Izvēlies autorizācijas veidu

IR

QUO
Ir jautājumi, uz kuriem atbilde "jā" vai "nē" izmaina pasauli. Svarīgi, lai šādos
jautājumos gudrā strīdā uzvar spēcīgākie argumenti. Pievienojies diskusijai!
debašu arhīvs
28%
72%
Evita Puriņa
moderators
Vai jāsaglabā Saeimas deputātu kvotas jeb iespēja dalīt naudu pēc pašu ieskatiem?
Tā sauktās deputātu kvotas jeb jumtu nauda Latvijas parlamentā parādījās pirms vairāk nekā 15 gadiem. Daži simti tūkstoši latu, ko katra partija drīkstēja sadalīt pēc personiskajiem ieskatiem, kalpoja kā burkāns  nepaklausīgākajiem pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas. 
Pa šo laiku kvotu sistēma kļuvusi par stipru tradīciju. Veco karavīru, pensionāru un represēto biedrības rēķinās ar ikgadēju summu no sev draudzīgajām partijām. Daļa deputātu regulāri parūpējas par finansiālu piešprici savu partijas biedru vadītajām pašvaldībām vai pat tām, kuras paši vēl pirms neilga laika vadījuši. Par tā saukto kvotu naudu tiek laboti kultūras namu jumti un pirkti tērpi deju kolektīviem. Vēstules ar lūgumu pēc naudas deputātiem kā Ziemassvētku vecīšiem raksta arī valsts slimnīcas un teātri. Taču nekad nav iespējams paredzēt, vai dāvana tiešām tiks saņemta.
Nevalstiskās organizācijas šo kārtību ik gadu kritizē, sakot, ka netiek ievērots vienlīdzības princips un netiek pārbaudīts, cik atbilstošas ir prasītās summas. Turklāt tā vietā, lai krātu politisko kapitālu ar kvalitatīvu likumdevēja darbu, deputāti atbalstīto pašvaldību vai citu institūciju pārstāvju balsis faktiski nopērk.
Par to, vai šāda kārtība jāsaglabā arī turpmāk, diskutē Saeimas deputāts Veiko Spolītis un sabiedrības par atklātību "Delna" pārstāve Liene Gātere.
Kā domājat jūs? Balsojiet un izsakiet savu viedokl!
lasīt vairāk

QUO tu domā pirms debates?

