IR

Pēdējā laikā aktīvi meklējot darbu, diemžēl ir nācies saskarties ar dažām interesantām situācijām Latvijas darba tirgū. Viss iesākas ar jaukām pardomām, uztaisot glītus lietišķos rakstus – motivācijas vēstuli un Curriculum Vitae (CV). Protams, ir jau noskatīti uzņēmumi, kam tos sūtīt un ir arī daži uzieti internetā… un aiziet – ar labu palīgu manu vēlmi pieteikties darbā saņem kādi 10 uzņēmumi. Tas viss notika pirms kāda pusgada un šobrīd vēlos pastāstīt par manu jauko darba pieredzi (ar to saprotot to pieredzi, kas rodas pēc vilšanās).

Pēc darba meklēšanas ierastākajiem veidiem un to rezultātiem (darba pieredzes), pastāstīšu par diviem ejamiem ceļiem. Tad nu lūk…

Variants nr. 1 Vajag darbu – sludinājums – rezultāts

Šis ir viens no parastākajiem veidiem kā cilvēki meklē darbu Latvijā, un kāpēc gan ne? – tam jau ir domāti sludinājumu portāli. Arī es nolēmu paskatīties, kas tad tur būs. Protams, meklēju vakances, kur ir iespēja strādāt kā studentam… tātad ar iespēju plānot pašam darba laiku. Neko pārāk labu jau necerēju atrast, jo apzinos, ka ikvienam darba devējam vajadzīgs darbinieks, kas ir 100% viņa rokās. Bet nu tomēr… darbu vajag un mācīties arī vajag. No aizsūtītajiem CV pēc sludinājumā atrastajiem uzņēmumiem, atsaucās divi. Interesanti, ka viens no tiem kā izrādās bija interviju vadītājs, zem kura slēpās vakance – dekoratīvās kosmētikas izplatīšanas uzņēmums un otrs – telekomunikāciju mārketings. Pirmā vakance gan nekļuva par manas peļņas avotu, bet gan kādreiz šeit kaut ko iegādājos savam priekam.

Savukārt telekomunikāciju mārketinga vakance jau pašā sludinājuma tekstā izklausījās kaut kas vilinošs. Sekoja uzaicinājums uz darba pārrunām – tas bija kut kas pārsteidzošs, jo pirmkārt man bija paveicies – šis uzaicinājums uz darba pārrunām bija tikai atlases veidā un darba pārrunu laikā iepazinos ar tiešām jauku uzņēmumu: samaksa ir par ikvienu darbā pavadīto minūti, par ikvienu pārdoto preci, izsniedz attiecīgo sertifikātu un būs arī atvaļinājums! Lieki teikt, ka mana motivācija strādat bija neapstādināmi liela, jo ikviens mirklis, ko pavadu darba vietā, nes man vienīgi labus ienākumus. Tikai interesanti gan zināt, kādēļ gan līgumu noslēdzu tikai pirmās algas saņemšanas dienā?.. Lai nu kā, pirmo algu saņemt vēlējos un līgumu noslēdzu, jo bez līguma nav arī algas. Un tad vajadzēja parakstīt 6 lapu caurdūrumu divos eksemplāros. Protams, rūpīgi lasīju šo 6 lapu garo tekstu, kurā visas lietas bija uzrakstītas tik skaistā juridiskā valodā, ka bez tiešu citātu nolasīšanas un jautāšanas vai tiešām šie vārdi nozīmē to, ka….  Jā, man atbildēja, no tavas algas atskaitam to nosēdēto daudzumu skaitu, kas skaitās darba vietas īre pie datora. Un kas beigās izrādījās sertifikāts?... patiesībā nekam nederīgs papīrs un tagad tiem jaunajiem censoņām pienācējiem šāds sertifikāts būs pieejams apmaiņā pret 5 Ls. Pie atvaļinājuma gan vēl neesmu tikusi un laiks rādīs.

Variants nr 2. Vēlos pievienoties jūsu uzņēmumam, sniedzot savu ieguldījumu tajā

Pēc nopietnākas uzņēmumu atlases nosūtīju atkal CV un motivācijas vēstules vairākiem uzņēmumiem. Un no nosūtīšanas brīža pēc mēneša atsaucās tikai viens. Tas varētu likties nejauki, bet nopietni uzņēmumi arī izvērtē iespējas un nepieciešamību pēc jauniem darbiniekiem. Pirms ierašanās uz interviju dažu nedēļu garumā notika komunikācija ar atsevišķiem uzņēmuma koordinatoriem, intervetājiem u.c. Tā sajūta bija apmēram, it kā es kārtotos banku apsardzes darbā, bet tomēr līdz darba intervijai tiku. Nenoliedzami pirms šīs intervijas kārtīgi apdomāju ko teikšu, kādi būs man paredzamie jautājumi un kādas vēlamās atbildes. Šajā situācijā ņēmu rokās savas zināšanas par darba interviju politiku un dažiem nerakstītajiem likumiem. Viss notika labi un pēc darba pārrunām tiku uzaicināta uz divu nedēļu apmācības kursiem, citādi darbu sākt nav iespējams. Grūti, bet labi. Tas, šķiet, ir viens no darba devēja kvalitātes rādītājiem.. Apmācības kursi bija beigušies un tad bija jāgaida uz darbu izsaucošais zvans, kas pienāca pēc…. 3 mēnešiem! Protams, nebiju vēl metusi plinti krūmos un pirms ierašanās darbā pat vajadzēja atsvaidzināt kādu laiku jau nekustinātās zināšanas, ko ieguvu apmācības laikā. Tad nu beidzot varēju arī redzēt, kam tik ļoti nopieni bija jāgatavojas jeb mans darbs bija.. uzrunāt uz ielas ejošus cilvēkus un nolasīt jautājumus no lapas…. Samaksa?! Tik, cik tev ir iespēja nopelnīt dažās dienās ik pēc pāris mēnešu pārtraukuma.

Šķiet, nevienu studentu tas nepārsteidz – mācīties un strādāt bieži izrādās nevis ceļš caur ērkšķiem uz zvaigznēm, bet gan garš, tumšs un dažreiz pat pārāk grumbuļains ceļš uz kādu gaismu tuneļa galā…

Tā nu man ir gājis šī pēdējā pusgada laikā, jeb neliels ieskats jautrajā peļņas iespēju meklēšanā, esot studentam. Un vēl daži secinājumi par:

Variants nr. 1 à Tev ir paveicies, esi atradis zelta bedri.. un tad pats arī mēģini rakties no tās ārā

Variants nr. 2 à Caur ērkšķiem uz.. zvaigznēm? Jeb cik plaši izstiepties vai sarauties, lai tiktu pamanīts.

Šis ir mans ieskats dažos darba meklēšanas jautājumos, kas diemžēl ir izvērtušies visai negatīvi. Ar šo rakstu vēlos pievērst uzmanību šī brīža nepievilcīgajai situācijai darba tirgū, ar ko pati esmu saskārusies. Bet kāda ir jūsu pieredze, viedokļi?