IR

Personīgie Blogi

LV realitāte: nolamā par runāšanu latviski 146

Rīts Vecmīlgrāvī. Viena no pirmajām jaunā gada dienām. Stāvu autobusa pieturā. Citu transporta gaidītāju nav, iepriekšējais autobuss tikko aizgājis. Pieturas virzienā nāk sieviete, tuvojas man un jautā: „Katorij čas?” (cik pulkstenis? – krievu val.). Es pieklājīgi atbildu, ka ir 10.30. Tas sievieti jūtami sakaitina, un viņa pieprasa laiku pateikt krieviski. Es atbildu, ka to īsti neprotu. Un tad tikai sākas!
Ieva Dzelme-Romanovska 7.janvāris 2013 10:09

Kundze izsmejošā tonī paziņo, ka krievu valodu es noteikti protot, un pieprasa, lai beidzu izlikties un sāku runāt! Kad mēģinu iebilst, man nākas noklausīties, ka latviešu valoda tāpat nevienam neesot un nebūšot vajadzīga, toties krievu valoda, lūk, esot starptautiska un tā jāapgūst visiem. Man tas būšot smadzeņu treniņš un nākšot tikai par labu. Es ieminos, ka protu angļu valodu un esmu mācījusies vēl arī citas. Tas dāmu sanikno vēl vairāk.


Ja reiz man nepatīkot runāt krieviski, lai tad es braucot uz Angliju vai Īriju, kur mani tautieši jau esot priekšā plašā pulkā.


Saprotot, ka šajā diskusijā nav iespējams uzvarēt, pārtraucu komunikāciju, aizeju uz otru pieturas galu un gaidu transportu tur. Sieviete pa gabalu turpina kliegt un lamā mani tā, ka skan visa iela. Pēdējais, ko dzirdu pirms iekāpšanas autobusā, ir viņas draudi, ka drīz atnākšot ķīnieši un tad mēs gan redzēšot!

Kāds varbūt teiks, ka šis ir viens, nejaušs starpgadījums, taču man ar nožēlošanu jāsaka – nē. Vecmīlgrāvī un arī citur Rīgā tā diemžēl ir ikdienas realitāte. Līdzīgas situācijas ir bijušas arī iepriekš. Gan pastā, gan poliklīnika, namu pārvaldē, sabiedriskajā transportā. Nemaz nerunājot par to, ka visur skan krievu valoda, pārdevējas un citi darbinieki vienmēr runā krieviski, iepērkoties Vecmīlgrāvja Rimi, esmu dzirdējusi naidpilnus izsaucienus par „latišskij sobačij jazik” (latviešu suņu valoda – krievu val.). Reiz pat bija gadījums, kad neapdomīgi auto salonā atstājot mazu Latvijas karodziņu, nākamajā rītā stikla tīrītājus atradu nolauztus un mētājamies katru savā ielas galā. Protams, nevaru pierādīt, ka tas notika tieši karodziņa dēļ, taču esmu gandrīz pilnīgi droša, ka tā, jo Vecmīlgrāvī pieņemts auto izvietot Krievijas karogus. Latviešiem jāpieraujas vairākuma priekšā.

Tā mēs dzīvojam. Jaungada runās mūs aicina dzīvot draudzīgi un cienīt nacionālās minoritātes. Bet, ko darīt, ja minoritāte īstenībā daudzviet sen kļuvusi par mažoritāti un pati itin nemaz negrasās cienīt tā saucamo titulnāciju, ne arī dzīvot ar to draudzīgi?


Ko darīt, ja „draudzība” iespējama vienīgi atsakoties no savas valodas, simboliem un neiebilstot pret apvainojumiem, kas diendienā seko cits citam ik uz soļa?

Draugi un radi, piemēram, no Kuldīgas un Valmieras saka: „Nu, ko Tu ņemies! Liecies mierā!”. Viņi nesaprot, jo viņus pieturā nelamā par to, ka atļāvušies runāt latviski. Viņiem, atgriežoties mājās, nav jāpaslēpj Latvijas karodziņš un veikalā nav jāklausās, ka latviešu valoda ir suņu valoda, kas ne sū... nav vērta. Vārdu sakot – viņiem diendienā neliek justies pazemotiem un bezspēcīgiem. Ieteiksiet pārcelties uz dzīvi citur? Bet, kā tas mainīs situāciju kopumā? Viss turpināsies tāpat. Teiksiet, ka visu glābs paaudžu maiņa? Nezinu gan. Dāmai, kas pieturā mani šorīt izlamāja, droši vien ir bērni, kas piemēru ņēmuši no vecākiem. 

Šo tēmu varētu turpināt vēl un vēl, bet galvenais jautājums ir – ko darīt un kā dzīvot tālāk?Piekāpties un tādējādi būt „pa draugam”, turēties pretī un nepārtraukti bojāt noskaņojumu?

Bet, vai nevajadzētu būt tā, ka tie, kas ir lielāki/pasaulē vairākumā (krievu nācija), augstsirdīgi rūpējas par mazākajiem (piemēram, latviešiem), nevis cenšas tos sabradāt, jo tādi sīkaļas šušariņi tāpat nekam nav derīgi!? Šķiet, arī daļa latviešu tā patiešām jūtas, sirgst ar Stokholmas sindromu un tāpēc gadu desmitiem ļāvuši un aizvien ļauj kāpt sev uz galvas? Kamēr tā turpināsies, tantes autobusu pieturās mūs lamās un nebeigs atgādināt, cik bezjēdzīgai tautelei piederam. Tā, ka, cienījamie tautas brāļi (un arī māsas, protams), saņemieties, atrodiet un sastellējiet vietā savu mugurkaulu! Tad arī autobusu pieturu tantes sapratīs, ka ar mums ir jārēķinās! Jo zināms taču, ka slīcēju glābšana lielākoties ir pašu slīcēju rokās.

