis. 
Ir pašsaprotami, ka cilvēkam vai organizācijai, kurai kaut kas tiek ziedots, ir tiesības no šāda ziedojuma arī brīvi atteikties. Atteikuma gadījumā būtu absurdi uzskatīt, ka tas ir ziedotāja tiesību pārkāpums.
Pretarguments
Pirmkārt, šis apgalvojums neattiecas uz likuma grozījumu, aizliedzot nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas, bet jau atkal skar tikpat labi dzemdējušas, kā nedzemdējušas donores.
Otrkārt, pēc ginekologa-reproduktologa J.Ļakutina skaidrotā, vidēji no 10 potenciālajām donorēm pēc medicīniskajām, ģenētiskajām un psiholoģiskajām pārbaudēm tiek atlasītas aptuveni piecas derīgas donores, savukārt no 10 potenciālajiem donoriem - aptuveni viens derīgs donors. Tādējādi medicīniskas, ģenētiskas un psiholoģiskas pārbaudes un atbilstība medicīniskiem, ģenētiskiem un psiholoģiskiem kritērijiem nosaka donoru derīgumu un dzimumšūnu pieņemšanas vai nepieņemšanas pamatojumu jau šobrīd saskaņā ar spēkā esošo likuma redakciju, un tam likuma grozījumi, ierobežojot tieši nedzemdējušas olšūnu donores, nav nepieciešami, un, gluži pretēji, runā pretī faktiem, ka donores olšūnu kvalitāti var ietekmēt vecums, bet ne bērnu esamība vai neesamība.
Kopsavilkumā Priecājos, ka diskusijā esam nonākušas pie vismaz diviem kopīgiem jautājumiem, ko abas uzskatām par sakārtojamiem. Viens ir donoru reģistrs, par kura izveidi jau esmu uzrakstījusi pieprasījumu jaunajai Veselības ministrei. Otrs ir jautājums par atlīdzību, kas šobrīd ir ievērojami lielāka par faktiskajiem izdevumiem un zaudējumiem, kas personai rodas no olšūnu ziedošanas, un tāpēc rada aizdomas par iespējamu audu tirdzniecību, ko aizliedz gan likuma, gan bioētikas normas. Šā jautājuma sakārtošana gan ir ievērojami sarežģītāka, jo likums jau šobrīd paredz, ka atlīdzība nedrīkst pārsniegt faktiskos izdevumus, turklāt bez oficiālās atlīdzības daļas eksistē arī neoficiālā daļa, kas vispār nepakļaujas normatīvam regulējumam.
Kopsavilkumā Priecājos, ka diskusijā esam nonākušas pie vismaz diviem kopīgiem jautājumiem, ko abas uzskatām par sakārtojamiem. Viens ir donoru reģistrs, par kura izveidi jau esmu uzrakstījusi pieprasījumu jaunajai Veselības ministrei. Otrs ir jautājums par atlīdzību, kas šobrīd ir ievērojami lielāka par faktiskajiem izdevumiem un zaudējumiem, kas personai rodas no olšūnu ziedošanas, un tāpēc rada aizdomas par iespējamu audu tirdzniecību, ko aizliedz gan likuma, gan bioētikas normas. Šā jautājuma sakārtošana gan ir ievērojami sarežģītāka, jo likums jau šobrīd paredz, ka atlīdzība nedrīkst pārsniegt faktiskos izdevumus, turklāt bez oficiālās atlīdzības daļas eksistē arī neoficiālā daļa, kas vispār nepakļaujas normatīvam regulējumam.
Saeimas lēmums turpināt darbu pie šī likumprojekta, lai arī varētu tikt vērtēts kā pozitīvs, manuprāt, ir populistisks. Šis jautājums nav ne jauns, ne pēkšņs, tas ir ticis debatēts nu jau neskaitāmās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdēs, un arī vairākās Saeimas plenārsēdēs. Taču politiķi ir izmantojuši iespēju radīt darba darīšanas imitāciju. Būs interesanti pavērot, kāds būs šīs imitāicijas rezultāts, ja tāds vispār būs.
Vienlaikus žēl, ka tiek aizkavēts šajā likumprojektā ietvertais "Zvaigžņu bērnu" vecāku tiesību regulējums, par kura nepieciešamību nevienam šaubas nav radušās un kuru gaida ievērojama sabiedrības daļa.
Katrīna Kaktiņa
Juriste, ManaBalss.lv iniciatīvas "Par sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni" pārstāve

Argumenti pret

1
Nav zinātnisku pierādījumu (nav pat pētījumu!), ka olšūnu ziedošana radītu nopietnus ilgtermiņa veselības riskus tieši olšūnu donorēm. Veselības ministrija (VM) pamato grozījumu nepieciešamību ar neauglības un vēža riskiem tieši jaunām, nedzemdējušām olšūnu donorēm, nevienā likumprojekta dokumentā gan neuzrādot nevienu pašu zinātnisku pētījumu vai medicīnisku pierādījumu šādam apgalvojumam. Pētījumi par olšūnu donorēm, kas būtu veikti attiecībā uz šobrīd Eiropā, t.sk.Latvijā, izmantotiem medikamentiem un procedūrām olnīcu stimulācijā, vienkārši nepastāv. Esošie pētījumi pierāda, ka veselības riski, ja tādi vispār ir, skar gan dzemdējušas, gan nedzemdējušas sievietes. Turklāt pētījums, uz kuru atsaucas VM pieaicināta eksperte, Latvijas GInekologu un dzemdību speciālistu asociācijas valdes locekle A.Miskova, secina: "Rezultāti pēc vairākkārtējas analīzes un datu korekcijas nav vērā ņemami".
Nav zinātnisku pierādījumu (nav pat pētījumu!), ka olšūnu ziedošana radītu nopietnus ilgtermiņa veselības riskus tieši olšūnu donorēm. Veselības ministrija (VM) pamato grozījumu nepieciešamību ar neauglības un vēža riskiem tieši jaunām, nedzemdējušām olšūnu donorēm, nevienā likumprojekta dokumentā gan neuzrādot nevienu pašu zinātnisku pētījumu vai medicīnisku pierādījumu šādam apgalvojumam. Pētījumi par olšūnu donorēm, kas būtu veikti attiecībā uz šobrīd Eiropā, t.sk.Latvijā, izmantotiem medikamentiem un procedūrām olnīcu stimulācijā, vienkārši nepastāv. Esošie pētījumi pierāda, ka veselības riski, ja tādi vispār ir, skar gan dzemdējušas, gan nedzemdējušas sievietes. Turklāt pētījums, uz kuru atsaucas VM pieaicināta eksperte, Latvijas GInekologu un dzemdību speciālistu asociācijas valdes locekle A.Miskova, secina: "Rezultāti pēc vairākkārtējas analīzes un datu korekcijas nav vērā ņemami".
“Ja tā godīgi, es domāju, ka tie ir nedaudz spekulatīvi apgalvojumi, jo mums kā mediķiem ir jābalstās uz pētījumiem,” sacījusi Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule. 
 
