IR

Ko darīt, ja bērns mājās runā latviski?

Viedokļi

Plus_opiniontraductrice es esmu šādas laulības produkts :) tiesa, vēl no tiem laikiem, kad nekādi tādi forumi neeksistēja, un neviens īpaši nelauzīja galvu par pedagoģiskām gudrībām... tāpēc man par to visu nedaudz jāpasmaida.

vienvārdsakot, manas "dārziņa gaitas" man sākās apm. 1.5g vecumā "silītē", kas laikam bija latviešu. Pirmos gadus dzīvoju pie vecmammas (latvietes), jo vecāki vēl toreiz studēja lielās dzimtenes galvaspilsētā. => no tā es izsecinu, ka laikam jau pirmā valoda man bija latviešu.

Kad vecāki izstudēja un atbrauca strādāt uz Rīgu, mani ielika krievu dārziņā, jo tas bija tuvākais un vecākiem izdevīgākais. Vai dienā, kad mani ielika šajā dārziņā, es pratu šo valodu? Nezinu. Zinu tikai to, ka man nebijas nekādu šķēršļu sazināties ar savu mammu latvieti, ar savu tēvu baltkrievu, ar savu vecmammu, kas par spīti sovjietam pamanījās nodzīvot savu mūžu, nezinot krievu valodu, un ar otru vecmammu B/krievijā, pie kuras mani šad tad vecāki aizveda. => Tas man liek domāt, ka šajā vecumā es vispār nezināju, ka ir divas valodas un ka es runāju divās valodās.

To, ka es protu divas valodas, es uzzināju skolā, kad parādījās tāds priekšmets "krievu valoda", un man bija jāmācās rakstīt burtiņus.

Manai radiniecei ir vēl jancīgāk. Viņa latviete, viņš serbs, pastāvīgā mītnes vieta - īrija. Viņu puika vienlaicīgi iemācījās runāt 3 valodās. Un nekas - galva nav pārsprāgusi, mēle nav izmežģījusies...

Mans secinājums? Bērnam bērnībā valodu nemāca. Ne ģimenē, ne dārziņā. Bērns valodu iemācās pats. Un viņš vienkārši zina, kurā brīdī ir jāsaka "burkāns", bet kurā "morkovka".
 +16  Radius_box_plus Radius_box_minus 6 ATBILDES  ATBILDĒT  15.marts 2012 19:17
Zane Hájek Prieks dzirdēt par pozitīvu iznākumu :) Vienā TVnet vai Delfu rakstā krievvalodīgie vecāki sūdzējās, ka bērnudārzā esot pārāk agri mācīt latviešu valodu, ka to bērni vēlāk apgūs skolā. Manuprāt, jo agrāk sāk mācīt, jo vieglāk valoda aiziet. Kad man 6 gadu vecumā bija jāsāk mācīties krievu un angļu valoda, bija reāli grūti. Atceros, nekādi nevarēju pateikt vārdu "дедушка".Pieļauju, ka vecumā, kad bērns tikai mācās runāt, tas notiek daudz vieglāk un dabiskāk.
 +4  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  15.marts 2012 19:31
Plus_opiniontraductrice redzi, tas, ko es šodien stāstu, ir mani ar prātu izdarītie secinājumi. Es mēģināju atcerēties, kā es "mācījos" valodu/as. Nu nav manos atmiņu apcirkņos šādu atmiņu. Tu taču arī visticamāk nespēj atcerēties, kā Tu iemācījies runāt, vai ne? Nu nav nekādas starpības, vai šajā agrīnās bērnības posmā bērns mācās 1, 2, 3 vai 4 valodas. Vislielākā kļūda ir domāt, ka bērna smadzenes ir, piemēram, litra trauks, kurā var iepildīt vai nu 1 l krievu val., vai 1 l latv. val., vai arī pa 0,5 l no katras. Un tad nu nabaga vecākiem jāmokās, vai liksim tajā smadzeņu podiņā 0,3l krievu un 0,7l latviešu valodas, vai otrādi. Muļķibas.
 +8  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  15.marts 2012 19:48
Zane Hájek Piekrītu Tev, ka neatceros šo posmu. Nu jā, te jau ir runa par vecāku bailēm, nevis par bērnu uzsūktspēju.
 +2  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  15.marts 2012 20:07
Dāvids Vikmanis Pilnīga taisnība. Redzu katru dienu 2-3 gadus vecus bērnus, kas vienlīdz brīvi runā gan latviski, gan krieviski. Paies vēl vismaz 10 gadi, kad viņi ar izbrīnu konstatēs, ka ne vienam vien pieaugušajam šādas valodu zināšanas skaitās nesasniedzams mērķis.
 +3  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  16.marts 2012 09:46
Bella Pescada Piekrītu, un raksts tiešām ir labs! Tikko vietējā pašvaldības avīzē lasīju, ka krievu tautības māmiņa baidās, ka bērns zaudēs savu identitāti, un tiks pārlatviskots.
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  16.marts 2012 11:38
Roberts Absolūti nevar salīdzināt situāciju Latvijā ar jebkuru citu valsti pasaulē.

