IR

Komunikācija un ekonomika ir ļoti cieši saistītas. Mainoties komunikācijā izmantotajiem tehniskajiem līdzekļiem, mainās arī ekonomika.Palielinoties informācijas plūsmas intensitātei cilvēku prāti tiek nogurdināti un tie pārstāj interesēties par tagadni. Par cik nav iespējams pat uztvert visu tagadnes informāciju, cilvēki pārstāj interesēties arī par pagātni un nākotni. Tagadnes samazināšanās samazina informatīvo materiālu uz ko cilvēks var paļauties, kas nodrošina tā eksistences stabilitāti.

Pagājušajā nedēļā Latvijā bija ieradusies ASV Valsts departamenta īpašā sūtne antisemītisma uzraudzības un apkarošanas jautājumos Hanna Rozentāle. Dodoties prom, viņa uzteica Latviju par apzināto ebreju glābēju skaitu Otrajā pasaules karā un atzina, ka cilvēkus, kas tiktu diskriminēti antisemītisma dēļ, šeit nav sastapusi. Šīs ziņas tika plaši atspoguļotas latviski rakstošajos un raidošajos medijos, kamēr krievvalodīgajos situācija bija citādāka.

Portālā "musuvalsts.lv" atlasīti 10 ieteikumi "saliedētības" veicināšanai Latvijā. Pēc manām domām, kopumā tie neko īpaši neietekmēs starpnacionālās attiecības. Izņemot divus priekšlikumus: 1)atvieglota pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušiem nepilsoņiem - nostiprinās Latvijai nelojālo krievu kopienu, un 2) labs priekšlikums par vienoto informatīvo telpu. Un ļoti apsveicami - vairs netiek pieminēti "krievu" Ziemassvētki. Šis anahronisms.

Pastkastīte un palodze kāpņutelpā, namā, kurā dzīvoju Rīgā, īsi pirms referenduma bija piegrūsta pilna ar aģitāciju.

Sen zināms, ka Latvijā pastāv divas atšķirīgas informācijas telpas – latviešu un krievu. Un ja tas ir novērojams pat oficiālajos medijos, tad ko tur vairs runāt par daudz personiskākiem izpausmes līdzekļiem, tādiem kā blogi…

Pēc tam, kas par izrunāšanos Latvijas televīzijas ēterā no darba tika atlaists Kārlis Streips, publiskajā telpā vārds «maukas» ir kļuvis par teju vai pieņemamu vārdu, kas dažviet pat vairs netiek likts pēdiņās.

Vai Latvijā ir blogosfēra un vai vispār kādreiz ir bijusi? Šis ir jautājums, žurnāls Mosties.org uzdod savā devītajā dzimšanas dienā.

Atsaucoties uz tautā cienītās un mīlētās dzejnieces un dramaturģes Māras Zālītes pausto viedokli žurnālam “IR” par to, ka angažētus žurnālistus jāsauc pie atbildības, vēlos paust atbalstu šai domai un iniciēt jautājuma izskatīšanu augstākās instancēs, kā arī mudināt sabiedrību nebūt vienaldzīgiem. Ļoti labi saprotu cienījamo dzejnieci un to, kas izraisījis viņas sašutumu. Mediju rokās pilnīgi noteikti ir ļoti liela vara, tādēļ, ja tie darbojas konkrētu cilvēku, sabiedrības grupu interesēs un nepauž objektīvus faktus, ar to palīdzību lielā mērā iespējams manipulēt ar iedzīvotāju apziņu. Tas, ka katram žurnālistam, līdzīgi ka ārstam, būtu jādod sava veida zvērests, par to, ka nedarbosies konkrētu personu uzdevumā vai vismaz skaidri un gaiši jāpasaka, kas ir viņa atbalstītājs, kā viedokli tas pauž, būtu tikai normāli. Pretējā gadījumā šo cilvēku gatavotās publikācijas tiek uzskatītas par vairākuma viedokli vai faktiem, kas patiesībā tā nemaz nav. Patiesībā gadās, ka tādējādi tiek pārstāvētas noteiktas politiskās vai ekonomiskās intereses. Un to saku, ne tikai tāpēc, ka kādu laiku iepriekš esmu bijis, tā sauktais, žurnālistu upuris. Protams, šobrīd varam paļauties tikai uz katra žurnālista godaprātu un profesionālās ētikas normām, taču tas ne vienmēr strādā, un iedzīvotāji nevar būt droši par atsevišķu mediju pausto ideju patiesumu, to, ka ziņas nav sagrozītas vai pasniegtas vienpusēji. Jāatceras arī, ka ar atsevišķu nezāļu izravēšanu lauks netaps sakopts, tādēļ nepieciešama vispārēja sistēma angažēto žurnālistu atbildības noteikšanai. Aicinu arī sabiedrību sekot līdzi notiekošajam pietiekoši kritiski, izvērtējot mediju sniegto informāciju un spējot izšķirt graudus no pelavām.

Kamēr mediji gaida to, ko izcels vai neizcels no Lemberga seifa, kurā pēc Ventspils smaidīgākās personas teiktā nekas neesot, Šlesers tiek pasargāts no KNĀBieniem, taču par par referendumu parakstījusies mazāk kā ceturtā daļa no nepieciešamajiem 153,232 tūkstošiem... Tikmēr arī sabiedrība arvien skaidrāk un skaidrāk sāk saprast- valdībā ir auzas.

Izdevumā Ir.lv publicētā shēma, kurā parādītas politiķu un mediju attiecības, ir labs tīkla analīzes piemērs — glītā un saprotamā veidā tiek parādīts un atgādināts, cik daudzi cilvēki, kuriem ir (bijusi) darīšana ar politiku, ir saistīti arī ar medijiem. Tomēr vienlaikus mediju karte arī parāda, ka vilinājums izdarīt secinājumus tikai uz kādu esošu vai bijušu savienojumu pamata var būt lielāks, nekā tam būtu pamats.

Mēdiju eksperti konstatējuši, ka notikusi mēdiju saplūšana ar politisko eliti. Tāpat konstatēts, ka neatkarīgu mēdiju praktiski vairs neesot. Tam nav ko īpaši iebilst. Varētu cerēt, ka politiķiem, savstarpēji karojot, patiesības gaisma izlauzīsies, bet nekā - viss politkorektuma robežās. Pat Lembergs ērti gozējas mēdiju gaismā. Izskatās kā padomju laikā - mēdiji dažādi, saturs vienāds ar dažām niansēm. Tas par latviešu mēdijiem, krieviem, iespējams tas pats, bet par to citreiz. Ko mēdiji darīja padomju laikā? Galvenokārt, ievēroja divus principus: 1)tikai labu par partijas un valdības lēmumiem, diespasarg, tos analizēt vai apšaubīt; 2)klusēt par visu, kas neatbilst oficiālajam viedoklim vai partijas vēlmēm. Kā ir šodien? Diemžēl stipri līdzīgi. Tā valsts augstās amatpersonas apgalvo, ka Latvijas mērķis esot labklājības valsts. Dižens mērķis, gandrīz vai Dieva valstība zemes virsū. Ko mēdiji? Neko, mierīgi norij, bez komentāriem. Te nu būtu vieta plašiem komentāriem, diskusijām par stratēģiskiem, taktiskajiem mērķiem, līdzekļiem kā to panākt u.t.t. Nekā, klusums jo valdība tā saka, tad jau tā vajag. Tāpat - integrācija uz latviešu valodas pmata. Savulaik tā runāja valdība, mēdiji atbalstīja, tagad valdībai citas domas, mēdijiem arīdzan. Šādu piemēru uzskaitījumu varētu turpināt, bet šoreiz pietiks. Par noklusēšanu. Okupācijas laikā tika uzskatīts, ka latvieši neatgriezeniski integrēti padomju tautā. Jebkas kas neatbilda šim uzskatam (disidenti, Latvijas karoga eksponēšana u.c.) tika noklusēts vai tikpat indīgi kariķēts kā Ozoliņa k-ga komentāri par nacionālo spēku aktivitātēm. Nu neredz, ne sitams, mēdiji to, ka Latvija ir divkopienu valsts un latviešiem atkal kļūst aktuālas tautas izdzīvošanas problēmas. Neredz to, ka uzņēmējus interesē lētais austrumu darbaspēks, tāpēc latviešiem tiek potēts, ka jāizmirstot vien būšot. Nu tāpat kā padomju laikos - tautu tur mucā un baro pa spundi. Tāpēc nav ko brīnīties, ka tauta tumsonīga, tas likumsakarīgi. Tā nu ir, spoži iesaiņoti mēdiji un populārākais politiķis Lembergs. Kā tikt no ķezas ārā? Atmodas laikā mēdiji bija tautas spēcīgākais sabiedrotais, tagad uz to nav cerību. Varbūt jācer uz dažu komentētāju uzsvērto interneta lomu, varbūt arī žurnāls "Ir" varētu atmest vismaz daļu politkorektuma. Jādomā. Bez brīviem mēdijiem Latvijai patiesi nav nākotnes.

Vai tā skalošana un tīrīšana, kas notiek krieviski rakstošajos un raidošajos medijos Latvijā, ir patiesībā kādas histērijas praktiskā izpausme? Vai līdzšinējie Telegraf un TV5 nav bijuši pietiekami lojāli Putina Smaragda impērijai? Vai kas zina, kas notiek Smaragda impērijai lojālākos medijos – Vesti, Čas, Radio Dadadaltkom?

Latvijas žurnālisti, salīdzinot ar kolēģiem Eiropā, strādā relatīvi mazāk, tomēr vairāk izjūt stresu, daudzi no viņiem ir saskārušies ar žurnālistu uzpirkšanas gadījumiem, bet uzskata, ka viņiem darbā ir liela brīvība izvēlēties tēmas, — šādi secinājumi lasāmi «Reuters» Žurnālistikas pētījumu institūta veiktās aptaujas rezultātu apkopojumā.

Latvijas žurnālisti, salīdzinot ar kolēģiem Eiropā, strādā relatīvi mazāk, tomēr vairāk izjūt stresu, daudzi no viņiem ir saskārušies ar žurnālistu uzpirkšanas gadījumiem, bet uzskata, ka viņiem darbā ir liela brīvība izvēlēties tēmas, — šādi secinājumi lasāmi «Reuters» Žurnālistikas pētījumu institūta veiktās aptaujas rezultātu apkopojumā.

Latvijas žurnālisti, salīdzinot ar kolēģiem Eiropā, strādā relatīvi mazāk, tomēr vairāk izjūt stresu, daudzi no viņiem ir saskārušies ar žurnālistu uzpirkšanas gadījumiem, bet uzskata, ka viņiem darbā ir liela brīvība izvēlēties tēmas, — šādi secinājumi lasāmi «Reuters» Žurnālistikas pētījumu institūta veiktās aptaujas rezultātu apkopojumā.