Tiesa attaisno Jākobsonu lietā par Ušakova e-pasta vēstuļu publiskošanu • IR.lv

Tiesa attaisno Jākobsonu lietā par Ušakova e-pasta vēstuļu publiskošanu

11
Leonīds Jākobsons. Foto: Ieva Čīka, LETA

Žurnālists: vārda brīvība Latvijā tomēr pastāv

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien attaisnoja portāla “kompromat.lv” žurnālistu Leonīdu Jākobsonu apsūdzībā par galvaspilsētas mēra Nila Ušakova (”Saskaņa”) elektroniskā pasta vēstuļu publiskošanu, vēsta aģentūra LETA.

Jākobsons atzina, ka ir pārsteigts parspriedumu, kas apliecina – “vārda brīvība Latvijā tomēr pastāv”. Viņam licies, ka ietekme uz tiesu būs ļoti liela, tomēr tā tika spriesta objektīvi. Pilns nolēmums būs pieejams 4.oktobrī, un no šī datuma to varēs sākt pārsūdzēt. Kā vēsta Latvijas Radio 1, Ušakova juridiskie pārstāvji vēl apsvēršot, vai spriedumu pārsūdzēt.

Prokurore apsūdzētajam lūdza piespriest 200 stundas piespiedu darba un par labu cietušajam – Rīgas mēram – tika prasīts piedzīt 14 000 eiro kompensāciju. Jākobsons iepriekš skaidroja, ka prokurore Vita Ozoliņa nolēmusi precizēt apsūdzību, nemainot pantu. Prokuratūras preses pārstāve Kristīne Sutugina paskaidroja, ka Jākobsonam grozīta apsūdzība, nemainot noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju.

Jau ziņots, ka Jākobsonam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 144.panta 1.daļas par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu. Par šo noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām. Jākobsons savu vainu neatzina.

Izmeklējot kriminālprocesu par Ušakova elektroniskā pasta uzlaušanu, Valsts policija 2011.gada decembrī sarīkoja kratīšanu portāla “kompromat.lv” žurnālista Jākobsona dzīvesvietā Rīgā. Kratīšanas laikā atsavināti vairāki datu nesēji un divi datori. Policisti Jākobsonu uz 48 stundām aizturēja. Kriminālprocesu policija sāka 2011.gada 23.novembrī pēc Ušakova iesnieguma saņemšanas.

Portālā “kompromat.lv” tika publicētas Ušakova 2008.gada e-pasta vēstules, kas tika sūtītas toreizējam Krievijas vēstniecības padomniekam Aleksandram Hapilovam. Ušakovs tobrīd bija 9.Saeimas deputāts, savukārt Hapilovs strādāja par Krievijas vēstniecības padomnieku, taču 2009.gadā viņš pameta darbu Latvijā.

Jākobsons iepriekš uzsvēra – publicējot daļu Ušakova sarakstes, viņš darījis sabiedrībai zināmus būtiskus faktus, un tas ir viņa žurnālista pienākums. Vairākus mēnešus pēc Jākobsona aizturēšanas divi nezināmi uzbrucēji 2012.gada 29.martā viņam savainoja seju Čaka ielas 47.nama kāpņutelpā Rīgā.

Komentāri (11)

DD1 21.09.2016. 08.54

Jākobsonam pienākas kompensācija par morālo (un ne tikai) kaitējumu un būtu tikai godīgi, ja Ušakovs to samaksātu no savas kabatas.

+3
0
Atbildēt

0

dzeris49 21.09.2016. 06.28

Apsveicams lēmums.

+3
0
Atbildēt

0

atrium 20.09.2016. 22.54

Drošības iestādes ignorēja no Gruzijas saņemtos signālus par Hapilovu, kā terora aktu gatavotāju un tikai pēc daudzkārtējiem žurnālistu atgādinājumiem, nepagarināja tam vīzu, tāpēc nebūtu brīnums, ka uzbrukums Jākabsonas tika izdarīts ar DP vai SAB ziņu. Ja valsts spētu apzināties, Ušakovs šobrīd izciestu mūža ieslodzījumu, jeb būtu pievienojies bēguļojošo noziedznieku armijai Krievijā.

+5
-2
Atbildēt

1

    ierados > atrium 21.09.2016. 06.27

    Apsveicu ar spilgtu iznācienu, ģenerāļa batona mēnešsērdzīgais cīnītāj!

    0
    -3
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu