Brigmanis rosina atņemt aizbraukušajiem bēgļiem pabalstus

Kopš aprīļa patvērumu Latvijā saņēmuši 45 cilvēki, te apmetušies 20

Bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, kas pametuši Latviju, nav jāsaņem mūsu valsts pabalsti, tie ir jāatņem. Tā piektdien, 26.augustā, paziņojumā presei norādījis Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Politiķis norādīja, ka Iekšlietu ministrijai ir jāsagatavo priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktus, kas novērstu pabalstu izsniegšanu aizbraukušajiem patvēruma meklētājiem. Patlaban Patvēruma likums nosaka, ka bēglis gadu pēc bēgļa statusa iegūšanas un alternatīvo statusu saņēmušais deviņus mēnešus pēc statusa iegūšanas var saņemt pabalstu valsts valodas apguvei, kā arī uzturēšanās izmaksas, ja personai nav citu iztikas avotu.

Brigmanis norāda, ka likums un Ministru kabineta noteikumi nav pilnīgi, jo neliedz saņemt pabalstus arī tad, ja bēgļi Latviju ir pametuši un nedzīvo tajā. Patlaban Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pabalsts, kas sedz uzturēšanos Latvijā, pilngadīgai personai ir 139 eiro mēnesī, katram nākamajam ģimenes loceklim un nepilngadīgai personai – 97 eiro.

Jāpiebilst, ka līdzekļus bēgļu uzņemšanai Latvija saņem no Eiropas Savienības. Jau vēstīts, ka Latvija saņēmusi pirmo maksājumu – teju miljonu eiro, taču augusta vidū no šiem līdzekļiem vēl izdevumu nebija.

Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) vēstīja, ka kopš aprīļa vairāk nekā puse patvēruma meklētāju, kuri saņēmuši bēgļa vai alternatīvo statusu, neilgi pēc tam Latviju pametuši. Biedrības darbinieki vairākus mēnešus pilda bēgļu mentoru pienākumus. Viņi aizbraucēju motivāciju skaidro ar bēgļu maldīgo izpratni par dzīves apstākļiem Latvijā.

Saskaņā ar LSK datiem kopš aprīļa statusu Latvijā ieguvuši kopumā 45 cilvēki, te palikuši aptuveni 20 jeb četras ģimenes, bet pārējie aizbraukuši. Vēstīts, ka kopumā Latvijai paredzēts uzņemt 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Pirmās divas bēgļu ģimenes, kuras Latvija brīvprātīgi piekritusi uzņemt, ieradās februāra sākumā.

LSK mentora statusā strādājis ar 63 personām, kas Latvijā ieradušās Eiropas Savienības pārvietošanas programmā, kā arī virkni to patvēruma meklētāju, kas valsts robežu šķērsojuši nelegāli. Galvenā problēma viņiem bijuši darba meklējumi. “Darba devēji ir ļoti pretimnākoši, mums ir vesels saraksts ar darbadevējiem, kas piedāvā darbu,” stāstīja biedrības ģenerālsekretārs Uldis Līkops. Tomēr noslēgti tikai divi darba līgumi, abi – par tulkošanu.

Galvenie iemesli ir bēgļu sliktās latviešu valodas zināšanas, kā arī atšķirīgā izpratne par darba kultūru un vēlmi saglabāt statusu, kāds tiem bijis izcelsmes valstī. “Profesijas ir ļoti dažādas, ir arī skolotāji, ārsti, ļoti daudz uzņēmēju, varbūt arī tas viņiem traucē šeit pie mums sākt no nulles,” secina sociālā mentore Raimonda Jākobsone.

Citādi ir ar dzīvesvietu – lai arī ar grūtībām, tā tiek atrasta visiem, kas saņēmuši statusu. Bērni no šīm ģimenēm iekārtoti skolā vai pieteikti rindā uz bērnudārzu. “Un tad, kad viss jau ir sasniegts, bieži ir tā, ka paiet mēnesis un – “uz redzēšanos”,” atklāj mentore Jākobsone.

“Viņi ir bijuši neizpratnē par to, ka Eiropas Savienības valstis visas nav vienādas, ka Latvija nav tik bagāta. Viņi pirms tam to nezināja vai viņiem nebija tas teikts, lai gan mēs to vienmēr sakām pirmajā tikšanās reizē,” saka Līkops. Latvijas Sarkanais Krusts mentora pienākumus pildīs vēl līdz septembra beigām un pagaidām vēl domā, vai piedalīsies arī nākamajā iepirkuma konkursā.