Latvijā pat ar visiem krievu un latviešu dārziņiem, skolām - jaukto ģimeņu bērnam ir nesalīdzināmi lielāka iespēja būt īsti biliguālam (latviešu un krievu valodas) Visā!! savas dzīves laikā, un pilnībā justies piederīgam vienai vai otrai identitātei.

Ārzemēs jauktajās ģimenēs, kur viens no vecākiem ir latviete vai latvietis, tas ir tikai laika jautājums (parasti sākot ar tīņu vecumu), kad bērns pazaudēs latviešu valodas prasmes vai arī tās noraidīs, ko viens no vecākiem savas indetitātes un sentimenta dēļ cerēja iemācīt, kamēr vēl bērns bija mazs un gāja bērnudārzā.

Tur neviens par latvieti neuzaugs, nekļūs, pat neskatoties uz to, ka uzsvērt savu nacionalitāti, identitāti ir "nemoderni" mūsdienās.
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  17.marts 2012 20:12
aivarsk Es stipri šaubos, ka bērns būs čehlatvietis, vai latvieščehs, vai krievlatvietis, vai latvieškrievs. .Bērnam nāksies izvēlēties. Agrāk vai vēlāk. Valodas viņš zinās, bet tautība būs viena.
Pusaudža vecumā ir pastiprināta vajadzība identificēties. Tas notiek, grib to kāds vai negrib.
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus 2 ATBILDES  ATBILDĒT  15.marts 2012 21:31
Zane Hájek Nu krievu gadījumā jau viņiem tautība nemainās.
Mūsu ģimenes gadījumā - šobrīd pasē vairs nav obligāta prasība rakstīt tautību. Cerams pieņems dubultpilsonību un bērns pats varēs izvēlēties. Un par identitātes grūtībām/tādu neesamību labāk var izteikties tie, kas nāk no jauktām ģimenēm. Mana latviešu-krievu draudzene savu tautību nekad neuzsver.
 +5  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  15.marts 2012 22:23
kolpants Zane Hájek
Mana latviešu-krievu draudzene savu tautību nekad neuzsver.
============
tāpēc ka krievu tautību pašreiz Latvijā nav populāri izcelt, bet par īsto latvieti viņa nejūtas. tāpēc arī neizceļ.
Pie tam mums valstī viss grozās ap latviešu identitāti, latviskuma pieņemšanu u.t.
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  15.marts 2012 23:30
lama Ko darīt, ja bērns mājās runā
latviski?
______________________
Traka lieta. Kur lai sprūk, kā lai glābjas???
 +3  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  15.marts 2012 21:38
kolpants Ideja par to, ka būtu jāpiemērojas krievu kultūrai man šķiet absurda.
========
nu redz, autore vienkārši atļāvās skali pateikt to, uz ko VL! klusiņām cer, publiski savā piedāvājumā slēgt krievu bērnudārzus stāstot par iespēju bērnudārzā vienlaikus kopt arī savu nacionālo piederību. un ne vārda nesaka nekur publiski, kā to viņi tehniski redz. Tā vienkārša iemesla dēļ, ka nekā viņi to neredz, bet šī atruna ir tikai mūsu rietumu uzraugiem, lai viņi nelamātos par asimilāciju.