PAR
PRET
54 balsojumi

28%

72%

Veiko Spolītis
12.Saeimas deputāts

Argumenti par

Kvotu sistēma (angliski earmarking vai pork barrel politics) ir prakse mažoritāro demokrātiju sistēmās jeb vienmandātu apgabalos. Daļēji to ir pārņēmušas arī demokrātijas ES valstīs ar proporcionālo vēlēšanu sistēmu, piemēram, Igaunija, Lietuva, Portugāle, Ungārija, Polija u.c. 
Kvotu sistēma (angliski earmarking vai pork barrel politics) ir prakse mažoritāro demokrātiju sistēmās jeb vienmandātu apgabalos. Daļēji to ir pārņēmušas arī demokrātijas ES valstīs ar proporcionālo vēlēšanu sistēmu, piemēram, Igaunija, Lietuva, Portugāle, Ungārija, Polija u.c. 
1
Taustāma iespēja parādīt vēlētājiem izdarīto. Lai gan Latvijā ir cita vēlēšanu sistēma, arī pie mums jau kādu laiku ir ieviesta šī prakse. Šī norma tika atkal ieviesta pēc kādas šodienas koalīcijas partijas pieprasījuma, lai koalīcija vispār saglabātos. Cilvēku daba nemainās atkarībā no vēlēšanu sistēmas. Arī pie mums cilvēks tautas priekšstāvim prasa: “Ko tu manā labā esi izdarījis”. Un kvotas ir iespēja atbildēt uz šo jautājumu. Protams, tā ir vēlētāju piekukuļošana, jo “tantiņai Bauskā” no makroekonomiskiem rādītājiem ir ne silts, ne auksts – viņa vēlas zināt, ko tieši tu viņai vai viņas kaimiņam labu esi paveicis, sēdēdams Saeimā. Ja ministri un augstākās amatpersonas visu laiku atrodas rampas ugunīs, tad ierindas tautas priekšstāvim ārpus Rīgas kvotas ir gandrīz vienīgā iespēja taustāmi vēlētājiem parādīt izdarīto.
Taustāma iespēja parādīt vēlētājiem izdarīto. Lai gan Latvijā ir cita vēlēšanu sistēma, arī pie mums jau kādu laiku ir ieviesta šī prakse. Šī norma tika atkal ieviesta pēc kādas šodienas koalīcijas partijas pieprasījuma, lai koalīcija vispār saglabātos. Cilvēku daba nemainās atkarībā no vēlēšanu sistēmas. Arī pie mums cilvēks tautas priekšstāvim prasa: “Ko tu manā labā esi izdarījis”. Un kvotas ir iespēja atbildēt uz šo jautājumu. Protams, tā ir vēlētāju piekukuļošana, jo “tantiņai Bauskā” no makroekonomiskiem rādītājiem ir ne silts, ne auksts – viņa vēlas zināt, ko tieši tu viņai vai viņas kaimiņam labu esi paveicis, sēdēdams Saeimā. Ja ministri un augstākās amatpersonas visu laiku atrodas rampas ugunīs, tad ierindas tautas priekšstāvim ārpus Rīgas kvotas ir gandrīz vienīgā iespēja taustāmi vēlētājiem parādīt izdarīto.
Pretarguments
Vispirms piebilde par Veiko Spolīša minēto, ka earmark ir prakse arī citās valstīs. Tas sistēmu neattaisno un nepadara par modeli, uz ko tiekties. Piemēram, ASV earmarks tiek sauktas arī par “bridge to nowhere” (Aļaskas tilts, kas apzīmē izšķērdīgu valsts naudas tērēšanu) un Kongress tās 2011.gadā aizliedza. Bet nu par deputāta pirmo argumentu. Pirmkārt, vai koalīcijas saglabāšanu tiešām var izšķirt deputātu kvotu jautājums? Otrkārt, uz jautājumu “Ko tu manā labā esi izdarījis?” var atbildēt sekojoši: ja deputāts bijis aktīvs, tad arī nevajag nodarboties ar “vēlētāju piekukuļošanu”, ko Veiko Spolītis acīmredzot attaisno. Deputātiem ir plašas iespējas uzturēt komunikāciju ar sabiedrību caur dažādiem kanāliem, ja vien paši to vēlas. Tautas uzticība Saeimai signalizē, ka deputāti tam mobilizējas pirms vēlēšanām. Ja tā turpināsies, varētu kristies gan uzticības līmenis, gan līdzdalība vēlēšanās.
2
