Biežāk pieļautās kļūdas ieguldījumos
Līdzīgi kā var novērtēt populārākās ieguldījumu stratēģijas un ieguldītājus var raksturot pēc tiem piemītošās riska tolerances un citām īpašībām, visai bieži nākas novērot, ka ieguldītājiem, īpaši tādiem, kuri investīcijām pievērsušies nesen, raksturīgas tipiskas uzvedības kļūdas. Gribu īsi iepazīstināt ar klasiskām, kļūdainām ieguldītāju uzvedības iezīmēm, pēc kurām varam mācīties, lai savā ieguldījumu stratēģijā izvairītos no ceļā esošajiem ”grābekļiem”.
Konservatīvi vai agresīvi
Pirmā klasiskā kļūda ieguldītāju uzvedībā – pārāk konservatīva pieeja, proti, liels līdzekļu apjoms tiek glabāts kontā, krājkontā, termiņdepozītā vai skaidrā naudā. Jautāsiet – kāpēc tā ir kļūda? Tāpēc, ka ilgtermiņā ievērojami ierobežo iespējas nopelnīt. Bieži vien cilvēkiem šī nauda ir vienīgais ieguldījums, un tā visa tiek glabāta minētajos instrumentos, pat ja šos līdzekļus plānots izmantot tikai pēc ilgāka laika. Šādi glabāta nauda nepelna, un visai negatīvu iespaidu uz to atstāj inflācija un zemās procentu likmes, kādas piedzīvojam arī pašlaik.
Interesanti, ka piesardzība biežāk raksturīga sievietēm – labāk drošāk, bez lieka riska.
Otra biežāk pieļautā kļūda ir radikāli pretēja pirmajai – tiek izvēlēti pārāk agresīvi ieguldījumu veidi. Vērts piebilst, ka tas biežāk raksturīgs kungiem, kuri gatavi ieguldīt, lai pēc iespējas vairāk nopelnītu. Taču netiek pievērsta pietiekama uzmanība ieguldījumu riska līmenim, kas var novest pie nepatīkamām sekām. Bieži tas bija vērojams pirmskrīzes laikā, kad, raugoties uz tirgus uzvedību, varēja likties, ka peļņas iespējas ir neierobežotas. Patlaban, kad krīze jau labu laiku kā pārdzīvota, kopējais riska līmenis ir daudz zemāks, un šī tendence novērojama nelielam skaitam indivīdu.
Agresīvākie ieguldītāji visbiežāk ir tie, kuri darbojas paši bez konsultantu starpniecības.
Bieži tā ir mācīšanās darot, bet mācības mēdz būt skarbas. Kamēr finanšu tirgos ir ”labie laiki”, dažādi finanšu vingrinājumi ,visdrīzāk, neradīs nopietnas sekas, bet, sākoties kritumam, sevi liks manīt izvēlēto ieguldījumu blaknes, kas visbiežāk parādīs nepareizi izvēlētu riska stratēģiju un tālākajos ieguldījumos liks dominēt emocijām.
No viena grāvja otrā
Trešā kļūda ir tieši tāda – pārāk daudz emociju, pārāk maz stratēģijas. Brīžos, kad emocijas sāk pārņemt ieguldījumu stratēģiju, varam vērot pārlieku optimismu tirgus kāpuma brīžos, alkatīgi vēloties nopelnīt vēl vairāk, un – pretēji – pārāk lielu pesimismu tirgus krituma brīžos, kad parādās bailes un vēlme visu pārdot, neskatoties uz iepriekšējām iecerēm.
Nākamā kļūda ir nepacietība. Sākot ieguldīt, vēlamies, lai rezultāti ir redzami uzreiz. Bieži neesam gatavi gaidīt, kad beidzot būs peļņa, par spīti ieguldījumu ābeces patiesībai – jāskatās ilgtermiņā.
Var būt brīži, kad ieguldot var nopelnīt tiešām daudz un ātri, bet biežāk līdz ieguldījumu ražai kāds laiciņš būs jāpagaida.
Arī pārāk daudz kustību ir kļūdaina ieguldītāju uzvedības iezīme. Tā bieži ir sajūta, kas atsevišķiem indivīdiem raksturīga arī citās dzīves situācijās – jo vairāk izdarīšu, jo rezultāts būs labāks. Diemžēl finanšu tirgū šis princips bieži vien strādā ne pārāk labi. Visu laiku pērkot un pārdodot, daudz reālāka kļūst iespēja palaist garām nozīmīgu peļņu. Iespējams, kāds mans ieguldījums, ko būšu uzreiz pārdevis tālāk, sāks pelnīt tieši pēc pārdošanas.
Vērts uzsvērt vienkāršas pamatlietas, kas jāņem vērā, sākot ieguldījumus. Svarīgi uzdot sev pamatjautājumus: Kādi ir mani mērķi? Ko vēlos nākotnē ar šo naudu iesākt? Kā mani jau esošie naudas līdzekļi var palīdzēt izvirzītos mērķus īstenot? Jāmēģina iespējami objektīvi novērtēt sevi – kāda ir mana riska uztvere, cik straujas dabas esmu? Tikai tad var ķerties pie ieguldījumiem, mēģinot nekļūt pārāk emocionālam un pieturoties pie izvēlētās stratēģijas.
Kristaps Kopštāls ir ”Swedbank” Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas produktu līnijas vadītājs.
Komentāri (28)