IR

Un jo tālāk, jo mazāk tie atšķiras no „parastā kapitālisma”

Ziņa, ka Saeimas Ētikas komisija saņēmusi sociālantropologa Sedlenieka iesniegumu par deputātes Poriņas tvītiem, liek aizdomāties par publisko debašu kultūru Latvijas sabiedrībā.

ASV valdība izraisīja partizānu karu Sīrijā un izvērš agresiju vienlaicīgi pret divām kodollielvalstīm – Krieviju un Ķīnu, apgalvo ASV ekonomists, bijušais ASV finanšu ministra vietnieks (Assistant Secretary of the Treasury) Pols Kreigs Roberts vienā no saviem pēdējiem rakstiem (28.06.2012). Zemāk raksta fragmentāls tulkojums latviski.

Darbojoties Saeimā, līdz šim esam veikuši vairākus būtiskus soļus demokrātijas un atklātības virzienā, piemēram, panākot caurskatāmību balsojumos par Saeimas augstākajām amatpersonām, tiesnešiem (izņemot Satversmes tiesas) utt.

Pēdējās lielās demonstrācijas Krievijā pēc Domes vēlēšanām decembrī liecina, ka šajā valstī kaut kas ir izmainījies. Īpaši tagad, kad vēl sestdien notika arī otra liela demonstrācija, kas atbalstīja Putinu. Šajā rakstā atstāstīšu trīs atziņas pēc noklausītas īpašas BBC radio pārraides par notikumiem Maskavā, kurā izteicās krievu politiķi.

 

Šādi tādi ļautiņi politikā ieiet pa kluso, pa sētas durvīm, pa blatu. „Citiem jāiet partijās”, bet šie var tāpatās, viņi tur kādam jau savējie zēni. Kas man paskaidros, ko valdībā dara Aivis Ronis?

Atgriežoties pie partiju sistēmas Dānijā – tāda sistēma acīmredzami nodrošina reālās balsstiesības mazākumam. Ar to, ka vairākums vienmēr apmēram vienādās devās balso par lielākajām partijām, tiek nodrošināta nacionālās politikas pēctecība un, ja pārmaiņām jānotiek, pārmaiņu šoka absorbcija.

Daži vārdi par neuzticēšanos valstij. Daudzi, var teikt, visa sabiedrība ir neizpratnē – kā tā, vēlam paši savu parlamentu, bet pēc tam ar lielu entuziasmu visi kā viens nobalsojam par tā atlaišanu. Un būtu to izdarījuši ar jebkuru iepriekšējo Saeimu. Tas pats var notikt ar nākamo, aiznākamo utt. Saeimu, ja nemainīsies…

Inese Matisāne, neatkarīgā žurnāliste

Ušakova  (SC) reklāma Latvijas radio, man izraisīja sekojošas pārdomas.

Skaņākalna pagasts, Salacas upe. Pēc pamatīgas izlīšanas augusta pērkona negaisā iramies pāri upei, lai pretējā krastā atrastu kādu sausa koka gabalu ugunskuram. Pēc kāpiena pa upes stāvkrastu ienāku pamestas mājas pagalmā. Labajā pusē iespaidīga trīsstāvīga sarkanu ķieģeļu ēka ar izsistiem logiem, stāv pamesta. Tikai upes pusē augošie varenie ozoli zaļo blakus pamestībai bijušajā Mazsalacas draudzes skolā. Eju gar skolas ēku. Pilnīgi pamesta tā tomēr nav, no tās skan Latvijas Radio. Atskan Luī Armstronga “and I say to myself what a wonderful life”* un es pamanu no blakus mājas pievilkto “dzīvības līniju” – no vairākiem posmiem sastiķētu elektrības vadu, kas cita starpā, nodrošina Latvijas Radio skanējumu šajā šķietami cilvēku un dievu pamestajā nostūrī. Izskan Luī Armstronga dziedātās dziesmas pēdējās taktis, sākas ziņas. Latvijas Radio vēsta, ka Norvēģijas slaktiņa autors Anders Bērings-Breivīks stingrā uzraudzībā došoties uz slaktiņa vietām, lai restaurētu notikumu gaitu. Sajūtos baisi, nodrebinos un piesardzīgiem soļiem dodos prom.

Šodien (21.07.) Saeimas ārkārtas sēdē tika atbalstīts „kolektīvo iesniegumu” priekšlikums. Vēlos iepazīstināt ar savu argumentāciju plenārsēdē, balsojot PAR šo ierosinājumu.

Liberāļu partija ir ētika, disciplīna un demokrātija. Savukārt, Zatlera mailītēm būs vien jāmācās no Latvijas politikas bezatbildības, egoisma un nekompetences meistariem.

Vai demokrātija ir vairākuma vara? Galu galā techniski jā, izpaužas tā tieši, kā vairākuma vara. Un tieši tā to izprot daži, daudzi, to nevar noliegt, vai arī izliekas un traktē tie, daži vai daudzi, kas šo demokrātijas technisko nepilnību, ierobežojumu ekspluatē savā antidemokrātiskajā demagoģijā.