Izlietojums atkarīgs no deputāta. Savukārt tas, kādā veidā t.s. “deputātu kvota” tiek izmantota, ir atkarīgs no katra tautas priekšstāvja individuāli. To var izmantot dažādi – viens var ieguldīt spēļu laukuma izbūvē vai vietējā deju kolektīva tērpu pašūdināšanai kārtējiem deju svētkiem, vai novirzīt kulta celtnēm. Cits to var novirzīt zinātnei un izglītībai, un visu šo deputātu kvotu izlietojumu katrs var izpētīt budžeta liekuma sadaļā Saeimas mājaslapā. Frakcija “Vienotība” pirms 2017.g. budžeta likuma pieņemšanas lēma, ka priekšlikumi individuālām deputātu kvotām tiks izvērtēti frakcijā, cenšoties panākt vislielāko pievienoto vērtību Latvijas ilgtspējīgai izaugsmei. Saprotamu iemeslu dēļ, visticamāk, tas nebūs obligāts princips.
Izlietojums atkarīgs no deputāta. Savukārt tas, kādā veidā t.s. “deputātu kvota” tiek izmantota, ir atkarīgs no katra tautas priekšstāvja individuāli. To var izmantot dažādi – viens var ieguldīt spēļu laukuma izbūvē vai vietējā deju kolektīva tērpu pašūdināšanai kārtējiem deju svētkiem, vai novirzīt kulta celtnēm. Cits to var novirzīt zinātnei un izglītībai, un visu šo deputātu kvotu izlietojumu katrs var izpētīt budžeta liekuma sadaļā Saeimas mājaslapā. Frakcija “Vienotība” pirms 2017.g. budžeta likuma pieņemšanas lēma, ka priekšlikumi individuālām deputātu kvotām tiks izvērtēti frakcijā, cenšoties panākt vislielāko pievienoto vērtību Latvijas ilgtspējīgai izaugsmei. Saprotamu iemeslu dēļ, visticamāk, tas nebūs obligāts princips.
Pretarguments
Ja lemšana notiek frakcijas sēdē, tad iznāk, ka katrs individuāls deputāts tomēr nav lēmuma pieņēmējs. Sistēma, kas ļauj brīvi sponsorēt šauru savējo cilvēku loku, ir nevienlīdzīga un neobjektīva, tā kropļo kopējo valsts pieeju – atbalsta aktivitātes, kas neatbilst valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktām prioritātēm.
3
Loterija, kurā katru gadu kāds laimē. Visbeidzot šīs kvotas, kaut arī mazliet, bet palīdz konkrētām vietām tikt galā ar sasāpējušām problēmām, kuras nespēj risināt nedz vietējā pašvaldība, nedz valsts institūcijas. Protams, deputātu kvotas nespēj risināt visas problēmas, un tā ir zināmā mērā loterija, bet katru gadu kāds tajā laimē.
Loterija, kurā katru gadu kāds laimē. Visbeidzot šīs kvotas, kaut arī mazliet, bet palīdz konkrētām vietām tikt galā ar sasāpējušām problēmām, kuras nespēj risināt nedz vietējā pašvaldība, nedz valsts institūcijas. Protams, deputātu kvotas nespēj risināt visas problēmas, un tā ir zināmā mērā loterija, bet katru gadu kāds tajā laimē.
Pretarguments
Kāpēc šāda loterija ir vajadzīga un vai tas tiešām ir laimests, ja skatāmies ilgtspējas kontekstā? Bez konkursa piešķirti līdzekļi var radīt arī pretēju efektu – panākt, ka tiek atbalstīta stagnācija – aktivitātes, kas savu lietderību nav spējušas pierādīt konkursos. Turklāt, vai Latvijas šā brīža ekonomiskā situācija pieļauj šādus tēriņus?
4
Nav kvalitatīva aizvietojuma. Šobrīd Saeimā nav vairākuma no kvotām atteikties, nedz arī valsts izpildvarai spēju sadarbībai ar pašvaldībām, lai kvalitatīvi atbildētu uz sabiedrības pieprasījumu. Tāpēc neatbalstu pēkšņu atteikšanos no tautas priekšstāvju tiesībām iesniegt priekšlikumus valsts budžeta likumprojektā bez sagatavotas un izdiskutētas diskusijas par partijas politikas un civildienesta kvalitāti Latvijā. 
