IR

Latvieši atkal spiesti pieklājīgi izturēties pret saviem uzbrucējiem.

Latvieši atkal spiesti pieklājīgi izturēties pret saviem uzbrucējiem.

Latvieši atkal spiesti pieklājīgi izturēties pret saviem uzbrucējiem.

Latvieši atkal spiesti pieklājīgi izturēties pret saviem uzbrucējiem.

Latvieši atkal spiesti pieklājīgi izturēties pret saviem uzbrucējiem.

Šonedēļ, no 16. līdz 19. februārim, starpnozaru mākslas projekts “Atmiņu istabas” Kaņepes Kultūras centrā (Skolas ielā 15) piedāvās Latvijas teātra vēsturē nozīmīgu izrāžu dokumentālās rekonstrukcijas 2.sēriju un ceturto Leona Leščinska memoriālā dzīvokļa atklāšanu.

Apgāds DIVPADSMIT iepriecina visus dabas un grāmatmīļus ar jauno Velgas Vītolas grāmatu Ūdrītis Ķūķis.

Vēl pirmdien kinoteātrī «Splendid Palace» var noskatīties dokumentālo filmu Plug & Pray — stāstu par to, kā cilvēki ar nepagurstošu entuziasmu sapņo par cilvēkam līdzvērtīga robota izveidošanu, taču par to, kādi būtu šāda sasnieguma efekti, tāpat kā agrāk, neviens nezina. Tiesa, zināšana vai nezināšana šos centienus apturēt nevar.

Inese Matisāne, neatkarīgā žurnāliste

LNO mākslinieciskais personāls starp naglām un kultūrpolitiku.

Saka, ka pēc tā kā cilvēks runā var noteikt tā kultūras, intelekta līmeni. Intelektuālām cilvēkam bagāta, kopta valoda bez žargona un rupjām gramatiskām kļūdām. Skaidrs, bet kāpēc arvien vairāk tiek jaukti ka un kad? Šķiet viss ļoti vienkārši, pat man, no valodniecības tālu stāvošam cilvēkam. Ja nekļūdos, tad "ka" ievada papildinātāja palīgteikumu, bet "kad" - laika apstākļa palīgteikumu. Tātad, loģiski domājot, biežāk būtu jādzird "ka". Nekā, publiskā runā dominē "kad". Nav dzirdēts gan, ka kāds "kad" vietā būtu lietojis "ka". Rakstos arī viss pareizi. Nevaru saprast kur šāds fenomens radies. Okupācijas laiku mantojums tas nav, tad cik atceros vairāk cienījām savu valodu. Cik zinu, tad tas nevar būt arī citu valodu iespaids. Vai tiešām pie vainas ir kultūras līmenis? Izglītību te nevarētu vainot - šīs lietas noteikti māca pamatskolā. Kultūra, intelekts... Ja piemērotu pareizu "ka" un "kad" lietošanu kā indikatoru cilvēka kultūras līmeņa noteikšanā, tad, ak vai ! Pamēģināju pasekot atbildīgu personu runai medijos. Tad nu tā. Deputātu runu pareizums apm. 50:50; ierēdņu 20:80; vistrākāk "kadojās" kāds cienījams arhitekts. Ušakovs runāja pareizi. Lembergu neizdevās dzirdēt, Zatlers... Jā prezidents izgāzās pilnībā. Labi, šāda testēšana nav zinātniska, ierēdņi nekad nav bijuši intelektuāļi, bet prezidents... Tālāk jau nav kur iet. Lai nu ko, bet cienīt prezidentu, kas 4 gadu laikā nav iemācījies nevainojami runāt savas valsts valodā, ir grūti. Nezinu kur skatās prezidenta padomnieki, bet ļaut eksponēties prezidentam, kā cilvēkam bez pamatskolas zināšanām, nudien nav prātīgi.

Kad es biju maza, mans mīļākais jautājums bija "kāpēc?". Nē, īstenībā tas vēl arvien ir jautājums, kas mani nodarbina, par visu. Bet laikam jau toreiz savus vecākus ar mūžīgajiem "kāpēc?" biju nogurdinājusi, varbūt pat ievilinājusi kādā strupceļā un slazdā. Un lielie jau nekad īsti neatzīst, ka kaut ko nezina vai negrib teikt. Mans tētis tad "nezinu" vietā teica "tāpēc, ka perpendikuls".

Pirmdien, 25. oktobrī, 11 kultūras darbinieki, iespaidīgu organizāciju pārstāvji, nosūtīja Valdim Dombrovskim atklātu vēstuli, kurā pauda atbalstu kultūras ministram Intam Dālderim.

Ar tēmas nosaukumu "Muzikālās izglītības apdraudējums un iespējamie risinājumi"  18.09.2010. Latvijas kordiriģentu mobilizācijas sanāksmē uzstājās Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas direktors Artis Kumsārs. Līdzīgi iepriekšējai publikācijai, arī šo uzrunu vēlos ‘pārpublicēt vārds vārdā’, jo aktualitāte joprojām nav zudusi:

Ar nosaukumu "Quo vadis? kora mūzika"  18.09.2010. Latvijas kordiriģentu mobilizācijas sanāksmē uzstājās kordiriģents Einārs Verro. Viņa uzruna man šķita tika precīza un aktuāla, ka vēlos to ‘pārpublicēt vārds vārdā’, jo aktualitāte joprojām nav zudusi: