IR

Visas dzīves situācijas vienmēr var vērtēt no vairākiem skatupunktiem. Arī mūsu ekonomisko situāciju. Un tomēr – nomaksājot rēķinus, nevienam - ne strādājošajam, ne pensionāram - naudas maciņā nav pārāk daudz. Gribētos, lai būtu vairāk. Nereti nākas lasīt viedokļus, ka pārāk daudz mēs, latvijieši, bet it sevišķi jau latvieši ņemamies ar savu sāpi, vēsturisko netaisnību. Vajadzētu to visu aizmirst un, vaigus piepūtušiem, mesties ekonomiskās dzīves labiekārtošanā, nevis kaitināt „starptautisko sabiedrību”, lasi: Krieviju, "maršējot?" 16. martā pie Brīvības pieminekļa, 25. martā un citās tautai bēdīgās dienās sienot melnas lentītes pie karoga, un vēl visādi citādi.

Pēdējās lielās demonstrācijas Krievijā pēc Domes vēlēšanām decembrī liecina, ka šajā valstī kaut kas ir izmainījies. Īpaši tagad, kad vēl sestdien notika arī otra liela demonstrācija, kas atbalstīja Putinu. Šajā rakstā atstāstīšu trīs atziņas pēc noklausītas īpašas BBC radio pārraides par notikumiem Maskavā, kurā izteicās krievu politiķi.

Lindermans un Ušakovs ir spilgts apliecinājums tam, ka valsts valodas zināšana un pat lietošana negarantē lojalitāti latviešu tautai un valstij. Ir nepieciešams cits risinājums situācijas normalizēšanai.

Gads tūlīt beigsies. Būs divi salūti - pēc Maskavas un vietējā laika un būs sācies Jaunais gads, līdzi velkot to vezumu, kuru iekrāvām vecajā gadā, proti, divkopienu sabiedrības problēmas, pretstatus, nesaprašanos. Un gaidāmo referendumu.

1909.gadā Rainis uzrakstīja vienu no viņa visplašāk zināmajām lugām „Zelta zirgs“, kura bija iekļauta obligātās literatūras darbu sarakstā pat Padomju laikos. Ņemot vērā, ka Rainis jau tālajā 1897.gadā tika apcietināts un izsūtīts par sociāldemokrātisku ideju paušanu un atgriezās  dzimtenē  tikai 1903.gadā, kur nodzīvoja līdz 1905.gada revolūcijai, kad brīvprātīgā kārtā bija jādodas trimdā uz Šveici,  tad var teikt, ka „Zelta zirgs“ tēlojuma norisei par pamatu ir ņemti 19.gs. beigu / 20.gs. sākuma sociālie, ekonomiskie un politiskie procesi. Kādēļ es pieveršu tik lielu uzmanību vairāk nekā 100 gadus vecam literāram darbam? Tādēļ, ka tajā aprakstītai videi un cilvēku rīcībai var vilkt paralēles ar mūsdienu Latviju.

Domāju, ka ikvienam, kas ilgāku laiku dzīvojis Lielbritānijā, bet jo īpaši Londonā, šī vieta ir atrādījusies kā īpatnēja, sarežģīta un dīvaini fascinējoša pilsēta. Šo dienu Londonas un citu Lielbritānijas pilsētu grautiņos skatoties, nevar nedomāt par to, kas ir šīs destrukcijas iemesls. 

Atsaucoties uz tautā cienītās un mīlētās dzejnieces un dramaturģes Māras Zālītes pausto viedokli žurnālam “IR” par to, ka angažētus žurnālistus jāsauc pie atbildības, vēlos paust atbalstu šai domai un iniciēt jautājuma izskatīšanu augstākās instancēs, kā arī mudināt sabiedrību nebūt vienaldzīgiem. Ļoti labi saprotu cienījamo dzejnieci un to, kas izraisījis viņas sašutumu. Mediju rokās pilnīgi noteikti ir ļoti liela vara, tādēļ, ja tie darbojas konkrētu cilvēku, sabiedrības grupu interesēs un nepauž objektīvus faktus, ar to palīdzību lielā mērā iespējams manipulēt ar iedzīvotāju apziņu. Tas, ka katram žurnālistam, līdzīgi ka ārstam, būtu jādod sava veida zvērests, par to, ka nedarbosies konkrētu personu uzdevumā vai vismaz skaidri un gaiši jāpasaka, kas ir viņa atbalstītājs, kā viedokli tas pauž, būtu tikai normāli. Pretējā gadījumā šo cilvēku gatavotās publikācijas tiek uzskatītas par vairākuma viedokli vai faktiem, kas patiesībā tā nemaz nav. Patiesībā gadās, ka tādējādi tiek pārstāvētas noteiktas politiskās vai ekonomiskās intereses. Un to saku, ne tikai tāpēc, ka kādu laiku iepriekš esmu bijis, tā sauktais, žurnālistu upuris. Protams, šobrīd varam paļauties tikai uz katra žurnālista godaprātu un profesionālās ētikas normām, taču tas ne vienmēr strādā, un iedzīvotāji nevar būt droši par atsevišķu mediju pausto ideju patiesumu, to, ka ziņas nav sagrozītas vai pasniegtas vienpusēji. Jāatceras arī, ka ar atsevišķu nezāļu izravēšanu lauks netaps sakopts, tādēļ nepieciešama vispārēja sistēma angažēto žurnālistu atbildības noteikšanai. Aicinu arī sabiedrību sekot līdzi notiekošajam pietiekoši kritiski, izvērtējot mediju sniegto informāciju un spējot izšķirt graudus no pelavām.

"Ir vesela virkne cilvēku, teiksim, kas ir organizēti dažādās sabiedriskās organizācijās, kas ir organizētas, teiksim, šajās, nu es nezinu, asociācijās, un tā tālāk. Viņas nāk un dod savus priekšlikumus Saeimas likumprojektu izskatīšanas gaitā Saeimas sēdēs, nekur viņi netiek ignorēti, viņi visi ir." Augusts Brigmanis (ZZS), LTV Panorāma, 01.07.2011. Komentārs par to kādēļ desmit tūkstošiem LR pilsoņu nebūs iespēja Saeimai ierosināt izskatīt kādu likumdošanā svarīgu jautājumu. Par vēlēšanu sarakstu, kurā kandidēja Augusts Brigmanis, nobalsoja nedaudz virs trīsdesmit astoņiem tūkstošiem vēlētāju. Par iespēju vēlētājiem Saeimai ierosināt izskatīt kādu likumdošanā svarīgu jautājumu jau ir vairāk par deviņiem tūkstošiem parakstu... Deputātiem regulāri gadās nokārtot savas dabiskās vajadzības uz vēlētāju galvām. Cik ilgi vēlētāji domās, ka ārā tiešām līst lietus?

Jau labu laiku ir nācies domāt un diskutēt par Latvijas sabiedrības vērtībām un garīgo kapacitāti. Pēdējo dienu mediju atspoguļojums par veselības stāvokli ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu ļāva praktiski ielūkoties sabiedrības daļas garīgajās vērtības un vienkārši cilvēcībā. Reti nākas manīt tik lielu neiecietību un netaktiskumu, bet šoreiz tas spilgti izpaudās "Ir" portāla ziņu slejās un komentāros.

Vai Latvija jau iztirgota? Par brīvību un vērtībām.

Sveiki, "esmu E-pakalpojumu balss, stāstu par E-pakalpojumiem valsts pārvaldē, pašvaldībās, sadzīvē. Dzīve ir pārāk skaista, lai to izniekotu stāvot rindā!" . Tā sākas mana uzruna manā profilā sociālajā tīklā Twitter.

Šis ir bijis kārtējais grūtais gads. Šausmas un nedienas ir bijušas regulāras — piemēram, ziema cilvēkus allaž pārsteidz nesagatavotus —, gan arī iepriekš vai vismaz sen neredzētas. Tam nav nozīmes, jo mēs jūtam — pasaules gals ir tuvu.

Šis ir bijis kārtējais grūtais gads. Šausmas un nedienas ir bijušas regulāras — piemēram, ziema cilvēkus allaž pārsteidz nesagatavotus —, gan arī iepriekš vai vismaz sen neredzētas. Tam nav nozīmes, jo mēs jūtam — pasaules gals ir tuvu.

Šis ir bijis kārtējais grūtais gads. Šausmas un nedienas ir bijušas regulāras — piemēram, ziema cilvēkus allaž pārsteidz nesagatavotus —, gan arī iepriekš vai vismaz sen neredzētas. Tam nav nozīmes, jo mēs jūtam — pasaules gals ir tuvu.

Kāpēc Latvijai tā nesokas? Transparency International korupcijas uztveršanas indeksā Latvija zemāk nekā gadu iepriekš. Konkurētspējas reitingos zemu. Demokrātijas attīstības reitingā zemu. Kāpēc vienmēr kaut kur astē?