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(23)

Populārākie viedokļi

sedlenieki Cits stāsts no vasarā piedzīvotā kādā Igaunijas salā. Netālu no mums bija apmetusies krievu kompānija, viņi bija pietiekami skaļi, lai visi apkārt zinātu viņu tautību. Nākamajā rītā viņiem beidzās uguns un divas meitenes nāca pie mums prasīt sērkociņus. Es biju gauži pārsteigts, ka sasveicinājās un savu vēlmi viņas teica igauniski. Pēc tam pārgājām uz krievu valodu, jo nav man kauns, ka to valodu māku. Redz, igauņu krievi nepazīstamam cilvēkam Igaunijā kaut ko vispirms prasa igauniski, jo nav tur tādas valsts finansētas un visādi atbalstītas auklēšanās ar krievu šovinistiem. Vai kāds ir redzējis Igaunijā titrus krievu valodā? Man daudz iznāk darboties Igaunijā un tur nekad nav bijušas tādas situācijas kā Latvijā, vismaz nevien igaunis neko tādu nav stāstījis. Ir pamatotas aizdomas, ka igauņi sevi ciena daudz vairāk nekā latvieši.
 +28  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  7.janvāris 2013 14:41
Plus_opiniontraductrice Gada nogalē nācās paviesoties valsts iestādē - VID. Mani, protams, nepārsteidz, ka šo iestādi apmeklē "raiba" publika. Galu galā, nodokļus mēs maksājam visi. Taču mani pārsteidza (faktiski - nepārsteidza, bet es ar nožēlu tikai kārtējo reizi konstatēju), ka valsts iestādē de facto krievu val. ir otra valsts valoda.

Mēs varam sev bērt pelnus uz galvas un ķengāties, cik gribam, ka veikalā pārdevējas sarunājas krieviski, uz ielas sarunājas krieviski utt. Bet kamēr VALSTS iestāde turpinās pārkāpt Valsts valodas likumu, nekas nemainīsies! Tikai tad, kad personai, kas neprot LV, nāksies kārtot obligātās procedūras valsts iestādē ar tulka palīdzību, tikai tad viņš izjutīs to kā neērtību un kā vajadzību apgūt LV kā saziņas līdzekli. Nu nepiespiedīsim mēs krievus nerunāt dzimtajā valodā "privātajā telpā" - un tas arī nav jādara! Dies pasarg.
 +29  Radius_box_plus Radius_box_minus 11 ATBILDES  ATBILDĒT  7.janvāris 2013 11:31
sedlenieki Vai kādreiz esat bijuši dzelceļa stacijā starptautiskajā? Visi paziņojumi latviešu un krievu valodā, lielākā daļa reklāmu iekš TV krieviski, filmas kino tiek dublētas latviskiun krieviski. Visapkārt viss tiek darīts, lai krievi šeit justos komfortabli paši savas valodas vidē. Man nekas nebūtu iebilstams, ja aizvien vairāk nebūtu šādas situācijas, kā aprakstīts rakstā. Pēc valodu referenduma daudzi krievi kļuvuši agresīvi, jo sajutuši sev aiz muguras spēku. Varbūt tikai iedomājušies, bet Vecmilgrāvis patiešām ir īstens krievu midzenis, pārējie tā saucamie jaunie rajoni ne tuvu tam nestāv. Es pats dzīvoju centrā un tikai laiku pa laikam saskarōs ar naidīgajiem krieviem, bet teju katrs brauciens uz kādu no guļamrajoniem beidzas ar konstatāciju, ka es esmu "latiš jo...nij", "gans", "fašist", ka runāju suņu valodā. Nesen Narvesen bodītē pie Saktas bija šāda situācija: trīs padsmitgadīgi skuļki kaut ko gribēja nopirkt, bet pārdevēja šām atbildēja latviski un pēc tam angliski. Meituškas sacēla tādu brēku, ka pārdevēja vienkārši aizgāja. KAd neviens viņām vairs nepievērsa uzmanību, iti labā latviešu valodā sāka brēkt pēc menedžera. Nejauši to visu redzēju un sapratu, ka tā bija visīstākā provokācija. Negirbas jau brēkt, ka krievi nāku un ceļamies tēvu zemi aizsargāt, bet ir acīmredzami, ka kungu tauta aizvien uzstājīgāk pieprasa sev atdot kungu tiesības.
 +25  Radius_box_plus Radius_box_minus 2 ATBILDES  ATBILDĒT  7.janvāris 2013 14:32

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →

Rounded_image_box_gray

Ieva Dzelme-Romanovska

Ieteikt:
Share-twitter Share-draugiem Share-facebook Add-rss-trans
Žurnāliste,komunikācijas speciāliste, Rīgas Stradiņa Universitātes Sociālās antropoloģijas studiju programmas maģistrante, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes locekle

Categories translation missing: en.article.subcategories.categories translation missing: en.article.subcategories.to_all_categories

Vēl par šo tēmu

Citi šī autora ieraksti Skatīt visus →