IR

Līdz šim vairākas ES direktīvas, kuru mērķis ir veicināta pāreju no fosilās enerģijas avotiem uz atjaunojamās enerģijas resursiem (AER), kas iegūti no biomasas, ir balstīti ir vienkāršotu pieņēmumu, ka biomasas tieša vai no tās iegūtas biodegvielas sadedzināšana, neatkarīgi no tās izcelsmes, ir CO2 neitrāla, jo tās veģetācijas laikā tiek piesaistīts atmosfēras ogleklis. 

Vairāk kā mēnesi atpakaļ Eiropas Vides aģentūras (EVA) zinātniskā komiteja nāca klajā ar oficiālu paziņojumu par nopietnu kļūdu Eiropas CO2 emisiju aprēķina pieejā, kas var radīt neiedomājamas sekas. Līdzšinējā pieeja, stimulējot biomasas izmantošanu fosilās enerģijas aizvietošanā, ignorējot dotās zemes izmantošanas formu un biomasas veidu, var ne tikai nesamazināt emisiju apjomu, bet radīt papildus oglekļa emisijas, tādējādi vēl vairāk vecinot globālo sasilšanu. Iedomājieties hektāru lauksaimnieciskās zemes, kas ir aizlaists un sāk patvaļīgi apmežoties. Šajā gadījumā lielākā daļa atmosfēras oglekļa tiktu absorbēta savvaļas augu veģetācijā. Daļa oglekļa nonāktu atpakaļ atmosfērā no dotā teritorijā mītošo mikroorganismu un dzīvnieku metabolisma. Šajā gadījumā meža biomasā un augsnē absorbētais ogleklis tiek saistīts vairāku desmitu vai simtu gadu periodā. Turpretī, ja mēs nolemtu dotajā hektārā zemes audzēt īsas rotācijas biomasas kultūras un izmantot tās enerģijas ieguvē, aizvietojot fosilās enerģijas avotus, ir jāņem vērā, ka, salīdzinot ar fosiliem enerģijas avotiem, biomasai tipiski ir zemāku siltumspēja, pret līdzīgu izplūdes dūmgāzu CO2 izmešu apjomu. Bez tam nevar ignorēt arī to, ka biomasas sadedzināšanas tehnoloģijas tipiski ir ar zemāku lietderības koeficentu, nekā fosilās enerģijas resursu konversijas tehnoloģijas. Visbeidzot ir jāatceras, ka šajā gadījumā mēs esam iznīcinājuši mežu, kas bija atmosfēras oglekļa depozīts ilgākam laikam nekā īsas rotācijas augi. 

Savukārt aizvietojot pārtikas kultūru audzēšanu ar enerģētiskās biomasas audzēšanu, mēs samazinātu CO2 izmešus tikai tādā gadījumā, ja cilvēki sāktu mazāk ēst, līdz ar to caur savu metabolismu izdalītu mazāk CO2, bet acīmredzot mēs neesam gatavi upurēt savas gastronomiskās vajadzības par labu enerģētikas vajadzībām. Tā vietā zaudētās pārtikas krājumi tiek atgūti, izcērtot mežus vai apgūstot jaunas lauksaimnieciskās zemes, pasaules reģionos, kur nedarbojas Eiropas enerģētiska sektora subsīdijas. Lai objektīvi novērtētu faktisko emisiju samazinājumu vai pieaugumu, visos gadījumos būtu jāņem vērā radītās CO2 emisijas no zemes lietojuma mērķa maiņas ilgtermiņā, kā arī iekļaujot biomasas un biodegvielas sadedzināšanā radītās izplūdes gāzu CO2 emisijas. 

Tai pašā laikā EVA komisija norāda, ka biomasas izmantošana enerģijas ieguvē ir atbalstāma, ja tiek izmantoti organiskie atkritumi, kas citādi nonāktu atkritumu poligonā, kā arī mežu cirsmas atliekas un augu stublāju atliekas pēc ražas novākšanas, ja savādāk tās netiek izmantotas organiskā mēslojuma ražošanā. Savā ziņojumā komisija min pozitīvus piemērus zemes transformācijai par labu enerģētisko kultūru ieguvei, kā arī negatīvus piemērus. Komisija arī norāda uz kļūdas vēsturisko izcelsmi - Kioto protokolu, kas limitēja enerģētikas sektora SEG emisijas, bet nelimitēja zemes izmantošanas maiņas rezultātā radītās emisijas. Vēlāk tas tika pārņemts Eiropas Emisiju tirdzniecības sistēmā un Atjaunojamās Enerģijas direktīvā, nosakot ES vidējo AER izmantošanas mērķi 20% un biodegvielas izmantošanas mērķi – 10%, pieņemot CO2 izmeši no biomasas sadedzināšanas būs 0, atstājot dalībvalstu ziņā ar kādiem AER veidiem tiek sasniegts mērķis. ES AER direktīvas prasības biodegvielas atbilstībai ilgtspējas kritērijiem, neprasa emisiju aprēķinā pierādīt, ka energokultūru audzēšana ir piesaistījusi no atmosfēras vairāk oglekli nekā tas būtu noticis dotās zemes vai meža dabīgā veģetācijā, visbeidzot neprasa aprēķinā iekļaut faktiskos SEG izmešus, kas rodas no biodegvielas sadedzināšanas. Lieki būtu piebilst par līdz šim neproduktīvi iztērētiem līdzekļiem globāli un ES līmenī īstenojot Kioto protokola un ES direktīvu mērķus. Lai arī iepriekš vides aktīvistu grupas ir norādījušas uz trūkumiem ES emisiju uzskaites sistēmā, šis ir rets precedents, kad paškritika nāk no ES finansētas vides institūcijas. 

Jautājums paliek – kāpēc Eiropas Komisija joprojām klusē par grāmatvedības kļūdas cēloņiem un problēmas iespējamie risinājumiem? Zaudētas bioloģiskās daudzveidības un СO2 kredīts, ko paņemam izcērtot mežus un mainot lauksaimnieciskās zemes lietojuma mērķi par labu energokultūrām, ir parāds, kas netiks atmaksāts. EVA zinātniskās komitejas paziņojums - http://www.eea.europa.eu/about-us/governance/scientific-committee/sc-opinions/opinions-on-scientific-issues/sc-opinion-on-greenhouse-gas