 -3  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  15.marts 2012 23:27
spotty Dzīviju Francijā, kad atbraucām šeit, meitai bija 2.5 gadiņi. Iestājās bērnudārzā, reāli viņai vajadzēja pusgadu (ieskaitot vasaras brīvlaiku 2 mēnešus), lai runātu brīvi franciski.
Ar mani runā latviski, kaut gan brīžiem man pašai cītīgāk jāpiedomā pieturēties pie runāšanas latviski nevis atbildēt īsākā un skaidrākā franču versijā. Tagad meitiņai 4.5 gadi un viņa ļoti labi saprot, ka runā divās valodās (nedaudz arī angļu), ja vajag, pārtulko tiem, kuri nesaprot (abos virzienos).
Man pašai ir sajūta, ka viss ir atkarīgs no vecākiem. Cik pati/pats spītīgi pieturēsies pie savas valodas.
Diezgan daudz piemēru ir, ka latviešu bērni Francijā saprot latviski, bet nerunā, atbild viemēr franciski, bet cik es no citiem vecākiem sapratu, tas ir aptuveni 9-13 gadu vecumam.
Papildus visam, cik es sapratu, pati lasot par bilingvālo audzināšanu - bērns spēj "sagremot" līdz četrām valodām, ja vairāk, tad gan ir risks, ka iestāsies putra galvā.
 +2  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  15.marts 2012 23:29
kolpants manējie abi aizgāja uz latviešu bērnudārzu. Bet ja es toreiz lasītu portālu ir, un labāk uzzinātu īstas latviešu inteliģences domas par krieviem, stipri padomātu, vai sūtīt uz latviešu bērnu dārzu.

Bet nu 4 gadus nebija portāla IR, bet delfu komentārus es nopietni neņēmu, tur visi kam pagadās raksta, arī provokatori no abām pusēm.

Tā kā patreiz nākotnes darbības variants - vecākiem (mums) apgūt angļu valodu, nodrošināt bērniem papildus iespējas apgūt angļu valodu un skatītes citu valstu virziena. Kā sāka, darīsim īstos latviešu laimīgus latviskās Latvijas izbūvē, netraucēsim.
 +2  Radius_box_plus Radius_box_minus 3 ATBILDES  ATBILDĒT  15.marts 2012 23:53
spotty Vai Tev patiešām šķiet, ka tie rējēji ir "īstā latviešu inteliģence"? Man kaut kā šķiet, ka sakarīgie cilvēki lielākoties paklusēs un nemēģinās iesaistīties provcējošās diskusijās.
Tāpat mēslu vaboles ir atrodamas gan starp latviešiem, gan krieviem, gan melniem, gan baltiem, bet to daudziem ir grūti saprast. Un kā parasti, izcelti tiek negatīvie stāsti un notikumi. Diemžēl.
 +3  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  16.marts 2012 00:27
kolpants skaidrs, ka nevar secināt pēc tādiem portāliem plaši pieejamiem, kā delfi, tvnet, apollo. toties tādos portālos kā IR nejaušas publikas praktiski nav, tā kā var teikt, ka visai reprezentabla auditorija kopumā.

