Bezgalīgais stāsts • IR.lv

Bezgalīgais stāsts

7
Grupas Sigma mūziķi — Uģis Eihvalds, Kaspars Lastovskis un Jānis Ozoliņš.
Gunita Nagle

Šogad mūzikas ierakstu gada balvas Zelta mikrofons 20 gadu vēsturē pirmo reizi ir kas nebijis – uz trim no daudzajām balvām, kuras tiks pasniegtas 15. martā, pretendē arī stāstu krājums. Grupas Sigma muzikālie stāsti

Grupas pirmais albums Sazaroto taku dārzs ir kā izdziedāti stāsti. Vismaz grupas vokālists Jānis Ozoliņš noteikti grib, lai to uztver kā stāstu krājumu, kas tapis Horhes Luisa Borhesa daiļrades ietekmē. Kā argentīniešu rakstnieka poētiskie teksti izzīmē viņa filozofiskos priekšstatus, tā albums vedina ne tikai baudīt mūziku, bet arī domāt, domāt, domāt. Klausīties atkal un aizdomāties. Brīnišķīgs, Latvijas mūzikas notikumu kontekstā neparasts albums, ko profesionāļi novērtējuši, izvirzot alternatīvajai mūzikas ierakstu Austras balvai un Zelta mikrofons balvai trīs nominācijās: Altarnatīvās un indie mūzikas albums, Gada albums, Labākā debija. Sigma mūziķi – Jānis Ozoliņš (vokāls, klavieres), Kaspars Lastovskis (basģitāra) un Uģis Eihvalds (bungas) – priecājas, ka pēc desmit gadu ilgas darbības viņi ir atraduši savus klausītājus un kļuvuši atpazīstami. Bet arī skaidri apzinās, ka nekāro slavas. Viņi grib palikt citādi.

Bābeles torni neceliet
Celtos mūrus nojauciet!
Šīs ir rindiņas no albuma tituldziesmas Sazaroto taku dārzs, kas vedina domāt, vai vajag, lai ļaudis runā vienā valodā. Jo lielāka dažādība, jo interesantāk. Iepazīstot Sigmas mūziķus, pirmais iespaids – viņi ir tik dažādi cilvēki. Jāni, mierīgu un laipnu, sameklēju Oslo, kur viņš raksta disertāciju par naratīviem Andras Neiburgas īsprozā. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniekam piedienas doktora grāds. Kaspars, runātīgs, dzirksteļojošs un arī mazliet kautrīgs, sastopams Rīgā. Viņš strādā mūzikas veikalā Tērbatas ielā un interneta tirgotavā Yoursound.lv. Reizumis uzspēlē kopā ar grupu S.I.L.S. «Agrāk spēlējām grunge stilā, bet tagad jau visi esam tēti un satiekamies brīvajā laikā padžingāt. Alternatīvās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā klubā Pūce, Klubs naktī mums kā veterāniem atļāva nospēlēt 20 minūtes,» ironizē Kaspars. Uģi vispār nesatieku, jo viņš intervijas nekad nesniedzot. Uzzinu, ka viņš spēlē bungas arī grupā Flame&The Rolltones, dažkārt kopā ar citiem mūziķiem uzstājas Vecrīgā, ir pedagogs Andžeja Grauda bungu skolā. 

Mēģinājumos visi trīs tiekas vidēji reizi nedēļā, jo katram ir savi darbi, ģimene un muzikālās aizraušanās. Tagad, kad Jānis Oslo Universitātē ir viespētnieks un gatavo savas disertācijas teorētisko daļu, lai kļūtu par zinātniskā grāda pretendentu, mēģinājumu nav vispār. «Esmu sevi izolējis no klavierēm, un tas ir mokoši. Viens savā istabiņā, kas man ierādīta studentu mītnē,» Skype sarunā stāsta Jānis, un aiz viņa muguras ekrānā redzams pustukšs plaukts ar gludekli. «Labi zinu, ar ko tas beigtos, ja būtu klavieres. Tādēļ man jāatturas no klavierēm.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu