Ieteikums autoram:
tiesā mēģināt citēt civillikumu(kas nav nekāda latviešu literārās valodas pērle) latgaliski.
Vai puopiņu valodā, Vainižu izluoksnē, vai citēt civillikuma pantus kā "viens riktīgs ventiš".
Voi latvīši poši zyna, kas ir latvīšu volūda?
Viedokļi
Deputātam, kurš vēlas nodot Saeimas deputāta svinīgo solījumu latgaliešu valodā, vispirms būtu jāparūpējas par to, lai tiktu veikts Latvijas Republikas Satversmes teksta oficiāls tulkojums šajā valodā, jo minētais solījums ir daļa no Satversmes.
Viss pārējais ir pašdarbība un apliecinājums, ka pats deputāts uzskata "latgaliešu valodu" tikai par latviešu valodas dialektu.
Viss pārējais ir pašdarbība un apliecinājums, ka pats deputāts uzskata "latgaliešu valodu" tikai par latviešu valodas dialektu.
Pa munam, Jurs voi kaids cyts varātu puorvērst iz latgalīšu rokstu tradiceju ituo zvārasta pylnu tekstu. A vēļ lobuok - vysu Satversmi, kas ari nav cīši gara. Varbyut taids teksts jau gotovs - tod atlaidit.Zvārasts vys jau ira precizai sokoms teksta gobols. Ka sevkurs soka tū pa sovam, tod izīs kai ar vysim labi zynomū lyugšonu "Tāvs myusu, kas esi dabasūs" (a šaļtim soka, ka Tāvs ir "debesīs" na "dabasūs", ka Juo Vuords "tūp svēteits" na "tīk svēteits" i.t.t.). Dīvs saprass lyugšonu ari cytaiž pasaceitu. A Saeimā pījam lykumus i nader, ka vīns deputats soka vīnu zvārastu, a cyts otkon kaidu leidzeigu bet cytaidu. Pa munam, vajadzeigs vīns kanoniskys, vysim labi zynoms latgalīšu teksts - tod i 12.Saeimā byus jau vīgļuok.
No pyrmais sūļs izdareits labi - vaicuojums irā paceļts vajadzeigajā leidzīnī. Bet lels dorbs vēļ gaida vysus, kas tān lykumu devieja institucejā lītoj latgalīšu rokstu volūdu. Pa munam, vajadzeigs kaids deputata paleigs, kas teicami prūt latgalīšu (i, prūtams, baļtīšu) ortografeju - i var vysus vajadzeigūs tekstus sataiseit. Dorbs miļzeigs - a ka tū nivīns nadora, tod i tuoļuok lelums Latgolys cylvāku bolsuos par SC. Reigā ir golvys mīsts ari latgalīšim.
neko nesapratu no ta ko te izpaudies, bet tagad zinu ka tu esi viens no tiem kretiniem kas atljavas publiski njirgaties par Latvijas valsts Satversmi dodot deputata zverestu. tatad tu esi tas ipatnis kam mati aug prieksha brillem, viens no Zatlera darzenjiem, otrs njirga bija varda Igaunis, laikam lauku muzikants, tas kursh bez redzama iemesla staiga pa Saeimu visulaik smejoshs ar valja muti.
jus abi slikti beigsiet jo slikti esiet sakushi.
jus abi slikti beigsiet jo slikti esiet sakushi.
Viļumu Juri, pievienojos tajā, ka šis jautājums nekādi nav ne regulēts, ne skaidrots. Un es iedomājos, ja Tu šo zvērestu būtu norunājis nevis latgaliešu valodā, bet izteiktā latgaliešu akcentā, ar mazāk izteiktu latgaliešu akcentu, ar izteiktu svešvalodas akcentu. Nav kritēriju. Bet tas neattiecas tikai uz Saeimas zvērestu. Praktiski ikvienā valsts institūcijā likumdošanas trūkumi, nepilnības, nesaistes tiek milzu kaudzēs krāmētas un par tām nevienam nav ne intereses, ne sāpe. Valoda, tā jau ir kā saki, bet tici man, nav Tavs jautājums aktuālo jautājumu pirmajā tūkstotī. Tas , ka vēlies sakārtot valsti, tas apsveicami. Bet labāk sāc ar patiesi vajadzīgo un svarīgo! Vēlu tajā tikai veiksmes!
