Bet kā tad tā!? Paši latgaļi apgalvo, ka tas nav dialekts, bet atsevišķa valoda!
Bet Satversmē par valodu ir viss pateikts.
Bez tam - varbūt beigsim nodarboties ar muļķībām - kā Saeimā iekšā, tā demogoģija pēc pilnas progas!
Vai valstī tā ir globālākā problēma - kādā valodā runāt no Saeimas tribīnes? Pagaidām ir svarīgākas lietas. Manuprāt!
Attieksmē pret latgaliešu valodu padomju varas okupācija vēl nav beigusies
Viedokļi
Dies pasarg! Vai tad es esmu pret latgaliešu valodas un kultūras attīstību!?! Ņemot vērā, ka pats pa pusei esmu čangalis?
Vienkārši - dotajā brīdī ir daudz aktuālākas problēmas un neuzskatu, ka dotajā mirklī tā nu ir tā aktuālākā tēma, par ko celt vētru ūdens glāzē!
Pie tam - ekonomiskās problēmas visvairāk aktuālas ir tieši Latgalē! Bet deputāta kungs liek akcentus ne uz to.
Vienkārši - dotajā brīdī ir daudz aktuālākas problēmas un neuzskatu, ka dotajā mirklī tā nu ir tā aktuālākā tēma, par ko celt vētru ūdens glāzē!
Pie tam - ekonomiskās problēmas visvairāk aktuālas ir tieši Latgalē! Bet deputāta kungs liek akcentus ne uz to.
Ou, un tātad Tev liekas, ka Latgalē bezdarbnieks ir sliktāks, nekā Kurzemē, ne?
Latgale nav vainīga par to, ka no viņu gala neviens šeptnieks nav gana dziļi pareizajam līkdegunim ielīdis pēcpusē, lai no Rīgas atmestu kādu kapeiku uz turieni. Atņem no pārējiem novadiem uzņēmumus, kas pieder Šķēlem, Lembergam un vēl dažiem jaukiem kungiem un tad parēķini bezdarbu.
Latgale nav vainīga par to, ka no viņu gala neviens šeptnieks nav gana dziļi pareizajam līkdegunim ielīdis pēcpusē, lai no Rīgas atmestu kādu kapeiku uz turieni. Atņem no pārējiem novadiem uzņēmumus, kas pieder Šķēlem, Lembergam un vēl dažiem jaukiem kungiem un tad parēķini bezdarbu.
Cienītais! Tad pieprasiet par valsts oficiālo valodu pieņemt nevis literāro,bet latgaliešu izloksni, būs likums, visi iemācīsies un to lietos.
Tirgū Preiļos, ja nesapratīšu, parādīšu ar pirkstu, ko man vajag, bet ja no Saeimas tribīnes, tad vēlos tiešām katru vārdu uztvert.
Un tas nenozīmē, ka jel kādā ziņā nonievātu valodas daudzveidību.
Tirgū Preiļos, ja nesapratīšu, parādīšu ar pirkstu, ko man vajag, bet ja no Saeimas tribīnes, tad vēlos tiešām katru vārdu uztvert.
Un tas nenozīmē, ka jel kādā ziņā nonievātu valodas daudzveidību.
:)))
Cik var! Es neko neprasu!
IZŅEMOT - lai deputāti beidz nodarboties ar figņu un sāk strādāt ekonomikas labā, nevis dotajā mirklī strīdas par pupu mizām! It kā mēs pārticīgā valstī dzīvotu un šiem nebūtu ko darīt!
Sāksim dzīvot labāk - tad arī domāsim kā formulēt latgaļu runāšanu - par valodu vai dialektu! Savādāk sanāk, ka strīdamies - kā slīcējam, kam ūdens mutē smeļas - kā saukt palīgā - pa čangaļu, kurzemnieku vai vidzemnieku modei!!!
Cik var! Es neko neprasu!
IZŅEMOT - lai deputāti beidz nodarboties ar figņu un sāk strādāt ekonomikas labā, nevis dotajā mirklī strīdas par pupu mizām! It kā mēs pārticīgā valstī dzīvotu un šiem nebūtu ko darīt!
Sāksim dzīvot labāk - tad arī domāsim kā formulēt latgaļu runāšanu - par valodu vai dialektu! Savādāk sanāk, ka strīdamies - kā slīcējam, kam ūdens mutē smeļas - kā saukt palīgā - pa čangaļu, kurzemnieku vai vidzemnieku modei!!!
Švaki gan Jums ar to pašcieņas jautājumu, ja to nodrošina vienīgi latgaliešu dialekts!
vai izmantojat saukli: skaldi un valdi! Prātiņ, nāc mājās un laiks kļūt pieaugušam!
Tad jau atkal latvieši pa novadiem niekosies ar saviem dialektiem. Paskaties uz lietuviešiem un igauņiem- vai tie cīnās par katru dialektu savos novados. Runā, ja vēlies ģimenē, kas Tev to liedz, bet satversmē ir ierakstīta viena valsts valoda.
Laiks taču beigt māžoties un domāt par ekonomikas attīstību un kopēju Latvijas valsts politiku.
Bērnudārzs.
Un kā tad runāt ar tiem latgaliešiem, kuri dzīvo pa visu Latvijas teritoriju. Vai atkal uzkūdīta valsts sadalīšana pa novadiem?
Stulbums augstākajā pakāpē, manuprāt un pūšana krievu stabulē, kui tik to gaida kā kārtējo "cilšu" plūkšanos Latvijā.
vai izmantojat saukli: skaldi un valdi! Prātiņ, nāc mājās un laiks kļūt pieaugušam!
Tad jau atkal latvieši pa novadiem niekosies ar saviem dialektiem. Paskaties uz lietuviešiem un igauņiem- vai tie cīnās par katru dialektu savos novados. Runā, ja vēlies ģimenē, kas Tev to liedz, bet satversmē ir ierakstīta viena valsts valoda.
Laiks taču beigt māžoties un domāt par ekonomikas attīstību un kopēju Latvijas valsts politiku.
Bērnudārzs.
Un kā tad runāt ar tiem latgaliešiem, kuri dzīvo pa visu Latvijas teritoriju. Vai atkal uzkūdīta valsts sadalīšana pa novadiem?
Stulbums augstākajā pakāpē, manuprāt un pūšana krievu stabulē, kui tik to gaida kā kārtējo "cilšu" plūkšanos Latvijā.
Šķelšanu provocē tāda attieksme no latviešu puses.
Stāstu par problēmu — Latgalē galvenokārt komunikācija notiek latgaliešu valodā. Runāt latgalietis iemācās uz ielas, bet rakstīt neiemācās nekur, ja nu vienīgi pašmācības ceļā.
