IR

Paredzams, ka 21. gadsimtam būs raksturīga dzimumu līdztiesība un tādējādi arī lielāka sieviešu pārstāvniecība atbildīgos amatos. Neņemot vērā iepriekšminēto, būtiski izprast, kādās situācijās tomēr sievietes vadītājas ir pārākas pār vīriešiem vadītājiem, un to izmantot organizācijas mērķu sasniegšanai.

Krīzes bija, ir un būs. Diemžēl pastāv pamatotas bažas, ka krīzes nākotnē būs arvien biežākas un ietekmēs arvien lielāku sabiedrības daļu. To var skaidrot ar biznesa cikliem, ar Kondratjeva viļņiem, Šumpētera viļņiem, pasaules bagātību koncentrēšanos, Āzijas izaugsmi, Āfrikas populācijas pieaugumu un daudziem citiem argumentiem. Latvijas iedzīvotājiem vēl no atmiņas nav pagaisusi mūsu brīvvalsts atjaunošanas vēsturē nozīmīgākā finanšu krīze, kad jau aiz apvāršņa savu vietu ieņem eirozonas nestabilitāte un eventuālais eiro valūtas sabrukums. Tam visam Latvijā vēl nepatīkamāku fonu rada nesenais Latvijas Krājbankas krahs un baumu izplatīšana par Latvijā lielāko komercbanku Swedbank.

Pēc Šumpētera viedokļa, cilvēkiem nevajadzētu to pārdzīvot, jo viss ir ciklisks un agri vai vēlu attīstība atgriezīsies, tomēr to grūti izskaidrot pensionāriem, jaunajiem uzņēmējiem, daudzbērnu ģimenēm utt. Lai šādas krīzes spētu veiksmīgi pārvarēt un, cik iespējams, laicīgi identificēt, nepieciešamas specifiskas un padziļinātas zināšanas krīzes vadībā. Jāatzīst, ka Latvijā šādas kompetences ir samērā maz, kas gan neliedz nākotnē šo situāciju mainīt.

Sievietes vadītājas Latvijā

21. gadsimtā sievietes vadītājas ir bieža parādība gan ārvalstīs, gan Latvijā. Daiļā dzimuma pārstāvniecība atbildīgās vadības pozīcijās atkarīga no daudziem faktoriem – reliģijas, tradīcijām, vides, vēstures utt. Latvijā nav vērojama izteikta dzimumu diskriminācija uzņēmumu un organizāciju vadībā, drīzāk pat pretēji. Latvija ir viena no valstīm ar vislielāko sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā, tomēr tas atkarīgs no nozares un darbības specifikas. Lielāks sieviešu īpatsvars vadības pozīcijās ir, piemēram, finanšu sektorā, turpretī mazāks – būvniecības sektorā. Būtiski piebilst, ka sieviešu un vīriešu atšķirības vadības pozīcijās galvenokārt saistāmas ar vadības stilu, nevis ar prasmēm.

Veiktie pētījumi liecina, ka Latvijā sievietēm vadītājām ir līdzīgas problēmas kā vīriešiem vadītājiem. 2007. gadā (diemžēl Latvijā nav pieejami jaunāki pētījumi) Latvijas Fakti veiktajā pētījuma Sievietes uzņēmējdarbībā kā būtiskākie secinājumi atzīmēti:

• sievietēm vieglāk uzsākt biznesu nekā pirms 5 gadiem;
• sievietes vēlētos pilnveidot savas prasmes uzņēmumu vadībā;
• Latvijā ir nelabvēlīga biznesa vide un augsti nodokļi;
• jāsaglabā distance attiecībās ar padotajiem;
• autoritārs vadības stils ir efektīvāks par demokrātisko vadības stilu.

No minētā pētījuma rezultātiem un praksē novērotā nākas secināt, ka Latvijā sievietes – vadītājas bieži praktizē vīrišķīgu/ autoritāru vadības stilu. Spilgtus biznesa sieviešu piemērus Latvijā varētu uzskaitīt, tomēr reti kura no tām raksturojama kā izteikta krīzes vadītāja.

