Latviešu arhitekts Niklāvs Paegle vada Kornela Universitātes mākslas bibliotēkas projektu ASV un ir viens no deviņiem Baltijas paviljona kuratoriem Venēcijas arhitektūras biennālē
Piektdien, 27. maijā, Venēcijā tiks atklāts starptautiskās arhitektūras biennāles vēsturē pirmais apvienotais Baltijas valstu paviljons, kura ekspozīcija pēta reģionam nozīmīgus infrastruktūras projektus un to mijiedarbību ar pilsētvidi un ainavu*. Viens no šīs sākotnēji pārdrošās ieceres autoriem ir Niklāvs Paegle, jauns latviešu arhitekts, kurš jau vairāk nekā 12 gadus seko interesēm un izdevībām ārpus Latvijas, studējot un strādājot Glāzgovā, Londonā un Vīnē. Kad Vīnē darba diena ir pusē, sākas saziņa ar projektu partneriem ASV, bet, kad iestājas nakts, Niklāvs ar domām un darbiem atgriežas Latvijā.
Tev ir tikai mazliet pāri trīsdesmit, bet jau vadi starptautiski pazīstamā arhitekta Volfganga Tšapellera biroju Vīnē un strādā pie apjomīgiem projektiem visā pasaulē. Pastāsti, lūdzu, kā tur nokļuvi?
Kad es ierados uz apmaiņas gadu Vīnes Mākslas akadēmijā, Volfgangs tikko bija uzaicināts tur strādāt par pasniedzēju, un es nokļuvu viņa studijā. Man jau no sākuma likās interesanti, kas tas par mistisku cilvēku, gluži kā pasaku tēls – te parādās, te pazūd, čukst, slīd pāris centimetru virs grīdas, ģērbjas kā mūks. Mēs uzreiz viegli sapratāmies, jo abiem bija interese par līdzīgām lietām, varētu teikt, utopiskām lietām, kas īsti neierakstās klasiskās arhitektūras vērtību grāmatā. Vēlāk, kamēr biju Londonā, turpinājām sarakstīties, un pēc četriem gadiem es atgriezos Vīnē un sāku strādāt Volfganga birojā.
2014. gadā bija pienācis brīdis, kad birojā bija kaut kas jāmaina. Bijām izauguši lieli, strādājām 30-35 cilvēki, un bija skaidrs, ka visi nevarēs palikt. Kādā piektdienas vakarā Volfgangs prasīja, vai man ir laiks sarunai.
Nodomāju – droši vien būs darbs nedēļas nogalē, prātā atcēlu visus plānus un ņēmu līdzi pierakstu kladi. Taču Volfgangs apvaicājās par maniem nākotnes plāniem un piedāvāja kļūt par partneri. Es neko tādu nebiju gaidījis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.