Un tagad ir situācija, kad es komunicēju latgaliski (epasti, raksti, komentāri utt.), tad 90% latgaliešu neprot pareizi rakstīt. Tas rada reālu diskomfortu un neērtības.
Šo komentāru es rakstu ar kļūdu labotāju, bet latgaliešiem tāda nav. Tātad ir vajadzīgs arī valsts atbalsts.
Mans mērķis ir izglītots latgalietis!
Runājot par ekonomiku (kas pēc jūsu domām ir daudz svarīgāk), man šī tēma liekas bērnudārzs. Ja tā padomā, tad ekonomisko stāvokli es varu uzlabot — aktīvi nodarboties ar uzņēmējdarbību un attīstīt visādus projektus. Bet mācības skolās ir politisks jautājums!
Stāstu par problēmu — Latgalē galvenokārt komunikācija notiek latgaliešu valodā. Runāt latgalietis iemācās uz ielas, bet rakstīt neiemācās nekur, ja nu vienīgi pašmācības ceļā.
Un tagad ir situācija, kad es komunicēju latgaliski (epasti, raksti, komentāri utt.), tad 90% latgaliešu neprot pareizi rakstīt. Tas rada reālu diskomfortu un neērtības.
Šo komentāru es rakstu ar kļūdu labotāju, bet latgaliešiem tāda nav. Tātad ir vajadzīgs arī valsts atbalsts.
Mans mērķis ir izglītots latgalietis!
Runājot par ekonomiku (kas pēc jūsu domām ir daudz svarīgāk), man šī tēma liekas bērnudārzs. Ja tā padomā, tad ekonomisko stāvokli es varu uzlabot — aktīvi nodarboties ar uzņēmējdarbību un attīstīt visādus projektus. Bet mācības skolās ir politisks jautājums!
Andža,
pilnīgi piekrītu, lai vispirms tie, kas tik jau nu ļoti grib latgaliešu dialektu ieviest visā Latvijā, vispirms ievieš un parāda, kā
tas patiešām strādā tieši Latgalē un tad, lai aģitē par pārējo.Latgale ir sevišķi jau nu Rēzeknē un Daugavpilī.
Tā sakot, lai vispirms latgalieši pierāda savas valodas dzīvotspēju pašu mājās un tad lai aģitē no saeimas tribīnes.
pilnīgi piekrītu, lai vispirms tie, kas tik jau nu ļoti grib latgaliešu dialektu ieviest visā Latvijā, vispirms ievieš un parāda, kā
tas patiešām strādā tieši Latgalē un tad, lai aģitē par pārējo.Latgale ir sevišķi jau nu Rēzeknē un Daugavpilī.
Tā sakot, lai vispirms latgalieši pierāda savas valodas dzīvotspēju pašu mājās un tad lai aģitē no saeimas tribīnes.
Vaļukam:
1) dict.dv.lv/download.p...
2) Rēzeknes muzejā (kur gan citur) visi paskaidrojumi tikai latviešu, krievu un angļu valodā. Kad laipnajām darbiniecēm prasu, kāpēc nav latgaliski, atbilde skan - nevajagot, visi tāpat saprotot.
1) dict.dv.lv/download.p...
2) Rēzeknes muzejā (kur gan citur) visi paskaidrojumi tikai latviešu, krievu un angļu valodā. Kad laipnajām darbiniecēm prasu, kāpēc nav latgaliski, atbilde skan - nevajagot, visi tāpat saprotot.
kopēts no:
www.tvnet.lv/zinas/di... UN LATGALIEŠI.
Pirmkārt, nav ne tādas latgaļu tautas, ne arī latgaļu valodas, bet ir latviešu valodas latgaļu dialekta paveids (tāpat kā nav ventiņu un sēļu valodas, ir dialekti). Kāpēc es tā uzskatu? Manuprāt, ir ļoti vienkāršs kritērijs, kā atšķirt valodu no dialekta, proti, ja vienā veidā runājošs cilvēks bez tulka saprot gandrīz visu (izņemot varbūt atsevišķas frāzes), ko viņam saka citā veidā runājošs cilvēks, tad viņi abi sarunājas vienā valodā, tikai dažādās tā dialekta formās. Un pretēji – ja vienā veidā runājošs cilvēks NEsaprot gandrīz neko (izņemot varbūt atsevišķas frāzes), ko viņam saka citā veidā runājošs cilvēks, tad viņu lietotās valodas ir dažādas. Domāju, nebūs viegli kādam atspēkot šo abu manis minēto apgalvojumu patiesīgumu. Un tagad paskatīsimies praktiskus piemērus – vai ventiņu mēlē runājošam kurzemniekam ir problēmas saprasties ar savā manierē runājošu latgalieti? Nē, nav, bez īpašām pūlēm viņi var runāt katrs savā veidā un saprast viens otru. Līdzīgi ir ar Lielbritānijas un ASV iedzīvotājiem. Tātad, viņi abi kā vienā, tā otrā gadījumā runā vienas valodas dažādos paveidos. Cits piemērs – vai latvietis un lietuvietis spēs saprast viens otru, runājot katram savā mēlē? Un krievs un ukrainis (ja pēdējais lieto īstu ukraiņu valodu, nevis tās pārkrievotā surogāta paveidu)? Nē, nevarēs! Tātad, skaidrs – šie ļaudis runā katrs savā valodā!
Vēl būtisks veids, kā atšķirt valodu no dialekta, ir tās poēzijas tulkošana. Dialektā rakstītu dzeju var tulkot citā dialektā burtiski pa rindiņām, nemainot pat vārdu kārtību (tā tas ir arī ar latviešu un latgaliešu dialektu. Pamēģiniet iztulkot, piemēram, tautasdziesmu Ziedi, ziedi, rudzu vārpa! un pārliecināsieties par manu vārdu patiesumu!), turpretī, lai to iztulkotu no vienas valodas otrā, nereti nepieciešams pat samērā būtiski mainīt dzejoļa saturu, citādi pantmērs neveidojas.
