Debates: Meklējot vadītāju konkursā, labāko var palaist garām • IR.lv

Debates: Meklējot vadītāju konkursā, labāko var palaist garām

21
Ilustratīvs foto: Evija Trifanova, LETA
Evita Puriņa

Diskutē personāla atlases speciāliste Evita Mackeviča un deputāts Aleksejs Loskutovs

Saskaņā ar statistiku ne vairāk kā 30% darbinieku ir aktīvos jauna darba meklējumos, līdz ar to konkursos lielākā daļa kandidātu vispār netiek uzrunāta. Tā debatēs par labāko veidu augsta līmeņa vadītāju atrašanai valsts institūcijās Saeimas deputātam Aleksejam Loskutovam (“Vienotība”) oponē SIA “Eiro personāls” valdes locekle Evita Mackeviča.

Tas savukārt nozīmē, ka tikai ar konkursu un bez mērķtiecīgas potenciālo vadītāju uzrunāšanas ir liela iespēja, ka piemērotākie kandidāti tiek palaisti garām, viņa norāda.

Jautājums ir aktuāls, jo tikko bez rezultāta tika pārtraukts konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja krēslu, tā kā pieteikušies kandidāti netika atzīti par atbilstošiem augstajam amatam. Savukārt nākamnedēļ valdībā plānots apstiprināt nosacījumus konkursam uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu – arī viņš tiks meklēts līdzīgā veidā.

Savukārt Loskutovs, kurš ir arī bijušais KNAB vadītājs, uzskata, ka tieši kandidātu uzrunāšana sašaurina iespējamo pretendentu loku, turklāt tādā veidā tiktu radītas šaubas par procesa objektivitāti. Proti, vai aicināti visi un labākie potenciālie pretendenti un vai nav nostrādājuši arī kādi subjektīvi faktori.

Loskutovs arī norāda, ka vadītāja meklēšana, izmantojot personāla atlases firmas pakalpojumu, ir dārga, turklāt tad sabiedrība nezina, kas ietilpst atlases komisijā, un var mazināties uzticība rezultātam. Viņš ir pārliecināts, ka tādu vislabāk nodrošina atklāts konkurss.

Abi diskusijas dalībnieki gan ir vienisprātis, ka rotācija nav labākais veids piemērotākā vadītāja atrašanai. Kā zināms, tieši tādā veidā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) nolēmusi aizpildīt vakanto VID ģenerāldirektora vietu. Pēc pārtauktā konkursa viņa uzrunājusi Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu, kura faktiski ir vienīgā pretendente uz amatu.

Kā domājat jūs? Vai valsts pārvaldē augstākā līmeņa vadītāji jāmeklē atklātā konkursā? Vai arī jārīko mērķtiecīgas “galvu medības”, uzrunājot iespējamos kandidātus un pārvilinot no citiem darbiem? Nobalso IR.lv sadaļā “Debates”!

 

Komentāri (21)

Absints 27.07.2016. 10.55

Konkursi ir demokrātijas nelaime. Konkurss ir aizsegs nespējai pieņemt lēmumu, Konkurss ir kolektīvā atbildība, kurā par rezultātu neviens finālā neatbild. Strelčenoks, ja atceraties, bija šāda konkursa uzvarētājs, un to vēl vienbalsīgi apstiprināja Saeima. Konkurss ir rezultāts tam, ka valsts pārvaldē vairs nav palikuši darbinieki, kas spējīgi pieņemt pareizus lēmumus. Ja, tā vietā ir konkurss, tad atbildības nav, var turpināt pārbīdīt papīrus. Un, lai uztaisītu konkursu, tiek dibināta darba grupa, kas izstrādā nolikumu, izvirza komisiju, tad konkurss tiek izsludināts, kādu laiku var pieteikties, tad komisija izskat kandidātus, nosaka uzvarētāju. Un tas nav par velti, un tam ir vajadzīgs laiks. Tas, salīdzinot ar lēmumu iecelt… Protams, ka lēmuma pieņēmējam jābūt ar labu reputāciju, lēmumam jābūt pārdomātam, izvērtam. Lēmuma pieņēmējam ir jābūt ierēdnim, kas ir attiecīgā amatā tāpēc, ka citi viņam, viņa lēmumiem uzticas. Mēs ar savu sociālistisko uravņilovku esam panākuši, kā valsts pārvaldē tādu vairs praktiski nav. Tāpēc vajadzīgi konkursi, komisijas.. Jeb Latvija sevi vairs pārvaldīt nespēj..

+4
-1
Atbildēt

3

    moonlight > 28.07.2016. 00.44

    noyescancel

    Gan jau līdz vēlēšanām vēl kāds procents Vienotības elektorāta, kuriem vēl kaut kripatiņas godaprāta un kuri vēl nav galīgi debilizējušies, pāries pie ZZS.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    noyescancel > 27.07.2016. 18.26

    Streļčenoka gadījumā problēma vairs nav konkursā, bet gan koalīcījas sastāvā. Un nekas nemainīsies, kamēr Puzes frīka elektorāts nemazināsies.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > 27.07.2016. 12.00

    Labs.

    Pamēģinām iztēloties konkursu armijā.

    Kapteinis reizē ar paaugstinājumu par majoru tiek pārcelts amatā, kurā nepieciešama jaunā pakāpe. Uz atbrīvojušos kapteiņa amatu izsludina konkursu, kurā var piedalīties visi, kam pakāpe ne zemāka par prasīto. Komisijā – 2 politiķi un majors no citas ieroču šķiras, lai nebūtu privātu kontaktu un ieinteresētības. Specdienestos vēl jaukāk – CIP direktora konkurss 3 kārtās… Idiotisms neiedomājams. Civilajā dzīvē – ikdiena.

    Normālā sistēmā darbinieki aug darbā, kamēr augošākie izaug līdz augstākam amatam. Meklējumi ārpusē rāda, ka iekšienē kaut kas nav darbojies. Protams, ir gadījumi, kad vajag svaigu skatu no malas, bet arī to parasti neatrod konkursos, kur vērtētājiem pašiem tas skats ne bez problēmām.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu