Neiedomājamais un neizbēgamais. Vai esam gatavi iespējamam referendumam? 72
Ekonomikas ekspertu starpā ir gandrīz vienots viedoklis, ka eiro ieviešana bija kļūda. Monetārai savienībai, lai tā pastāvētu un funkcionētu, vispirms nepieciešama fiskāla savienība un politiska integrācija. Eiropas Savienībai šobrīd ir divas iespējas: atteikties no eiro vai veikt nepieciešamo integrāciju, lai eiro glābtu.
Atteikšanās no eiro saskaņā ar žurnāla "The Economist" novērtējumu ES valstīm var maksāt vairākus desmitus procentu no kopprodukta. Ņemot vērā Eiropas mērogus tas krietni pārsniegtu Latvijas pārdzīvoto krīzi. Radikālu politisko spēku un dažādu jaunu sociālu iekārtu izgudrotāju nonākšana pie varas daļā Eiropas valstu šādā gadījumā izskatās gandrīz droša. Pagājušā gadsimtā šādi sociālie eksperimenti beidzās ar boļševiku un fašistu nākšanu pie varas un to kopīgi sarīkotu asinspirti Otrajā Pasaules karā.
Ar eiro sabrukšanu saistītais politiskās nestabilitātes un militāra konflikta risks vienmēr ir dārgākā alternatīva, tāpēc ES jāveic nepieciešamās politiskās reformas eiro glābšanai.Tās novedīs pie federatīvas Eiropas supervalsts ar daļēji kopīgiem nodokļiem, budžetu, vienotu depozītu apdrošināšanu, pilnīgi integrētu tirgu un citām vienotas valsts pazīmēm. Šādas valsts izveidošanas projekts pēc izmaiņu mēroga krietni pārspēj eiro ieviešanu. Tas ir saistīts ar ES dalībvalstu lielas daļas suverenitātes zaudēšanu par labu Eiropas institūcijām, no kurām daļa jāveido no jauna.
Pieņemu, ka šādas valsts projektēšana un tās institūciju plānošana jau notiek pilnā sparā. Tomēr sarežģītie lēmumi par pievienošanos šādai supervalstij būs jāpieņem katrā valstī atsevišķi. Ņemot vērā problēmas un risinājuma mērogu, ticamāk, ka katra valsts būs aizņemta ar savām problēmām, tāpēc ar "atkritējiem" īpaši neauklēsies, tirgošanās iespējas faktiski nebūs. Mazas valsts lēmums par atteikšanos pievienoties jaunajai savienībai nevienu īpaši neuztrauks.
Gala lēmums šādas valsts izveidošanas sākšanai šobrīd ir atkarīgs no Vācijas un tās kancleres Angelas Merkeles, kura šobrīd novilcina reālus risinājumus, jo tie ietvertu faktisku daļas parādu atlaišanu Grieķiem, Spāņiem, Itāļiem u.c.. Vācija, iespējams, cer piespiest Vidusjūras valstis paātrinātā tempā veikt nepopulāros pasākumus konkurētspējas uzlabošanai, ko tās citā situācijā atliktu. Vismaz tā uzskata politikas eksperti. Diemžēl šāda novilcināšanas taktika neattālina risinājuma gala termiņu. Novilcināšana tikai samazina laiku, kas būs atvēlēts visu izmaiņu veikšanai, tai skaitā, tautas nobalsošanai.
Nešaubos, ka Latvijas iedzīvotājiem gan tautas attīstības, gan pašu un gan bērnu labklājības vārdā ir jāiestājas tajā Savienībā, kurā būs Skandināvijas valstis, Igaunija, Vācija, Holande u.c.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka fundamentālām izmaiņām vislabāk sagatavotas ir Baltijas valstis un tautas, tai skaitā latvieši. Izmaiņas ir mūsu lielā iespēja, jo citām Eiropas tautām šai paaudzei nav līdzvērtīgas politisko izmaiņu pieredzes un iemaņu.
Laika sagatavoties referendumiem par dalību šādā valstī būs ārkārtīgi maz un tautas nobalsošana ietver nopietnu risku, ka nobalsošanas rezultāts būs negatīvs. Alternatīva pieņemt šādus lēmumus parlamentā ir tomēr sliktāka, jo vienmēr paliktu iespēja apšaubīt šāda lēmuma leģitimitāti. Tāpēc gatavoties nobalsošanas iespējai jāsāk jau šobrīd. Sabiedriskās domas veidošana un tautas izglītošana par nākotnes lēmumu sekām ir atslēgas jautājums kas izšķirs šīs valsts un tautas likteni.
Mūsu palikšana malā un pilnas suverenitātes saglabāšana ir ilūzija. Malā palikšana nozīmētu nonākšanu rubļa zonā un pašreizējā Krievijas režīma apskāvienos ar atbilstošu tautas labklājības dramatisku kritumu un ar to saistītu beztiesiskumu.
Ar tuvāko dienu sastrēgumiem Rīgas ielās saistītās neērtības, lai daži tipiņi slēgtajā 11.Novembra krastmalā ārstētu savus nepilnvērtības kompleksus, ļauj mums nojaust tās valsts iezīmes, kādā mēs varam iestrēgt paliekot ārpus nākotnes Eiropas Savienības. Tas ir ļoti nepievilcīgs skats.
Krīzē mēs-latvieši sevi pasaulei parādījām kā nosvērtu, racionālu un darbīgu nāciju. Jācer, ka mēs šīs īpašības neesam zaudējuši un, ja būs nepieciešams, tās varēsim demonstrēt vēlreiz.
P.S. Par 11. novembra krastmalas slēgšanu un Jaunā Viļņa pasūtītāju izklaidēm krastmalā var lasīt http://www.diena.lv/latvija/riga/jauna-vilna-diskotekas-laika-tris-dienas-slegs-satiksmi-11-novembra-krastmala-13958982
Populārākie viedokļi
Ja mūsu vara ir gļēva un par "cīpslainu gaļas gabalu" gatava izkalpoties jebkuram, tad arī atrašanās Eiropas federācijā mūs neglābs no Krievijas ekonomiskās un politiskās invāzijas. Lai arī esam ES, tas netraucē FSB mafijas piederīgajiem izpirkt gan Latvijas uzņēmumus, gan nekustāmos īpašumus. Turklāt krievu mafija ( kas ir Krievijas valsts neatņemama sastāvdaļa) ir arī t.s. "vecās" Eiropas problēma.
Turklāt eiro problēmas neatrisinās arī PSRS 2.0 federācija - protams, starp Grieķiju un Vāciju nav tāda atšķirība, kā savulaik starp Baltijas republikām un Vidusāziju, bet tomēr tā ir un vienmēr būs jūtama.
Dalība NATO mūs vismaz glābj no tiešās Krievijas militārās intervences, bet vai dalība ES dod vairāk "+" vai "-", par to vēl var padiskutēt.







Kategorijas