Nav kvalitatīva aizvietojuma. Šobrīd Saeimā nav vairākuma no kvotām atteikties, nedz arī valsts izpildvarai spēju sadarbībai ar pašvaldībām, lai kvalitatīvi atbildētu uz sabiedrības pieprasījumu. Tāpēc neatbalstu pēkšņu atteikšanos no tautas priekšstāvju tiesībām iesniegt priekšlikumus valsts budžeta likumprojektā bez sagatavotas un izdiskutētas diskusijas par partijas politikas un civildienesta kvalitāti Latvijā. 
Pretarguments
Vairākuma atbalsta kvotu atcelšanai nav, jo ir liels kārdinājums izmantot kvotu naudu pirms pašvaldību vēlēšanām. Bet partijām ir jāceļ standarti un jāveicina atklātība. “Vienotība” bija partija, kura par savām vērtībām sauca tiesiskumu un sociālo taisnīgumu, kur tās palikušas?
Kopsavilkumā Veidojot budžetu, Finanšu ministrija un Saeimas Budžeta komisija rūpīgi “ravē” pieprasījumus, samazinot budžeta iespējas palīdzēt visiem un visur t.s. NVO sektoram, jo sevišķi tik reti apdzīvotā valstī kā Latvijā. Tādējādi kvotas kļūst par veidu, kā vismaz daļēji finansēt “aiz borta” palikušos pieprasījumus un vienlaikus ir veids, kā “parastajam” tautas priekšstāvim sevi eksponēt “parastajam” vēlētājam, kurš nav politiski pārāk izglītots un diemžēl nespēj novērtēt tik smalkas lietas kā “darbs komisijās”. Latvijas proporcionālā vēlēšanu sistēma ar maināmajiem sarakstiem veicina deputātu kandidātu nesaudzīgu konkurenci viena saraksta ietvaros. Savukārt, pēc ievēlēšanas, šī konkurence turpinās Saeimā, un kvotas ir veids, kā uzskatāmi parādīt savu veikumu.
Kopsavilkumā Veidojot budžetu, Finanšu ministrija un Saeimas Budžeta komisija rūpīgi “ravē” pieprasījumus, samazinot budžeta iespējas palīdzēt visiem un visur t.s. NVO sektoram, jo sevišķi tik reti apdzīvotā valstī kā Latvijā. Tādējādi kvotas kļūst par veidu, kā vismaz daļēji finansēt “aiz borta” palikušos pieprasījumus un vienlaikus ir veids, kā “parastajam” tautas priekšstāvim sevi eksponēt “parastajam” vēlētājam, kurš nav politiski pārāk izglītots un diemžēl nespēj novērtēt tik smalkas lietas kā “darbs komisijās”. Latvijas proporcionālā vēlēšanu sistēma ar maināmajiem sarakstiem veicina deputātu kandidātu nesaudzīgu konkurenci viena saraksta ietvaros. Savukārt, pēc ievēlēšanas, šī konkurence turpinās Saeimā, un kvotas ir veids, kā uzskatāmi parādīt savu veikumu.
NVO sektora vēlme operēt ar lielāku finansējumu ir saprotama un atbalstāma, bet tam nav nekāda sakara ar t.s. kvotām. Arī mūsu Baltijas kaimiņvalstīs līdztekus joprojām darbojas gan kvotas, gan nesalīdzināmi lielāks finansējums NVO sektoram. Uzskatu, ka šobrīd Saeimā nav atbalsta idejai par atteikšanos no deputātu kvotām, taču par šādu iespēju noteikti ir profesionāli jādiskutē. Ja tiks mainīta tautas priekšstāvju ievēlēšanas kārtība un sabiedrības politiskās izglītības līmenis kļūs pietiekams, lai novērtētu parlamentāriešu “darbu komisijās”, zudīs loģiska nepieciešamība pēc tā sauktajām deputātu kvotām.  Galu galā, kur ir Latvijas “Bundeszentrale für politische Bildung” vai Latvijas politisko partiju domnīcas pēc divdesmit piecu gadu atgūtas neatkarības? Kur tās ir?
P.S. Deputāts ir caur Franču un Krievijas revolūcijām marksistiska diskursa rezultātā ieviesies tautas priekšstāvja apzīmējums latīņu valodu grupas valstīs, bijušās PSRS 13 republikās un Bulgārijā. Pārējās ES valstīs tiek izmantots nosaukums tautas pārstāvis, sūtnis, vai kā Satversmē teikts – tautas priekšstāvis.
Liene Gātere
Sabiedrības par atklātību "Delna" direktora vietniece

Argumenti pret

2017.gads būs pašvaldību vēlēšanu gads, tāpēc ir saprotama Saeimas koalīcijas partiju vēlme izdalīt 2,8 miljonus eiro tā dēvētajās “deputātu kvotās”. Taču “Delna” jau daudzus gadus brīdinājusi - šāda prakse nav pamatota, nebalstās vienlīdzīgos noteikumos,  saprotamās valsts prioritātēs un kalpo Saeimas deputātu savtīgām interesēm. “Delna” izvirza piecus argumentus, kāpēc “deputātu kvotas” būtu atceļamas.
2017.gads būs pašvaldību vēlēšanu gads, tāpēc ir saprotama Saeimas koalīcijas partiju vēlme izdalīt 2,8 miljonus eiro tā dēvētajās “deputātu kvotās”. Taču “Delna” jau daudzus gadus brīdinājusi - šāda prakse nav pamatota, nebalstās vienlīdzīgos noteikumos,  saprotamās valsts prioritātēs un kalpo Saeimas deputātu savtīgām interesēm. “Delna” izvirza piecus argumentus, kāpēc “deputātu kvotas” būtu atceļamas.
1
Likums neparedz parlamentam īpašu funkciju iesaistīties tieša veida budžeta naudas sadalē. Kā to pētījusi arī domnīca "Providus" - atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei Saeimas funkcija ir likumdošana un lemšana par valsts budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets. Saeima var pieņemt lēmumus par budžetu un var to koriģēt. Savukārt likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 22.pants nosaka, ka parlamenta funkcija ir pārraudzīt budžetu. Līdz ar to nav objektīva pamatojuma, kāpēc likumdevējam vajadzētu iesaistīties naudas sadalē.
Likums neparedz parlamentam īpašu funkciju iesaistīties tieša veida budžeta naudas sadalē. Kā to pētījusi arī domnīca "Providus" - atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei Saeimas funkcija ir likumdošana un lemšana par valsts budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets. Saeima var pieņemt lēmumus par budžetu un var to koriģēt. Savukārt likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 22.pants nosaka, ka parlamenta funkcija ir pārraudzīt budžetu. Līdz ar to nav objektīva pamatojuma, kāpēc likumdevējam vajadzētu iesaistīties naudas sadalē.
Pretarguments
Šoreiz „Providus’’ un ‘’Delnas’’ apgalvojumi ir vērsti pret neatkarīgu, demokrātisku un parlamentāru Latvijas Republiku, jo nepatiesā premisa „nav objektīva pamatojuma, kāpēc likumdevējam vajadzētu iesaistīties naudas sadalē’’ pēc būtības apšauba parlamentāras valsts iekārtu. Saskaņā ar Satversmi Latvijā lemšana par valsts ienākumiem un izdevumiem ir ekskluzīva parlamenta kompetence un nevajag iztēlot Saeimu par balsošanas mašīnu, kas automātiski apstiprina Ministru kabineta lēmumus.
2
Jau pastāv mehānisms, kā no valsts budžeta atbalstīt sabiedriski nozīmīgas iniciatīvas ārpus atsevišķu ministriju budžetiem. Latvijā 2016.gadā tika izveidots Nevalstisko organizāciju fonds ar mērķi stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību, sniedzot arī pakalpojumus, kas uzlabo sabiedrības dzīves kvalitāti. Uz fonda finansējumu (2017.gadam plānoti 400 000 EUR), ko administrē Sabiedrības integrācijas fonds, nevis Saeima, tiek rīkots atklāts, pārskatāms, vienlīdzīgs konkurss, tajā var pieteikties  Latvijas Republikā reģistrētas biedrības un nodibinājumi. Pagājušajā gadā konkursā tika saņemts 261 pieteikums un atbalstīti 66 projekti. Ja koalīcijas partijām ir vēlme atbalstīt “sasāpējušas un ļoti būtiskas lietas”, tad deputātu kvotām atvēlētos 2,8 miljonus eiro var pievienot NVO fonda līdzekļiem un administrēt atbilstoši fonda nolikumam.
Jau pastāv mehānisms, kā no valsts budžeta atbalstīt sabiedriski nozīmīgas iniciatīvas ārpus atsevišķu ministriju budžetiem. Latvijā 2016.gadā tika izveidots Nevalstisko organizāciju fonds ar mērķi stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību, sniedzot arī pakalpojumus, kas uzlabo sabiedrības dzīves kvalitāti. Uz fonda finansējumu (2017.gadam plānoti 400 000 EUR), ko administrē Sabiedrības integrācijas fonds, nevis Saeima, tiek rīkots atklāts, pārskatāms, vienlīdzīgs konkurss, tajā var pieteikties  Latvijas Republikā reģistrētas biedrības un nodibinājumi. Pagājušajā gadā konkursā tika saņemts 261 pieteikums un atbalstīti 66 projekti. Ja koalīcijas partijām ir vēlme atbalstīt “sasāpējušas un ļoti būtiskas lietas”, tad deputātu kvotām atvēlētos 2,8 miljonus eiro var pievienot NVO fonda līdzekļiem un administrēt atbilstoši fonda nolikumam.
