Nauda iesprūdusi

Jaunie Eiropas fondu miljardi, kas Latvijai jāsaņem tuvāko gadu laikā, pašlaik iestrēguši birokrātijas sietos. Šogad Latvija nesaņems aptuveni 100 miljonus eiro, kas sākotnēji bija plānoti. Cīņas par lielajiem projektiem liecina, ka aizkulisēs par ES naudu stīvējas ietekmīgi spēlētāji

Uzņēmēja Ģirta Beikmaņa vadītais namu apsaimniekotājs CDzP ir viens no celmlaužiem ēku siltināšanā – uzņēmums pirmo daudzdzīvokļu namu tolaik vēl bez kāda īpaša valsts vai struktūrfondu atbalsta nosiltināja jau 2003. gadā. Kopumā šo gadu laikā nosiltinātas 20 ēkas Cēsīs un Siguldā, un firma bija gatava to izdarīt vēl piecās ēkās, ja vien nebūtu aizkavējusies jaunā māju siltināšanas programma, ko finansēs no 2014.-2020. gada ES fondu naudas. Iepriekšējā perioda ES fondu programmā pēdējie pieteikumi ēku siltināšanai pieņemti 2013. gada beigās, bet jaunā perioda līdzekļi joprojām nav pieejami – vēl nav pieņemti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi.

Uzņēmējs notiekošo uztver ar izpratni – cik zinot, ierēdņi sarunās ar Eiropas Komisiju cīnījušies par valstij izdevīgākiem nosacījumiem. Tomēr iedzīvotājiem kavēšanās var sagādāt papildu izmaksas, piemēram, par jau gatavo, bet nerealizēto ēku siltināšanas projektu pārtaisīšanu. «Iedzīvotāji jau kaut ko ir samaksājuši un cerējuši, ka būs. Es tos pārmetumus klausos ļoti bieži – jūs solījāt, mums dokumenti kārtībā, bet māja joprojām nav renovēta,» saka Beikmanis. 

Situācija katrā projektā ir atšķirīga, bet neliela daudzdzīvokļu nama īpašniekiem projektu pārtaisīšanai jārēķinās ar dažu tūkstošu eiro papildu izmaksām. «Ja solītā nauda šobrīd būtu pieejama, mēs šovasar projektus varētu realizēt, bet, ja noteikumus [valdība] gatavojas pieņemt jūnijā jūlijā, tad ir problēma,» saka Beikmanis. Tādā gadījumā būs «jātaisa jauni projekti atbilstoši jauniem būvnormatīviem, un sanāk, ka daļa naudas, kas iztērēta, tiek zaudēta, jo jāpārtaisa projekts, energoauditi, diemžēl tā».