Sievietes dzimuma ietekme uz krīzes vadību

Par dzimuma ietekmi uz krīzes vadību uzņēmējdarbībā ir samērā maz pētījumu. Kopš sākotnējiem pētījumiem (Kanters, 1977) par dzimuma atšķirībām vadības stilā ir krietni palielinājusies sieviešu pārstāvniecība uzņēmumu vadībā. Šī dzimumu līdztiesības evolūcija ļāvusi pētniekiem aplūkot šo jautājumu jaunā kontekstā. Pētnieki laika gaitā secinājuši, ka sievietēm ir lielāks potenciāls būt veiksmīgām krīzes vadītājām nekā vīriešiem. Tāpat kā darbinieki pēc savām prasmēm un zināšanām ir vairāk vai mazāk piemēroti konkrēta darba veikšanai, arī vadītāji pēc dzimuma un vadības stila atšķirībām ir vairāk vai mazāk piemēroti uzņēmuma vadībai konkrētajā situācijā.

Lai veiksmīgi cīnītos ar krīzēm, vadībai uzņēmums laicīgi jāsagatavo krīzēm. Uzņēmuma gatavība krīzei tiek definēta kā uzņēmuma spēja paredzēt un risināt iekšēju un ārēju cēloņu izraisītus draudus, kas var izraisīt organizācijai nekontrolējamas negatīvas sekas. Šādiem krīzei sagatavotiem uzņēmumiem raksturīgs efektīvs iekšējais audits, noformulēta krīzes vadības rīcība, kā arī izstrādāts rīcības plāns krīzes prognozēšanai (dalās ar resursiem un informāciju, elastīgums).

Formāla gatavība krīzēm Latvijā novērota lielās finanšu iestādēs, kuras krīzes ietekmē visnopietnāk. Lai arī jāatzīst, ka iepriekšējai finanšu krīzei vairums finanšu iestāžu nebija pienācīgi sagatavotas. Novērojumi – vadība nevēlas sadarboties krīzes laikā, jo tā ir apsēsta ar uzņēmuma saglābšanas uzdevumiem. Spilgts piemērs ir Latvijas valdība Parex sabrukuma brīdī – sadarbību starp valdību, FKTK un Latvijas Banku nevarēja nosaukt par veiksmīgu. Tieši sadarbība ir viena no būtiskām atslēgām veiksmīgai krīžu pārvarēšanai. Sievietes pēc savas dabas tendētas sadarboties, turpretī vīrieši – cīnīties. Vairumam sieviešu spēja veiksmīgāk risināt krīzes ir ģenētiski iekodēta, tāpat kā Austrumu cīnītājiem gadiem ilgu treniņu gaitā izstrādātie aizsardzības instinkti. Izraēlas zinātnieku veiktais pētījums1 liecina, ka uzņēmumus krīzē sagrauj egoistiski, narcistiski, izlecoši vadītāji (vīrieši), kas nerēķinās ar vidi sev apkārt. Šāds vadības stils bija raksturīgs lielai daļai nekustamo īpašumu nozares uzņēmēju izaugsmes gados un turpinājās arī, plīstot nekustamo īpašumu burbulim.

Būtiskākais ir nevis dzimums, bet kvalitātes

Tiek uzskatīts, ka sievietes vadītājas daudz vairāk akcentē partnerību (win/win) nekā dominanci attiecībās ar cilvēkiem un pieņem drīzāk empātisku nekā autoritāru vadības stilu. Šāds demokrātisks vadības stils, kas iekļauj lēmumu pieņemšanas metodes, kuras balstītas uz dažādām idejām, prāta vētrām un konsensu, paaugstina sadarbību krīzes laikā (Bartuneketal, 2000; Eagly and Johnson, 1990; Charles, 2000). Krīzes posmā uzņēmuma darbinieki jūtas nedroši par savām darbavietām, par saviem ienākumiem; lai mazinātu šo nedrošību, nepieciešama regulāra komunikācija un ieklausīšanās. Būtiskākais ir nevis sieviešu dzimums, bet gan sieviešu kvalitātes/spējas kā krīzes gatavības elementi.

