IR

Pēdējā laikā mēdījos arvien biežāk nokļūst drūmi sižeti par Latvijas depopulāciju, darbaspējīgo masveida emigrāciju, neizbēgamo imigrantu invāziju u.t.t. Tukši vārdi tie nav. Bet vai ir tik fatāli, ka jau pašiem savlaicīgi jāpošas uz kapiem? Ir jau mierinājums, ka sociologu, politologu u.c. prognozes tāpat kā meteoroloģiskās ticamas, gan galvenokārt, tikai īstermiņā. Prognožu ticamība lielā mērā atkarīga no parādības cēloņu izpratnes un atbilstoša mēroga (lokāls, reģionāls, globāls) izvēles. Ja pieņem, ka drūmie prognozētāji izmanto tikai publiskā telpā lietotos argumentus,tad var konstatēt 2 būtiskas prognozētāju kļūdas: 1)netiek definēts objektīvs procesa cēlonis; 2)process tiek skatīts ļoti lokāli - tikai Latvija. Šis ir dīvains gadījums, jo runājot par nacionālām lietām, kas Latvijā ir tiešām unikālas, tiek lietoti Eiropas murgi. Atgriežoties pie Latvijas depopulācijas pamēģināsim noteikt procesa cēloni. Atmetot subjektīvos (godmaņi, dombrovski, vilki, stulbeņi, grāvēji, kampēji), atliek pamatā viens - ļoti liberālā, sociāli nekoriģētā brīvā tirgus ekonomika. Tas nav aicinājums pēc vecā labā sociālisma, bet tirgus ekonomika bez sociālās korekcijas ir kā upe, kas iesākusi vienā vietā skalot krastu to turpina un citā vietā sanes smiltis. Kā tirgus ekonomika šitik nelāgi var izrīkoties redzējām 90 gados. Toreiz bija liels satraukums, ka jaunie bariem gāžas uz Rīgu, laukos paliek dzērāji un veči vien. Valdīšana toreiz teica, ka tā jau tirgus ekonomikā tā nu esot - nauda pievelk naudu, kur ir tur rodas un nekā tur nevarot iesākt, speciāli jau Rīgu par ūdensgalvu neviens netaisot, tas esot tāds putekļusūcēja efekts, kas visu savelk Rīgā, tādu finansu resursu, ar ko to novērst pagaidām neesot, jācerot uz Eiropas naudām u.t.t. Tagad nu arī Rīga ar visu Latviju sūcējā iekšā gan un aiziet mūsējie pasaulē prom. Aizsūc mūs uz bagāto Eiropu tas pats tirgus mehānisms - kur vairāk naudas, vairāk darba un nekā tur nevar padarīt. Tagad - procesa mērogi. Ja sekojam pieņemtajam uzskatam, ka Latvija viena pati ir šādā ķezā tad nu beigas ir ar mums. Eiropa viegli mūs izsūks pavisam un tad tukšajā vietā izvietos ko nu gribēs - arābus, čigānus vai ko citu. Ja Latvija būtu viena. Bet nav jau. Šajā "Ir" numurā (17) rakstā "Aizliegtie augļi" ir smuka karte, kas reāli parāda, līdz šim oficiāli neatzīto, t.s. "divu ātrumu Eiropu", kā kritērijs izmantota vidējā alga. Zemā ātruma valstis ir visas Baltijas valstis un bijušās sociālisma valstis. Algas tajās ir 3 - 5 reizes zemākas nekā Vecajā Eiropā. Tas nozīmē, ka risinot demogrāfiskas problēmas liekot uzsvaru uz algām, pabalstiem esam pārāk nabagi lai būtu konkurētspējīgi. Te vajadzīga citāda pieeja. Kāda? Noteikti kaut kas iracionālāks, garīgāks. Iespējams, ka te katrai valstij savs ceļš. Labā ziņa - Austrumeiropā dzīvo pārāk daudz cilvēku lai to "izzsūktu" un tukšajās milzu platībās izmitinātu 100 miljonu imigrantu. Tas tā kā būtu Hitlera un Staļina garā. Nez kāpēc mūsu akadēmiskās galvas to ignorē un, apskatot Latviju bez konteksta ar Austrumeiropu, faktiski muļķo tautu. Tas nu šobrīd galīgi nav vajadzīgs. Protams, problēmu netrūkst, bet tāpēc jau velnu nevajag mālēt tik melnu.