Pretarguments
Nav saprotami centieni pretnostatīt un vienlaikus pielīdzināt funkcijās Sabiedrības integrācijas fondu un tautas priekšstāvjus parlamentā. Latvijas pilsoņi ievēl deputātus tieši tāpēc, lai tie lemtu par publiskās nodokļu naudas izlietošanu. Ārpus parlamentāra publisko finanšu sadale NVO sektoram ir pastāvējusi un turpinās pastāvēt, t.sk., Sabiedrības integrācijas fonda programmās. Turklāt, ‘’deputātu kvotu’’ sasaiste tikai ar NVO nepieciešamajiem līdzekļiem ir nepamatota, jo līdz šim praksē nauda tiek piešķirta visplašākajām sabiedrības vajadzībām – kultūrai, sportam, infrastruktūrai, sociāliem projektiem u.c.
3
Deputātu kvotu aizstāvju pamatojums, ka šādi var vienkāršā veidā atbalstīt akūtu problēmu risinājumu, praksē nav attaisnojies. Realitātē nauda kalpo, lai palīdzētu deputātiem sevi reklamēt pirms pašvaldību vēlēšanām. Piemēram, žurnālistu analīze par 2015.gada naudas izlietojumu liecina, ka liela daļa piešķirta aktivitātēm, kas būtu jāfinansē no pašvaldību budžeta – jumta labošana, bērnudārza pastaigu laukums u.c., tāpat valsts budžeta nauda nonākusi arī sporta klubiem un politiskajām partijām un deputātiem pietuvinātiem cilvēkiem. Šāda prakse finansējuma sadalē veicina nevienlīdzību. Saeimas Budžeta komisijas bijušais vadītājs Kārlis Šadurskis publiski atzinis, ka  netiek vērtēta priekšlikumu lietderība: "(..) bieži vien, protams, Budžeta komisija vadījās tikai no iesniedzēju argumentācijas, nepārbaudot faktus, nepārbaudot tāmes, nepārbaudot katras pozīcijas pamatotību, bet tā intuitīvi vērtējot, vai tas ir samērīgs vai tas nav samērīgs priekšlikums.”
Deputātu kvotu aizstāvju pamatojums, ka šādi var vienkāršā veidā atbalstīt akūtu problēmu risinājumu, praksē nav attaisnojies. Realitātē nauda kalpo, lai palīdzētu deputātiem sevi reklamēt pirms pašvaldību vēlēšanām. Piemēram, žurnālistu analīze par 2015.gada naudas izlietojumu liecina, ka liela daļa piešķirta aktivitātēm, kas būtu jāfinansē no pašvaldību budžeta – jumta labošana, bērnudārza pastaigu laukums u.c., tāpat valsts budžeta nauda nonākusi arī sporta klubiem un politiskajām partijām un deputātiem pietuvinātiem cilvēkiem. Šāda prakse finansējuma sadalē veicina nevienlīdzību. Saeimas Budžeta komisijas bijušais vadītājs Kārlis Šadurskis publiski atzinis, ka  netiek vērtēta priekšlikumu lietderība: "(..) bieži vien, protams, Budžeta komisija vadījās tikai no iesniedzēju argumentācijas, nepārbaudot faktus, nepārbaudot tāmes, nepārbaudot katras pozīcijas pamatotību, bet tā intuitīvi vērtējot, vai tas ir samērīgs vai tas nav samērīgs priekšlikums.”
Pretarguments
Nav saprotams apgalvojums, ka ar kvotām atbalstīts akūtu problēmu risinājums “praksē nav attaisnojies”. Vai tiešām kāda deputāta kvotu ietvaros iegādāts invalīdu ratiņkrēslu pacēlājs kādas pašvaldības sociālajam dienestam nav attaisnojies? Tāpat paziņojums par nevienlīdzības veicināšanu un problēmu risinājumu no pašvaldības vai kāda cita budžeta. Apgalvojumos jau sākotnēji iekļauta loģiska pretruna – ja problēma būtu atrisināma citādi, tad nebūtu nepieciešams finansējums deputātu kvotu ietvaros, ja būtu iespējams atrisināt visas vajadzības vienlīdzīgi vienlaikus, tad nebūtu neatrisinātu vajadzību, kuras varētu risināt deputātu kvotu ietvaros. Jāsaprot, ka nekad nav iespējams vienlaicīgi un vienlīdzīgi atrisināt visu vajadzības.
4
Naudas dalīšana pašu izvēlētiem projektiem neveicina, bet drīzāk mazina sabiedrības uzticību parlamentam. Pērn Saeimai uzticējās tikai 18% Latvijas iedzīvotāju. Lai uzlabotu komunikāciju ar sabiedrību un raisītu uzticību, Saeimas deputāti savu vēlētāju intereses var aizstāvēt citos veidos, piemēram, aktīvi darbojoties komisijās un plenārsēdēs, skaidrojot savu pozīciju publiski un pārraugot valsts budžetu.
