IR

Komunikācija un ekonomika ir ļoti cieši saistītas. Mainoties komunikācijā izmantotajiem tehniskajiem līdzekļiem, mainās arī ekonomika.Palielinoties informācijas plūsmas intensitātei cilvēku prāti tiek nogurdināti un tie pārstāj interesēties par tagadni. Par cik nav iespējams pat uztvert visu tagadnes informāciju, cilvēki pārstāj interesēties arī par pagātni un nākotni. Tagadnes samazināšanās samazina informatīvo materiālu uz ko cilvēks var paļauties, kas nodrošina tā eksistences stabilitāti.

Juris Siliņš, IMHOclub.lvPavisam nesen Latvijas Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa nosauca par marodieriem cilvēkus, kuri nemaksā nodokļus. Atļaujiet stādīties priekšā! Es esmu marodieris.

Grieķijai mūsdienu Eiropas Savienībā ir īpaša vieta. Tās nebeidzamās un diez vai atrisināmās finanšu grūtības, kā arī bezatbildība, kas līdz tām noveda, Grieķiju ir padarījusi par universālu grēkāzi. Ikviens var stāstīt, cik grieķi ir slinki un mazproduktīvi, turklāt viņi vēlas turpināt tādā pašā garā, tādējādi sev līdzi purvā velkot arī daudzu citu valstu ekonomikas un eiro.

Prieks par ziņu, ka Finanšu ministrija beidzot sadūšojusies un ir sagatavojusi tiesību aktu izmaiņas, paredzot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas tos vecākus, kuri iegādājušies mašīnu, lai ar to varētu savu bērnu invalīdu vest uz skolu, uz dažādām procedūrām un tamlīdzīgi.

Publiskā reakcija uz dāņu profesora Stena Stendera secinājumiem par «Selgas» vafeļu kaitīgumu ir bijusi sazvērestības teoriju garā — viņa kritizētāji notikušo interpretē ideoloģiski, uzskatot, ka Latvijas uzņēmumu ražojumu kritizēšana ir vēršanās pret Latvijas uzņēmumiem ar mērķi tos nogremdēt, lai vietējo tirgu ieņemtu svešzemju ražojumi.

Starta šāviens Eiropas Savienības naudas dalīšanas procesā ir noskanējis. Jūnija beigās Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumiem par budžetu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

Bieži, bieži  mēs lamājam valdību politiķus. Lamājam par neizdarību, negodīgumu, alkatību utt. Ne tik sen, kad sākās globālā ekonomiskā krīze mūsu galvās, mēs metām akmeņus saeimas logos un skaļi vaiminājām.Vai valdība varēja mūs muļķuu baru iegrožot, paglābt?Varbūt. Kurš lika kredītus grābt? Kopš kura laika parāds ir brālis?Vai tad alkatība nav viens no nāves grēkiem?Latvijā tas vis vēl notika daudz maz saprātīgi. Lielbritānijas un ASV  valdības gan iegāza savus iedzīvotājus pēc pilnas programmas. Kā? Tās ļoti aktīvi lobēja kredītiestādes.Kā?Deva nodokļu atlaides kredītu ņēmējiem.Fantastiski, vai ne?Lieliska valdība. Ko diez mūsu bāleliņi teiktu par Kalvīti ja arī viņš būtu iestaigājis šo skuju taku. Laiks varbūt saprast, ka bizness ir spēle. Ļoti interesanta un azartiska. Citi sen to jau ir sapratuši, citi vēl nē. Arī  dzīve tirgus ekonomikā ir spēle. Tikai spēle.Katrā spēlē ir savi noteikumi, var zaudēt ar cieņu var ar negodu un meklēt vainu citos. Nav jēgas ņemt to visu nopietni, krīze var būt tikai mūsu galvās, jeb drīzāk tā ir nevēlēšanās zaudēt vai izstāties no spēles

Suņdzi „Kara mākslas” sestā nodaļa laikam ir visvairāk citētā: „Vari būt drošs par uzvaru, uzbrūkot vietās, kuras nav aizsargātas.” „Parādot, ka dodies uz vietām, kuras pretiniekam ir jāaizsargā, dodies uz vietām, kuras nav aizsargātas.” Nodaļā ir daudz šādu izteicienu, kuri ir gandrīz pašsaprotami un laikam tāpēc ļoti patīkami praktiskajiem rietumniekiem. Tāpēc reizēm ir pat amizanti redzēt, kā ļoti bieži šīs it kā vienkāršās atklāsmes tiek citētas, bet ne ievērotas praksē.

Pēdējā laika dramatiskie notikumi ir bijuši vēl viena nagla Japānas kā pasaules lielvaras zārkā. Pasaules ekonomikas karte mainās, un tā ir bijis vienmēr. Kur vienā brīdī ir civilizācijas centrs, tur pēc simts gadiem var svilpot vējš un valdīt atpalicība. Protams, vislabākās izredzes uz izaugsmi bieži vien ir visnabadzīgākajiem, tādēļ Japānai tās ir mazas. Tomēr zaudētās desmitgades nav tik briesmīgas kā izklausās, jo dzīves līmenis šajā valstī aizvien ir stipri augstāks nekā vidēji pasaulē, taču pie panākumiem un pārākuma pierast ir viegli.

Get insight into real world of trading and investment! Play Finasta Investment Game 2011!

Savā atklātajā lekcijā par Latvijas krīzi un bankām žurnāliste Birgita Foršberga, kas sarakstījusi grāmatu par «Swedbank» likstām, pateica divas galvenās tēzes: Latvija 2009. gadā izglāba «Swedbank», un devalvācija būtu bijusi labāka par Latvijas izvēlēto iekšējo devalvāciju.

Savā atklātajā lekcijā par Latvijas krīzi un bankām žurnāliste Birgita Foršberga, kas sarakstījusi grāmatu par «Swedbank» likstām, pateica divas galvenās tēzes: Latvija 2009. gadā izglāba «Swedbank», un devalvācija būtu bijusi labāka par Latvijas izvēlēto iekšējo devalvāciju.

Savā atklātajā lekcijā par Latvijas krīzi un bankām žurnāliste Birgita Foršberga, kas sarakstījusi grāmatu par «Swedbank» likstām, pateica divas galvenās tēzes: Latvija 2009. gadā izglāba «Swedbank», un devalvācija būtu bijusi labāka par Latvijas izvēlēto iekšējo devalvāciju.

Bieži vien laba mērķa sasniegšana nonāk strupceļā, jo tā realizētājiem aptrūkstas idejas, ar kādiem paņēmieniem mērķi sasniegt. Ja realizētājs ir lepns un neprasa padomu citiem, tad mērķis tā arī kļūst nesasniedzams. Piemēram, nupat diena.lv izlasīju rakstu „Nav nauda „Trešā bērna” programmai”.

Uzņēmumi bieži nejūt atšķirību starp sava uzņēmuma un klienta vajadzībām. Darbinieki tiek instruēti vadīt pārdošanas sarunas vadoties pēc vajadzībām. Un vienmēr paliek jautājums: Pēc kā vajadzībām? Savām vai klienta?