Kritērijs ir lykums- tymā pasceits, ka zvārasts juosoka latvīšu volūdā. As ari pasceju tū, atbylstūši lykumdūšonai - pylnvierteigā latvīšu volūdys paveidā. Latgalīšu volūdys vaicuojums ir munu aktualūs vaicuojumu treijnīkā - ka mes naasom jūprūjom sakuortovuši itaidu "it kai vīnkuoršu" pamatvaicuojumu - myusu nacejis volūda, tod maņ baist, ka nikuo sarežgeituoka mes vaļstī naasom nimoz spiejeigi atrysynuot. Dareisim kūpā i tod jau pa druskai myusu vaļsts paliks "tīsiskuoka" i izgleituotuoka - ari par latvīšu volūdu.
Kopēts no www.liis.lv/latval/li...
Latviešu valodas dialekti
Tautības valodas periodā pilnīgi izveidojās latviešu valodas dialekti. Šajos dialektos atspoguļojas seno cilšu valodu īpatnības, kā arī visi tie procesi, kas valodas attīstībā norisinājās sakarā ar feodālisma laikmetam raksturīgajām administratīvi tiesiskajām normām, ar citu tautu ieplūšanu latviešu tautībā, kā arī pārmaiņas, kas notika analoģijas, sistēmas izlīdzināšanas, asimilācijas, disimilācijas u.c. valodas attīstību ietekmējošu likumu darbošanās dēļ. Tāpēc veidojās izloksnes, ko var apvienot izlokšņu grupās (piem., kursiskās izloksnes, lībiskās izloksnes., zemgaliskās izloksnes) un dialektos atkarībā no izoglosu daudzuma, kas tās vieno vai atšķir.
Latviešu valodā ir trīs dialekti: augšzemnieku dialekts, vidus dialekts un lībiskais dialekts (to senāk sauca arī par tāmnieku dialektu). Vidus dialekts un lībiskais dialekts aptver lejzemnieku izloksnes. Vidus dialektā izšķir Vidzemes vidus, zemgalisko (ar zemgaļu valodas pēdām) un kursisko (ar kuršu valodas pēdām) izlokšņu grupu; lībiskajā dialektā (ar lībiešu valodas substrātu) - Vidzemes lībisko un Kurzemes lībisko jeb tāmnieku izlokšņu grupa; augšzemnieku dialektā - latgalisko un sēlisko (ar sēļu valodas pēdām) izlokšņu grupas. Iespējams sīkāks grupējums. Latviešu literārās valodas pamatā ir vidusdialekts.
Latviešu valodas dialekti
Tautības valodas periodā pilnīgi izveidojās latviešu valodas dialekti. Šajos dialektos atspoguļojas seno cilšu valodu īpatnības, kā arī visi tie procesi, kas valodas attīstībā norisinājās sakarā ar feodālisma laikmetam raksturīgajām administratīvi tiesiskajām normām, ar citu tautu ieplūšanu latviešu tautībā, kā arī pārmaiņas, kas notika analoģijas, sistēmas izlīdzināšanas, asimilācijas, disimilācijas u.c. valodas attīstību ietekmējošu likumu darbošanās dēļ. Tāpēc veidojās izloksnes, ko var apvienot izlokšņu grupās (piem., kursiskās izloksnes, lībiskās izloksnes., zemgaliskās izloksnes) un dialektos atkarībā no izoglosu daudzuma, kas tās vieno vai atšķir.
Latviešu valodā ir trīs dialekti: augšzemnieku dialekts, vidus dialekts un lībiskais dialekts (to senāk sauca arī par tāmnieku dialektu). Vidus dialekts un lībiskais dialekts aptver lejzemnieku izloksnes. Vidus dialektā izšķir Vidzemes vidus, zemgalisko (ar zemgaļu valodas pēdām) un kursisko (ar kuršu valodas pēdām) izlokšņu grupu; lībiskajā dialektā (ar lībiešu valodas substrātu) - Vidzemes lībisko un Kurzemes lībisko jeb tāmnieku izlokšņu grupa; augšzemnieku dialektā - latgalisko un sēlisko (ar sēļu valodas pēdām) izlokšņu grupas. Iespējams sīkāks grupējums. Latviešu literārās valodas pamatā ir vidusdialekts.
Lai pievienotu viedokli ⎯
vai