Pretarguments
Jautājumā par pierādījumiem un pētījumiem uzskatu, ka pieejai jābūt pretējai. Vispirms jābūt pārliecinoši pierādītam, ka kāda iejaukšanās cilvēka organismā tiešām ir nekaitīga, un tikai pēc tam pieļaujams šo iejaukšanos veikt brīvi un masveidā. Vispirms rīkoties un pēc tam pētīt un domāt var būt derīga pieeja individuālā līmenī, taču to nedrīkst izmantot valsts institūcijas.
2
Apgalvojums, ka "jaunas meitenes bojā veselību naudas dēļ"  ir absurds un nepamatots vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, par veselības bojāšanas pierādījumu neesamību skat.iepriekš. Otrkārt, ierobežojums skars pilngadīgas sievietes vecumā līdz 35 gadiem. Turklāt, "pateicoties" tam, ka joprojām nav izveidots vienots valsts dzimumšūnu reģistrs, nevienam nav statistikas par to, cik sieviešu, cik bieži, kādā vecumā un ar kādu motivāciju Latvijā ziedo olšūnas. Līdz ar to jebkādi apgalvojumi par Latvijas olšūnu donorēm ir tikai un vienīgi nepamatotas spekulācijas. Toties 11 Eiropas valstīs veikts pētījums 2011.-2012.gadā pierāda, ka vidējais olšūnu donoru vecums Eiropā ir 27,4 gadi, no tām puse strādā algotu darbu, tikai 15% ir studentes; no visām donorēm 47.8% motivācija ir tikai un vienīgi altruisms, tikai 10.8% motivācija ir vienīgi finansiāla, vēl aptuveni kopumā 40% motivācija ir altruisms un citi kombinēti iemesli.
Apgalvojums, ka "jaunas meitenes bojā veselību naudas dēļ"  ir absurds un nepamatots vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, par veselības bojāšanas pierādījumu neesamību skat.iepriekš. Otrkārt, ierobežojums skars pilngadīgas sievietes vecumā līdz 35 gadiem. Turklāt, "pateicoties" tam, ka joprojām nav izveidots vienots valsts dzimumšūnu reģistrs, nevienam nav statistikas par to, cik sieviešu, cik bieži, kādā vecumā un ar kādu motivāciju Latvijā ziedo olšūnas. Līdz ar to jebkādi apgalvojumi par Latvijas olšūnu donorēm ir tikai un vienīgi nepamatotas spekulācijas. Toties 11 Eiropas valstīs veikts pētījums 2011.-2012.gadā pierāda, ka vidējais olšūnu donoru vecums Eiropā ir 27,4 gadi, no tām puse strādā algotu darbu, tikai 15% ir studentes; no visām donorēm 47.8% motivācija ir tikai un vienīgi altruisms, tikai 10.8% motivācija ir vienīgi finansiāla, vēl aptuveni kopumā 40% motivācija ir altruisms un citi kombinēti iemesli.
Treškārt, runāt tikai par viena dzimuma motivāciju ir klaja diskriminācija - kāda ir vīriešu motivācija ziedot spermu? Vai viņiem arī jāaizliedz ziedot naudas dēļ? Cik saņem viņi? Vai viņi apzinās savas spermas vērtību, paši nebūdami tēvi?
Ceturtkārt, pilngadīga sieviete, gan 18 gadīga, gan 35 gadīga, ir tiesīga ievēlēt Saeimas deputātus. Apgalvot, ka viņa nav pietiekami saprātīga, lai izvērtētu savu motivāciju pretstatā savas rīcības sekām, no deputātu puses ir noniecinoši un neglaimojoši attiecībā pašiem uz savu vēlētāju intelektuālajām spējām.