bet nu dažreiz tiešām liekas, ka labāk tās diskusijas ignorēt, jo apburtais aplis tikai ievelk vairāk, nevis dod risinājumus un kopsaucējus.
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  16.marts 2012 00:40
spotty Pieļauju, ka šeit tiešām nejaušas publikas nav, bet cik tad ir to komentētāju? Man izskatās, ka vieni un tie paši te arī kašķējās, nezinu gan kopējo IR portāla lasītāju skaitu, bet tomēr sajūta, ka savu viedokli izsaka ļoti maza daļiņa no visiem.
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  16.marts 2012 00:52
krizo_sensi Mazi bērni uzsūc zināšanas kā sūkļi. Sazināties vairākās valodās nekādas grūtības nerados. Cik atceros, tad apmēram 4 gadu vecumā nepastāv nekādas grūtības nošķirt šīs valodas savstarpēji.
Problēma ir tikai un vienīgi vecākos un bērnudārzu/skolu mācībspēkos. Bērniem nekādu sarežģījumu nopietnu nebūs.
Attiecībā pret latviešu valodu nezinošiem vecākiem... Nu, bērns jau vispirms zinās to, ko viņi paši nezina (vai, drīzāk, nekad nav vēlējušies zināt - vārdu sakot, bērns rīkotos pretēji pašu uzskatiem). Bērns arī neglābjami kļūs latviskāks. Viņam būs pieejama plašāka informācijas telpa un dažkārt vecāku radikālie argumenti negūs tik auglīgu augsni kā tad, ja bērniņš latvju mēli nemācētu.
 +4  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  16.marts 2012 08:01
Plus_opinionVita Manu bērnu divvalodība sākās vienam 11 un otram 13 gadu vecumā. Viņi ieradās Zviedrijā ar dzimto latviešu un skolā apgūtām minimālām angļu valodas zināšanām. Jūlijā ieradās Zviedrijā, augustā sāka mācīties visparastākajā zviedru skolā tieši tajās pašās klasēs, kur būtu mācījušies Latvijas skolā. Ar vienīgo izņēmumu, ka sākotnēji viņi piedalījās tikai tajās stundās, kur zviedru valodas zināšanas nebija tik svarīgas (matemātika, darbmācība utml), bet pārējo stundu laikā kopā ar citiem ārzemniekiem pie īpaša skolotāja intensīvi apguva zviedru valodu. Skolotājai bija tiešām ļoti individuāls piegājiens - principā viņa strādaja ar katru bērnu tam piemērotā tempā un centās katru pamazām arvien vairāk virzīt uz arvien lielāku dalību parastajās stundās. To mācību gadu bērni arī pabeidza jau pilnīgi pārvaldot zviedru valodu. Meita saņēma diplomu par klases biedru angļu valodas prasmes veicināšanu, jo līdz zviedru valodas apgūšanai, kontakti notika angļu valodā, kuras prasme arī auga augumā. Mājās bija viens vienīgs maisījums no latviešu, zviedru un angļu valodas. Bet rezultātā - abi pārvalda brīnišķīgi visas trīs valodas. (Jau pašu pirmo Harija Potera grāmatu viņi lasīja originālā) To, ka meita nav zviedriete, neviens nepamana, ja viņa to pati neatklāj. Vecākajam drusku problēmas ar akcentu, bet par to mūs brīdināja jau sākumā. Izrādās smadzenēs ir t.s. valodu centrs, kurš esot kustīgs līdz apm. 12 g.v., kas ļauj apgūt svešvalodu kā savu dzimto valodu. Pēc tam tas nostabilizējoties un tad iemācīties svešvalodu bez akcenta esot gandrīz neiespējami.
 +2  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  16.marts 2012 13:39
Plus_opinionievuska Manas māsas vīra dzimtā valoda ir spāņu, bet dzīvo viņi Vācijā. Māsa ar bērniem runā latviski, tēvs spāniski, dārziņā - vāciski. Sākumā, kad bērni vēl zināja tikai atsevišķus vārdus, viņi dažādas lietas sauca dažādās valodās, bet kad jau sāka runāt vienkāršos teikumos, viegli atšķīra kurā valodā kas ir un vienā teikumā dažādas valodas nejauca.
