IR

Prezidents Bērziņš nesen ierosināja civilizēti atzīmēt II Pasaules kara beigas. Kā Eiropā pieņemts - karavīri piemin kritušos. Nesvin pompozas uzvaras kā pagāni romieši. Bet nesanāks; būs skaļais, prastais 9.maijs.

Maijā radošā apvienība “NOMADI” klejos ne vien pa Rīgu, bet dosies arī uz Liepāju.

Pagājuši "karstie datumi" un referendums par krievu valodas statusu. Dzīve atgriežas "vecajās sliedēs". Liniņa kungs, pūsdams un elsdams, putrodamies savos "domu graudos" klāsta cik slikti godināt tos, kas Hitleram bijuši tuvāk par 500 km. Kažokas kundze dikti satraucas par demokrātiju - labāk lai valsts sadeg "zilās ugunīs", nekā par mata tiesu atkāpties no demokrātiskas visatļautības. Ozoliņa kungs atkal zirgā un vajā "lāpnešus" un stāsta, ka tos iznīcinot pazustu arī SC. Jā, pēc referenduma pazuda "integrācija" un pie apvāršņa parādījās "saliedētība", kas pagaidām izpaužas tādu vispārzināmu lietu atgādināšanā kā to, ka Staļina terors nebija tikai pret latviešiem, cieta arī krievi; tā ka nekāda genocīda...

Raksts ir saīsināts, jo pārsniedz pieļaujamās 10000 zīmes. Pilna versija: http://kaspars712.blogs.lv/2012/03/23/ka-es-kluvu-par-nacionalistu/

16. marts šogad. Cilvēku vairāk, jauno arī, latviešu dziesmas un karogi. Pretinieki tādi kā klusāki. Valdīšana atkal kā virves dejotājs...

Jau kādu laiku mēdzu ielikt kādu komentāru "delfi. rus.lv". Šajos komentāros mēģinu pateikt, ko domā latvieši. Bez muļķīga politkorektuma. Bez tā, jo pat latvietim šodien ir neiespējami saprast valsts politiku nacionālajos jautājumos; te mums jāatvainojas krieviem nez par ko, te jāintegrējas, te atkal visiem trakā ātrumā jāsaliedējas, te jāstiprina valoda, te atkal jāatvieglo pilsonības iegūsana. Ko te krievi var saprast? Neko. Un tāpēc nav jābrīnās, ka krievi dzīvo sapņu pasaaulē.

Portālā "musuvalsts.lv" atlasīti 10 ieteikumi "saliedētības" veicināšanai Latvijā. Pēc manām domām, kopumā tie neko īpaši neietekmēs starpnacionālās attiecības. Izņemot divus priekšlikumus: 1)atvieglota pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušiem nepilsoņiem - nostiprinās Latvijai nelojālo krievu kopienu, un 2) labs priekšlikums par vienoto informatīvo telpu. Un ļoti apsveicami - vairs netiek pieminēti "krievu" Ziemassvētki. Šis anahronisms.

Nu jau gandrīz nedēļa pēc referenduma. Nospiedošs atbalsts latviešu valodai. Nebijusi aktivitāte laukos, laucinieki, paši saorganizējās un pielika stipru "nē" krievu valodai. Krievi jau neko, savas tieksmes neapvalda un dzied veco dziesmu. Sarosījušies vien valdošie. Un, tavu brīnumu - nolēmuši izmest mēslainē "svēto govi - integrāciju. Integrāciju, ar kuru mums skaloja smadzenes jau 20 gadus.

18. februārī notika balsojums par divvalodības ieviešanu Latvijā - šķiet, tas nevienam pat nav jāatgādina. Es nobalsoju pret sašķeltību un naidu.

Referendums un ap to saceltā jezga ir gana jautrs pasākums, ko vērot. Histēriski pausti viedokļi, aicinājumi sēsties un runāt vai celties un balsot. Labi, lidojošais spageti briesmonis ar jums visiem, lai nu paliek visi par un pret. Kāds būs 2 miljonu iztērēšanas rezultāts, visiem tāpat zināms – nekas nemainīsies. Tāpat šobrīd, bez aicinājumiem piedalīties, ir arī aktīvi aicinājumi 19. februāra rītā jau sākt domāt kā dzīvosim tālāk. Ļoti labi! Jo ir jārunā, nevis jālamājas savā starpā. Tikai jautājums ir: kam ar ko patiesībā jārunā?

Parīt referendums. Pēc puteņa pa lauku ceļiem vien lapsu pēdas. Pašvaldība ne redzama ne dzirdama. Ne kā pirms referenduma par iestāšanos ES, kad transports bija 3 autobusi pa pagastu visu dienu, grūti būtu palikt mājās. 

Jāatkārto, jāatkārto un jāatkārto. Līdz tas būs skaidrs ikvienam. Lūk, mans kārtējais komentārs kādā diskusijā. Īsi un kodolīgi. Kas vēlēsies – plašākas un izsmeļošākas atbildes atradīs pats. Pilns tīmeklis ar tām. Vajag tik rakt.

Atbilde ir vienkārša – noteikti ir! Bet kāda tā būs? 18. februāra referenduma rezultāts it kā ir skaidrs. Latviešu valoda paliks vienīgā valsts valoda mūsu valstī, tomēr paliek jautājums – kas notiks pēc referenduma? Kādus secinājumus mēs varēsim izdarīt un kādu ceļamaizi turpmākajai dzīvei  mēs iedosim Latvijas politiķiem, sabiedrības integrētājiem un šķēlējiem?

Beidzot, īsi pirms referenduma sarosījusies mūsu inteliģence. Runā labi, vienkārši un saprotami - noteikti jāiet un jābalso "pret". Pat atgādina, ka lauku iedzīvotāju (latviešu) piedalīšanās referendumā ir atkarīga no transporta lai būtu iespējams apmeklēt vēlēšanu iecirkni. Dauz grūtāk inteliģencei sokas ar pasākumu piedāvājumiem, ko darīt tālāk. Tiek piedāvāti šabloniski risinājumi - labot kļūdas, atteikties no savstarpējiem apvainojumiem, meklēt kopīgo, izlīgt, sākt visu no jauna. No baltas lapas.

Esmu runājis ar daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu, un viņos redzu neizpratni, rūgtumu un atstumtību viņu valodas dēļ. Lielākā daļa ir apguvuši latviešu valodu, un tāpēc ir jautājums - kas ir krievvalodīgais. Vai tas ir tāds, kas runā tikai krieviski vai arī krieviski?