Purvu brīnumi • IR.lv

Purvu brīnumi

2
Mēs ejam purvā piecos no rīta. Kad ir rīta migla, rīta rasa. Tas ir visskaistākais laiks. Gājām purvā arī pilnmēness naktī ar mēnesi un zvaigznēm.
Gunita Nagle

Māras Pakalnes purvu atjaunošanas darbi ieguvuši Eiropas vides ekspertu atzinību. Visus interesē, kā atjaunot purvus vietās, kur tie izzuduši

Fantastiski! – nonākusi vietā, kur kādreiz Ķemeros bija kūdras ieguve, bet tagad ir zaļš sfagnu lauks ar retiem rasenes puduriem, iesaucas Māra Pakalne, Latvijas Universitātes vadošā pētniece. Savu zinātnieces mūžu veltījusi purviem, viņa arī šos Jāņus pavadīs kopā ar ārzemju kolēģiem, pētot kangarus un vigas (jeb piejūras purvu grēdas un ieplakas) Mazirbes pusē. 2014. gadā viņas vadītais Eiropas Komisijas (EK) programmas Life+ projekts Augstie purvi, kurā tika atjaunoti purvu biotopi, ieguva EK atzinību kā viens no labākajiem tā gada projektiem. Tas vairoja Eiropas biologu, ģeologu, zoologu un vides ekspertu interesi par Latvijas purviem. 

Arī dienā, kad tiekamies, Māra poļu kolēģiem izrāda Ķemeru purvus, kas pārņēmuši vietu, kur vairākus gadu desmitus pletās sauss, nedzīvs kūdras lauks. «Tā ir spilve,» Māra priecīgi norāda uz augu, kam katra kāta galiņā pieķērusies maza, balta zaķa ļipiņa. Tāds pats purva augs kā vienīgais Latvijas kukaiņēdājs rasene, grīšļi, virši, dzērvenes un lācenes. Kopā apbrīnojam orhideju dzimtai piederīgo Baltijas dzegužpirkstīti, un Māra apmierināti nodudina: «Vardes kurkst! Nebūtu mitrāju, nebūtu vardītei, kur dzīvot.»

Tādu purvu citur nav

Lai arī daudzos valsts iestāžu izplatītos materiālos ir informācija, ka purvi aizņem 4,9% Latvijas teritorijas, to ir krietni mazāk. Šie dati saglabājušies kopš 70. gadiem, kad pēdējo reizi veikti purvu uzmērījumi, precizē Māra. Padomju laikos purvi intensīvi nosusināti, daudzi turpina aizaugt ar kokiem un krūmiem, turklāt Latvijā ir aktīva kūdras ieguve, tāpēc purvu platības samazinājušās līdz 3,8%. «Taču Latvijā purvu ir vairāk nekā, piemēram, Vācijā, Nīderlandē vai Dānijā, kur tie ir iznīcināti 90% apmērā. Ne velti pie mums brauc tik daudz ārzemju kolēģu,» saka Māra. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu