IR

Savā ziņā esmu priecīgs, ka notiks referendums par krievu valodu – latviešiem (un kā izrādās ne tikai latviešiem) būs iespēja pateikt, ka latviešu valodai ir jābūt vienīgajai valsts valodai.

Ir tāda dziesma "Ja ikviens šai druvā sētu...". Tās jēga; lai latvieši turpinātu augt un pastāvēt, katram jādod kas pozitīvs. Nacionālais nihilisms te netika domāts, tas pats pārņem nekoptas druvas kā nezāle. Ja paskatāmies uz tautas druvu šodien, tad redzam nekoptu atmatu. Tajā, starp nacionālā nihilisma nezālēm ir vēl saglabājušās nacionālās vārpiņas un jau lekni zeļ nezāļu karalienes usnes (lembergi, šleseri, šķēles u.c.). Kāpēc? Mēs tak it kā kopjam tautas druvu un šitik žēlīgi rezultāti. Manuprāt, šis tas svarīgs netika ievērots jau atgūstot neatkarību. Mēģināšu to paskaidrot izmantojot līdzības ar zemkopību. Sāksim ar to,ka noskaidrosim kādā augsnē tad sējam. Augsne šajā gadījumā - sabiedriskā doma, apziņa. Patīk mums vai nē, bet sabiedriskā apziņa latviešiem lielā mērā bija un palika sovjetizēta. Tas novērojams, diemžēl, arī jaunajai paaudzei, kura pati to nemaz neapzinās. Sovjetizētai sabiedrībai raksturīgi patstāvīgas domāšanas trūkums, nespēja formulēt un izteikt savu viedokli, bailes un agresivitāte pret citiem viedokļiem, akla pakļaušanās autoritātēm, neizpratne par morāles un citu garīgo vērtību prioritāti sabiedrībā u.t.t. Šādā "augsnē" tad veidojās mūsu nacionālā apziņa. Netika veikti nekādi "agrotehniski" darbi - desovjetizācija, kolabracionisma nosodīšana un izskaušana, reformu saprotama izskaidrošana nevis "tirgus visu sakārtos" , garīgo vērtīību izkopšana un godāšana. Bez tā, kā redzams, ļoti liela daļa tautas neko nesaprata un palika pie padomjlaika domāšanas,ko, diemžēl, nodeva jaunai paudzei. Tāpēc, iecienīti mēdiju štampi ir ne tikai brēcoši onkuļi ar dakšām, bet arī jaunieši, kas paģēr no valdības neiespējamo. Atgriežoties pie nacionālā. Ja postsovjetisko "augsni" nesagatavo, tad varam sagaidīt gan agresīvu nacionālismu kā Krievijā, gan nacionālā nihilisma "druvu" kā Latvijā. Jā, tika izsēta modernā, eiropeiskā nacionālisma sēkla, bet kas notiek, ja sēj sliktā augsnē, teikts Evanģēlijā. Domāju, ka Latvijā nacionālais nihilisms ir īpaši sazēlis pateicoties valdošās elites amoralitātei. Nezinu gan vai ir gudri visus nacionāli noskaņotos savā valstī nodēvēt par ekstrēmistiem, savas valsts ienaidniekiem. Tā bija ar Pilsoņu Kongresu, Gardas drosmīgajām "meitenēm", ar VL, leģionāru pieminētājiem. Valdošos jau var saprast; nacionāļi traucē šiverēties un taisīt andeles. Nekas, ka igauņi savu Pilsoņu Kongresu, neatgrūda, palika nabagi bez oligarhiem. Labi, kas bijis, bijis, bet ko iesākt? Bez "agrotetehnikas" jau neiztikt, bet atbilstoši šodienai, tātad, jāravē ārā nacionālā nihilisma nezāles. Jāsāk ar "jaunajām" nezālēm. Piemēram, pēdējā laikā mēdiji nepārtraukti gāž ārā negatīvas informācijas straumes; latvieši izmirst, bēg no valsts, valdība tīšām visu nogriež u.t.t. Domājoši cilvēki jau sapratīs, bet sovjetizētais, vienkāršais cilvēks krīt panikā - cauri ir ar Latviju. Jā izmirst un bēg. Bet šāda informācija jāpasniedz kā "tantei Bauskā". Kāpēc pie reizes nepateikt, ka tautas izmiršana ir arī Rietumu civilizācijas pamatproblēma, ka ar pabalstiem te nevar līdzēt jāatsakās no dzīšanās pēc mantas. Kāpēc nepateikt, ka valdība nav vainīga ja cilvēki aizbrauc, jo esam ES un darbaspēks plūst uz turieni kur var nopelnīt. Kāpēc nepateikt, ka viesstrādnieki negāžas bariem uz nabadzīgām valstīm. Kāpēc neizskaidrot,ka valdība nevar radīt darba vietas tāpat kā govs nevar dēt olas. Kāpēc... Tā varētu turpināt ilgi. Svarīgi sākt runāt un ar to ravēt nacionālā nihilisma nezāli.