Pretarguments
Piekrītu, ka daudzas problēmas rodas no nesakārtotības veselības aprūpes sistēmā – regulējuma neesamības, nespējas kontrolēt esošā regulējuma ievērošanu, reģistra neesamības (kura nepieciešamību jau sen paredz likums). Man žēl, ka daudzi labi projekti valsts pārvaldē (tajā skaitā e-veselības projekts) beidzas ar iztērētu naudu un neskaidru rezultātu. Faktiski šis arguments būtu izmantojams, lai apturētu olšūnu ziedošanu līdz reģistra izveidei.
3
Likuma grozījumi samazinās jau tā trūkstošo olšūnu donoru skaitu Latvijā, taču vienlaikus atvērs olšūnu importa tirgu. Saskaņā ar EuroStat 2015.g. datiem, vidējais pirmo dzemdību vecums Latvijā ir 26,1 gadi. Līdz ar to, pieņemot grozījumus, tiks samazināts olšūnu donoru skaits Latvijā vispār, jo potenciālās olšūnu donores-dzemdējušas sievietes gluži vienkārši līdz 35 gadu vecumam vairs nepaspēs gan dzemdēt savu pirmo bērnu, gan ziedot olšūnas neauglīgām sievietēm. Kā likumprojekta anotācijā norādījuši paši tā autori, "Latvijas iedzīvotāju vidū nav pietiekami daudz brīvprātīgu dzimumšūnu donoru, kas turklāt atbilstu visiem augstāk minētajiem kritērijiem, kuriem jāatbilst potenciālajam dzimumšūnu donoram". Tā VM pamato olšūnu importa tirgus atvēršanu, kas ļaus importēt gan dzemdējušu, gan nedzemdējušu sieviešu olšūnas ārpusdzemdes apaugļošanas veikšanai Latvijā.
Likuma grozījumi samazinās jau tā trūkstošo olšūnu donoru skaitu Latvijā, taču vienlaikus atvērs olšūnu importa tirgu. Saskaņā ar EuroStat 2015.g. datiem, vidējais pirmo dzemdību vecums Latvijā ir 26,1 gadi. Līdz ar to, pieņemot grozījumus, tiks samazināts olšūnu donoru skaits Latvijā vispār, jo potenciālās olšūnu donores-dzemdējušas sievietes gluži vienkārši līdz 35 gadu vecumam vairs nepaspēs gan dzemdēt savu pirmo bērnu, gan ziedot olšūnas neauglīgām sievietēm. Kā likumprojekta anotācijā norādījuši paši tā autori, "Latvijas iedzīvotāju vidū nav pietiekami daudz brīvprātīgu dzimumšūnu donoru, kas turklāt atbilstu visiem augstāk minētajiem kritērijiem, kuriem jāatbilst potenciālajam dzimumšūnu donoram". Tā VM pamato olšūnu importa tirgus atvēršanu, kas ļaus importēt gan dzemdējušu, gan nedzemdējušu sieviešu olšūnas ārpusdzemdes apaugļošanas veikšanai Latvijā.
Vienlaikus Latvijā joprojām olšūnas varēs ziedot 18 gadīgas dzemdējušas meitenes, kuras acīmredzot, deputātuprāt, spēj pieņemt izsvērtāku un pamatotāku lēmumu par 30 gadīgu vēl nedzemdējušu sievieti. Kā zināms, tīņu grūtniecība Latvijā uzplaukst.
Pretarguments
Neesmu atbalstījusi un neatbalstu dzimumšūnu tirgu ne nacionālā, ne starptautiskā mērogā. Uzskatu, ka cilvēka audi un orgāni nevar būt tirgus objekts.
4
