IR

Vai - izķidātais Sprīdītis.

Vēlos apsveikt visas Latvijas sievietes Starptautiskajā sieviešu dienā. Darīsim visu, lai līdztiesība un solidaritāte būtu katru dienu ikvienā jomā!

Esmu ļoti slinks rakstītājs, taču vēlējos padalīties daudzu jauno vecāku „priekā” par šodienas, vakardienas jauninājumiem valsts attieksmē pret jaunajām ģimenēm, īpaši tiem, kam ģimenē ir vairāk nekā viena atvase. Šis raksts ir vairāk domāts kā informatīvs materiāls tiem, kas vēl tikai domā par ģimenes veidošanu, tā teikt - viela pārdomām. Jāsaka, ka uzzinot no sievas par šo, man sanāca smiekli, pat garastāvoklis nesabojājās, jo zemapziņā laikam kaut kam tādam biju gatavs, taču daudzās jaunās māmiņas, diemžēl nē. Protams, nav runa par to ka bērni tiek radīti naudas dēļ, vispirms runa ir par attieksmi un signāliem, kādus valsts (konkrētās amatpersonas) dod jaunajām ģimenēm.

Kā izmērīt dzīvi?

Biedrība „Latvijas Pilsoniskā alianse” projekta „Tilts 2012” ietvaros organizēja iedzīvotāju tikšanos – „Ideju brokastis”, kur galvenā tēma bija par veselīgu uzturu bērnu ikdienā un skolās . Diskusijā piedalījās 10 cilvēku, pārstāvot četras dažādas puses, kas ietekmē  un ir informētas par bērnu ikdienas ēšanas paradumiem.

Kas tad ir adopcija? Kādi cilvēki uzņemas mātes un tēva funkcijas? Vai tas vispār iespējams? Māte un tēvs ir tie, kas radījuši jaunu dzīvību, katrs ieliekot tajā daļiņu no sevis. Jaunas dzīvības radīšana katram ir arī liels pārdzīvojums. It sevišķi, ja cilvēks tam nav sagatavots. Mums bija laiki, kad par visu atbildēja sabiedrība. Pašlaik esam nonākuši otrā galējībā - par visu jāatbild tikai pašam. Pat bērns ātri saprot, ka ne viss ir atkarīgs no viņa, šķiet, ka vēl labāk to vajadzētu saprast pieaugušajiem. Vajadzētu, bet daudziem šķiet ērtāk to nesaprast. Saprast nozīmētu arī daļēju sevis uzupurēšanu un līdzdalību otra cilvēka liktenī. Vai tad mums nav zināms, cik liels pārdzīvojums var būt sievietei, laižot pasaulē bērnu, it īpaši, ja tajā brīdī viņu neviens neatbalsta, pat bērna tēvs?

"Ko darīt tēvam, kura šķirtā sieva bieži neļauj tikties tēvam ar dēlu. Šķirti viņi jau ir daudzus gadus, tomēr attiecības neuzlabojas. Pats tēvs baidās vērsties pēc palīdzības, nezinot pie kā konkrēti un kādā veidā, jo bijusī sieva viņam draud, ka pieteikšot bāriņtiesai par nezin ko. Klāt nāk bailes, ka tiesas un bāriņtiesas vienmēr pieņem lēmumus mātēm par labu." 

Nodokļu atlaides unneapliekamā ,minimuma noteikšana māmiņām par katru bērnu vai pensionēšanāsvecuma samazināšana ir paranoja, kuru daudzi jaunie politiķi mantojuši novecajiem un pret šādu pārmantojamību būtu jācīnās.

 Jau vairākus gadus mana pārliecība ir, ka stratēgija valsts atbalstam Latvijas iedzīvotājiem jāmaina. Pašlaik centrā ir tas ierdzīvotājs, kurš saņēmis maznodrošinātā statusu apliecinošu dokumentu, ar to brīdi iegūstot plašu valsts atbalsta programmu. Šī izziņa tad arī ir „burkāns”, lai uzrādītu pēc iespējas mazākus ienākumus, jo tad tev taps dots.

2011. gada augustā ASV psihologu apvienības konferencē, profesors Lerijs D. Rozens (“Larry D. Rosen”) prezentēja savus secinājumus par sociālo tīklu ietekmi uz jauniešiem. Negatīvas ietekmes: Tīņi, kas bieži izmanto Facebook, biežāk domā par sevi un savu tēlu, bet jauniešiem, kam ir “spēcīgs” vai varonīgs Facebook profils biežāk izrāda citu psiholoģisku traucējumu pazīmes, tostarp antisociālu uzvedību un agresīvas read more »

Cenšos savā dzīvē ievērot veselīga un ekoloģiska dzīvesveida principus – nesmēķēju, nelietoju alkoholu, sportoju, braucu ar sabiedrisko transportu, nepērku produktus, kuros ir garšas pastiprinātāji, konservanti vai emulgatori, lietoju ekoloģisko kosmētiku utt. Šo uzskaitījumu varētu turpināt, tomēr viena lieta no kuras nekādi nevaru izvairīties ir pasīvā smēķēšana. Mani kaitina, ja kāds iet pa ielu un smēķē – uzskatu, ka tas ir vājš cilvēks, kurš turklāt liek arī citiem paciest savu vājību sekas.