IR

Portālā "musuvalsts.lv" atlasīti 10 ieteikumi "saliedētības" veicināšanai Latvijā. Pēc manām domām, kopumā tie neko īpaši neietekmēs starpnacionālās attiecības. Izņemot divus priekšlikumus: 1)atvieglota pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušiem nepilsoņiem - nostiprinās Latvijai nelojālo krievu kopienu, un 2) labs priekšlikums par vienoto informatīvo telpu. Un ļoti apsveicami - vairs netiek pieminēti "krievu" Ziemassvētki. Šis anahronisms.

Nu jau gandrīz nedēļa pēc referenduma. Nospiedošs atbalsts latviešu valodai. Nebijusi aktivitāte laukos, laucinieki, paši saorganizējās un pielika stipru "nē" krievu valodai. Krievi jau neko, savas tieksmes neapvalda un dzied veco dziesmu. Sarosījušies vien valdošie. Un, tavu brīnumu - nolēmuši izmest mēslainē "svēto govi - integrāciju. Integrāciju, ar kuru mums skaloja smadzenes jau 20 gadus.

     Lasot politiķu un citu līdzpilsoņu izteikumus, man neviļus rodas jautājums - vai mēs tiešām izprotam problēmas būtību? Referendums tiešām bija par valodu, bet vai tiešām viss sākas un beidzas ar latviešu valodas zināšanu?

Nu labi - gribot negribot nāksies arī man piedalīties kolektīvajā pēc referenduma paģiru lapīšanā un mēģināt rast dažas atbildes uz jautājumu - ko darīt?

Beidzot, īsi pirms referenduma sarosījusies mūsu inteliģence. Runā labi, vienkārši un saprotami - noteikti jāiet un jābalso "pret". Pat atgādina, ka lauku iedzīvotāju (latviešu) piedalīšanās referendumā ir atkarīga no transporta lai būtu iespējams apmeklēt vēlēšanu iecirkni. Dauz grūtāk inteliģencei sokas ar pasākumu piedāvājumiem, ko darīt tālāk. Tiek piedāvāti šabloniski risinājumi - labot kļūdas, atteikties no savstarpējiem apvainojumiem, meklēt kopīgo, izlīgt, sākt visu no jauna. No baltas lapas.

"Kakaja matj vas grudju kormila", piebāztajā skolas zālē, termināla sabiedriskajā apspriešanā 2002. gadā kliedza Marija Afansjevna, vicinot gaisā kūjiņu, uz kuras viņa atspiedās, kad blakām nebija Vladimira Iļjiča. Vladimirs Golubevs nomira aizpagājušajā vasarā, viņa sirds neizturēja un vēstuļu rakstīšana "po instancijam" pret termināli- aiziešanu tikai paātrināja.  Marija Afanasjevna kā īsta (VDR pieredzi guvusi izlūce) pirmajā sabiedriskajā apspriešanā uzskatīja par savu pienākumu "nospert" vienā eksemplārā krievu valodā lasāmos apspriešanas materiālus, lai tālāk pa lapiņai tos analizētu viss pensionētais kuģu remonta rūpnīcas kara  inženieru "sastāvs"- sākot no Juvenālija, kurš sarīkoja pirmo protesta mītiņu savas  mājas pagalmā līdz Vitālijam Trofimovičam. 

Kamēr citi ņemas ap banku drošības vai nedrošības problēmām, es tomēr gribu vedināt sabiedrību neaizmirst integrācijas, precīzāk, etniskās izdzīvošanas jautājumus.

Vairāk nekā 2700 jauniešu vecumā starp 16 un 27 gadiem piedalījās aptaujā, ko ar Stiftung Mercator atbalstu tiešsaistē veica Eiropas Jauniešu Parlaments īsi pirms ANO klimata samita. Šo jauniešu vidū arī 113 skolēnu un studentu no Latvijas.

Uz šo jautājumu šķiet nav tik vienkārši atbildēt. Zināmā mērā tas līdzinās vecajai, labajai mīklai par to kas pirmais - vista vai ola. Abstrakti uz šādu jautājumu nevar atbildēt, bet katrā konkrētā gadījumā atbildi par to kas ir primārais var un vajag atrast. Runājot par valodas referendumu valdošā elite, ījabi, liniņi un citi mēģina iestāstīt , ka šāds referendums ir provokācija, kas mēģina sašķelt saliedēto latviešu - krievu sabiedrību. Jā, bet, ja nu ir otrādi...

 

 

 

 

Integrējamies jau 20 gadus.

Jau 20 gadi pagājuši kopš Latvija "de fakto" atguvusi neatkarību.