Naudas dalīšana pašu izvēlētiem projektiem neveicina, bet drīzāk mazina sabiedrības uzticību parlamentam. Pērn Saeimai uzticējās tikai 18% Latvijas iedzīvotāju. Lai uzlabotu komunikāciju ar sabiedrību un raisītu uzticību, Saeimas deputāti savu vēlētāju intereses var aizstāvēt citos veidos, piemēram, aktīvi darbojoties komisijās un plenārsēdēs, skaidrojot savu pozīciju publiski un pārraugot valsts budžetu.
Pretarguments
Ja salīdzinoši caurskatāms naudas sadalīšanas process, kurā ir zināms gan deputāts, gan finansējuma saņēmējs, mazina uzticēšanos parlamentam, tad jājautā, kā to varētu palielināt principā necaurskatāmais budžeta veidošanas process Finanšu ministrijā vai kādā SIF? Vienlaikus priekšlikums aizstāt likumdevēja funkciju likumdošanu ar ‘’aktīvi darbojoties komisijās’’ vispār nav saprotams.
5
Tas, ka “deputātu kvotām” ilgus gadus tērēta Latvijas nodokļu maksātāju nauda, nav arguments, lai praksi turpinātu. Lai stiprinātu demokrātiju, Latvijas politika un lēmumu pieņemšana ir jāpadara atklātāka un godīgāka. Viens solis šajā virzienā ir atteikšanās no deputātu kvotām.
Tas, ka “deputātu kvotām” ilgus gadus tērēta Latvijas nodokļu maksātāju nauda, nav arguments, lai praksi turpinātu. Lai stiprinātu demokrātiju, Latvijas politika un lēmumu pieņemšana ir jāpadara atklātāka un godīgāka. Viens solis šajā virzienā ir atteikšanās no deputātu kvotām.
Pretarguments
Apgalvojums, “ka “deputātu kvotām” ilgus gadus tērēta Latvijas nodokļu maksātāju nauda”, ir atklāti nekorekts un parlamenta darbu aizskarošs. Šo naudu deputāti nav “tērējuši” degvīnam, ielasmeitām un citām izklaidēm, tā ir izlietota to vai citu sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Arī apgalvojums, ka politika un lēmumu pieņemšanas padarīšana kļūs godīgāka un atklātāka, ja tiks atceltas deputātu kvotas, ir “tīrākā ūdens” populisms. Lūdzu, miniet autoritatīvos politikas zinātnes pētījumos balstītus argumentus, kas to pierāda, nevis operējiet ar savu pārliecību!
Kopsavilkumā Deputātu kvotu naudu izmanto parlamenti dažādās pasaules valstīs, jo tas atvieglo sadarbību ar vietēja līmeņa pārvaldēm un vēlētājiem. Par šo naudu tiek realizētas arī lietderīgas un vajadzīgas idejas, taču debates apstiprināja, ka kvotas primāri kalpo politiķu ieguvumiem, ne plašas sabiedrības interesēm. Arī oponents piekrita, ka kvotas domātas vēlētāju piekukuļošanai. 2,8 miljonu piešķiršana šādam mērķim šķiet īpaši neproporcionāla un izšķērdīga brīdī, kad pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm no valsts gada budžeta atvēlēta septiņas reizes mazāka summa -  400 tūkstoši eiro. Latvijā ir zema iedzīvotāju līdzdalība un interese par politiku, plaisa starp tautu un parlamentu nemazinās. Ja gribam kļūt par aktīvu sabiedrību, jāmazina iespēja mērīt deputātu darbu pēc uzceltajiem pieminekļiem, bet pēc tā, kā balsoja par kādu konkrētu jautājumu, kādas pozitīvas izmaiņas panāca. Tas ir laika jautājums, bet esmu pārliecināta, ka panāksim atbalstu deputātu kvotu aizliegumam.
Kopsavilkumā Deputātu kvotu naudu izmanto parlamenti dažādās pasaules valstīs, jo tas atvieglo sadarbību ar vietēja līmeņa pārvaldēm un vēlētājiem. Par šo naudu tiek realizētas arī lietderīgas un vajadzīgas idejas, taču debates apstiprināja, ka kvotas primāri kalpo politiķu ieguvumiem, ne plašas sabiedrības interesēm. Arī oponents piekrita, ka kvotas domātas vēlētāju piekukuļošanai. 2,8 miljonu piešķiršana šādam mērķim šķiet īpaši neproporcionāla un izšķērdīga brīdī, kad pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm no valsts gada budžeta atvēlēta septiņas reizes mazāka summa -  400 tūkstoši eiro. Latvijā ir zema iedzīvotāju līdzdalība un interese par politiku, plaisa starp tautu un parlamentu nemazinās. Ja gribam kļūt par aktīvu sabiedrību, jāmazina iespēja mērīt deputātu darbu pēc uzceltajiem pieminekļiem, bet pēc tā, kā balsoja par kādu konkrētu jautājumu, kādas pozitīvas izmaiņas panāca. Tas ir laika jautājums, bet esmu pārliecināta, ka panāksim atbalstu deputātu kvotu aizliegumam.

