IR

Uz sarunu par to, kādi esam un kas ar mums notiek, aicinājām aktrisi Helgu Dancbergu. Runājam nesteidzoties, aiz loga zied liepas, un brīžam aktrise kļūst pavisam šerpa, bet brīžam šķiet, ka klausos kādu humora uzvedumu.

Šobrīd Saeima turpina strādāt un tiek pieņemti nozīmīgi likumprojekti. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pagājušajā nedēļā tika skatīti arī mani un manu kolēģu ierosinājumi grozījumiem "Biedrību un nodibinājumu likumā".

Vajadzīgs tikai viens vārds, lai izprovocētu negatīvu reakciju pret citu tautību cilvēkiem Latvijā.

Tuvojoties brīdim, kad tautai būs jāizlemj par 10.Saeimas priekšlaicīgu atlaišanu, pilnā sparā ir sākusies diskusija par šīs Saeimas paveikto. Izšķirošais jautājums, kas mums katram sev jāuzdod, ir šāds: Vai 10.Saeimas paveiktais kopumā vērtējams drīzāk ar plusa vai mīnusa zīmi? Protams, ar mīnusa zīmi! Tieši tāpēc konsekvents bija Valsts Prezidenta Valda Zatlera lēmums ierosināt Saeimas atlaišanu, un tieši tāpēc 23.jūlijā jābalso „par”.

Ierosinājumi, problēmjautājumi un komentāri – tas ir veids kā panākt novada attīstību un izaugsmi, tas ir veids kā mums strādāt kopā un Jelgavas novadu padarīt par vienu no labākajiem.

Publiskā reakcija uz dāņu profesora Stena Stendera secinājumiem par «Selgas» vafeļu kaitīgumu ir bijusi sazvērestības teoriju garā — viņa kritizētāji notikušo interpretē ideoloģiski, uzskatot, ka Latvijas uzņēmumu ražojumu kritizēšana ir vēršanās pret Latvijas uzņēmumiem ar mērķi tos nogremdēt, lai vietējo tirgu ieņemtu svešzemju ražojumi.

Sestdien, 16. jūlijā 11:00, Viļa Pļūdoņa dzimtajās mājās Bauskas raj. „Lejeniekos” sāksies partijas „Brīvais saraksts” dibināšanas pasākums.

Esmu gandarīts, ka Jelgavas novada ļaudis, atsaucoties uz manu aicinājumu, jau izrāda aktivitāti savu viedokļu paušanā, iesaistās diskusijās un darbojas novada nākotnes veidošanā. Šonedēļ pašvaldība piešķīrusi telpas pirmās, bet noteikti ne pēdējās šādas iedzīvotāju sapulces organizēšanai.

Paziņas, draugi un vēlētāji man prasa: kā balsot 23. jūlija tautas nobalsošanā? Vai balsot par Saeimas atlaišanu, vai pret? Dažs labs saka, ka negrib balsot par to, ka „atlaiž” tādus Saeimas deputātus, kā mani, jo esam, darījuši labu darbu. Man prasa, kā lai šajā situācijā rīkojās, ko es iesaku?

Tieksme vienkāršot sarežģītās lietas neatstāj vietas individuālajai atbildībai. Un līdz ar to arī brīvībai ne. Šī tieksme liek ticēt muļķībām un balsot par blēžiem. Nevienkāršo sarežģītās lietas, nebūs pēc tam jāviļas.

Starta šāviens Eiropas Savienības naudas dalīšanas procesā ir noskanējis. Jūnija beigās Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumiem par budžetu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

Pazīstamā latviešu dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte – bijusī Komunistiskās partijas biedre – kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bieži nākusi klajā ar žultainiem un indīgiem apgalvojumiem, plašā mērogā izmantojot savu PSRS laikā iegūto popularitāti lielā Latvijas sabiedrības daļā. Piederība komunistu partijai Latvijas realitātē pati par sevi nav nekas nosodāms – daudzi aktīvi cilvēki, kam bija liktenis piedzimt tieši PSRS laikā, ne agrāk un ne vēlāk, bija šīs partijas biedri (arī es vai, piemēram, Aivars Endziņš, kā arī neskaitāmi citi), un daudzi no viņiem līdzdarbojās Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā. Taču Māras Zālītes līdzdalību partijā es pieminu apzināti, jo, iepazīstoties ar dzejnieces pēdējā laika indes „lējumiem”, nepamet sajūta, ka viņas ziedu laiki acīmredzot palikuši tieši tur – Padomju Savienības komunistu partijas paspārnē. Jo jau no Staļina laikiem inteliģencei šajā valstī tika ierādīta īpaša vieta valdošajā hierarhijā, varai pieskaņojušies inteliģences augstākā ešelona pārstāvji dzīvoja parastajai tautai nekad nesasniedzamos īpaša projekta dzīvokļos un brauca volgās. Cik atceros, Zālītes kundze iederējās tieši šajā – ar varu itin labi sadzīvojošo inteliģentu kategorijā. No šāda aspekta raugoties, protams, kļūst skaidrs, kāpēc dzejnieces pēdējo gadu izteikumos tik ļoti nolasās viņas piesauktais latviešu it kā nelaimīgums pašiem „savā miesā”. Nelaimīga patiesībā ir pati dzejniece, jo nav vairs sociālisma, kurā paklausīgajiem inteliģentiem bija sava noteikta vieta un sociālās garantijas, kā arī „no augšas” apzināti kultivēta un veicināta visas tautas cieņa, apbrīna un mīlestība. Tagad ir demokrātija, un ikviens var brīvi izvēlēties, ko cienīt, apbrīnot vai mīlēt, – dzejnieku, politiķi un, kādas šausmas (!), pat oligarhu.

Fakts, ka vēsture mēdz atkārtoties, nav nekāds jaunums. Zināmi arī gadījumi, kad vēsture ir biedējoša un īpatni līdzīga jau kādreiz notikušajam, piemēram, 2010.gada Smoļenskas notikumi - baiss iemesojums tik pierastajam teicienam "vēsture atkārtojas". 

Izskanējušas ziņas, ka es, Aivars Lembergs, it kā gatavojot "pateicību" skandālu Zatleram. Varu šajā sakarā teikt, ka man nekas nav nedz jāizgudro, nedz jāorganizē. Zatlers pats ir atzinis, ka, būdams valsts amatpersona, ir pieņēmis kukuļus – turklāt atkārtoti un lielos apmēros.

   Ir 4. jūlijs. Plīvo Latvijas karogi ar sēru lentām. Ebreji atceras holokaustu, runātāji cits pēc cita piemin tautas traģisko pagātni, neskan aicinājumi aizmirst, piedot pārdarītājiem, dzīvot nākotnei. Gluži otrādi, skan brīdinājumi tiem, kas neizrādīs pienācīgu respektu un, nedod Dievs, vēl sāks te ko apšaubīt.