Zigmunts Baumans (1925—2017) • IR.lv

Zigmunts Baumans (1925—2017)

45
Sociologs Zigmunts Baumans. Foto: Eloy Alonso, REUTERS/LETA.
Vita Zelče

Baumans un viņa biogrāfija netiek vērtēta viennozīmīgi, it īpaši viņa dzimtajā Polijā. Tā arī rosina diskusijas cilvēka sadarbības ar totalitāriem režīmiem morālajiem aspektiem, pieļaujamības normām, nedemokrātisko politisko režīmu ietekmi cilvēka esību un uz dzīveslaiku.

Pirmdien, 9. janvārī Līdsā mūžībā devās viens no visnozīmīgākajiem un ražīgākajiem Eiropas pēdējo desmitgažu sociologiem Zigmunts Baumans (Zygmunt Bauman, 1925—2017). Viņš savos darbos veidoja sapratni par mūslaiku, centās rast atbildi, piemēram, — kāds ir mūsu modernais laikmets, kurā tagad dzīvojam? kas to radījis tādu, kāds tas ir? kāda ir modernā cilvēka esība un nākotnes izredzes? kāda ir holokausta mācība mūslaiku cilvēkiem, sabiedrībai, birokrātijai un varai? kāda ir morāles vērtību jēga? vai ir iespējams tik galā ar mūsdienu laikmeta piedāvātajām daudzajām izvēlēm? Zigmunts Baumans ir uzrakstījis vairāk nekā 50 grāmatu. No tām, nenoliedzami, nozīmīgākās ir “Holokausts un modernitāte” (1989), “Globalizācija” (1989), “Plūstošā modernitāte” (2000), “Plūstošais laiks: Dzīve nenoteiktības laikmetā” (2006). Jāteic, ka Z. Baumana grāmatas nav tulkotas latviešu valodā, tādējādi Latvijas kultūras un intelektuālās vides apritē viņa pasaulredzējums ir ienācis tikai ar citu valodu starpniecību.

Zigmunta Baumana 91 gadu ilgais mūžs bija sarežģīts, tādu to veidoja viņa dzīves pamatlaikmets — 20. gadsimts ar pasaules kariem, cilvēku masveida nogalināšanu, cilvēka brīvības ierobežojumiem, totalitārisma un demokrātijas konfliktu, komunistiskās sistēmas sabrukumu un globalizācijas straujo tempu. Z. Baumans dzimis ir Polijas ebreju ģimenē tolaik vēl demokrātiskajā Polijā. Otrā pasaules kara laikā karojis Padomju Savienības kontrolē esošajā Polijas armijā, bijis virsnieks komunistiskās Polijas drošības dienestā. 40. gadu beigās sācis studēt socioloģiju. Z. Baumana militārajai karjerai punktu pielika viņa tēva emigrācija uz Izraēlu. Nākamais sociologa dzīves posms bija saistīts ar Varšavas Universitāti, ko gan nācās atstāt 1968. gadā, jo Z. Baumans vairāku iemeslu dēļ netika uzskatīts par pietiekami lojālu tālaika Polijas varai. Viņš emigrēja uz Izraēlu, vēlāk uz Lielbritāniju, kur kļuva par Līdsas Universitātes profesoru un kur tapa viņa nozīmīgākie un visas pasaules intelektuāļu aprindās lasītie darbi. Z. Baumans un viņa biogrāfija netiek vērtēta viennozīmīgi, it īpaši viņa dzimtajā Polijā. Tā arī rosina diskusijas cilvēka sadarbības ar totalitāriem režīmiem morālajiem aspektiem, pieļaujamības normām, nedemokrātisko politisko režīmu ietekmi cilvēka esību un uz dzīveslaiku. Iespējams, ka tieši šāds, tik sarežģīts dzīveceļš ir arī viens no galvenajiem Z. Baumana domu par mūslaikiem avots.

Jau trīs dienas lasu (un to darīšu arī vēl vismaz divas nākamās dienas) Latvijas Universitātes komunikācijas zinātnes un bibliotēku un informācijas zinātnes maģistra studiju programmu studentu esejas par Zigmunta Baumana grāmatu “Plūstošā modernitāte”, kas ir viens no viņu šā semestra gala pārbaudījumiem. Tagad tikai daži fragmenti no jau izlasītajiem studentu darbiem.

Annija: “Zigmunta Baumana grāmata “Plūstošā modernitāte” liek analizēt mūsdienu laikmetu, kad mainās vērtību orientācija un indivīds nejūtas piesaistīts vietai. Vērtēt procesus, kuros pats grāmatas autors un lasītājs ir iesaistīts, pateicoties Zigmunta Baumana prasmīgi lietotajai valodai, atsaucēm un piemēriem, ir jēgpilns un izglītojošs process. Grāmata veicina kritisku pieeju, spēju analizēt gan patērniecības, gan globalizācijas un identitātes procesus. Šis noteikti ir autors, pie kura atgriezīšos savā studiju procesā, jo plūstošās modernitātes jēdziens un skaidrojums aptvēra plašu jautājumu loku, kā arī sniedza atbildes uz daudziem jautājumiem, piemēram, nepārtraukto steigas un nemiera fenomenu, kā arī īpaši aktuāls jautājums mums katram — savas identitātes veidošana.”

Krista Luīze: “Baumans ne velti tiek dēvēts par vienu no ietekmīgākajiem 20. gs. otrās puses sociologiem. Ārkārtīgi interesanta ir Baumana nostāja individualitātes jautājumos, sevišķi viņa doma par individualitātes izolāciju, kas, manuprāt, parāda indivīda periodisko nocietināšanos (ne ciets kā ‘solid‘, drīzāk čaulas formātā), bet kas tomēr var atrasties nepārtrauktā ietekmē. Man gribētos visus šos procesus, piemēram, arī identitātes formēšanos, salīdzināt ar asins recēšanu, — ir spēki, kas tās atkal padara šķidras un plūstošas, bet ir situācijas, kad tās var fiksēties un kādu laiku palikt daļēji nemainīgas. Grāmatā piedāvāto konceptu skaidrojumi ir sarežģīti un detalizēti, taču izklāstīti, izmantojot saprotamus piemērus, kas ļauj neapmaldīties Baumana domu gājienā. Kopumā ņemot, “Plūstošajā modernitātē” piedāvāts adekvāts un kritisks skatījums kā uz konkrētiem procesiem, tā vispārīgo pasaules gaitu pēdējo desmitgažu griezumā.”

Gunta: “Pārsteidzoši ir tas, ka Baumana “Plūstošā modernitāte” arī pēc sešpadsmit gadiem ir tikpat aktuāla, kā tās izdošanas brīdī. To lasot, ik pa brīdim nācās apstāties un pārdomāt izlasīto kontekstā ar pēdējā laika notikumiem pasaulē un sabiedrībā. Baumans ir ikdienas dzīves filozofs. Viņa socioloģija [..] ir “mazā cilvēka” socioloģija. Cilvēku attiecības — mīlestība, draudzība, izmisums, vienaldzība — ir tēmas, kas Baumanu interesē. [..] Svarīgākais, lasot Baumanu, ir tas, ka Baumanam rūp, patiešām rūp, kas notiek ar mums un viņš cenšas nezaudēt optimismu un ticību pozitīvam iznākumam, arī, iezīmējot satraucošas nākotnes aprises, ar domu, ka vēl ir iespēja, pieņemt pareizos lēmumus. Tādēļ tik raksturīgi skan viena no Baumana iecienītākajām frāzēm: “Vai mēs uzņemamies atbildību par savu atbildību?””

Vairākas esejas noslēdzas ar atziņu, ka Zigmunta Baumana darbi noteikti jātulko un jāizdod latviešu valodā.

Komentāri (45)

fretka 11.01.2017. 07.59

“Zigmunta Baumana darbi noteikti jātulko un jāizdod latviešu valodā”

=======

Protams, protams. Ja jau Vācijā sākuši izdot Ādolfa Hitlera “Mein Kampf”, kāpēc gan Latvijā nevarētu izdot staļiniskā noziedznieka, čekista Zigmunta Baumana darbus?

Interesanti, ka centrālais curiku orgāns “www.irlv.lv” ne ar pušplēstu vārdu nepieminēja slavenā poļu kinorežisora Andžeja Vajdas neseno aiziešanu pie Dieva, toties poļu staļinistam, izbijušajam Maskavas milicim un antikomunistisko partizānu slepkavotājam Baumanam — tāds nekrologs ka prieks!

+8
-1
Atbildēt

4

Valdis Eiserts 11.01.2017. 23.04

Latvijā arī tapusi grāmata ar Staļina specdinesta virsnieka līdzdalību. Tas ir fotoalbums ar nosaukumu BAIGAIS GADS. Pie faktu materiāla sagatavošanas kā līdzautors minēts Semjons Šustins.

+4
-1
Atbildēt

10

    Anonīms > Valdis Eiserts 16.01.2017. 16.46

    eisertiņa trollīša gadījumā strīda nav, ir pāreja uz tukšvārdīgu pretī kvekšķēšanu, kad nav ne spējas atbildēt uz jautājumu, ne atzīt zaudējumu strīdā un aizvērties.

    eisertiņš trollītis degradēts no ”meļa” par ”tēmu komentēt nespejīgu kvekšķi.” Pēc vēl viena tukšvārdistikas vingrinājuma eisertiņš saņems jautājumu, cik viņam, bērnelim, gadu. Pagaidām eisertiņš vēl tiek uzskatīts par pieaugušo, kaut arī aprobežotu, spītīgu un lecīgu.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Valdis Eiserts > Valdis Eiserts 16.01.2017. 16.39