QUO tu domā tagad?

PAR
PRET
46 balsojumi

28%

72%

Komentāri (5)

Tavs viedoklis

Atzīmē, kāda tagad ir tava pozīcija.
Krišjānis Dzalbe14/09/2016. 22:35
Agrāk varēja balsis dabūt dalot banānus. Neredzu atšķirību no deputātu kvotām un ceru, ka sabiedrība spēs radīt pietiekamu spiedienu, lai arī šis paliktu vēsturē.
+3
atbildēt
Edgars Engīzers14/09/2016. 16:00
Ir nesamērojami vieglāk (lētāk) ir piekukuļot sava vēlētājuu apgabala/iecirkņa pensionārus, vienreiz nopērkot tiem pastalas, nekā tiešām strādāt likumdevēja darbu visas sabiedrības interesēs.
+5
atbildēt
Krista Baumane13/09/2016. 16:53
Deputātu kvotas uzskatu par padomisku blatu sistēmu, tipa "lūgšanos no centra" kaut ko savam kaktiņam, pretī dodot bezierunu pakļāvību un balsis. Tā nevajadzētu sadalīt valsts budžeta naudu - ir taču budžeta veidošanas process, valdības noteiktas prioritātes, katra nozares ministra iespēja pieteikt un aizstāvēt politikas idejas un iniciatīvas. Ceru, ka deputāti saņemsies un spēs atteikties no šī kārdinošā, bet sliktā paraduma
atbildēt
Romans Justs13/09/2016. 14:39
Pirmkārt, naudu saņem tikai koalīcijas deputāti. Otrkārt, tā nav deputātu prerogatīva, Saimes rullī tāda nav. Treškārt, tā ir apzināta balsu pirkšana no konkrēta deputāta puses. Ceturtkārt, tā jau katrs deputāts var tikt pie savām KĀJIŅĀM, kā Bērziņkungs.
+5
atbildēt
Imants13/09/2016. 14:30
Ja Spolīša kungs saka ka deputātu kvotām "nav kvalitatīva aizvietojuma" no tā būtu acīmredzot jāsecina, ka likums par valsts budžetu gadu no gada ir sagatavots nekvalitatīvi.
+1
atbildēt