IR

traductrice es esmu šādas laulības produkts :) tiesa, vēl no tiem laikiem, kad nekādi tādi forumi neeksistēja, un neviens īpaši nelauzīja galvu par pedagoģiskām gudrībām... tāpēc man par to visu nedaudz jāpasmaida.

vienvārdsakot, manas "dārziņa gaitas" man sākās apm. 1.5g vecumā "silītē", kas laikam bija latviešu. Pirmos gadus dzīvoju pie vecmammas (latvietes), jo vecāki vēl toreiz studēja lielās dzimtenes galvaspilsētā. => no tā es izsecinu, ka laikam jau pirmā valoda man bija latviešu.

Kad vecāki izstudēja un atbrauca strādāt uz Rīgu, mani ielika krievu dārziņā, jo tas bija tuvākais un vecākiem izdevīgākais. Vai dienā, kad mani ielika šajā dārziņā, es pratu šo valodu? Nezinu. Zinu tikai to, ka man nebijas nekādu šķēršļu sazināties ar savu mammu latvieti, ar savu tēvu baltkrievu, ar savu vecmammu, kas par spīti sovjietam pamanījās nodzīvot savu mūžu, nezinot krievu valodu, un ar otru vecmammu B/krievijā, pie kuras mani šad tad vecāki aizveda. => Tas man liek domāt, ka šajā vecumā es vispār nezināju, ka ir divas valodas un ka es runāju divās valodās.

To, ka es protu divas valodas, es uzzināju skolā, kad parādījās tāds priekšmets "krievu valoda", un man bija jāmācās rakstīt burtiņus.

Manai radiniecei ir vēl jancīgāk. Viņa latviete, viņš serbs, pastāvīgā mītnes vieta - īrija. Viņu puika vienlaicīgi iemācījās runāt 3 valodās. Un nekas - galva nav pārsprāgusi, mēle nav izmežģījusies...

Mans secinājums? Bērnam bērnībā valodu nemāca. Ne ģimenē, ne dārziņā. Bērns valodu iemācās pats. Un viņš vienkārši zina, kurā brīdī ir jāsaka "burkāns", bet kurā "morkovka".

lama Ko darīt, ja bērns mājās runā
latviski?
______________________
Traka lieta. Kur lai sprūk, kā lai glābjas???

spotty Dzīviju Francijā, kad atbraucām šeit, meitai bija 2.5 gadiņi. Iestājās bērnudārzā, reāli viņai vajadzēja pusgadu (ieskaitot vasaras brīvlaiku 2 mēnešus), lai runātu brīvi franciski.
Ar mani runā latviski, kaut gan brīžiem man pašai cītīgāk jāpiedomā pieturēties pie runāšanas latviski nevis atbildēt īsākā un skaidrākā franču versijā. Tagad meitiņai 4.5 gadi un viņa ļoti labi saprot, ka runā divās valodās (nedaudz arī angļu), ja vajag, pārtulko tiem, kuri nesaprot (abos virzienos).
Man pašai ir sajūta, ka viss ir atkarīgs no vecākiem. Cik pati/pats spītīgi pieturēsies pie savas valodas.
Diezgan daudz piemēru ir, ka latviešu bērni Francijā saprot latviski, bet nerunā, atbild viemēr franciski, bet cik es no citiem vecākiem sapratu, tas ir aptuveni 9-13 gadu vecumam.
Papildus visam, cik es sapratu, pati lasot par bilingvālo audzināšanu - bērns spēj "sagremot" līdz četrām valodām, ja vairāk, tad gan ir risks, ka iestāsies putra galvā.

krizo_sensi Mazi bērni uzsūc zināšanas kā sūkļi. Sazināties vairākās valodās nekādas grūtības nerados. Cik atceros, tad apmēram 4 gadu vecumā nepastāv nekādas grūtības nošķirt šīs valodas savstarpēji.
Problēma ir tikai un vienīgi vecākos un bērnudārzu/skolu mācībspēkos. Bērniem nekādu sarežģījumu nopietnu nebūs.
Attiecībā pret latviešu valodu nezinošiem vecākiem... Nu, bērns jau vispirms zinās to, ko viņi paši nezina (vai, drīzāk, nekad nav vēlējušies zināt - vārdu sakot, bērns rīkotos pretēji pašu uzskatiem). Bērns arī neglābjami kļūs latviskāks. Viņam būs pieejama plašāka informācijas telpa un dažkārt vecāku radikālie argumenti negūs tik auglīgu augsni kā tad, ja bērniņš latvju mēli nemācētu.

ievuska Manas māsas vīra dzimtā valoda ir spāņu, bet dzīvo viņi Vācijā. Māsa ar bērniem runā latviski, tēvs spāniski, dārziņā - vāciski. Sākumā, kad bērni vēl zināja tikai atsevišķus vārdus, viņi dažādas lietas sauca dažādās valodās, bet kad jau sāka runāt vienkāršos teikumos, viegli atšķīra kurā valodā kas ir un vienā teikumā dažādas valodas nejauca.
Vācijā arī ir kaut kāda programma, kas ļauj bērniem apgūt savu senču valodu bez maksas un līdz ar to vecākais bezmaksas kursos apguva arī itāļu valodu (tēva māte ir itāliete). Tā gan pievienojās jau ap kādu 10 gadu vecumu. Un es arī nezinu īsti viņa itāļu valodas līmeni, jo pati neprotu. Bet latviešu valodā viņš runā ļoti labi, kaut arī ar nelielu vācisku akcentu.
Vidējais latviski runā nedaudz sliktāk, un jaunākajai paiet laiciņš pirms pārslēdzas. Vai tas vairāk atspoguļo vecāku valodas mācības uzcītības kritumu laika gaitā vai tikai bērnu vecumu atšķirības man šobrīd grūti pateikt.