IR

Politika

Voi latvīši poši zyna, kas ir latvīšu volūda? 11

Komentars par latvīšu volūdys veidim. Plašuoka vīdūkļu apmaiņa byušūt atrūnama nuokamajā žurnala "Jurista Vārds" numurī, bet ite jau dalīknu sovejū - latgaliski latviski saraksteitū.
Ajax-loader N-2425-galery_main
  • N-2425-media_thumb
  • Ltg_karugs-media_thumb
jureits.lv 23.oktobris 2011 12:28

Saisteibā ar 17. oktobra nūtikšonom LR Saeimā gribu drusku vaira izstuosteit sovu redzīni. Kotrā gadīnī, ka nazkam nu profesionalim (juristi, volūdnīki) atsarass pamatuoti preciziejumi, ar prīcu tūs apsavieršu i nu sovys pusis raudzeišu sagataveit pretargumentus.

Suoksim ar vysim labi zynomū – Latvejis Satversme paradz, ka vaļsts volūda ir latvīšu volūda (a na "latvīšu literaruo volūda").

Deļtam vajadzeigs plašuoks skaidruojums itim obejim jiedzīnim i juoparuoda atškireibys tūs vydā. Izreiz juosoka – turu latvīšu volūdu par vīneigū Latvejis vaļsts volūdu, bet tuoļuok gribu atzeimēt, ka jai viesturiskai ir izaveiduojušs divejis literaruos tradicejis: latvīšu literaruo volūda (izveiduota iz vydsdialekta pamata) i Latgolys latvīšu voi latgalīšu literaruo volūda (volūdnīku terminologejā – izaveiduojuse iz augšzemnīku dialekta pamata). Taitod obejis divejis ir leidzvierteigys latvīšu volūdys sastuovdalis. Itaidu munu redzīni styprynoj ari Vaļsts volūdys lykuma niulinejuo redakceja, kurā pasaceits, ka latgalīšu rokstu volūda ir viesturisks latvīšu volūdys paveids. Vysa vydā, lykumā saceits, ka vaļsts uzajam atbiļdeibu par juo saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu.

Vysys leluokuos problemys suocās tod, kod raugam atrast juridisku skaidruojumu terminam "volūdys paveids", i piec dažaidu juristu (i volūdnīku) saprasšonys jis var byut dažaids voi ari piļneigi preteims. Nu vīnys pusis, tei ir pylnvierteiga latvīšu, taitod ari vaļsts, volūdys daļa, nu ūtrys pusis, ir, myusupruot, absurdais 2009. gods Augstuokuos tīsys Senata Administrativūs lītu departamenta lāmuma skaidruojums, kurā nūruodeits, ka latgalīšu volūdā padūts dokuments ir "svešvolūdā saraksteits". Tai pat labi varātu saceit, ka ari vysi latgaliski runojūšī Latvejā ir sveštautīši.

Niu latvīšu-latgalīšu volūdys vaicuojums ir pacalts piec 17. oktobra Saeimys plenarsēdis. Vysi labi zynim, ka myusu vaļsts Satversme, vysi Latvejis lykumi i ari deputata zvārasts ir saraksteits latvīšu literarajā volūdā, tymā pošā laikā gribu atzeimēt, ka Saeimys kuorteibys ruļļa 3. panta 2. daļā ir nūruodeits – sūlejums juosoka "latvīšu volūdā" (na "latvīšu literarajā volūdā"). Kai jau īprīšk skaidruots, itūs diveju jiedzīņu vydā ir izškireiba.

Kūpumā jemūt, Latvejis vaļsts lykumdūšonā termins "latvīšu literaruo volūda" teik lītuots cīši epizodiski. Tīsa gon, Vaļsts volūdys lykumā nūruodeits, ka "oficialajā saziņā latvīšu volūda lītuojama, īvārojūt spākā asūšuos literaruos volūdys normys". Ari itaids formuliejums atbylst tīseibom lītuot Latgolys latvīšu voi latgalīšu (literarū) volūdu, deļtam ka latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibys nūsacejumus ir apstyprynuojs Vaļsts volūdys centrs vēļ 2007. godā, juoatzeimej, ka ari pyrma tuo jau 1929. godā beja pījimti īprīškejī latgalīšu volūdys nūsacejumi.