Tātad, domāju, esmu uzskatāmi pierādījis, ka tāda latgaliešu valoda nepastāv, līdz ar to arī latgaliešu tautas kā tādas nav, bet ir Latgales novadā dzīvojoši savā dialektā runājoši Latvieši. Absolūtais vairums šo ļaužu saprot iepriekš minēto faktu, tāpēc nekādas speciālas tiesības savam dialektam neprasa – ne uzrakstus uz ielām un veikaliem, iestādēm, ne vēl jo vairāk – īpašu izglītību savā „valodā”, par kuras nepieciešamību ir tā norūpējies A.Bērziņš. Protams, viņi priecājas, ja saziņas līdzekļos līdztekus valsts valodai dzird savu dialektu, taču neuzskata to par obligātu nepieciešamību un nepieprasa valstij nodrošināt šī fakta esamību. Vēl jo vairāk, latgaļu dialekts taču nav vienots, pašā Latgalē ir ļoti daudzi tā paveidi, turklāt, 50 okupācijas gados tas ir ievērojami rusificējies, aizstāvot latviešu vārdus ar pārveidotiem krievu vārdiem (taisņeiba kļuvusi par pravdu, cīmeņš par gostu, skūla par školu ...utt.). Kurš tad būs tas dialekta paveids, kuru sāksim lietot līdztekus literārajai valodai, Bērziņa kungs? Šos manis minētos faktus labi apzinājās arī nelaiķis rakstnieks Jānis Klīdzējs, populārā stāsta „Cilvēka bērns” autors un liels sava dzimtā novada Patriots. Un ne tikai viņš! Cik man ir iznācis runāt ar Latgales Latviešiem (tiem, kas ir šā nosaukuma cienīgi!), NEVIENS nav atbalstījis nostāju par atsevišķa statusa nepieciešamību Latgales novadam un latgaļu dialektam. Viņi visi ir apliecinājuši, ka pašreizējā situācija ar latgaļu dialekta vietu latviešu valodā viņus pilnībā apmierina. Dialektam ir vieta uz teātra skatuves, filmās un dziesmās, dažos saziņas līdzekļos, kā fakultatīvam priekšmetam mācību iestādēs, bet ne jau oficiālajos dokumentos, saziņā ar valsts iestādēm un izkārtnēs. Un tas, vai šis dialekts neizzudīs ar laiku, ir tikai un vienīgi pašu tā lietotāju ziņā. Tā domā un tādus uzskatus sludina tie, kas grib vienotu, Latvisku Latviju.
Dabiski, ka pavisam pretēju nostāju pauž tie, kas grib pakļaut un iznīcināt mūsu tautu, vadoties no skaldi un valdi principa. Tie nepārtraukti pauž viedokli par „nabaga apspiestajiem latgaliešiem”, kurus nekrietni asimilējot čiuļi. Un, protams, ka arī okupantu prese ir jebkurā brīdi gatava nostāties šo šķeltnieku – Latviešu tautas ienaidnieku – pusē. Lūk, uz kā dzirnavām lej ūdeni skaidrūs volūdas aizstāvji Latvijā!
PAR VIENOTU LATVIEŠU TAUTU UN NEDALĪTU LATVIJAS VALSTI AR DAŽĀDIEM DIALEKTIEM, BET VIENU VALSTS VALODU, CĪŅAI SVEIKS !!!
Aivars Gedroics, Latgales Latvietis Daugavpilī.
www.tvnet.lv/zinas/di... UN LATGALIEŠI.
Pirmkārt, nav ne tādas latgaļu tautas, ne arī latgaļu valodas, bet ir latviešu valodas latgaļu dialekta paveids (tāpat kā nav ventiņu un sēļu valodas, ir dialekti). Kāpēc es tā uzskatu? Manuprāt, ir ļoti vienkāršs kritērijs, kā atšķirt valodu no dialekta, proti, ja vienā veidā runājošs cilvēks bez tulka saprot gandrīz visu (izņemot varbūt atsevišķas frāzes), ko viņam saka citā veidā runājošs cilvēks, tad viņi abi sarunājas vienā valodā, tikai dažādās tā dialekta formās. Un pretēji – ja vienā veidā runājošs cilvēks NEsaprot gandrīz neko (izņemot varbūt atsevišķas frāzes), ko viņam saka citā veidā runājošs cilvēks, tad viņu lietotās valodas ir dažādas. Domāju, nebūs viegli kādam atspēkot šo abu manis minēto apgalvojumu patiesīgumu. Un tagad paskatīsimies praktiskus piemērus – vai ventiņu mēlē runājošam kurzemniekam ir problēmas saprasties ar savā manierē runājošu latgalieti? Nē, nav, bez īpašām pūlēm viņi var runāt katrs savā veidā un saprast viens otru. Līdzīgi ir ar Lielbritānijas un ASV iedzīvotājiem. Tātad, viņi abi kā vienā, tā otrā gadījumā runā vienas valodas dažādos paveidos. Cits piemērs – vai latvietis un lietuvietis spēs saprast viens otru, runājot katram savā mēlē? Un krievs un ukrainis (ja pēdējais lieto īstu ukraiņu valodu, nevis tās pārkrievotā surogāta paveidu)? Nē, nevarēs! Tātad, skaidrs – šie ļaudis runā katrs savā valodā!
Vēl būtisks veids, kā atšķirt valodu no dialekta, ir tās poēzijas tulkošana. Dialektā rakstītu dzeju var tulkot citā dialektā burtiski pa rindiņām, nemainot pat vārdu kārtību (tā tas ir arī ar latviešu un latgaliešu dialektu. Pamēģiniet iztulkot, piemēram, tautasdziesmu Ziedi, ziedi, rudzu vārpa! un pārliecināsieties par manu vārdu patiesumu!), turpretī, lai to iztulkotu no vienas valodas otrā, nereti nepieciešams pat samērā būtiski mainīt dzejoļa saturu, citādi pantmērs neveidojas.
Tātad, domāju, esmu uzskatāmi pierādījis, ka tāda latgaliešu valoda nepastāv, līdz ar to arī latgaliešu tautas kā tādas nav, bet ir Latgales novadā dzīvojoši savā dialektā runājoši Latvieši. Absolūtais vairums šo ļaužu saprot iepriekš minēto faktu, tāpēc nekādas speciālas tiesības savam dialektam neprasa – ne uzrakstus uz ielām un veikaliem, iestādēm, ne vēl jo vairāk – īpašu izglītību savā „valodā”, par kuras nepieciešamību ir tā norūpējies A.Bērziņš. Protams, viņi priecājas, ja saziņas līdzekļos līdztekus valsts valodai dzird savu dialektu, taču neuzskata to par obligātu nepieciešamību un nepieprasa valstij nodrošināt šī fakta esamību. Vēl jo vairāk, latgaļu dialekts taču nav vienots, pašā Latgalē ir ļoti daudzi tā paveidi, turklāt, 50 okupācijas gados tas ir ievērojami rusificējies, aizstāvot latviešu vārdus ar pārveidotiem krievu vārdiem (taisņeiba kļuvusi par pravdu, cīmeņš par gostu, skūla par školu ...utt.). Kurš tad būs tas dialekta paveids, kuru sāksim lietot līdztekus literārajai valodai, Bērziņa kungs? Šos manis minētos faktus labi apzinājās arī nelaiķis rakstnieks Jānis Klīdzējs, populārā stāsta „Cilvēka bērns” autors un liels sava dzimtā novada Patriots. Un ne tikai viņš! Cik man ir iznācis runāt ar Latgales Latviešiem (tiem, kas ir šā nosaukuma cienīgi!), NEVIENS nav atbalstījis nostāju par atsevišķa statusa nepieciešamību Latgales novadam un latgaļu dialektam. Viņi visi ir apliecinājuši, ka pašreizējā situācija ar latgaļu dialekta vietu latviešu valodā viņus pilnībā apmierina. Dialektam ir vieta uz teātra skatuves, filmās un dziesmās, dažos saziņas līdzekļos, kā fakultatīvam priekšmetam mācību iestādēs, bet ne jau oficiālajos dokumentos, saziņā ar valsts iestādēm un izkārtnēs. Un tas, vai šis dialekts neizzudīs ar laiku, ir tikai un vienīgi pašu tā lietotāju ziņā. Tā domā un tādus uzskatus sludina tie, kas grib vienotu, Latvisku Latviju.