    > gotinjteevs Mūsu komentāri ir spilgta ilustrācija filologu atzņai, ka valoda nav saziņas līdzeklis, bet domāšanas veids. Mūsu gadījumā labs strīda iemesls, ja vēlamies.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Valdis Eiserts 19.01.2017. 12.44

    Kā parasti, Kremļa āksts edge-indran nebija spējīgs ne atbildēt par tēmu, ne aizvērties.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Valdis Eiserts 16.01.2017. 21.02

    ———–

    “Nudien, pēc vairākiem desmitiem gadu pieaugošu gaidu un cerību, cilvēki, kas šobrīd iesoļo pieaugušo dzīvē, sastopas ar cerībām, kas šobrīd krīt – un, drošā un saudzīgā vidē audzētas, krīt tās pārlieku pēkšņi un strauji. To dažu tuneļu galos, kam savas dzīves gaitās, iespējams, nācās tikt cauri šīs paaudzes priekšgājējiem, vienmēr bija žilbinoša gaisma. Šobrīd, savukārt, aiz katra nedrošā un dziestošā gaismas stariņa, kas izmisīgi cenšas izspraukties cauri krēslai, stiepjas tumša un nepārredzami gara eja.

    Pirmo reizi kopš kara laikiem kādai paaudzei nākas rēķināties arī ar lejupejošām kāpnēm.”

    Zigmunts Baumans: Par izstumto paaudzi

    http://www.satori.lv/uploads/image/baumans.jpg

    http://www.satori.lv/raksts/3674/Par_izstumto_paaudzi

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Valdis Eiserts 16.01.2017. 20.13

    eisertiņš trollītis gļēvulītis nevarēja atbildēt un gļēvi aizbēga, tāpēc es atbildēšu meļa eisertiņa vietā. Šustins nav nekur norādīts kā ”Baigā gada” līdzautors, bet eisertiņš ir aprobežots melis un gļēvulis.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Valdis Eiserts 16.01.2017. 20.11

    Melu paudējam spamerim edge-indran iesaku nemācīt pieaugušos, kā komen tēt. Dabūsi pretī, ka maz neliksies, valsts nodevēj un hibrīdtrolli, un tevi neglābs pat cenzūra!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Valdis Eiserts 16.01.2017. 19.29

    —————

    Savas patiesības paudējiem noderētu vismaz raksta virsrakstu izlasīt, lai mēģinātu turēties pie tēmas.

    Zigmunts Baumans (1925—2017)

    http://www.azquotes.com/picture-quotes/quote-as-long-as-we-say-alright-it-is-truth-for-me-and-i-believe-in-it-and-i-am-ready-to-fight-zygmunt-bauman-155-28-91.jpg

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Valdis Eiserts 16.01.2017. 16.52

    ”Baigajā gadā”, kā visos izdevumos, ir vāki un numurētas lappuses. Tieši kurā vietā ir minēts Šustins kā līdzautors?

    eisertiņš melītis neiedomājās, ka vina melus ir iespējams viegli atmaskot?

    Nekāda pēcpatiesības laikmeta nav, meli joprojām ir meli un ātri un bezcerīgi zaudē sadursmē ar faktiem.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Valdis Eiserts 12.01.2017. 13.58

    ————-

    Pat memoriāls uzcelts:”Pēc arhitekta Sergeja Riža uzbūvēto memoriālo ansambli atklāja 2002. gada 29. novembrī. Tas ierīkots par Latvijas, Izraēlas, ASV un Vācijas institūciju un organizāciju līdzekļiem, kā arī privātpersonu ziedojumiem. Ceļā uz memoriālu šosejas malā uzstādīta metāla konstrukcija, kas simbolizē nacisma spēkus.

    http://www.infotop.lv/uploads/img/articles/large/rumbul_2017005727.jpg

    https://www.liveriga.com/lv/1588-ebreju-memorials-rumbula

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Valdis Eiserts 16.01.2017. 13.48

    Fakts, ka vācu propagandisti izmantoja trofeju padomju fotogrāfijas, nepadara padomju specdienestu virsnieku par vācu izdota ”fotoalbuma” līdzautoru. Tāpat kā vācu karavīrs, kurs fotografēja soda izpildi Zojai Kosmodemjanskai, nav līdzautors padomju izdevumam ”Padomju Savienības Lielais Tēvijas Karš”.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Anonīms 10.01.2017. 21.16

Ļ.cien. Vita Zelče , cerams, ka Jums ir skaidrs, ka kamēr runa būsztikai un vienīgi par holokausta upuriem, tikmēr saules gaismai neuzaust.

Kamēr nav nosodīts un mūsos iznīdēts austrumeiropeiskais – liekulīgais, boļševistiskais , ģļēvais un totalitārais – mūsos visos – čekistos un nečekistos – tikmēr – saules gaismas neuzaust

+5
-3
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu