Zviedri eksperimentē: vai īsāka darba nedēļa vairo strādājošo labsajūtu un palielina ražīgumu?
Gēteborgas iedzīvotājs Arturo Peress mājās parasti pārnāca pārguris, jo aprūpētāja darbs vecu ļaužu pensionātā izsūca daudz enerģijas. Pēc astoņas stundas ilgām maiņām ar vecuma kaišu, to skaitā Alcheimera, pārņemtiem cilvēkiem vīrietis jutās iztukšots un skuma, ka pārāk maz laika velta saviem trim bērniem. Taču tas viss mainījās, kad viņa darbavieta tika izvēlēta eksperimentam, pētot nākotnes nodarbinātības modeļus. Lai uzlabotu darbinieku pašsajūtu, darba diena pērn tika saīsināta līdz sešām stundām, nemainot algas apmēru. Jau pirmajā nedēļā pēc pārmaiņām Peress priecājās, ka viņam ir vairāk enerģijas, bet vecie ļaudis uzslavēja kopējus, ka viņu sniegtā palīdzība ir augstākā līmenī.
«Pats galvenais – mēs jūtamies laimīgāki,» par sevi un kolēģiem saka Peress, kas trīs bērnus audzina viens pats. «Un laimīgs darbinieks ir labāks darbinieks.»
Zviedrija arī agrāk izcēlusies kā jaunu iniciatīvu laboratorija, mēģinot rast labāku darba un atpūtas līdzsvaru. Tagad daudzos birojos darbinieki drīkst izvēlēties elastīgas darba stundas. Turklāt, kā zināms, Zviedrijā ir viena no dāsnākajām bērna kopšanas atvaļinājuma un bērnu aprūpes politikām pasaulē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.