Dabiski, ka pavisam pretēju nostāju pauž tie, kas grib pakļaut un iznīcināt mūsu tautu, vadoties no skaldi un valdi principa. Tie nepārtraukti pauž viedokli par „nabaga apspiestajiem latgaliešiem”, kurus nekrietni asimilējot čiuļi. Un, protams, ka arī okupantu prese ir jebkurā brīdi gatava nostāties šo šķeltnieku – Latviešu tautas ienaidnieku – pusē. Lūk, uz kā dzirnavām lej ūdeni skaidrūs volūdas aizstāvji Latvijā!
PAR VIENOTU LATVIEŠU TAUTU UN NEDALĪTU LATVIJAS VALSTI AR DAŽĀDIEM DIALEKTIEM, BET VIENU VALSTS VALODU, CĪŅAI SVEIKS !!!
Aivars Gedroics, Latgales Latvietis Daugavpilī.
Atbilde cilvēkam ar, acīmredzot, nepabeigtu pamatizglītību.
Kopēts no Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas www.liis.lv/latval/li...
Latviešu valodas dialekti
Tautības valodas periodā pilnīgi izveidojās latviešu valodas dialekti. Šajos dialektos atspoguļojas seno cilšu valodu īpatnības, kā arī visi tie procesi, kas valodas attīstībā norisinājās sakarā ar feodālisma laikmetam raksturīgajām administratīvi tiesiskajām normām, ar citu tautu ieplūšanu latviešu tautībā, kā arī pārmaiņas, kas notika analoģijas, sistēmas izlīdzināšanas, asimilācijas, disimilācijas u.c. valodas attīstību ietekmējošu likumu darbošanās dēļ. Tāpēc veidojās izloksnes, ko var apvienot izlokšņu grupās (piem., kursiskās izloksnes, lībiskās izloksnes., zemgaliskās izloksnes) un dialektos atkarībā no izoglosu daudzuma, kas tās vieno vai atšķir.
Latviešu valodā ir trīs dialekti: augšzemnieku dialekts, vidus dialekts un lībiskais dialekts (to senāk sauca arī par tāmnieku dialektu). Vidus dialekts un lībiskais dialekts aptver lejzemnieku izloksnes. Vidus dialektā izšķir Vidzemes vidus, zemgalisko (ar zemgaļu valodas pēdām) un kursisko (ar kuršu valodas pēdām) izlokšņu grupu; lībiskajā dialektā (ar lībiešu valodas substrātu) - Vidzemes lībisko un Kurzemes lībisko jeb tāmnieku izlokšņu grupa; augšzemnieku dialektā - latgalisko un sēlisko (ar sēļu valodas pēdām) izlokšņu grupas. Iespējams sīkāks grupējums. Latviešu literārās valodas pamatā ir vidusdialekts.
Kopēts no Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas www.liis.lv/latval/li...
Latviešu valodas dialekti
Tautības valodas periodā pilnīgi izveidojās latviešu valodas dialekti. Šajos dialektos atspoguļojas seno cilšu valodu īpatnības, kā arī visi tie procesi, kas valodas attīstībā norisinājās sakarā ar feodālisma laikmetam raksturīgajām administratīvi tiesiskajām normām, ar citu tautu ieplūšanu latviešu tautībā, kā arī pārmaiņas, kas notika analoģijas, sistēmas izlīdzināšanas, asimilācijas, disimilācijas u.c. valodas attīstību ietekmējošu likumu darbošanās dēļ. Tāpēc veidojās izloksnes, ko var apvienot izlokšņu grupās (piem., kursiskās izloksnes, lībiskās izloksnes., zemgaliskās izloksnes) un dialektos atkarībā no izoglosu daudzuma, kas tās vieno vai atšķir.
Latviešu valodā ir trīs dialekti: augšzemnieku dialekts, vidus dialekts un lībiskais dialekts (to senāk sauca arī par tāmnieku dialektu). Vidus dialekts un lībiskais dialekts aptver lejzemnieku izloksnes. Vidus dialektā izšķir Vidzemes vidus, zemgalisko (ar zemgaļu valodas pēdām) un kursisko (ar kuršu valodas pēdām) izlokšņu grupu; lībiskajā dialektā (ar lībiešu valodas substrātu) - Vidzemes lībisko un Kurzemes lībisko jeb tāmnieku izlokšņu grupa; augšzemnieku dialektā - latgalisko un sēlisko (ar sēļu valodas pēdām) izlokšņu grupas. Iespējams sīkāks grupējums. Latviešu literārās valodas pamatā ir vidusdialekts.
Sava viedokļa cilvēkam nav, slēpjas aiz smeltiem komentāriem un sakopētiem materiāliem.
Ja vēlaties būt tik tiešām tēmā, tad nāksiet pētīt ne tikai latviešu valodā pieejamus materiālus, es pat teiktu, ka labāk tos vispār izmest miskastē.
Es neredzu jēgu laisties diskusijā (par dialektu un valodu), jo acīmredzami (spriežot pēc komentāriem), ka zināšanu līmenis šajā jomā jums ir ļoti vājš.
Ja vēlaties būt tik tiešām tēmā, tad nāksiet pētīt ne tikai latviešu valodā pieejamus materiālus, es pat teiktu, ka labāk tos vispār izmest miskastē.
Es neredzu jēgu laisties diskusijā (par dialektu un valodu), jo acīmredzami (spriežot pēc komentāriem), ka zināšanu līmenis šajā jomā jums ir ļoti vājš.
"Manuprāt, ir ļoti vienkāršs kritērijs, kā atšķirt valodu no dialekta, proti, ja vienā veidā runājošs cilvēks bez tulka saprot gandrīz visu (izņemot varbūt atsevišķas frāzes), ko viņam saka citā veidā runājošs cilvēks, tad viņi abi sarunājas vienā valodā, tikai dažādās tā dialekta formās."
Ja sekojam šim "vienkāršajam kritērijam", tad saceltā ažiotāža, kas galvenokārt balstīta apgalvojumos, ka iedzīvotāji un tautas kalpi nesaprot kas tiek runāts no Saeimas tribīnes, pierāda to, ka runa šajā gadījumā iet par atsevišķu valodu.
Ja sekojam šim "vienkāršajam kritērijam", tad saceltā ažiotāža, kas galvenokārt balstīta apgalvojumos, ka iedzīvotāji un tautas kalpi nesaprot kas tiek runāts no Saeimas tribīnes, pierāda to, ka runa šajā gadījumā iet par atsevišķu valodu.
God. aivarsk!Kaut kā neesmu manījis, ka atbalsts latgaliešu valodas (sauciet kā vēlaties - dialekta, paveida) lietošanai no deputātu puses tiktu saistīts ar Latgales novada autonomijas atzīšanu, pasludināšanu par vēl vienu valsts valodu, utt. Ja reiz Jūs sakāt, ka tā ir saprotama tāpat un tādēļ neprasa papildus atbalstu no valsts puses (kas gan ir noteikts likumā), tad par ko uztraukties, ja daži latgaliešu deputāti runā tajā - tāpat taču visi saprot?
Ja tomēr tā īsti nav (un es domāju, atgādinājums par latgaliešu aizmiršanu bija vietā tieši tagad - jo sākas taču jauna Saeima un šiem deputātiem, kas pārstāv savu novadu tā ir ļoti nozīmīga lieta), tad lūdzu, palīdziet nepazaudēt šo latviešu kultūras mantojumu. Jūs pareizi rakstāt, ka Latgalē daudz kur vairāk lieto krievu val., nekā latviešu/latgaliešu. Vai Jūs tiešām cerat, ka vēl palikušie patriotiskie latgalieši pēkšņi aizmirsīs savas saknes un pāries uz latviešu valodas lietošanu savā vidē? Tātad, atbalstot latgaliešu valodas lietošanu Latgalē, jūs īstenībā atbalstāt latviešu valodas lietošanu. Diemžēl liela daļa latviešu uzskata, ka tas ir pašu latgaliešu ziņā un var iztikt bez valsts mērķtiecīga atbalsta. Jā, entuziasti vēl ir palikuši, tajā skaitā, katoļu baznīca, atbalstot Latgales radio. Tomēr ar to ir par maz, lai novērstu lielo krievu valodas dominēšanu TV un radio ēterā - un ne tikai Latgalē. To veikli izmanto SC, manipulējot ar vēlētājiem.
Kā jau citur komentēju, kāpēc tiem pašiem latgaliešiem par saviem nodokļiem jāuztur valsts TV un radio, kas veido raidījumus t.s. "mazākumtautībām" - tikai jau minētajā krievu valodā, bet nav iespējas skatīties, klausīties raidījumus savā valodā? Tas ir normāli, jūsuprāt? Vai tiešām mēs varam finansēt skolas, kas māca krievu valodā, bet nedrīkst mācīt (kaut vai fakultatīvi) latgaliešu rakstu valoda Latgales skolās? Tas kaut kādā veidā apdraud Latvijas vienotību?
Tagad visiem kas te *irš par Latgaļu "dialektu" nedaudz nāksies pamācīt vēsturi - jo kā ir zināms, tad Latgale Latvijas republikai pievienojās tikai ar zināmu nosacījumu... Nosacījums bija divvalodība. Jā, divas VALODAS. Latviešu un Latgaļu. Tas arī tika ievērots līdz K. Ulmaņa autoritārajam režīmam, kas aizliedza Latgaļu valodas izmantošanu valsts pārvaldē un tās mācīšanu. Un jau kopš tā laika Latgaļi ir pabērna lomā, kaut arī šai "valstij", kas aiz sevis mēslus nevar savākt pievienojās uz saviem noteikumiem.
Pirms kāds man sāk bāzt nāsī to, ka Latgale būtu ekonomiski pazudusi bez pārējās Latvijas, es ieteiktu padomāt divreiz vai tikai nav tā, ka visa ekonomika Latvijā ir koncentrēta vienā rajonā un Kurzemes dziļie lauki nav tikpat pamesti kā Latgales. Un tā nav mūsu vaina, ka esam vistuvāk lielajam kaimiņam un tādēļ tik veiksmīgi pārkrievoti.
Normāla Latgaļu valodas statusa atjaunošana būtu iespējama, ja tiktu normāli traktēti dokumenti, kas tika ņemti par pamatu Satversmes izveidošanai un ņemta vērā vēsturiskā pēctecība, kas liek noprast, ka Latgaļi te bija ne senāk par krieviem, kas nodrošinātu tiesības šeit runāt Latgaļu valodā, ignorējot krievu prasības par savas valodas kā valsts valodas atzīšanu.
Tiesa, ņemot vērā dažus pētījumus, Latgaļi te bija ~3000 gadus senāk nekā pārējās Latviešu ciltis, kas arī ir viela pārdomām...
Runas par dancošanu pēc krievvalodīgo stabules arī ir smieklīgas. Ticiet man - daudzi viskarstākie patrioti nāk tieši no Latgales.
Par valsts šķelšanu - lieliski piemēri vairāku valodu izmantošanai valsts darbā ir atrodami netālu Eiropā.
No otras puses - vienmēr ir iespējams ignorēt Latgaļus un viņu valodu un sagaidīt tādas pašas sekas kā no Basku ignorēšanas...
Pirms kāds man sāk bāzt nāsī to, ka Latgale būtu ekonomiski pazudusi bez pārējās Latvijas, es ieteiktu padomāt divreiz vai tikai nav tā, ka visa ekonomika Latvijā ir koncentrēta vienā rajonā un Kurzemes dziļie lauki nav tikpat pamesti kā Latgales. Un tā nav mūsu vaina, ka esam vistuvāk lielajam kaimiņam un tādēļ tik veiksmīgi pārkrievoti.
Normāla Latgaļu valodas statusa atjaunošana būtu iespējama, ja tiktu normāli traktēti dokumenti, kas tika ņemti par pamatu Satversmes izveidošanai un ņemta vērā vēsturiskā pēctecība, kas liek noprast, ka Latgaļi te bija ne senāk par krieviem, kas nodrošinātu tiesības šeit runāt Latgaļu valodā, ignorējot krievu prasības par savas valodas kā valsts valodas atzīšanu.
Tiesa, ņemot vērā dažus pētījumus, Latgaļi te bija ~3000 gadus senāk nekā pārējās Latviešu ciltis, kas arī ir viela pārdomām...
Runas par dancošanu pēc krievvalodīgo stabules arī ir smieklīgas. Ticiet man - daudzi viskarstākie patrioti nāk tieši no Latgales.
Par valsts šķelšanu - lieliski piemēri vairāku valodu izmantošanai valsts darbā ir atrodami netālu Eiropā.
No otras puses - vienmēr ir iespējams ignorēt Latgaļus un viņu valodu un sagaidīt tādas pašas sekas kā no Basku ignorēšanas...
Piekrītu rakstītajam un es arī jau rakstīju, ka krievi vienmēr ir izmantojuši: skaldi un valdi. Pie tam pārbaudīts sauklis jau Gruzijā, kad tika atšķelta Ziemeļosetija un vēl.
Vienreiz jau šo pašu sašķeltību mēgināja izspēlēt- toreiz 90 gados neizdevās. Nu atkal kūdās, pie tam nu jau caur ZRP, kurā acīmredzot savākušies visādi stulbi škeltnieki.
Mani interesē, kāpēc gan šie latgaliešu dialektā runājošie nevar tāpat jau brīvi runāt Latgales novadā, kur , kā es saprotu, visi viņus saprot, bet nē, vajag tak visiem uzspiest savu dialektu un kāpēc? Vai slinkums mācīties latviešu valodu?
Vienreiz jau šo pašu sašķeltību mēgināja izspēlēt- toreiz 90 gados neizdevās. Nu atkal kūdās, pie tam nu jau caur ZRP, kurā acīmredzot savākušies visādi stulbi škeltnieki.
Mani interesē, kāpēc gan šie latgaliešu dialektā runājošie nevar tāpat jau brīvi runāt Latgales novadā, kur , kā es saprotu, visi viņus saprot, bet nē, vajag tak visiem uzspiest savu dialektu un kāpēc? Vai slinkums mācīties latviešu valodu?
interesē no kurienes latgaļu nacionālais(kuros acīmredzami netiek iekļauti Vidzemes latgaļi, bet toties rusificētie un poļu un baltkrievu pēcteči gan...) neofīts Michmann rāvis par 3000 gadus vecāku latgaliešu vēsturi...
Varbūt tomēr vajag nopietnāku pamatu šim apgalvojumam, jo latvji(vācu iekarotāju laikā vēl nebija atsevišku latgaļu vai latgalīšu) pirms 3000 gadiem vēl bija lietuvji uz dienvidiem no tagadējās Latvijas teritorijas, tāpat kā zemgaļi un žemaiši bija viena tauta.
Par Latvijas senāko cilti var uzskatīt sēļus(sēļi ir līvu nosaukums, kas nozīmē augšzemnieki), kas apdzīvoja arī Daugavas labo krastu, kuru atstātās pēdas ir atrastas arheoloģiskajos izrakumos un arī ir saglabājušās līdz mūsdienām, kā sēļu izloksnes līdz pat Vidzemes ziemeļiem. Un vēl - uz senākās Eiropas kartes ir atrodams Sēlijas nosaukums, bet ne smakas no Latgales...
Varbūt tomēr vajag nopietnāku pamatu šim apgalvojumam, jo latvji(vācu iekarotāju laikā vēl nebija atsevišku latgaļu vai latgalīšu) pirms 3000 gadiem vēl bija lietuvji uz dienvidiem no tagadējās Latvijas teritorijas, tāpat kā zemgaļi un žemaiši bija viena tauta.
Par Latvijas senāko cilti var uzskatīt sēļus(sēļi ir līvu nosaukums, kas nozīmē augšzemnieki), kas apdzīvoja arī Daugavas labo krastu, kuru atstātās pēdas ir atrastas arheoloģiskajos izrakumos un arī ir saglabājušās līdz mūsdienām, kā sēļu izloksnes līdz pat Vidzemes ziemeļiem. Un vēl - uz senākās Eiropas kartes ir atrodams Sēlijas nosaukums, bet ne smakas no Latgales...
Pa munam, vajag raksteit par lītu - a politiskī streidi ap volūdu beja jau Latvejis breivvaļsts laikā (pyrma 2. pasauļa vaidu). Nikuo jauna tymā politikā nak jau naizguoduosim... Man vīns aicynuojums Juram Viļumam - drūsi lītoj sovu volūdu! Tys dora myus vysus, i baļtīšus i latgalīšus stypruokus. Jau irā daguojs laiks školuos vuiceit i raisteit latgalīšu rokstu tradiceju. Cytaiž jau reši kurs jaunīts prūt pareizai dzīduot tautys dzīšmu, skaiteit puorsoku. Folklora irā jau labtik seņ aizraksteita, a tān vajag cylvāku, kuri tū lītoj.
Latvīšu nacionalisms - tī navā "ģeržimordu" streidi ar nazkaidim latgalīšu lokalpatriotim, bet ļūbesteiba i vysa latviskuo cīneišona. Mīrs baroj, namīrs pūstej.
-------
Padomju okupācijas gados bij' aizliegts....... - Bija aizliegts daudz kas, bet daudz kas tā arī palika aizliegts tikai uz papīra, jo tautas mentalitēte (identitāte) jau gadsimtu gadsimtos veidojusies:
''Padomju valdība 1940. gada augustā Streiču ģimenei (tāpat kā citiem kalpiem un bezzemniekiem) piešķīra zemīti. ,,Te celsim māju,” teica tēvs. ,,Un nosauksim ”Sprīdīši,” smaidīja māte. ”Spŗīdīši! ” - sirds palēca priekā. ,,Nedrīkst celt savu laimi uz to, kas citam atņemts! Tas ir pret Dievu,” uzzinājusi jaunumus, vecmāmiņa Veronika Žihare aicināja znotu uz savām mājām “Caicos” Gailīšu pagastā (Preiļu rajonā).''
JĀNIS STREIČS
www.gramata21.lv/user...
p.s.
Kinorežisora J.Streiča dzīvesgājums ir spilgts piemērs Ulmaņlaika dzimušās paaudzes paveiktajam neticami bargi sūrajos, baisi briesmīgajos padomju okupācijas gados. Tāds tas 'reālais komunisms' (A.Zinovjeva termins), ko latvieši (latvijieši) un latgalieši (latgaļi) vēl 2030.gadā varēs lamāt - un visas neveiksmes uz to droši novelt.
Padomju okupācijas gados bij' aizliegts....... - Bija aizliegts daudz kas, bet daudz kas tā arī palika aizliegts tikai uz papīra, jo tautas mentalitēte (identitāte) jau gadsimtu gadsimtos veidojusies:
''Padomju valdība 1940. gada augustā Streiču ģimenei (tāpat kā citiem kalpiem un bezzemniekiem) piešķīra zemīti. ,,Te celsim māju,” teica tēvs. ,,Un nosauksim ”Sprīdīši,” smaidīja māte. ”Spŗīdīši! ” - sirds palēca priekā. ,,Nedrīkst celt savu laimi uz to, kas citam atņemts! Tas ir pret Dievu,” uzzinājusi jaunumus, vecmāmiņa Veronika Žihare aicināja znotu uz savām mājām “Caicos” Gailīšu pagastā (Preiļu rajonā).''
JĀNIS STREIČS
www.gramata21.lv/user...
p.s.
Kinorežisora J.Streiča dzīvesgājums ir spilgts piemērs Ulmaņlaika dzimušās paaudzes paveiktajam neticami bargi sūrajos, baisi briesmīgajos padomju okupācijas gados. Tāds tas 'reālais komunisms' (A.Zinovjeva termins), ko latvieši (latvijieši) un latgalieši (latgaļi) vēl 2030.gadā varēs lamāt - un visas neveiksmes uz to droši novelt.
Nenoliedzami latgaliešu valodā runā visi aiz Aiviekstes.Tas ir dialekts,kas nu jau tuvāks valodai jo ne visi Rīdzinieki spēj saprast ko runā latgalis tāpat kā leitis.Protams uzskatu ka nav vērts cepties par to ka latgaliešu valoda tiek apspiesta.Neviens neliedz Latgalē izdot grāmatas latgaļu valodā,bet acīmredzot trūkst uzņēmīgu cilvēku vai ekonomiskais pamatojums.Šajā gadījumā gribas teikt ka latgaliešu valodai nav ekonomiska pamatojuma,lai to lietotu ikdienas lietišķajā saskarsmē-tas iespējams vienkārši būtu par dārgu.Bet ,mīļie latgaļi,ņemiet iespiediet grāmatas latgaļu valodā jo runāt jums neviens neliedz un neviens cits jums nedrukās grāmatas-dariet to paši!Vai varbūt jums noteikt īpašu statusu-aizsargājamu un dotējamu!?Atliks gan laikam vien pašiem kopt ģimenes tradīcijas ,kuplināt ģimenes,mīlēt savu zemi un BŪT PAŠIEM SAVAS ZEMES SAIMNIEKIEM.Savādāk nekā.
Gribu pateikt tikai divas lietas:
1) man mamma iemācīja valodu, bet ne dialektu... un neviens zinātnieks man nepierādīs un daudziem tūkstošiem latgaļu, ka viņi runā dialektā... tas ir psiholoģiskais aspekts un te mūs ''kastē neiebāzt''
2) Man sieva nav latgaliete un man ir lielas problēmas ar mācību līdzekļiem, lai es bērniem, kuri nedzīvo Latgalē, iemācītu latgaļu valodu... nodokļus es maksāju (un ne mazus) kā latgalis, bet atpakaļ no valsts saņemu vai nu kā latvietis vai kā krievs... un tā tas ir ar tūkstošiem latgaļu, kur mūsu nodokļu nauda Rīgā pārvēršas par to, ko mēs neesam gatavi maksāt...
varētu nosaukt vēl punktus 3,4 un 5, bet nu pietiks :)
1) man mamma iemācīja valodu, bet ne dialektu... un neviens zinātnieks man nepierādīs un daudziem tūkstošiem latgaļu, ka viņi runā dialektā... tas ir psiholoģiskais aspekts un te mūs ''kastē neiebāzt''
2) Man sieva nav latgaliete un man ir lielas problēmas ar mācību līdzekļiem, lai es bērniem, kuri nedzīvo Latgalē, iemācītu latgaļu valodu... nodokļus es maksāju (un ne mazus) kā latgalis, bet atpakaļ no valsts saņemu vai nu kā latvietis vai kā krievs... un tā tas ir ar tūkstošiem latgaļu, kur mūsu nodokļu nauda Rīgā pārvēršas par to, ko mēs neesam gatavi maksāt...
varētu nosaukt vēl punktus 3,4 un 5, bet nu pietiks :)
...interesants ieskats gan vēsturē,gan aktuāls arī šodien...
"Latgaliešu valoda un Satversme":
www.juristavards.lv/?...
"Latgaliešu valoda un Satversme":
www.juristavards.lv/?...
puika _...būtu dialekts, nebūtu nekādu pretrunu ar Satversmi uc. Ar valodu būs grūtāk…_
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
jaa, cita valoda, tatad cittautieshi, - bus gruti.
parakstus Satversmes grozijumiem vajadzeja vakt kopa ar Lindermanu un Osipovu ja jau pagajusha gada aghiteja par SC.
ta nu ir sanacis ka ir paveicies Saeima nokljut bet ar Zatlera sarakstu un ZRP sevi censhas pozicionet ka latvisku partiju.
taisot problemu no savas etniskas identitates ar divam dziesmu gramatam dzivot bus gruti un driz tas kljus neiespejami, jo, - nesaskanja ir citas partijas specializacija un ja pasham tas nav skaidrs tad Zatlers driz to pateiks.
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
jaa, cita valoda, tatad cittautieshi, - bus gruti.
parakstus Satversmes grozijumiem vajadzeja vakt kopa ar Lindermanu un Osipovu ja jau pagajusha gada aghiteja par SC.
ta nu ir sanacis ka ir paveicies Saeima nokljut bet ar Zatlera sarakstu un ZRP sevi censhas pozicionet ka latvisku partiju.
taisot problemu no savas etniskas identitates ar divam dziesmu gramatam dzivot bus gruti un driz tas kljus neiespejami, jo, - nesaskanja ir citas partijas specializacija un ja pasham tas nav skaidrs tad Zatlers driz to pateiks.
...Tante Sidra....Tev gandrīz taisnība - varētu būt apzināta rīcība, jo paskatoties, kā Zatlers šķaida savus partijas biedrus tos izslēdzot no savām rindām - par šķeltniecību, par partijas reputācijas graušanu, par šo un to....tad "latgaliešu" sakarā - nav nekādas reakcijas...ko par to mums būs domāt?...:))
zanE _...steigā partiju sagrābstot..._
~~~~~~~~~~~~~~~
gan jau izslegs ari to, tam jaiet uz nesaskanju pie Urbanovicha.
sataisija partiju ka lupatu dekji (patchwork), kur pie viena kautkas smirdigs ari ieshuts. chetrus gadus pasham identitates problema bija, nezinaja "kas es esmu" un kur nu vel tagad.
jau ir gruti un bus vel grutak.
~~~~~~~~~~~~~~~
gan jau izslegs ari to, tam jaiet uz nesaskanju pie Urbanovicha.
sataisija partiju ka lupatu dekji (patchwork), kur pie viena kautkas smirdigs ari ieshuts. chetrus gadus pasham identitates problema bija, nezinaja "kas es esmu" un kur nu vel tagad.
jau ir gruti un bus vel grutak.
"nodokļus es maksāju (un ne mazus) kā latgalis"
Aivar! laikam esi iemācījies šo pantiņu no krieviem!