Vācijā arī ir kaut kāda programma, kas ļauj bērniem apgūt savu senču valodu bez maksas un līdz ar to vecākais bezmaksas kursos apguva arī itāļu valodu (tēva māte ir itāliete). Tā gan pievienojās jau ap kādu 10 gadu vecumu. Un es arī nezinu īsti viņa itāļu valodas līmeni, jo pati neprotu. Bet latviešu valodā viņš runā ļoti labi, kaut arī ar nelielu vācisku akcentu.
Vidējais latviski runā nedaudz sliktāk, un jaunākajai paiet laiciņš pirms pārslēdzas. Vai tas vairāk atspoguļo vecāku valodas mācības uzcītības kritumu laika gaitā vai tikai bērnu vecumu atšķirības man šobrīd grūti pateikt.
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  16.marts 2012 16:18
Zane Hájek Paldies, ka dalāties ar savu pieredzi! :)
Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  16.marts 2012 20:31
Plus_opinionMežaMeita Kaimiņu meitene Anglijā aprecējās ar itāli - un divas viņu meitiņas dzimušas tur un protams mācās angļu skoliņās, nez vai kāds iedomājas tur pieprasīt viņām mācības itāļu vai latviešu valodā :) Starp citu, kāpēc visos šada veida rakstos uzsvērtas tieši krievu pretenzijas, neviens neintersējas par citu tautību cittautiešu bērniem, kuri tak arī laikam apmeklē bērnudārzus un skolas - kādā valodā savus mazuļus LV bērnudārzos vēlētos apmācīt gruzīni, lietuvieši, ebreji vai citi LV iedzīvotāji? Viņi nesatraucas par savu bērnu pārlatviskošanu vai pārkrievošanu? Žurnālisti varētu piestrādāt un dot savu informatīvo artavu!
 +8  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  17.marts 2012 01:57
Roberts Kaimiņu meitene Anglijā aprecējās ar itāli - un divas viņu meitiņas dzimušas tur un protams mācās angļu skoliņās, nez vai kāds iedomājas tur pieprasīt viņām mācības itāļu vai latviešu valodā :) Starp citu, kāpēc visos šada veida rakstos uzsvērtas tieši krievu pretenzijas,
---------------------
Cik latviešu un itāļu ir Anglijā uz visu iedzīvotāju skaitu, tur arī ir galvenā atbilde kāpēc "nepieprasa", jo ne itāļu vai latviešu valodas zināšanas nav nepieciešamas, lai tur "dzīvotu".
Ar tikai krievu valodas zināšanām var mierīgi dzīvot Latvijā (it sevišķi lielajās pilsētās), jo pakalpojumu sektorā un citās darba un administrācijas sfērās ir pieejama apkalpošana šajā valodā.
Un pieprasa tāpēc, ka kopš 50. gadiem Latvijā tika veikta plānveidīga segregācijas (valoda: izglītībā un darbā) un kolonizācijas politika, lai arī cik šie vārdi "briesmīgi" un "aizvainojoši" būtu kādai sabiedrības daļai - tomēr tā ir patiesība. Pie notiektas sabiedrības kārtības pierod, un ir grūti no tā atbrīvoties, ja noteik pagrieziens pa 180 grādiem, kā tas bija ar Latvijas neakarības atgūšanu.

neviens neintersējas par citu tautību cittautiešu bērniem, kuri tak arī laikam apmeklē bērnudārzus un skolas - kādā valodā savus mazuļus LV bērnudārzos vēlētos apmācīt gruzīni, lietuvieši, ebreji vai citi LV iedzīvotāji? Viņi nesatraucas par savu bērnu pārlatviskošanu vai pārkrievošanu?
-------------------
Tāpēc, ka viņu skaits ir absolūti nenozīmīgs uz kopējā fona.
Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  17.marts 2012 20:37

Pievienot savu viedokli

    Lai pievienotu viedokli ⎯

    vai

    Vēl par šo tēmu