Sievietes atšķiras no vīriešiem vadītājiem arī tādējādi, ka ir līdzjūtīgākas (rūpējas par kolēģiem), sadarbojas, iesaista lēmumu pieņemšanā. Tas paaugstina uzņēmuma kompetenci un mazina iespēju pieļaut kļūdas, kas krīzes posmā var būt arī liktenīgas. Turpretī vīrieši ir racionāli un konkurējoši (pamatojoties uz sociāliem, bioloģiskiem faktoriem), respektīvi, sievietes vēlas demokrātiju, vīrieši autoritārismu (vadībā). Sieviete, izvēloties demokrātisku vadības stilu, mazina subjektīvismu lēmumu pieņemšanā un paaugstina katra darbinieka kompetenču un zināšanu iesaisti lēmumu pieņemšanā.

Vīrieši augstāk uzņēmuma darbiniekos vērtē panākumus/ rezultātus, turpretī sievietes – attiecības kolektīvā, komandas darbu, harmoniju, cilvēciskās kvalitātes. Izaugsmes posmā rezultāti ir būtiski, tomēr krīzē sasniegumi nekad nav labi, tie var būt mazāk vai vairāk slikti. Turklāt patīkamāk strādāt kolektīvā, kur vadītājs ieklausās savos darbiniekos un pārdzīvo par tiem. Sievietes vadītājas, kas izmanto transformācijas vadības stilu (uz cilvēkiem orientēts), būs spējīgākas tikt galā ar krīzes situācijām. Starp citu, pētījumu rezultāti apliecinājuši, ka vadītājas sievietes, kas izmanto autoritāru vadības stilu, būs mazāk veiksmīgas krīzes vadītājas kā vadītāji vīrieši ar demokrātiskāku vadības stilu. Respektīvi, sieviete ir veiksmīga krīzes vadītāja, ja izmanto savas ģenētiskās priekšrocības.

Turpretī, ja tiek aizgūts autoritārs vadības stils, efektīvāks krīzes vadītājs būs vīrietis ar demokrātisku vadības stilu. Angļu zinātniece Glorija Mosa, kas pētījusi lielo sieviešu pārstāvniecību Latvijas uzņēmumu vadībā, atzinusi, ka Latvijas sievietes uzņēmumus vada transformācijas stilā un situācijām meklē ilgtermiņa risinājumus, kas sekmē krīzes pārvarēšanu. „Viņas audzē koku, lai tas pēc gadiem sasniegtu griestus. Vīrieši vairāk domā īstermiņā – viņi var pārdot visas lapas, kaut arī koks tāpēc sabruks.”

Kā rīkoties?

Pirmkārt, uzņēmuma akcionāriem un vadībai krīzēm jāgatavojas laicīgi. Pārfrāzējot teicienu taisi ratus ziemā, ragavas – vasarā, uzņēmuma vadītājiem jāliek aiz auss:

Gatavojies krīzēm izaugsmē, recesijas laikā plāno attīstību.

Prātā pārskaitot Latvijas zināmākās biznesa sievietes, visas asociējas ar autoritāru vadības stilu. Iespējams, ka tāds ir tikai publiskais tēls, un uz to jācer. Bet, ja, uzņēmumu vadot, tiek izmantots tieši šāds vadības stils, nepieciešams aizdomāties par risinājumu 2012. gada izaicinājumiem (pieņemt darbā krīzes vadītāju). Dzimumu un vadības stilu iezīmes ir jāņem vērā, nosakot uzņēmumam stratēģiski risināmos uzdevumus, tādēļ novēlu:

• sievietēm – izmantot savas dabas dotās priekšrocības krīzes vadībā un ieturēt transformācijas vadības stilu;
• vīriešiem – novērtēt kolektīvā sieviešu neaizvietojamo lomu un uzticēt tām lielāku atbildību komandas darbā un krīžu vadībā;
• akcionāriem – neatkarīgi no dzimuma – veidot sabalansētu uzņēmuma vadības komandu.

Publicēts žurnāla Kapitāls 2012. gada janvāra numurā.