Mēs visi maksājam nodokļus,(ne tikai "Kā latgalis" kurus saņem gan valsts budžets , gan pašvaldības. Tev nu gan būtu jāzina, ka nemaz tik čakli tie Latvijas nodokļu maksātāji nav uz nodokļu maksāšanu, bet lielās: es kā nodokļu maksātājs. Pats jau arī gan zini, ka nodokļus tērē gan sociālajiem pabalstiem, pie tam Latgalē tie soc. pabalstu saņēmēji ir milzum daudz, gan izglītībai, gan veselībai, gan ceļu remontiem un apkopēm, gan meža dienestiem un policijai , gan valsts ārējo robežu apsardzei, gan cīņai ar kontrabandu, kas plūst aumaļām iekšā tieši Latgales pusē visvairāk utt! Un cik gan daudz šādi "nodokļu maksātāji" faktiski ir nodokļu nemaksātāji, jo tie , ka sar to lielās faktiski šmaucas un tos nemaksā.
Aivar! laikam esi iemācījies šo pantiņu no krieviem!
Mēs visi maksājam nodokļus,(ne tikai "Kā latgalis" kurus saņem gan valsts budžets , gan pašvaldības. Tev nu gan būtu jāzina, ka nemaz tik čakli tie Latvijas nodokļu maksātāji nav uz nodokļu maksāšanu, bet lielās: es kā nodokļu maksātājs. Pats jau arī gan zini, ka nodokļus tērē gan sociālajiem pabalstiem, pie tam Latgalē tie soc. pabalstu saņēmēji ir milzum daudz, gan izglītībai, gan veselībai, gan ceļu remontiem un apkopēm, gan meža dienestiem un policijai , gan valsts ārējo robežu apsardzei, gan cīņai ar kontrabandu, kas plūst aumaļām iekšā tieši Latgales pusē visvairāk utt! Un cik gan daudz šādi "nodokļu maksātāji" faktiski ir nodokļu nemaksātāji, jo tie , ka sar to lielās faktiski šmaucas un tos nemaksā.
Man liekas, ka šeit visi latgaļi uzvilkušies par nepareizajām lietām. Neviens latvietis neliedz izkopt savu latgaļu reģionālo kultūru - ir liela neizpratne, kāpēc vispār vajag demonstrēt āža ietiepību, runājot latgaliski Saeimā, kurā tiek pieņemti likumi visiem latviešiem un arī dotajam zvērestam ir jābūt saprotamam visiem latviešiem... atvainojos par izteicienu - wtf!? kāpēc visiem latviešiem ir jāsaprot kaut kāda reģionalitāte Rīgā, ja latgaļi ar krieviem Latgalē runā tikai krievu mēlē!!! Un ir tak jābūt arī kaut kādai cieņai pret visiem Latvijas pilsoņiem, jo šī nebija īstā vieta kur demonstrēt savu etniskumu... un tas viss izskatās tik nožēlojami, kā aitu bara sekošanas komplekss - krievi ķēmojas un latgaļi ņem piemēru.
------
Krievi, ja kas, Maskavā vareni ''ķēmojas'': banksteru skaita ziņā i Londonai, i Ņujorkai, par Parīze nerunājot - pogas izgriezuši!
Moscow Leads Cities With Most Billionaires
www.forbes.com/2011/0...
Krievi, ja kas, Maskavā vareni ''ķēmojas'': banksteru skaita ziņā i Londonai, i Ņujorkai, par Parīze nerunājot - pogas izgriezuši!
Moscow Leads Cities With Most Billionaires
www.forbes.com/2011/0...
Un tomēr - man gribētos visās niansēs saprast, kas tiek runāts no saeimas tribīnes, nevis - apmēram. Ja Viļuma kungs vēlas runāt tikai uz savu - izredzēto elektorātu, varēja pašvaldību līmenī balotēties. Lai sāk ar mazumiņu - apmāca savā valodā Latgalē dzīvojošos krievus. Sanāks - varēs uz visu Latviju atvēzēties. Es gan šaubos, ka ar tiem krieviem viņam kas sanāks.
imhoclub.lv/material/...
Юрий Алексеев: _А почему бы нет? Начать с Латгалии (она и так от остальной Латвии особняком стоит). Ввести там второй гос. язык — латгальский... Посмотреть, не сгинет ли от этого на века латышский язык. Если не сгинет — можно попробовать потихоньку и русский разрешить..._
Юрий Алексеев: _А почему бы нет? Начать с Латгалии (она и так от остальной Латвии особняком стоит). Ввести там второй гос. язык — латгальский... Посмотреть, не сгинет ли от этого на века латышский язык. Если не сгинет — можно попробовать потихоньку и русский разрешить..._
Krievi nez kāpēc uzskata, ka latgaļu valodas atzīšana par valsts/oficālo valodu dos šiem kādas priekšrocības.
Jebkurš latvietis sapratīs iesniegumus latgaļu valodā un vienkāršu runu. Cik gan krievu var teikt to pašu? Ja ievieš latgaļu valodu kā valsts/oficiālo valodu, tad krievus būs jāatlaiž ne tikai no valsts iestādēm, bet visiem servisa uzņēmumiem. Lai tad PCTVL un SC iet skaidrot saviem vēlētājiem foršo taktiku krievu valodas ieviešanai.
Jebkurš latvietis sapratīs iesniegumus latgaļu valodā un vienkāršu runu. Cik gan krievu var teikt to pašu? Ja ievieš latgaļu valodu kā valsts/oficiālo valodu, tad krievus būs jāatlaiž ne tikai no valsts iestādēm, bet visiem servisa uzņēmumiem. Lai tad PCTVL un SC iet skaidrot saviem vēlētājiem foršo taktiku krievu valodas ieviešanai.
varētu gan latgaliešu valodu Latgalē mācīt skolā. bet ka tik nesakaujas- jo katrā vietā ir savas valodas atšķirības:Des, atšķirībā no Viļuma k-ga, vārdus- čūls, vai čangals, neuzskatu par lamu vārdiem.
citās jomās vēl vairāk vajadzētu celt(ies) čangaļu pašapziņu pašiem, nevis tikai ar valodu plātīties ! tāda drusku melna skaudiba nevietā dažreiz uz čūļiem...
Lai pievienotu viedokli ⎯
vai
Vēl par šo tēmu
-
Atsieniet rokas! 0
Kopš Latgales latviešu kongress nobalsoja par pievienošanos pārējai Latvijai,...
-
MINISTRI STRĀDĀ (2)
Pavisam nesen - pēc nostrādātajām 100 dienām masu mediji komentēja Ministru kabineta darbu....
-
Suns labāks par cilvēku 6
Viļānu iedzīvotāja Florentija Visocka (71) mīt tikai dažus kvadrātmetrus mazā koka...
-
Infografika: Rīga un Latgale — vai vienmēr pretstati? 15
Parasti Rīgas un Latgales reģionus sociāli ekonomiskajos jautājumos pretstata kā divas...
-
Latgales un jauniešu dēļ uzņemsies budžeta virssaistības par 256 miljoniem 1
Aptuveni 50% finansējuma attiecas uz Latgales attīstību