Valdības veidošanas process pēdējās nedēļās publiskajā telpā ir atstājis, pieklājīgi sakot, ne pārāk labu iespaidu. Tomēr daudz svarīgāks par procesu ir rezultāts – par kādām reformām valdībai ir izdevies vienoties un kādi būs cilvēki, kuri šīs reformas īstenos. Uzskatu, ka šī procesa rezultātā ir izdevies izveidot profesionālāko valdību atjaunotās Latvijas vēsturē, un tas ir izcils sasniegums.
Līdz šim Latvijā valdību veidošana notika vienkārši – lai neteiktu primitīvi. Tūlīt pēc vēlēšanām partijas sadalīja “ietekmes sfēras” un sākās stīvēšanās par ministru amatiem. Zatlera Reformu partija pieteica pavisam jaunu pieeju, proti, sākt ar valdības galvenajiem uzdevumiem, reformu virzieniem un izstrādāt solidāri īstenojamu darba plānu turpmākajiem trīs gadiem.
Šo jauno pieeju – runāt par darbiem un tikai tad par amatiem – izdevās īstenot tikai daļēji. Līdz ar “deputātu staigāšanas” sākumu pēdējā nedēļā uzmanība pārvirzījās no valdības uzdevumiem uz personāliju jautājumiem un sākās politiska “grūstīšanās” gluži “veco laiku” garā. Vecie tikumi acīmredzot nezūd uzreiz. Tomēr valdības veidošanas teatrālie aspekti nedrīkst novērst uzmanību no būtiskā – kāda būs šī valdība un ko tā darīs.
Mūsu izpratnē jaunās valdības galvenie uzdevumi ir divi.
Pirmkārt, īstenot uz izaugsmi – ne tikai konsolidāciju – vērstu modernu industriālo politiku un jaunu nodarbinātības politiku. Valsts finanšu glābšana pēc “trekno gadu” pārmērībām bija un ir ļoti būtisks jautājums. Tomēr – lai apturētu cilvēku aizbraukšanu, mums ir jāceļ dzīves līmenis un labklājība, tādēļ uz izaugsmi vērsta ekonomiskā politika ir fundamentāli svarīgs jaunās valdības uzdevums.
Otrkārt, īstenot izglītības reformu visā izglītības sistēmā no bērnudārza līdz mūžizglītībai, tai skaitā, ieviešot visiem pieejamu augstākās izglītības finansējuma modeli. Augstākai izglītībai ir jābūt konkurētspējīgai un pieejamai ikvienam, neatkarīgi no jaunā cilvēka finansiālajām iespējām.
Valdības galvenie uzdevumi ir skaidri. Tādēļ jo svarīgāks ir jautājums par to, kādi cilvēki īstenos solītās reformas un kļūst par ministriem.
Mēs visi zinām, kādi bija publisku amatpersonu izvirzīšanas principi vecajos laikos. Oligarhiskais modelis „Jūrmalgeitas” sarunās parādīja, ka tiek meklēts lielākais... jūs jau paši zināt, kas. Cita pieeja bija nodrošināt darbu ilggadējiem partiju aktīvistiem, neņemot vērā ne konkrēto cilvēku kvalifikāciju, ne spējas. Tā mums ir bijuši gan „nothing special” finanšu, gan ārlietu ministri, par kuru darbību sabiedrībai bija pamatotas šaubas.
Viens no iemesliem, kādēļ Zatlera Reformu partija tika dibināta, bija izjaukt šo ministru meklēšanas kārtību. Par ministru ir jākļūst cilvēkam, kurš šim amatam ir piemērots un kvalificēts, nevis cilvēkam, kuram ministra amats, tā sakot, „pienākas” kādu partejisku iemeslu dēļ.