Arī šos grozījumus, tāpat kā jau šobrīd likuma 20.pantā paredzēto ierobežojumu - ne vairāk kā trīs bērni no viena dzimumšūnu donora (izņemot daudzaugļu grūtniecības) - nevarēs kontrolēt bez vienota valsts reģistra, kuru VM joprojām, kopš likuma spēkā stāšanās 2002.g., nav izveidojusi. atzinis dr.E.Gasiņš (klīnika "Embrions"): "Piemēram, sieviete man saka, ka viņa ir dzemdējusi, bet kā es to varu pārbaudīt? Labi, izmeklējot es pēc kaut kādām niansēm saprastu, ka viņa ir dzemdējusi; es to redzu, bet mazāk pieredzējis ārsts var palaist kaut ko garām."  
Arī šos grozījumus, tāpat kā jau šobrīd likuma 20.pantā paredzēto ierobežojumu - ne vairāk kā trīs bērni no viena dzimumšūnu donora (izņemot daudzaugļu grūtniecības) - nevarēs kontrolēt bez vienota valsts reģistra, kuru VM joprojām, kopš likuma spēkā stāšanās 2002.g., nav izveidojusi. atzinis dr.E.Gasiņš (klīnika "Embrions"): "Piemēram, sieviete man saka, ka viņa ir dzemdējusi, bet kā es to varu pārbaudīt? Labi, izmeklējot es pēc kaut kādām niansēm saprastu, ka viņa ir dzemdējusi; es to redzu, bet mazāk pieredzējis ārsts var palaist kaut ko garām."  
Tādējādi Veselības ministrija ne tikai nepierāda, ka pastāv problēma ar nedzemdējšām olšūnu donorēm, bet iedomāto pseidoproblēmu arī ar šādiem grozījumiem neatrisinās. Šāds ierobežojums gluži vienkārši bez vienota valsts reģistra nebūs izkontrolējams, pat nerunājot par juridiskā samērīguma kritērija neizturēšanu, kas šos grozījumus ļaus apstrīdēt Satversmes tiesā.
Pretarguments
Jautājumā par reģistra nepieciešamību esam acīmredzami vienisprātis.
Kopsavilkumā Saskaņā ar likumdošanas procesu demokrātiskā valstī, tieši likumdevējam, ja tas vēlas grozīt tiesību normas, ir jāpamato, kāpēc nepieciešamas izmaiņas, kāds ir to mērķis, vai šis mērķis nav sasniedzams ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, lai izpildītos ierobežojuma samērīguma tests, pēc kura likumprojekta atbilstību Satversmei un starptautiskajām tiesību normām vērtē gan Satversmes tiesa, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Kopsavilkumā Saskaņā ar likumdošanas procesu demokrātiskā valstī, tieši likumdevējam, ja tas vēlas grozīt tiesību normas, ir jāpamato, kāpēc nepieciešamas izmaiņas, kāds ir to mērķis, vai šis mērķis nav sasniedzams ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, lai izpildītos ierobežojuma samērīguma tests, pēc kura likumprojekta atbilstību Satversmei un starptautiskajām tiesību normām vērtē gan Satversmes tiesa, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Diskusijas rezultātā izkristalizējas, ka dzimumšūnu donoru jautājumos ir pavisam citas problēmas, nekā uz tām norāda likuma grozījumu autori, savukārt šīs citas problēmas piedāvātais likumprojekts neatrisina. Tādēļ ir secināms, ka likuma grozījumi neiztur samērīguma testu. Tas nozīmē, ka to atbilstība Satversmes un starptautiskajām cilvēktiesību normām, kā jau uz to ir norādījis arī Tiesībsargs, ir pamatoti apšaubāma.

QUO tu domā tagad?

PAR
PRET
78 balsojumi

8%

92%

Komentāri (7)

Tavs viedoklis

Atzīmē, kāda tagad ir tava pozīcija.
Karlis Streips17/06/2016. 09:48
Te ir pavisam vienkārša lieta. Nekur pasaulē nav šāds dalījums starp dzemdējošām un nedzemdējošām sievietēm, šis nav tas gadījums, kad reliģiskiem sektantiem ļaut izgudrot pilnīgi nevajadzīgu velosipedu.
atbildēt
ProBonoPublicoLatvia15/06/2016. 18:48
Biedrība ProBonoPublico.Latvia dara zināmu, ka esam saņēmuši “trauksmes cēlēja” pamatotu ,uz dokumentētiem faktiem, balstītu informāciju ,kas norāda uz aizdomīgu saistību starp G.Belēviča ierosinātajiem grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 17.panta pirmajā daļā, paredzot aizliegt nedzemdējušām sievietēm Latvijā ziedot olšūnas un ,vienlaikus, ar likuma 15.panta 5.apakšpunkta grozījumiem atļaut dzimumšūnu importu.
Apstākļu un faktu kopums rada pamatu aizdomām,ka,iespējams, kādai konkrētai personai un/vai klīnikai,kuri nodarbojas ar dzimumšūnu importu, ir izdevīgi, ka Latvijas jau tā trūkstošais donoru skaits tiek samazināts ar aizliegumu donēt nedzemdējušām sievietēm un vienlaikus tiek atvērts dzimumšūnu importa tirgus.
Pamatojoties uz iepriekšminēto, lūdzam deputātus balsot PRET G.Belēviča ierosinātajiem grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 17.panta pirmajā daļā,kas paredz aizliegt nedzemdējušām sievietēm Latvijā ziedot olšūnas.
Lūdzam lemt par jaunu likuma grozījumu priekšlikumu pieņemšanu un izstrādi, ar kuriem likumdevējs,cita starpā, nevis aizliedz bet informē sabiedrību par iespējamiem riskiem donējot dzimumšūnas.
Lūdzam nekavējoši deleģēt un uzsākt darbu pie dzimumšūnu donoru Valsts reģistra ieviešanas,kas ir būtisks instruments iespējamu risku mazināšanai dzimumšūnu donoru sakarā. Cita starpā ,to jau šobrīd nosaka gan nacionālā,gan starptautiskā likumdošana.
+4
atbildēt
Liene Ancupane15/06/2016. 15:05
un par samaksu par pārciestajām neērtībām - nesaprotu, kur problēma. ja sieviete, apzinoties visus riskus, to uzņemas, nedēļu injicē hormonus, pārcieš nepatīkamu procedūru, zaudē darba stundas - kādēļ viņa nevarētu par to visu saņemt kompensāciju? Kad beidzot tiks Izveidots Reģistrs, masveida tirgošanās, no kā visi baidās, kļūs neiespējama pēc definīcijas. kur problēma? Ar reģistra ieviešanu nebūs iespējams ziedot vairāk, kā speciālisti uzskata par pieņemamu - kādēļ tas ir nepareizi?
Un pie viena, nozares regulācijā var iestrādāt reklāmas ierobežojumus. arī saprātīgs risinājums.
+2
atbildēt
Liene Ancupane15/06/2016. 15:00
Manuprāt, Bites kundzes argumenti ir ļoti nepārliecinoši.
2. Nepastāv reģistrs, tādēl jāaizliedz? ABSURDS! Dodiet jaunajam veselības ministram steidzamu uzdevumu Izveidot Reģistru un beidzot sakārtot šo jautājumu!
3. pastāv nerakstīds ierobežojums? tad kādēļ aizliegt? arī ABSURDS.
4. punktu vispār grūti saprast. Likums neierobežo, tikai aizliedz ziedot? ABSURDS! aizliedz, tātad Ierobežo! par atteikumu pieņemt ziedojumu kā tiesību pārkāpumu, diemžēl, vispār nesaprotu, kas ar to domāts.
+3
atbildēt
Līga Mekša15/06/2016. 14:05
Sievietei ir tiesības lemt par savu ķermeni pati. Jautājums varētu būt par to, kā un cik adekvāti šī sieviete lemj.Olšūnas ziedošanai ir jābūt pamatotam iemeslam. Fakts arī - ka bērni nav īpašums.
atbildēt
Edgars Jēkabsons15/06/2016. 10:35
Tiešām, Ingas Bites arguments par donoru reģistru ir muļķīgs. Neviens jau šobrīd neaizliedz ar MK noteikumiem izveidot kopīgu reģistru.

Esošajā likumā jau kopš 2002. gada ir punkts, kas paredz donoru reģistru, kurš konkrēti tiktu regulēts ar MK noteikumiem.
Tā ir tikai Veselības ministrijas nekompetence, ka nemāk citā veidā regulēt šo industriju.


Par nerakstīto ierobežujumu nedzemdējušām sievietēm - ja tāds tiešām pastāv brīvā tirgus un olšūnu saņēmēju dēļ (vai Ingai Bitei ir kādi dati, kas to apstiprina?) - tad jau vispār šādam rakstītam ierobežojumam nav jēgas. Klīnikām neviens neuzliek par pienākumu pieņemt olšūnas no nedzemdējušām sievietēm.

Realitāte gan ir tāda, ka vidējais dzemdējušo sieviešu vecums palielinās un drīz tas var sasniegt 30 gadu vecumu. Kā zināms, no reproduktīvā viedokļa tomēr lielākas iespējas ir jaunāku sieviešu olšūnām (rakstu no galvas, kāda ārste šķiet minēja 25 gadu vecumu)
+15
atbildēt
Ra Tomsone15/06/2016. 09:18
Bites argumenti arī sanāk pret, jo atlīdzība, reģistrs ir tās lietas, kas bija jāsakārto, turklāt jau sen. Tagad sanāk tā - negrib neko darīt, tāpēc vieglāk aizliegt. Ja deputāti uzskata, ka nedzemdējušas sievietes nav spējīgas pieņemt patstāvīgu lēmumu, vai drīz nesekos arī citi aizliegumi? Ja nedzemdējusi sieviete grib savas olšūnas nevis ziedot, bet iesaldēt savām vajadzībām, vai arī tas netiks aizliegts ar šādiem pašiem no pirksta izzīstiem argumentiem?
+21
atbildēt