IR

Redzot milzīgās kaimiņvalsts un ne tikai blogeru uzvaras gājienu, nevienam vien prātā iezogas doma tos atkārtot. Kā nu ne, veiksmīgs blogs, tas ir ceļš uz veiksmi un, iespējams, pat krēslu Saeimā. Tāpēc, altruistisku mērķu vadīts, es izklāstīšu galvenos priekšnoteikumus veiksmīga bloga ieraksta sacerēšanai.

Darbojoties Saeimā, līdz šim esam veikuši vairākus būtiskus soļus demokrātijas un atklātības virzienā, piemēram, panākot caurskatāmību balsojumos par Saeimas augstākajām amatpersonām, tiesnešiem (izņemot Satversmes tiesas) utt.

Vienā vārdā – vareni! Tieši Latvijas Republikas de jure atzīšanas dienā, 26.janvārī, daži gados jauni 21.gadsimta latvieši godam parādīja Eiropai, ka Latvija ir paraugs pilsoņu līdzdalības jautājumā.

Pagājušajā piektdienā Saeimas Eiropas lietu komisijā piedzīvojām Vienotības un Zatlera reformu partijas zaudējumu balsojumā par Latvijas pozīciju gaidāmajā ES padomes sēdē. Vairākumu draudzīgi ieguva Visu Latvijai/TB-LNNK kopā ar Saskaņas centru un ZZS. 

Mūrnieces izsvilpšana – augsts standarts vai žurnālistu kļūda?

Pagājušajā gadā, kad 10. Saeimas vēlēšanās vairākumu ieguva Vienotība (33 vietas) un t.s. “latviskajām partijām” Vienotībai, VL/TB/LNNK un ZZS kopā bija 62 vietas, pārsteidzoši daudzi teica, ka ir radusies unikāla iespēja valdībā iesaistīt 29 vietas Saeimā ieguvušo Saskaņas centru. To dzirdēja gan no Latvijā esošo, Latviju kopš neatkarības atgūšanas atbalstījušo ES un citu valstu vēstniecībām, gan no sabiedrības “sirdsapziņām” – latviešu  intelektuāļiem (par to rakstīju šeit). Lai gan Saskaņas centrs šajās vēlēšanās ir ieguvis vēl vairāk vietas Saeimā (lai gan ne ievērojami vairāk balsu) šādu gan iekšēju, gan ārēju aicinājumu ir daudz mazāk. Kāpēc?

Politiķu maize jau nav tā saldākā. 

Turpinājums sarunai ar Helgu Dancbergu.

Šobrīd Saeima turpina strādāt un tiek pieņemti nozīmīgi likumprojekti. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pagājušajā nedēļā tika skatīti arī mani un manu kolēģu ierosinājumi grozījumiem "Biedrību un nodibinājumu likumā".

Paziņas, draugi un vēlētāji man prasa: kā balsot 23. jūlija tautas nobalsošanā? Vai balsot par Saeimas atlaišanu, vai pret? Dažs labs saka, ka negrib balsot par to, ka „atlaiž” tādus Saeimas deputātus, kā mani, jo esam, darījuši labu darbu. Man prasa, kā lai šajā situācijā rīkojās, ko es iesaku?

Starta šāviens Eiropas Savienības naudas dalīšanas procesā ir noskanējis. Jūnija beigās Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumiem par budžetu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

Priekam par to, ka ir dota iespēja atlaist Saeimu, piejaucas izbrīns. Starp simts „gudrajām galvām” tikai četrdesmit pieskaitāmas „vecajiem”. Pārējie taču politikā – vismaz Saeimā – ir jaunienācēji. Un sešdesmit taču ir vairāk nekā četrdesmit!?

KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe pirms kāda laika, vērtējot KNAB darbu, sacīja, ka diemžēl noziedzīgā pasaule, kuras rokās ir milzīgi līdzekļi, tehnoloģiskā ziņā attīstās ļoti ātri un arvien atrod jaunus veidus, kā izbēgt no soda. Savukārt tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem tikt līdzi šai straujajai attīstībai praktiski nav iespējams, tāpēc iespējas kādu pieķert ir drīzāk veiksmes nekā likumsakarības rezultāts. KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis vakar Saeimas Pretkorupcijas apakškomisijas sēdē skaidroja, ka KNAB mēģinot ieguldīt naudu savu tehnisko līdzekļu modernizācijā, tomēr kopsummā tam esot vajadzīgi aptuveni pus miljons vai 500 000 Ls. Dažādu valsts iestāžu pārstāvji bieži kā traucēkli savas darbības uzlabošanai min tieši un pirmkārt līdzekļu trūkumu. KNAB gadījumā būtu līdzīgi, ja vien nebūtu kāds satriecošs fakts – kopsummā 2009. un 2010. gadā KNAB nav izmantojis un valsts budžetā atpakaļ atskaitījis kopsummā 744 000 latu.

Vakardienas plenārsēde varēja beigties ar valdības tūlītēju krišanu. Uz dienas beigām, šķiet, vairs neviena žurnālista zālē nebija palicis, kad sākām otrajā lasījumā izskatīt grozījumus Augstskolu likumā, kuros bija 103 priekšlikumi. Pēkšņi „Saskaņas centrs”, „Zaļo un zemnieku savienība” un „Par labu Latviju” kopīgi nobalsoja par deputāta Igora Pimenova priekšlikumu, kuru komisija agrāk bija noraidījusi – tas skāra it kā ar konkurences uzlabošanu pamatoto iespēju turpmāk Latvijas augstskolās izmantot krievu valodu. Deputāts norādīja, ka tas esot domāts līdzīgi tai sistēmai, pēc kuras augstskolās tiek izmantota angļu valoda. Tomēr negribu tam piekrist – angļu valoda Latvijas augstskolās tiek izmantota sakarā ar mūsu integrāciju angliski runājošajā Eiropas Savienībā. Kur tieši mēs varētu integrēties ar krievu valodu, katrs var atbildēt pats...