Skaitu, ka Latvejis teritorejā nadreikst bez eipaša pamata vysur pīpraseit lītuot vīnu volūdys literarū paveidu, taidā veidā diskriminejūt ūtru viesturiski izaveiduojušu (tikpat seneju voi vēļ vacuoku) latvīšu volūdys literarū formu. Dīvamžāļ dzeivē jiedzīņa "latvīšu volūda" byuteiba bīžai teik sašaurynuota, par vīneigū eistū latvīšu volūdu skaitūt tikai "latvīšu literarū volūdu". Tū pīruoda ari Saeimys Juridiskuo biroja vadeituoja G. Kusiņa kunga īsacejumi Saeimys prīšksādātuojai S. Āboltiņai deputatu zvārastu pījimšonys laikā 17.oktobrī, kai ari piec tuo skaidruojumi plošsazinis leidzekļūs.

Padūmu godu aizlīgums runuot par latgalīšu volūdu ir tik dzili īsasieds vysu latvīšu apziņā, kū ari pādejūs 20 naatkareibys godu laikā ar navaļstiskūs organizaceju i atsevišķu entuziastu dorbu nav īsadevs lobuot. Gols golā pošim latvīšim niu vaira nav skaidrs, kur īsasuoc latvīšu volūdys izlūkšņu boguoteiba, kai tei atsateistej dialektūs i palīk par divejom literaruos volūdys tradicejom, i taidā veidā vysa golā mes teikam leidz myusu dzymtuos vaļsts volūdys – latvīšu volūdys – jiedzīņam.

Eistyn juopīkreit žurnala "Jurista Vārds" redaktora redzīņam, ka 17. oktobrī, naļaunūt deputata zvārastu dūt atbylstūšai Saeimys kuorteibys ruļļam – latvīšu volūdā voi vīnā nu juos literarajom tradicejom, par kaidu atzeistama latgalīšu volūda, ‒ tyka puorkuoptys Satversmē garantātuos tīseibys. Tymā pošā laikā, apsazynojūt, ka itū vaicuojumu navar atrysynuot tikai ar vīna zvārasta pasaceišonu/napasaceišonu nu Saeimys tribinis, asu gotovs struoduot, pīduovuot prīšklykumus situacejis sakuortuošonai, Latvejis lykumdūšonys preciziešonai i sabīdreibys izgleituošonai, kab nuokamajā, 12. Saeimā nu Latgolys vieliešonu apgobola ībolsuotajim deputatim nabyutu otkon juoatsagrīž pi ituo vaicuojuma i kab jūs izsaceitais zvārasts latvīšu volūdā tyktu pījimts jau nu pyrmuos reizis.

Latvejis Republikys 11. Saeimys deputats

Jurs Viļums

Ieteikt šo rakstu? Jā(1)

Populārākie viedokļi

lama Ieteikums autoram:
tiesā mēģināt citēt civillikumu(kas nav nekāda latviešu literārās valodas pērle) latgaliski.
Vai puopiņu valodā, Vainižu izluoksnē, vai citēt civillikuma pantus kā "viens riktīgs ventiš".
 +4  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.oktobris 2011 13:29
fretka Deputātam, kurš vēlas nodot Saeimas deputāta svinīgo solījumu latgaliešu valodā, vispirms būtu jāparūpējas par to, lai tiktu veikts Latvijas Republikas Satversmes teksta oficiāls tulkojums šajā valodā, jo minētais solījums ir daļa no Satversmes.
Viss pārējais ir pašdarbība un apliecinājums, ka pats deputāts uzskata "latgaliešu valodu" tikai par latviešu valodas dialektu.
 +3  Radius_box_plus Radius_box_minus 2 ATBILDES  ATBILDĒT  23.oktobris 2011 15:04
indulisri Viļumu Juri, pievienojos tajā, ka šis jautājums nekādi nav ne regulēts, ne skaidrots. Un es iedomājos, ja Tu šo zvērestu būtu norunājis nevis latgaliešu valodā, bet izteiktā latgaliešu akcentā, ar mazāk izteiktu latgaliešu akcentu, ar izteiktu svešvalodas akcentu. Nav kritēriju. Bet tas neattiecas tikai uz Saeimas zvērestu. Praktiski ikvienā valsts institūcijā likumdošanas trūkumi, nepilnības, nesaistes tiek milzu kaudzēs krāmētas un par tām nevienam nav ne intereses, ne sāpe. Valoda, tā jau ir kā saki, bet tici man, nav Tavs jautājums aktuālo jautājumu pirmajā tūkstotī. Tas , ka vēlies sakārtot valsti, tas apsveicami. Bet labāk sāc ar patiesi vajadzīgo un svarīgo! Vēlu tajā tikai veiksmes!
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus 2 ATBILDES  ATBILDĒT  23.oktobris 2011 20:15

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →

Rounded_image_box_gray

jureits.lv

Ieteikt:
Share-twitter Share-draugiem Share-facebook Add-rss-trans

Categories Kategorijas Skatīt visas kategorijas →

Vēl par šo tēmu

Citi šī autora ieraksti Skatīt visus →