Tādēļ esam gandarīti, ka darbam jaunajā valdībā Zatlera Reformu partija ir spējusi deleģēt un piesaistīt cilvēkus, kuri ir jauni, moderni un kvalificēti. Jaunie ministru kandidāti ir cilvēki, par kuru godaprātu nav šaubu un kuriem nepiemīt 90-to gadu politekonomiskās manieres. Es pat teiktu, ka mums ir izdevies izveidot „zvaigžņu komandu”. Latvijai ir nepieciešami moderni ministri, kuri spēj ieviest pārmaiņas un ilgtermiņa domāšanu politikā.
Ir izdevies izveidot modernu un godprātīgu reformatoru komandu.
Divi no ministriem ir beiguši pasaules labākās universitātes – izglītības ministra kandidāts Roberts Ķīlis ir ieguvis doktora grādu Kembridžas universitātē, bet ekonomikas ministra kandidāts Daniels Pavļuts – maģistra grādu Harvarda universitātē. Cilvēki ar šāda līmeņa izglītību Latvijas valdībā iepriekš nav strādājuši.
Izglītības un zinātnes ministra kandidāts Roberts Ķīlis ir izglītības jautājumos kompetents cilvēks ar pamatotām reformu idejām. Esmu viņu iepazinis kā cilvēku ar pasaules līmeņa akadēmisku prātu kombinācijā ar lielām darbaspējām un organizatora dotībām. Kā zināms, Ķīļa kungs ir Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas autors, un par šo darbu ir izpelnījies gan vietējo, gan ārvalstu ekspertu atzinību.
Ekonomikas ministra kandidāts Daniels Pavļuts ir progresīvs un pieredzējis profesionālis vadības un reformu jomā. Viņš, kā jau minēju, ir guvis lielisku izglītību – tostarp ekonomikā – Harvarda universitātē Amerikā. Pavļuta kungs ir viens no profesionālākajiem sarunu vedējiem Latvijā, kas aizstāv caurspīdīga dialoga ideju starp uzņēmējiem un valsti. Strādājis gan valsts pārvaldē, gan finanšu sektorā, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, izstrādājot Uzņēmēju plānu. Daniels ir tāds cilvēks, ka vajadzības gadījumā spēs runāt pretim arī Valūtas fondam.
Vides un reģionālās attīstības ministra kandidāts Edmunds Sprūdžs ir jaunās paaudzes uzņēmējs un menedžeris, kura galvenā kompetence ir informāciju tehnoloģiju jautājumi. Sprūdža kungs ir tāds cilvēks, kurš dzīvē visu sasniedzis pats, būdams ļoti enerģisks un uzņēmīgs. Domāju, ka viņš varēs daudz darīt, lai padarītu pašvaldības par efektīviem pakalpojumu sniedzējiem, tostarp izmantojot informācijas tehnoloģiju potenciālu. E-pārvalde, moderni pašvaldību pakalpojumi, efektīvi risinājumi ir Sprūdža kunga stiprās puses.
Ārlietu ministrs kandidāts Edgars Rinkēvičs ir starptautiski atzīts kā viens no labākajiem ārlietu un aizsardzības jomas ekspertiem Latvijā. Ņemot vērā, ka Rinkēviča kungs bija faktiskais NATO samita organizators Latvijā, domāju, ka mūsu valsts varēs būs mierīga arī par Eiropas Savienības prezidentūras gadu.
Rihards Kozlovskis ir pieredzējis jurists, kurš ir viens no zinošākajiem cilvēkiem Latvijā par iekšlietu sistēmu. Kalpojis Latvijas valsti faktiski visu savu apzināto mūžu – no ierindnieka līdz pulkvežleitenantam. Kozlovska kungs ir cilvēks, ar kuru, kā saka, var iet izlūkos.
Jaunās valdības veidošanas process bija grūts un mokošs, un šie pārbaudījumi var attaisnoties, jo ir izdevies izveidot varbūt pat visprofesionālāko valdību Latvijas vēsturē. Ar valdības apstiprināšanu vairs nevar kavēties, jo katra diena bez jaunās valdības ir neizmantota iespēja Latvijai. Valdībai ir jāsāk strādāt nekavējoties un īstenot nospraustos uzdevumus.