IR

Kultūra

Par Kultūras dienām un braukšanu uz tām 3

Tagad, kad ir sacēlies tracis ap Kultūras ministres Jaunzemes-Grendes braucienu uz Austrāliju, un visi, kas vien nedzīvo zem akmens, beidzot ir dzirdējuši par Austrālijas Latviešu 54. kultūras dienām, varbūt būs interesanti uzzināt, ka nedēļu garais sarīkojums bija patiešām skaists. Kopā sabrauca un sanāca vairāki simti cilvēku no visas Austrālijas un citām pasaules malām, lai dziedātu, dejotu, un kopā būtu latviskā garā.
Kārlis 9.janvāris 2013 14:27

Man pašam šķita, ka bija vērts krāt naudu un jau laicīgi plānot, lai no Pekinas, kur pašlaik dzīvoju, dotos tālajā un dārgajā (protams, ne tik dārgajā kā, ceļojot no Latvijas) ceļā, lai dziedātu kopkorī un satiktos ar sen neredzētiem draugiem un paziņām.

Kāpēc jāuzsver, ka tādas Kultūras Dienas (ko šeit mīļi sauc par KD saīsinājuma angliskajā izrunā) vispār ir notikušas? Tāpēc, ka apvainojumu burzma, kas lido uz visām pusēm saistībā ar Kultūras ministres braucienu, vienreiz ir spējusi pievērst uzmanību vismaz vienam no daudzajiem aiz Latvijas robežām notiekošajiem latviešu kopienu pasākumiem.

Diemžēl, būtu naivi iedomāties, ka šis troksnis radīs ilglaicīgu interesi Latvijā par gadskārtējiem kultūras svētkiem, kas notiek Austrālijā, Ziemeļamerikā, un daudz retāk arī Krievijā. Vēl skumjāk ir apzināties, ka tas diez vai veicinās ārvalstīs dzīvojošo kopienu interesi sadarboties un veicināt sakarus ar Latvijas valsts pārstāvjiem.

Jau pašos pamatos, Latvijas valsts amatpersonu vizītes šādos pasākumos ir sarežģītas, jo tāpat kā Latvijas valsts un sabiedrība un valdība īsti nezina, ko iesākt ar diasporas kopienām, tā arī kopienās nav nekādas skaidrības, ko varētu un vajadzētu gribēt no valdības. Tāpēc arī visbiežāk dzirdami vārdi par vizītēm kā cieņas izrādīšanu, „ciemošanos” vai „viesiem no Latvijas”, kā par Kultūras ministres darba komandējumu pēdējās dienās plašsaziņas līdzekļiem izteikušies dažādu Austrālijas latviešu kopienu organizāciju pārstāvji. Aizbraukt uz Adelaides Kultūras dienām vai Lejasbulānu nav tas pats, kas doties tikpat grūti izprotamas nozīmes, bet birokrātiski viegli pamatojamā darba braucienā uz Briseli.

Un lai cik fascinējoša neliktos Kultūras ministres dienas kārtība vai viesnīcas izvēle, man interesē jautājums par tālu notiekošā sarīkojuma norises un nozīmes izpratni plašsaziņas līdzekļos un ar to palīdzību arī sabiedrībā.

Man ir bijusi iespēja piedalīties divos Latvijas medijos plaši atspoguļotos liela mēroga diasporas kultūras notikumos: 2009. gadā Baškīrijā notikušajos Pirmajos Viskrievijas latviešu dziedāšanas svētkos un šogad Kultūras dienās Adelaidē. Tā sagadījies, ka abos viesojās divas tobrīd ļoti pretrunīgiem viedokļiem apvītas kundzes: Baškīrijā tobrīd nepopulārā Prezidenta Zatlera kundze Lilita, un Adelaidē jau kārtējā skandālā iebraukusī Žanete Jaunzeme-Grende.

Salīdzinājums ir īpaši noderīgs, jo, ja par Baškīrijas vizīti vēstīja gan vismaz trīs no Latvijas atbraukuši žurnālisti, kas gan galvenokārt pievērsās cilvēkstāstiem, kā arī Prezidenta preses dienests, tad par Kultūras dienām Latvijā varēja lasīt vien jau vecā gada beigās interesi izraisījušās ministres viesošanās sakarā. Protams, abi Austrālijas latviešu laikraksti, kas pieejami arī elektroniski, jau gadu raksta par gaidāmajām KD un pēdējā laikā arī par ministres viesošanos, bet šī informāciju būtu īpaši jāmeklē, lai to ievērotu. Nozīmīgs izņēmums bija Austrālijā dzīvojošu žurnālistu sagatavotais video materiāls par KD, ko demonstrēja Latvijas televīzijā.

No vienas puses, ir saprotams, ka tālu notiekošs un salīdzinoši mazs sarīkojums cilvēkiem, ko mēs nepazīstam, nav nekāds tirāžu vai reitingus paceļošs tīrradnis. Ja no visas plašās Krievijas sabraukušo ģimeņu dzīvesstāsti tīri labi iederas SestDienas vai kāda stāstu žurnāla lapās, tad „Adelaidē sanācām, sadziedājām, un pie glāzes pasēdējām” nestāv blakus labam gabalam par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu. Jāpiemin, ka arī no diasporas puses tieša griešanās pie Latvijas medijiem kopienu sarīkojumu sakarā ir ļoti ierobežota.

Tomēr, ir skaidrs, ka šis intereses trūkums ir atspēlējies Latvijas medijiem, mēģinot noskaidrot, ko tad īsti ministre Adelaidē ir darījusi. Austrālijas organizāciju vadītāju izvairīgie komentāri, ko varētu saprast kā šaubas par ministres vizīti šeit, ne tik daudz apstiprina to, ka vizīte bijusi bezjēdzīga, kā to, ka viņiem vienkārši nav intereses ielaisties sarunās. Tā kā nav nedz veltīts laiks, ne cilvēkresursi, lai personīgi vai no kādiem daudz maz objektīviem avotiem noskaidrotu, kā tad īsti noritēja KD un kur ministre piedalījās (abi Austrālijas laikraksti vēl nav publicējuši pirmo pēcsvētku numuru), nākas paļauties uz ministres pašas teikto. Diemžēl, mediju pašu iepriekšējās intereses un ieguldījumu trūkuma dēļ pašlaik ir sanācis, ka preses un sabiedrības vienīgā iespēja ir uzklausīt ministri, kas vispārējas neuzticības gaisotnē nav īsti vēlams.

Visticamāk, Kultūras ministre kaut kā izkausies cauri arī šim troksnim un kritiķiem būs vēl ko pieskaitīt viņas trūkumiem, taču šis skandāls atstājis vēl vienu lielu un nepatīkamu plankumu attiecībās starp Latviju un latviešu diasporu, par kuru atbildību jāuzņemas kā Kultūras ministrei, tā viņas kritiķiem un arī plašsaziņas līdzekļiem.

Ieteikt šo rakstu? Jā(6)

Populārākie viedokļi

Andris --NA politisko oponentu saceltais mākslīgais skandāls neuzlabos attiecības starp Latvijas un Austrālijas latviešiem.
Tikai drusku smieklīgi izklausās ,ka par to atbildība jāuzņemas kultūras ministrei.
ja kult. ministre nebūtu braukusi tad viss būtu okey?
 +2  Radius_box_plus Radius_box_minus 2 ATBILDES  ATBILDĒT  10.janvāris 2013 01:52

Pievienot viedokli →

Ieteikt:
Share-twitter Share-draugiem Share-facebook Add-rss-trans

Categories Kategorijas Skatīt visas kategorijas →

Vēl par šo tēmu

Citi šī autora ieraksti Skatīt visus →