Vai zudusī paaudze? • IR.lv

Vai zudusī paaudze?

5

Ne tikai mazais finansējums, arī gausā paaudžu maiņa apdraud humanitārās zinātnes Latvijā

Kādā vakarā sēdēju dusmīgs pie viesību galda, kad viens no draugiem paziņoja, ka aiziet no zinātnes. Viņam pietiek. Par daudz nenoteiktības un nabadzības. Pēdējā pusotra gada laikā trīs nesen doktora grādus humanitārajās un sociālajās zinātnēs ieguvuši talantīgi draugi ir nolēmuši pamest pētniecību un pievērsties kam jēdzīgākam – uzņēmējdarbībai vai algotam darbam biznesā. Dzimuši astoņdesmitajos, zinātnē ienākuši pagājušās desmitgades noslēgumā – šķiet, esam paaudze, kura Latvijas zinātnes sistēmā ir iekritusi starp diviem krēsliem un pazudusi. Vai tiešām zudusī paaudze?

Kāds teiks – arī Rietumeiropā zinātnē, it īpaši humanitārajās jomās, tikai pāris procenti doktora grādu ieguvušo turpina akadēmisko karjeru. Taču Latvijas zinātnē notiek negatīvā atlase. Augstskolās un pētniecībā paliek tie, kuri spēj samierināties ar pāris eiro likmi par nolasīto lekciju vai par minimālo algu mazāku atalgojumu kādā institūtā. Vēl kāds teiks – sities pats, raksti projektus, vai – brauc prom! Neoliberālā domāšana, kas norāda, ka tikai pats indivīds ir atbildīgs par savu dzīvi, patiesībā ļauj pastāvēt netaisnīgai un kroplai sistēmai. 

Nav jau tā, ka pieredzējušie kolēģi, profesori un institūtu direktori nerunātu par resursu trūkumu. Humanitāro zinātņu elite atgādina politiķiem un sabiedrībai, ka bez šīm zinātnēm moderna sabiedrība nevar iztikt. Tas skaidrs. Viņi saka – ir par maz finansējuma. Protams. Taču humanitāro zinātņu attīstību kavē arī gausā paaudžu nomaiņa. Satversmes tiesas 2003. gada lēmums ļaut vēlētus akadēmiskus amatus ieņemt arī pēc 65 gadu vecuma liedz zinātnē secīgi un savlaicīgi nomainīties paaudzēm. Šis secīgums ir ļoti svarīgs talantīgāko zinātnieku attīstībai, lai doktoriem ir iespējas būt pēcdoktorantūrā, kļūt par vadošo pētnieku, docentu, vēlāk profesoru. Ja kāds profesors pēc 65 gadu vecuma amatā aizkavējas ilgāk, tad kāds jaunais zinātnieks nevar spert savu nākamo attīstības soli.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu